Вдохновляющая Любовь Великой Богини

Diženās Dievietes iedvesmojošā Mīlestība

17 01 11

Ievads.

Dārgā Diženā Dieviete! Lūdzu veikt dziedināšanas seansu!

Diženā Dieviete: Šodienas seansa tēma – attiecību ģimenē un attiecību vispār ap sevi attīstīšana. Tā ir jūsu telpas strukturizēšana attiecībā pret savām enerģijām, rezonansē ar tām.

Cik bieži jūsu nodomi un vēlēšanās saplīst pret citu cilvēku nesapratni! Jūs esat pieraduši balstīties uz citu viedumu un pieredzi, pierasti uzskatot sevi par mazāk viediem un vājākiem sadzīves lietās. Lieliski zinot savus spēkus un iespējas, jūs ieraduma dēļ lēmumu vai atbildību deleģējat citiem cilvēkiem, paši turklāt savu dievišķo spēku atdodat tiem, kas ir blakus un ir svarīgi jūsu acīs.

Ir stiprāki cilvēki, un ir vāji, tas vienmēr tā ir bijis un ir. Vājajiem ir ērti neaizdomāties par nākotni un gaidīt kaut ko pārdabisku, kam ir jāatnāk pašam.

Un tas nekad neatnāk, tāpēc ka visam vajag priekšnosacījumus un vēlēšanās. Apmēram puse cilvēku uz Zemes vēl arvien atrodas tādā pārāko gaidu stāvoklī, tā vietā, lai dabiskā veidā gribētu un tiektos. Tas liecina par viņu vēl arvien zemo apziņu, vēlēšanos nodzīvot dzīvi, nepieliekot pūles un negaidot pacelšanās. Izkantēties vai “nopeldēt ūdenszālēs”.

Un tādi var būt jūsu tuvinieki vai kolēģi, no kuriem ir atkarīga nākotne. Kā attiekties pret viņiem, lai neizraisītu konfliktus un nepieprasītu no viņiem to, uz ko viņi nav spējīgi?

Darbā censties atstāt viņus zemos reģistros, pakāpēs jeb rangos, apsteigt un pārstāt būt no viņiem atkarīgiem.

Kosmosā tādas dvēsele reti sasniedz kaut ko, kas prasa pūliņus, un viņas, kā likums, mēdz būt diezgan zemu pasauļu pastāvīgie iedzīvotāji.

Un ko iesākt ģimenē, kur jūsu pūliņus tuvinieki neciena, un viņi pat nesaprot jūsu garīgos centienus?

Censties pieņemt viņus tādus, jo ne katram taču ir misija dzīvot garīgu dzīvi un celt sevi pa evolūcijas pakāpēm. Ir vajadzīgi cilvēki, kuri, tēlaini sakot, ir substrāts, uz kura izaug brīnišķīgi augi. Ja nebūtu bāzes, kura nodrošinātu jūsu dzīvi, nebūtu arī jūsu garīgās izaugsmes. Un jūs būtu aizņemti ar pārtikas vai mitekļa siltuma iegūšanu.

Var aplūkot mūkus tuksnesī. Viņi bija piesieti ķermenim un viņa vajadzībām, un tiecās viņu drīzāk pamest kā pielūgsmei un mīlestībai pret Dievu nevajadzīgu. Viņi tikai skaitīja lūgšanas, bet tas apziņu neceļ, kaut arī attīra cilvēka astrālos un mentālos laukus. Viņi bija paglābti no ģimenes un pienākumiem ģimenē. Vai vecajie dzīvoja pareizi? Ja visi sekotu viņu piemēram, cilvēce izvirstu. Tā ir viņu personiskā izvēle – iziet no sociuma un veltīt sevi lūgšanai.

Vai tādas dvēseles ir gatavas Vienotības apziņai? Vai viņas var eksistēt blīvākā sociumā nekā pat uz Zemes? Viņas ir ieguvušas zināmu varenību, un ir iemācījušās nevērtēt. Taču nav nonākušas līdz mīlestībai pret sevi un mīlestībai pret apkārtējiem, mīlot tikai Radītāju.

Atgriezīsimies pie ģimenes un dažiem konfliktiem viņā, balstītiem uz jūsu atšķirību no visiem. Jūsu ceļš, tēlaini sakot, ir mīlestības rozēm kaisīts, un jūs mācāties mīlēt visus, un īpaši tos tuviniekus, kuri nedod iemeslu dabiskām jūtām. Viņi strīdas ar jums un taisni pretojas jūsu apmācībai, grāmatu lasīšanai, semināriem vai vienkārši meditācijām. Kas jums varētu palīdzēt tādā gadījumā?

Lūgšanas palīdzēs jums noturēties, bet meditācijas var veikt ārpus mājas, – viesos vai biedru grupā. Ziniet, ka jūsu ceļam ir jābūt noietam, tāpēc ka tā ir augstākā misija no visām iespējamām. Un šis ceļš var tikt realizēts ne tikai ar meditāciju un iesvētījumu palīdzību, bet arī kalpojot cilvēkiem vienā vai otrā aspektā – apmācot viņus pašārstēšanā, audzējot ekoloģiski tīru barību, pareizi apejoties ar bērniem, attīrot telpas, saudzējot dabas resursus un attīrot ūdeni un gaisu.

Pielūgšanas un braucieni uz svētām vietām – tā ir tikai neliela daļa no tā, kas jums patiešām ir vajadzīgs. Savienojums ar dvēseli, beznosacījuma mīlestība un cēloņu izpratne, tīrs un veselīgs ķermenis – tās visas ir jūsu garīgās izaugsmes šķautnes.

Lūk, šodienas tēma. Tā droši vien dažiem no jums ir tuva, – kad jūsu tuvinieki plēš grāmatas, lauž diskus, nelaiž uz nodarbībām un pretojas jūsu garīgajai izaugsmei. Šodien mēs pamēģināsim atsegt šo tēmu.

Seanss

Atslābināšanās... Piesaucam Diženo Dievieti un ejam pēc iespējas augstāk viņas apkampienos...

Atcerējos, ka tā saucas iesvētījums Urantijā – “apkampiens”. Patiešām, kad man bija tāds iesvētījums, tas bija kā apkampiens, Diženā Dieviete vai Dievišķā Aizgādne aptvēra mani ar savu enerģiju, sajūta, ka tevi no visām pusēm apkampj DD vai DA, iekļūst tevī un transformē. Varbūt arī šodien būs tāds iesvētījums?

Mēs paceļamies pēc iespējas augstāk DD apkampienos. Un pirmām kārtām ir jūtams žēlums pret sevi, mēs tādi nabagi un nelaimīgi, mūs nesaprot, esi kā visi, ar ko tu nodarbojies utt. Tā nav to grupveida sajūta, kuri šodien piedalās šajā seansā. Bet mēs rakstām un runājam visiem.

Un, lūk, tagad tāda enerģija ir aizgājusi. Apzināmies, ka žēlot patiesībā nav ko. Mēs paši ejam pa šo ceļu un saprotam to.

DD: Šis ceļš ir rozēm kaisīts, taču rozes mēdz būt ar ērkšķiem. Un ne vienmēr mēdz būt tā, kā mēs gribētu, un tas ir normāli.

Un tagad DD liek mums priekšā aizdomāties, kāpēc mēs nonācām tādā ģimenē. Kāpēc, būdami ar garīgā ceļa misiju, jūs nonācāt tādā situācijā. Apzinieties no DD augstuma, kādu lomu ir nospēlējuši šie cilvēki jūsu ģimenē un kāpēc jūs izvēlējāties atrasties blakus viņiem. Kas viņos ir lielisks?

Pašlaik mēs sākam saprast, pieņemt, atgriežam atbildību sev – mēs taču paši atnācām uz šo ģimeni, mēs taču paši izvēlējāmies tādu vīru vai tādu sievu. Mēs paši, mēs paši, mēs paši...

Tātad tas bija labākais variants, cilvēks pats vadās pēc vislabākajiem savas dzīves variantiem.

– Ļoti vieda tēma. Mēs atrodamies blakus tiem, kuri palīdz mums augt un virza mūs uz priekšu. Tikko kā maināmies mēs paši, attiecības izlīdzinās.

Esmu pateicīga savam vīram, kurš, kā liktos, ļoti cieti mani mācīja Tagad esmu sapratusi cēloni un apzinājusies visu (Ludmila).

Cik es zinu, Ludmila ir nogājusi tādu attiecību izlīdzināšanas ģimenē ceļu.

Mēs kļūstam mīksti, kļūstam siltāki, mazāk prasīgi, un aiztiecamies pa savu ceļu. Atnāk sapratne, ka tie, kas ir blakus mums, palīdz mums, spēlējot savu lomu. Un viņi varbūt jau ir izgājuši garīgo ceļu un pa karmas saiknēm ir atnākuši palīdzēt mums, lai mēs varētu iziet uz tādu pašu ceļu, paši turklāt dzīvo parasto dzīvi. Tāds variants arī ir iespējams.

DD: Un tagad, kad jūs esat apzinājušies un sapratuši, kādu lomu spēlē šie cilvēki jūsu tuvumā – atbalsta, palīdzības un mīlestības lomu, nomainiet savu attieksmi pret viņiem, sajūtiet, cik viņi jums ir dārgi, un saprotiet, ka jūs izvēlējāties viņus paši, vēl, pirms atnācāt uz Zemi, lai būtu blakus viņiem. Paši tuvākie cilvēki – tie ir karmas nosacīti cilvēki, kuriem bija jāparādās jūsu dzīvē vienā vai otrā veidā.

Un tagad mēs pacelsimies vēl augstāk, uz Akašas Hronikām. Katrs no jums var paskatīties uz tām dzīvēm, kurās jūs bijāt saistīti ar šiem cilvēkiem, uz tiem, kurus jūs aplūkojat pašlaik. Ja jums nav tādu tuvinieku, var paskatīties savus paziņas, kuriem ir tādas pašas grūtības, un palīdzēt viņiem saprast tos, kas ir blakus viņiem, un kāpēc viņi tos izvēlējās.

Tātad mēs ar jums pašlaik esam iegājuši ļoti smalkā Akašas Hroniku slānī, kur ir salieta informācija par visiem cilvēkiem. Es to redzu kā pienu vai izplūdušu miglu... Es iegāju, bet pagaidām nezinu, kā to izmantot. Atnāca sapratne, ka vajag uzdot jautājumus un saņemt atbildes.

Mēs esam Hronikās, šajā pienainajā gaismā (šī migla mirdz) un varam telepātiski uzdot jautājumus Hroniku Valdniekiem, un izmantot to informāciju, kura pie mums atnāk.

Es uzdevu jautājumu par sevi un Vladimiru, un man pateica, ka tas ir labākais variants no visiem iespējamiem – gan viņam, gan man. Un mēs esam izgājuši uz 100% realizāciju kopā, palīdzot viens otram. Tas ir bijis pats mīkstākais, pats siltākais, pats priecīgākais variants. Bet attiecībā uz manu brāli, kurš man vienmēr teica “ar ko tu nodarbojies, labāk spēlē arfu, kādēļ tu tērē laiku šīm grāmatām...”, es zināju, ka viņš ir paņēmis no ģimenes pašas tumšākās enerģijas, atstājot man pašas gaišākās enerģijas, uzņemoties pašas zemākās programmas no ģimenes, tādā veidā ļaujot man paņemt pašu gaišāko.

Pašlaik paskatījos informāciju par saviem vecākiem, un, lūk, kas ir interesanti: es vienmēr māmiņu uzskatīju par tumšu, tēti par gaišu, bet tagad es ieraudzīju, ka māmiņa atnāca no ļoti lieliem augstumiem, nolaidās, kā saka, blīvumā un pilnībā to izzināja. Bet tētis bija augstā zemes līmenī. Uz Zemes viņi izpildīja citas lomas, tētis bija maigs un silts, māmiņa bija asa un tumša. Un tikai tagad es uzzināju, ka viņa atnāca un aizgāja no ļoti augstiem vibrāciju plāniem.

Paskatieties arī savus vecākus.

– Tu visu pati saprati, tāpēc ka apzinājies. Mums vairāk nav nekā, ko tev teikt (Ludmila).

– Mana vecākā meita nepieņem garīgās zināšanas, izrādās, viņa pagājušajā dzīvē tika sadedzināta sārtā (Natālija).

Tas ir telepātisks kanāls, šeit nav tēlu – bildīšu. Taču uz uzdotu jautājumu sapratne-atbilde atnāk ātri.

Vairāk pieņemtas atbildes neviens neraksta. Tad mēs palūgsim DD nolaist mūs uz zemāku Akašas Hroniku plānu, lai mēs varētu saskatīt sīkāk.

Pašlaik notiek vibrāciju pazemināšana. DD ir nedaudz vīlusies. Bet pat darbs Hronikās prasa noteiktas iemaņas. Un vēl augstāk, nākamajā līmenī, vēl jo vairāk. Uzdodam Hroniku Kalpotājiem mūs interesējošos jautājumus: “Kāpēc es izvēlējos dzīvi ar šo cilvēku, kāds man ir kontrakts ar viņu?”

Šo tēmu nav iespējams atsegt, ja mēs viņu neesam apzinājušies. Un pašlaik mums vajag iemācīties savas zināšanas pielietot praksē. Mēs taču varam konsultēt citus cilvēkus un tādā veidā vest viņus pie sapratnes, kāpēc viņi ar tādiem cilvēkiem dzīvo.

– Šodien vispār ir kaut kā nevienkārši meditēt, arī no rīta bija grūti noskaņoties (Jevgēņijs un Tatjana).

Piekrītiet, ka pēc Jaunā gada vibrācijas ir izmainījušās, ir pagājis vēl viens gads, un katram beidzas programmas un līdz ar jaunām enerģijām tiek būvēti jauni plāni. Jūtu, ka vienmēr janvāra sākumā enerģijas kļūst citādas, kaut arī dabā, kā šķistu, nav īpašu gada robežu.

DD mūs steidzina.

Katrs no mums gribētu savu garīgo ceļu savietot ar mieru ģimenē un savstarpējo sapratni. Mums ir kļuvušas neinteresantās parastās sarunas par kariem un izmaiņām citu cilvēku personiskajā dzīvē... arī tas ir savdabīgs saiknes ar apkārtni zudums.

DD: Tagad mēs šīs brūces un jūtas dziedināsim. Neapmierinātību ar mums (kādēļ tev tas, esi kā visi!), un no šejienes arī mūsu neapmierinātības (es neesmu tāds kā visi, nez kāpēc es esmu citāds, mani nesaprot, esmu baltā vārna, izstumtais).

Lūk, tagad atrodiet sevī šī jūtas, kurs jūs izceļ, kaut kādā ziņā traucē jums saziņā.

Es tagad sākumā tās atradu, bet pēc tam ieraudzīju, ka tās no augšas ir apsegtas ar pilnvērtīguma sajūtu, izdziedinātas.

DD lūdz izvilkt šīs jūtas no sevis un uzdāvināt tās viņai. Noformēt no tām “šķirstiņu” vai “čemodāniņu” un atdot viņai pārstrādāšanai. Viņa saka, ka vienkārši tā tās nededzinās, tāpēc ka tās ir apbrīnojamas, šīs jūtas, tās ir kristāliskas. No vienas puses, tās jums traucē, no otas puses, tās palīdz jums. Tās var vispār nebūt. Viņa tās nedaudz pārveido un kaut kur atdod.

Un mēs tagad visas šīs jūtam vācam – sakarā ar to, kāda esmu, pilnvērtīga-nepilnvērtīga, ko es jūtu attiecībā pret citiem, kā es viņus vērtēju, kā viņi mani vērtē utt. Mēs pārejam vienotībā, un šīs jūtas var mūs bremzēt, un mēs atdodam tās DD.

DD: Kā velti, tāpēc ka tādu jūtu vispār nevienam nav, izņemot cilvēkus.

Un, lūk, tagad, kad mēs šīs jūtas esam aizvākuši, ir atvērusies kāda gaiša piltuve. Šīs jūtas it kā atradās apvērstā piramīdā (apaļā), un, lūk, šī kristāliskā vieta kļuva tukša un izskatās kā piltuve.

DD: Es atnāku uz šo vietu. Es piepildu šo piltuvi, kā jūsu daļa. Jūs esat manis daļa, es esmu jūsu daļa. Tā būs mana klātbūtne, manas enerģijas, mani kristāli, mani lauki.

Viņa iebūvē sevi mūsu daudzdimensionālajos laukos. Es redzu sevi kā lielu lodi, un viens no tās segmentiem, turklāt pats augstākais segments, vērsts uz augšu, ir Diženā Dieviete.

DD: Tā ir manas klātbūtnes jūsos pastiprināšana, jūsu apzināšanās pastiprināšana.

Un tagad es gribu, lai jūs paskatītos no mana augstuma, no manas apzināšanās uz savu darbību, uz savu misiju, uz saviem plāniem un mērķiem. Un ja tie jūs biedēja vai vilināja, un jūs domājāt, ka tas nav iespējams, tagad paskatieties uz šiem saviem plāniem, un jūs ieraudzīsiet, cik daudz jums ir palīdzības, resursu, iespēju. Un ka tas viss nav tik sarežģīti, kā jums liekas. Vienkārši vajag iet pa šo ceļu, un jums tagad ir liels atbalsts – no Diženās Dievietes.

Un viss, kas jums šajā ceļā traucēja, ir palicis aiz muguras, tas ir palicis lejā. Paskatieties, jūsu lodē, tā nolaižas pavisam lejā, atveras telpa uz augšu segmenta, lielas piltuves veidā, un jūs no šīs telpas varat iziet vēl augstāk, augšupceļot sevi uz augstākām sfērām. Kā viegla uguns, ugunīgs vējiņš var iziet no šīs verdzības jeb formas, kļūt bezveidīgam, un iziet vēl augstāk, apzinoties jaunas telpas un esot ar jaunu varenību.

Par maz ir tur iziet, ir jāsaprot, kas tur ir un kā mēs to varam izmantot, kādus resursus mums tas dod. To mums noteikti vajag apzināties un apgūt to.

DD: Viss pie jums atnāks, kad jūs nodarbosieties ar šo ceļu, kad iesiet pa šo ceļu, jums vēl tikai atklājies ir. Un Skolotāji mums atgādina, ka viss tiek sasniegts darbā. Garīgais ceļš padodas ar grūtībām.

Pašlaik šis segments jeb piltuve taisa izvērsumu, sajūtiet šo izvērsumu, tas ir ļoti augstā ķermenī, ne fiziskajā. Šī piltuve palielinās (kā auras atvēršanās), un serdenis iznāk uz augšu.

– Sirds centrā nāk iekšā kristāliska enerģija, manu iespēju realizāciju piebaro DD enerģija. Es varu! (Ludmila).

Un man rodas vārds “Skaistums”. Kad mēs izejam uz Dvēseles apgabalu, šis vārds man skan vienmēr, kā atslēga.

Dieviete izlabo, ka tā nav tā zemes Dvēsele, kura tur sevī visas mūsu inkarnācijas (es Zemes dvēseli redzu blakus), bet mēs esam izgājuši uz mūsu DD ugunīgo aspektu. Es jau par viņu rakstīju, ka mums ir ugunīgie ķermeņi Diženās Dievietes Kopībā.

Dieviete mūs no Saules Brālības ir pārvedusi uz apgabalu, kurā Dvēsele ir izaugusi līdz DD un atrodas „viņas tuvā telpā”. Ir tāds garīgās dzīves notikums A. Beilijas māceklim, kad Skolotājs pieņem mācekli savā tuvākajā lokā. Tas tiek uzlūkots kā iesvētījums.

Mēs pašlaik izejam uz šo DD Kopienu, un mums vajag sajust, kur mēs esam izgājuši un kas te ir.

Man šis plāns ir vairāk vai mazāk apgūts (manas ugunīgās slimības laikā es pacēlos uz šejieni, uz šo plānu, un te nostiprinājos). Un pašlaik es varu pavadīt jūs šajā ceļojumā.

Šeit viss ir piepildīts ar maigumu, svētlaimi, tīrību, skaistumu. Šeit dvēsele atpūšas, atjaunojas. Un ir atšķirība no Dvēseles-Būtības, kura maz pievērš uzmanību emocijām, mūsu ciešanām – kurai nav saiknes ar apakšējiem aspektiem, un viņa atrodas prostrācijā.

Bet, lūk, šis stāvoklis ir citāds – augsta apzinātība, pieauguša cilvēka dzīves stāvoklis. Šeit ir ļoti daudz gaidu, prieka par sagaidāmo, atšķirībā no Kristus-apziņas, kura zina, kā viņai strādāt, un kura strādā, tas ir, šeit nav tā darba. Šeit mēs vēl gatavojamies turpmākajam darbam.

– Nāk vieglas asaras, esmu liela, kristālskaidra un mirdzu (Gulsija).

– Augsts stāvoklis (Ludmila).

Un DD liek priekšā mums atgriezties pie mūsu tēmas un no šejienes vēlreiz paskatīties uz tiem cilvēkiem, ar kuriem jūs blakus dzīvojat vai dzīvojāt, uz savu ģimeni un tuviniekiem, paskatīties citām acīm, no citas apziņas apgabala.

Viņus no šejienes ir ļoti grūti atšķirt, šeit viss ir izgaismots – liela uguns, liela Gaisma, bet mēs varam izdarīt piepūli un paskatīties uz tiem cilvēkiem, apzināties un sajust…

Es sapratu tikai vienu – viņi ir palikuši tur, bet es esmu šeit. Šeit it attīstīta kolektīvisma sajūta, un tu šeit neesi viena, bet liela kolektīva loceklis. Un tie cilvēki, kuri tevi pavadīja fiziskajā plānā, viņi tā arī ir palikuši tur, un tā ir viņu vieta, bet šī ir mana. Un tie cilvēki, kuri mums palīdzēja augt, tas patiešām ir kā substrāts, kurš ir izaudzējis burvīgus ziedus, kā teica DD.

– Mana māmiņa ir ļoti gaiša, manis dēļ nolaidās tik zemu (Gulsija).

– Pateicība, sapratne un pieņemšana (Ludmila).

– Mīlestība un pieņemšana (Tatjana).

Jā. Sapratne, gan pieņemšana, gan pateicība šiem cilvēkiem, kuri ir tev blakus. Jūs jūtat, kāda mīlestība nāk no šejienes? Kāda beznosacījuma mīlestība, kāda pieņemšana, kāda pateicība visiem, kas ir blakus!

Gan pa horizontāli iet pie tiem, kas ir blakus tev, no DD, gan uz leju iet, pie tiem, kas tevi reiz ir pavadījuši zemes plānā. It kā mēs jau būtu augšupcēlušies, un ir palikušas vieglas pateicības jūtas.

Mēs taču daudz reižu esam pacēlušies pie DD, un nav bijis tāds stāvoklis, tāds kā tagad. Tas ir tikai pēc tam, kad viņa ienāca mūsu lodē, ar segmentu visu pārklāja. Un parādījās jauna sajūta. Tā ir tik liela, tā ir gigantiska, un krūtis pārpildās ar šo sajūtu, un ir pat grūti elpot.

DD: Tās ir Diženās Dieviete mīlestības jūtas. Lūk, tagad tu saproti, kā var mīlēt cilvēci, nešķirojot atsevišķos cilvēkos, nevērtējot katra lomu. Bet mīlēt visus, kā veselu cilvēci, visu planētu. Un šī mīlestība vēl nāks klāt, es tev iedevu tikai pašu mazāko daļiņu, lai tu nenosmaktu no šīs mīlestības. Viņa vēl sāks nākt klāt samērā ar to, kā tu sāksi apgūt šo plānu.

Lūk, šīs jūtas pašlaik aug, pamazītēm pieaug. Un vairāk izlīst apkārt planētai. Piepildīsim visu apkārt planētai, sadalīsim…

Šīs lodes iekšienē cilvēki ir vienkārši slānis, viskopība… Nav atsevišķu cilvēku izdalīšanas… Arī man ir sajūta, ka es pieņemu katru un tajā pašā laikā visus.

DD: Tagad tu saproti beznosacījuma mīlestības jūtas?

No šī augstuma tas ir labi sajūtams. Cik viss ir viegli un skaisti! Un droši vien, kad mēs taisījāmies nākt uz planētu, mēs arī uzskatījām, ka nolaidīsimies šajā skaistajā, lieliskajā telpā, piepildītā ar mīlestību, ka viss būs viegli, burvīgi, bet, kad mēs nonācām līdz fiziskajam plānam, mums jau viss citādi sāka likties...

DD: Mūsu uzdevums ir pārvadīt šo mīlestību uz fizisko plānu cilvēka sirdī, noenkurot DD lielo mīlestību uz planētas. Jūs esat šīs mīlestības enkuri, un jūs varat vienmēr atrasties šajā sajūtā, ja nenogursiet, protams.

Un periodiski ienākt šajā stāvoklī, tas ir kā resurss. Šajā stāvoklī jūs varat radīt, mīlēt, nodarboties ar ēdiena gatavošanu, meditēt utt. Šis stāvoklis ir ļoti radošs, tajā jūs varat dzemdināt jaunas idejas un realizēt tās,

Lai augstas iedvesmas sajūta neatstāj jūs!

Pavadiet vairāk laika tajā, lai sajustu šo jūsu fiziskās dzīves garšu un iespējas.

Šis augstais iedvesmas stāvoklis piemīt māksliniekiem, komponistiem, dzejniekiem – un tas viņiem nemēdz būt tik bieži, bet jums tas var būt vienmēr, kā tikko atcerēsieties mani un augšupcelsiet savu apziņu pie manis.

Lūk, šis ir tieši tas moments, kad mēs savienojam sasniegto apziņas stāvokli un cilvēka dzīves praksi. Un šīs lielās jūtas un lielais stāvoklis iedvesmo ļoti stipri!

Atgriežos pie mūsu tēmas, kurā ir teikts, ka mums ir jāstrukturizē telpa un cilvēki ap sevi. Lūk, tas, tas pats spēks ar kuru mēs radīsim ap sevi un iedvesmosim citus, caur to mīlestības īpašību, kura pie mums šodien atnāca. Ieslēdzot to, mēs varam iedarboties uz citiem cilvēkiem un uz telpu arī.

Un šis svaigais skats uz savu telpu palīdzēs to pārveidot.

Un vēl, atgriežoties pie savas misijas, tas jums palīdzēs sasniegt jaunus augstumus un saprast, kurp iet tālāk un ko darīt.

DD: Nu ko, vai es palīdzēju jums pieņemt šos cilvēkus, kuri ir jums apkārt un rada jūsu telpu?

Protams, jā. Mēs sapratām šos cilvēkus citādā veidā, aizvācām žēluma, neapmierinātības jūtas pret sevi, aizgāja juceklības stāvoklis, ka es nesaprotu, kā man tikt ārā no šīs neapmierinātības.

– Burvīgi, pacilāts stāvoklis un visa pilnīga pieņemšana (Ludmila).

– Ieraudzīju savas attīstības potenciālu, cik daudz man priekšā ir iespēju realizēties. Darbi – neaparts lauks, un pašlaik esmu tikai sava ceļa sākumā (Jevgēņijs un Tatjana).

Ja jums ir kāds, kuru jūs nepieņemat jūsu zemes dzīvē, jūs pašlaik varat viņu stādīties priekšā – kādu lomu viņš izpilda: varbūt ir ierobežotājs, apsargs, palīgs, balsts, kāds, kurš atņem jums rūpes, un jūs savu laiku varat veltīt savam ceļam. Un ja tas ir pāris – stādieties priekšā, cik lielā mērā viņi iedvesmo viens otru un palīdz augt.

DD: Jūs šodien pacēlāties ļoti augstu un spērāt lielisku soli. Es teiktu – lielu soli manās enerģijās, kurš katram no jums šajā dzīvē nesīs daudz lielisku jūtu, domu, virzību, jaunu mērķu, jaunrades un prieka. Es novēlu jums visu pašu iedvesmojošāko jūsu dzīvē!

Apzināsimies, ka pašlaik iedvesmas ziņā mēs esam nostājušies cilvēces pašu lieliskāko radītāju – slavenu mākslinieku, komponistu un zinātnieku – līmenī. Un mūsu iespējas arī ir nostājušās šajā līmenī.

Un mēs šo iedvesmu varam izmantot savā veidā, un, apzinoties savu misiju, ielikt šo iedvesmu savā ceļā.

DD: Tu labi pateici!

Es jūs ļoti mīlu, un jūs esat kļuvuši Man īpaši dārgi! Jūs gluži kā atgriezāties pie manis, dzimtajās Mājās, pēc Dzīves Skolas iziešanas, un no mazuļiem jūs jau esat pārvērtušies jaunajos speciālistos.

Pateicība.

 

Pievienots 11.02.2017

http://sanatkumara.ru/stati-2017/vdochnovlyaiuschaya-liubov-velikoy-bogini

Tulkoja Jānis Oppe