Продолжение истории планеты

Planētas vēstures turpinājums

17 01 10 01

Turpinājums

Dārgā Diženā Dieviete! Mēs turpinām ceļojumu planētas vēstures dziļumā.

(Es atgriezos tajā periodā, kad iekšējā Zemē radās minerālā dzīvība.) Minerālā dzīvība nebija vienīgā dzīvība uz Zemes tajā periodā. Es redzu astrālus garus, kuri lido virs Iekšējās Zemes virsmas. Viņiem ir pilnīgāka apziņa nekā dendrītiem, kaut gan arī viņi pieder minerālajai pasaulei. Tie ir aukstuma un karstuma stihiju gari, šķidras un gāzveida vides būtnes, veidojošas miglu, un ugunīgas būtnes, mirdzošas un apgaismojošas telpu ar blāvu gaismu.

Gari veicināja minerālās floras skaisto formu veidošanos, viņi rūpējās par vajadzīgās vides veidošanu minerālu augšanai un radīja klimatu un mitrumu. Skaituma mērs bija minerāla izturība un tīrība. Garu mijiedarbības ar ugunīgo mirdzošo vidi (gaismu) un mitrumu rezultāts bija minerālās pasaules kristālu izveidošanās-nogulsnēšanās.

Kāda apziņa bija gariem un minerāliem tajā laikā?

Bija viens vienīgs Radītājs, kurš visus garus apvienoja Vienotā apziņā. Viņš bija augstākā apziņas līmenī nekā stihiju gari, bija viņiem Vienotais Augstākais Es. Jums tā ir diezgan primitīva minerālas vides Radītāja apziņa. Viņam bija pakļauti visi stihijas gari, viņš variēja viņu darbību, tieši tāpat, kā tagad tiek radīts klimats uz ārējās virsmas, kur tu dzīvo – stihijas gari pakļaujas planētas Klimata Vienotajam Radītājam.

Kristāliskā dzīvība nebūtu varējusi izveidoties tādā pašā mērā un daudzveidībā uz planētas virsmas, kā iekšējā Zemē, tāpēc ka iekšējās planētas klimats bija vienāds, bez izmaiņām daudzus gadsimtus un tūkstošgades. Planēta sāka iegriezties un veidot tos pastāvīgos gravitācijas, spiediena, mitruma un magnētiskās vides lielumus, lauka raksturojumus un klimatiskos, kuri sāka viņu tuvināt dzīvības veidošanai uz virsmas. Taču paies vēl daudzas tūkstošgades, pirms sāksies dzīvība augstākos apakšzemes dzīvības plānos, tuvāk virsmai. Un šo dzīvību sāks planētas gari, kuri jau kļūs par virsmas klimata garu priekštečiem. Vēl nebija nekādas bioloģiskas dzīvības, tāpēc ka planēta atradās astrālajā pasaulē. Tieši šeit sāka veidoties blīvākas būtnes, kā pāreja starp astrālo un fizisko vidi. Viņas ir nonākušas līdz jums to būtņu pēctečos, kurus jūs saucat par zemes gariem. Tie ir astrāli dzīvnieki, punduri, fejas un rūķi, astragoni un proktorogoni (nepazīstami nosaukumi, pārbaudīts internetā).

Kas tās tādas ir šīs pēdējās būtnes?

Viņu tagad nav uz planētas, viņi ir visaugstākie gari un zemi pēc vibrācijām, pirmā sadalīšanās pēc blīvuma. Astragoni darbojās ugunīgajos augstumos, bet proktorogoni minerālajos ūdeņos un akmeņos.

Kad planēta sāka griezties pastāvīgāk, noregulējās ritms un stabilizējās lidojuma trajektorija apkārt Saulei, astrālās plūsmas palielinājās un kļuva pastāvīgākas. Ieeja un izeja no planētas arī tika paplašinātas, un daudz garu sāka iziet savus dzīves ciklus iekšējā Zemē.

(Redzu, ka planēta bija citā orbītā, daudz tālāk no Saules nekā pašlaik.)

Toreiz planēta atgādināja Mēnesi, no ārpuses tā likās vienkārši kā liels akmens, bet iekšējā dzīve jau kūsāja, un sāka veidoties priekšnosacījumi dzīvības iziešanai uz virsmas. Astrālajā vidē ūdeņi atrodas atmosfēras iekšienē. Tie ir izgarojumi un iekšējais ūdens, kuru notur griešanās un noteiktas magnētiskas vides veidojums, kurš veicina mitruma uzkrāšanos šīs vides iekšienē.

Pakāpeniski daži gari spēja nokļūt uz virsmas un sākt piemēroties dzīvei tur. Tā patiešām ir ūdens vide, taču ūdeņi ir astrāli. Apvalks bija pārāk mazs, un dzīve uz virsmas tik tikko sāka veidoties, kad planēta pārgāja citā režīmā. Viņa sadūrās ar lielu asteroīdu, kurš viņu uz miljons gadiem evolūcijā atmeta atpakaļ. Iekšējo vidi sagrāva kosmiskā katastrofa, ne visur, bet no vienas puses. Notika iekšējās Zemes velvju nobrukums un astrālās telpas noslēgšanās sevis iekšienē. Planēta aizgāju uz tālāku orbītu no Saules.

Un tad gari, kuri pārraudzīja planētas ūdeņus un dzīvību, sāka viņas orbītu bīdīt tuvāk Saulei, pakāpeniski vadot planētas kustību ar debess ķermeņu triecienu palīdzību. Planētas atdzišana varēja kaitēt visai iekšējai dzīvībai, kura vēl turpināja attīstīties, taču pieticīgāk. Iekšējā pasaule mainījās. Beidzās dendrītu veidošanās, un sāka nosēsties ūdens no atmosfēras. Sāka veidoties iekšējās jūras. Un dzīvība sāka veidoties jūrās, kuras vēl arvien bija Zemes iekšienē.

17 01 10 02

Meklējot attēlus ilustrācijām, es atradu, lūk, šīs kartes un šīs liecības.

http://radosvet.in/16497-dnevnik-admirala-richarda-berda-vnutrennyaya-storona-zemli.html

17 01 10 03

Apakšzemes pasaules noslēpumi

http://proxy.coollib.net/b/246410/read

 

Pievienots 10.01.2017

http://sanatkumara.ru/stati-2017/prodolzhenie-istorii-planeti

Tulkoja Jānis Oppe