Первые шаги в информационном слое планеты

Pirmie soļi planētas informācijas slānī

17 01 06 01

16.12.27.

Pēdējā seansā ar Saules Brālību mums pavēra planētas informācijas slāni augstākā līmenī nekā Akašas Hronikas. Akašas Hronikas nes zināšanas par katru no mums un ir gandrīz aizvērtas senākos periodos, kad mūsu nebija uz planētas.

Planētas informācijas slānis ir līdzīgs Augstākajam Mentālajam slānim, kur mūsu Planētas Vadītāji projektē rases, apzināšanās, saprātīguma attīstības paņēmienus un planētas attīstības vēsturiskos periodus. Šeit atrodas Zemes un rasu vēsture. Mūsu pirmais mēģinājums uzzināt par sevi un par tiem planētas attīstības peridotiem, kad mēs šeit parādījāmies, par dzīvu būtņu parādīšanos uz viņas, kuras bija aizvēsturisko laikos, nesa mums maz augļu.

Atceros savas pirmās nodarbības ar Alfu, kad es absolūti neko neredzēju un nevarēju paņemt informāciju no savas mīļās Skolotājas. Bet pēc tam parādījās vesela grāmata, kur lielākā daļa zināšanu izskanēja man pirmoreiz. Domāju, ka arī daudziem no mums tā bija jauna.

Pirmais ne pārāk auglīgais mēģinājums nenozīmē, ka neatlaidība un darbs ne visu pārmals. Pašlaik es atkal esmu Augstākajā planetārajā slānī un kontaktā ar Diženo Dievieti.

***

Dārgā Diženā Dieviete, man gribas apspriest iespēju lasīt planētas informācijas slāni, uz kuru mēs pacēlāmies pēdējā seansā ar SB. Mēs ne pārāk iekļāvāmies vai tas mums ir sarežģīti – iegūt informāciju tādā augstā līmenī?

Viss prasa pūles un izveicību. Ar noteiktām pūlēm jūs atradīsiet paņēmienu, kā lasīt informāciju, kura ir kļuvusi jums pieejama, pateicoties jūsu Saules aspektiem, kaut arī viņi vēl ir ne pārāk pamodināti. Un jūsu uzdevums ir vienkārši būt tur un klausīties sevi, lai visātrāk iekļautos citā realitātē. Jūs no savas realitātes skatpunkta mēģinājāt pieslēgties planetārajai informācijai. Vai tad tas ir iespējams?

Un kā vajag?

Aizvākt visas jūsu zemes zināšanas un necensties pabāzt tās zem redzētā.

Bet kā tad mums atšifrēt šos tēlus un attēlus, ja ne savienojot tos ar Hiperboreju, ar Lemūriju un ar Atlantīdu?

Bez nosaukumiem pagaidām. Jūs redzat, taču nedodiet vērtējumu. No sākuma iejūtieties un iedzīvojieties. Mēs ar jums vienmēr esam kopā, turpmāko jūs varat uzzināt pēc tam.

Pateicos par atbalstu un pamēģināšu atkal ieiet šajā slānī.

***

Es redzu planētu neatdzisušu, nokaitētu. Virs planētas orbītā, gluži kā kosmiski kuģi, riņķo divi sarkanīgi oranži ugunīgi drakoni, viņi patiesi ir milzīgi. (Uzreiz atcerējos attēlus, kuros drakons ķepā tur lodi. Ir jāsaka, izmēri attēlos salīdzinājumā ar planētu ir doti pareizi.)

17 01 06 02  17 01 06 03  17 01 06 04

Nākamā bilde – no viena drakona vēdera caur ugunīgo planētu otra drakona vēderā aizgāja ugunīgs “spurains” stars. Pēc tam radās tāda pati atbildes plūsma. Šīs plūsmas kļuva pastāvīgas. Ir iespaids, ka drakoni tādā veidā uz planētas kaut ko apaugļo. Planēta acu priekšā kļūst tumšāka un mazāka. No izkausētas degošas lodes viņa pārvēršas blīvā kodolā, atdalās zemes un debesu slāņi. Rodas minerāls kodols, blīvs, tumšs, un debesu kausējums – ugunīgi mākoņi. Tas ir līdzīgi kā olā veidojas dzeltenums un baltums.

Drakoni savienojas ar astēm un purniņiem, viņu dzīvā gredzena iekšienē – planēta. Pēc tam planēta lēni izpeld cauri kājām un astēm, gluži kā dzimst. Drakoni dziest, pārvēršoties putekļos.

Viņi uzrodas citā vietā, jau uz augstākas nots, baltāki, un ielenc enerģiju ziņā augstāku ugunīgu zvaigzni.

Mūsu planēta atgādina nedzīvu tumšu lodi, ar saķepušu virsmu, gluži kā metāls no krāsns. Apkārt planētai ir mirdzošs pirmās atmosfēras oreols.

Tā nav atmosfēra, bet smalkie plāni. Fiziskais kodols ir sācis noturēt ap sevi smalkā plāna apvalku, kura pagaidāma nav izveidojusies par apdzīvojamu.

Es pietuvojos planētai tuvāk un redzu planētas vienas puses attēlu, kā pašlaik rāda planetāros slāņus skolā. Iekšienē ir “dzīvs” kodols, nemaz ne kausējums, tas atgādina dzīvu būtni, pārklātu ar maigu zaļu kažoku. Virs viņa ir iekšējās atmosfēras slānis, un virs tā planētas minerālās pasaules apvalks.

Tas ir, planētas iekšienē uzreiz tika radīts iekšējs slānis apdzīvošanai?

Jā, tu taču redzi.

Bet no kurienes tur gaisma?

Skaties tālāk.

Es ievietoju sevi iekšējā slānī, redzu mirdzošas debesis un saprotu, ka tās ir mirdzošas luminiscējošas gāzes. Gaisma ir maiga un silta, tā iekļūst manī un silda manā iekšienē dvēseli. Šeit ir silti un labi. Temperatūra ir komfortabla, nav jūtams ne karstums, ne aukstums. Droši vien temperatūra ir pastāvīga.

Planētu ielenc caurspīdīgi gari. Viņi “nogulsnējas” uz planētas, veidojot ar sevi jaunu apvalku ap planētu. Planēta griežas, un uz augšējo “debesu” virsmas es redzu gluži kā zvaigznāju debesu kartes projekciju. Tas ir, būtnes ir ieņēmušas noteiktu nekustīgu pozīciju, izveidojot ar sevi planētas debesu karti. Kas tas ir?

Zvaigznāju debesu mājas, projekcija no būtnēm, kuras sāka vadīt dzīvi uz planētas.

Iekšējā slānī tā nav pie debesīm.

Iekšējo slāni vada planētas iekšējā būtne.

Caur pārvaldītāju projekcijām uz Zemes sāka ienākt zināmas ietekmes, katra projekcija sāka izstrādāt noteiktu enerģiju. Ietekmes ir nedaudz pretrunīgas, tās ne gluži sakombinējas un savirpuļojas uz planētas viesuļos. Virpuļviesulis savā virpulī savieno nesinhronās enerģijas un rada viņu jaunu savienojumu.

Planēta pagaidām ir aizmigusi.

 

Pievienots 06.01.2017

http://sanatkumara.ru/stati-2017/pervie-shagi-v-informatsionnom-sloe-planeti

Tulkoja Jānis Oppe