Приглашаю на Клуб Саната Кумары

Aicinu uz Sanata Kumaras Klubu

Aicinu uz Sanata Kumaras Klubu

 

17 01 05 01

 

6. janvārī, piektdien, pulksten 13 pēc Maskavas laika

 

(mūsu lasītāju bezmaksas regulāras tikšanās)

 

norāde uz klubu:

https://my.webinar.fm/go/sanat209/sk-6

bez paroles

 

Pie mums uzstāsies viešņa

 

māksliniece no Odesas Marija Komarova

 

17 01 05 02

 

Marijas darbi jau ir pazīstami mūsu vietnes lasītājiem

***

Turklāt tiks nolasītas jūsu vēstules un jautājumi ar atbildēm

kā arī skaista muzikālā lappusīte

 

 

Uzrakstiet jautājumus uz adresi

Natālija Koteļņikova This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.;

Gaidām jūs Klubā!

 

6. janvārī, piektdien, pulksten 13 pēc Maskavas laika

 

https://my.webinar.fm/go/sanat209/sk-6

bez paroles

 

Ja vien jūs zinātu

Stāsts vēstulēs

Odesa – Jekaterinburga

16.12.28.

Sveicināti, Natālija!

Apsveicu jūs un visu jūsu Kristus-apziņas Ģimeni ar Ziemassvētkiem, vēlu stipru veselību, laimi ģimenē. Pateicos par jūsu burvīgajiem vebināriem, par to, ka dalāties ar mums sarunās ar Diženo Dievieti.

Reiz jūsu vietnē es izlasīju jūsu stāstu, kad jūs bijāt Driāda, dzīvojāt kokā. Un šis gadījums tik dziļi iekrita man dvēselē, kas es visu laiku domāju, kā gan radīt gleznu ar tamlīdzīgu sižetu. Jo no akmeņiem iznāk pilnīgi citādas gleznas.

Un, lūk, reiz stāvu pie koka – bērza. Sarunājos ar viņu, un pēkšņi sajutu, kad kāds skatās uz mani. Apgriežos un redzu, ka starp priedes galotnēm uz mani skatās seja. Es pat sajutu šīs būtnes spēku.

Pagāja pusgads, bet doma vienalga dzīvoja manā sirdī. Un es sāku šo gleznu radīt, bet pabeigt nekādi nevaru, arvien kaut kas traucē.

Un aizgāju atkal pie kokiem, bet jau pie priedes. Skatos, ka ap viņu ir milzīgi daudz mizas, savācu šo mizu, un tad es sapratu – lūk, kā man pietrūkst gleznā. Apbrīnojami ir tas, ka pat tas spēcīgais gars parādījās, un pat apavi priekš viņa atradās starp mizas gabaliņiem.

Priecāšos, ja jūs sevi atpazīsiet vienā no sejām, uzzīmētām uz akmentiņiem

Ar mīlestību Marija

17 01 05 03

Marija, labdien!

Ja vien jūs zinātu, no kādas drazas... dzimst gleznas! Apbrīnojams koks, un cik viņā ir dzīvojuši – gluži kā pilsēta!

Marija, gribu jūs uzaicināt uzstāties klubā kādu reizi. Vai ir iespēja pastāstīt gadījumus un parādīt darbus?

“Когда б вы знали, из какого сора

Растут стихи, не ведая стыда.

Как желтый одуванчик у забора,

Как лопухи и лебеда.

Сердитый окрик, дегтя запах свежий,

Таинственная плесень на стене...

И стих уже звучит, задорен, нежен.

На радость всем и мне”

(No Annas Andrejevnas Ahmatovas dzejoļa “Мне ни к чему одические рати...”)

Ar Mīlestību Natālija Koteļņikova

***

Natālija, es tā priecājos, ka jums glezna patika. Apbrīnojami, ka Annas Andrejevnas Ahmatovas daiļrade harmonē ar manu daiļradi. Pateicos jums par šo brīnišķīgo dzejoli. Izlasīju, un pat skudriņas pa visu ķermeni nogāja. Jo nejaušību taču nemēdz būt, iespējams, es viņu pazinu.

Iepazīstināšu jūs ar vēl vienu “Putna Fēniksa” gleznu. Manā dzīvē pieklauvēja šie burvīgie putni un vēlējās, lai es viņus attēlotu uz akmens.

Un pēc tam viņi vēlējās, lai es viņiem radītu gleznu. Un, lūk, kas iznāca, bet pēc tam jauns cilvēks pastāstīja, ka ir redzējis putnu Fēniksu, un tagad šis putns viņam ir kā ceļa rādītāja zvaigzne.

Man ir daudz citu burvīgu notikumu, stāstu, kuri saistīti ar radītajām gleznām.

Pateicos jums, Natālija, par tādu dāsnu dāvanu – jūsu piedāvājumu parādīt un pastāstīt par gleznām kluba sēdē.

Ar milzīgu prieku pieņemu jūsu piedāvājumu.

Un arfa man ļoti patīk, viņas skaņas ir tik īpašas, gluži it kā sirdi sarunātos.

17 01 05 04

***

Burvīgs putns.

Ir fēniksa enerģija, viņu dod Pegija Fēniksa Dubro (Peggy Phoenix Dubro).

https://www.youtube.com/watch?v=t1uDlNeZuMA

Ar Mīlestību Natālija Koteļņikova

***

Pateicos jums, Natālija, ka iepazīstinājāt mani ar burvīgu Dvēseli – Pegiju Fēniksu Dubro, no viņas nāk burvīga un skanīga enerģija.

Šodien man ir īpaša diena, pateicos jums par VELTĒM. Es nesen izlasīju, ka Arizonas štatu sauc par Fēniksu – tam ir robeža ar indiāņu rezervāciju Navaho. Un man ienāca prāta, ka varbūt tieši šeit mīt šie putni. Jo par viņiem taču ir uzrakstīts daudz visādu fantastisku stāstu.

Un kas tie ir par putniem – zina ļoti maz cilvēku.

Man teica, ka viņi parādās cilvēka dzīvē, kad viņam stāv priekšā izdarīt kaut ko svarīgu Zemes labā, varbūt sev, savai dzimtai.

Vakar akmeņi pēkšņi sāka vākties kopā gleznā “DZIMTA, Dzimtas Koks, Dzimtas Serdenis”, un tam visam ir jāsavietojas vienā gleznā. Godīgi atzīšos, tas ir ļoti sarežģīts uzdevums. Kad pabeigšu viņu, parādīšu jums.

 

***

Sveicināti, dārgā Natālija! Pie mums pašlaik ir klusi, mierīgi, silti. Visi iedzīvotāji sarunājas krievu valodā un pret Krieviju attiecas ļoti labi. Tie ir masu informācijas līdzekļi, kuri rīko histēriju. Mēdz būt attiecību skaidrošana vietējo deputātu starpā mantas pārdalīšanas dēļ. Bet tas viss notiek klusi un ne pārāk pamanāmi. Pagājušajā vasarā bija daudz tūristu, pie jūras pludmales bija cilvēku piepildītas. Produktu cenas aug, bet tas vairs nevienu nepārsteidz, un neviens pat nav sašutis. Pašlaik tiek savestas kārtībā pilsētas ielas, tāpēc Odesa ir gandrīz eiropiska pilsēta.

Es dzīvoju, var teikt, pilsētas bijušajā nomalē, bet tagad tas ir elites rajons, jo jūra ir gandrīz blakus. Pilsētā dzīvot nav garlaicīgi. Ir daudz restorānu, kafejnīcu, teātru, muzeju.

Šeit ļoti mīl pabūt visdažādākās ezotērikas grupas, šamaņi sabrauc no visas Krievijas un citām valstīm.

Gar jūru ir veselības trase – ļoti burvīga vieta. Ir ļoti spēcīgas enerģētiskas vietas nogāzēs gar jūru.

Vilciens Odesa-Maskava kursē bez pārtraukumiem. Tā kā dzīve kūsā, un karš eksistē kaut kur tālu.

17 01 05 05

Tas ir krasts Lielā Fontāna 9. stacijas rajonā, kurā es vācu akmentiņus. Fotogrāfs ir mans dēls Maksims. Uz pludmali ved kāpnes ar 180 pakāpieniem, tāpēc cilāt desmit kilogramu smagus akmeņus nav pārāk jautri un ir smagi. Taču es esmu pamanījusi, ka, skaitot lūgšanu, kaut kādā veidā pat neievēroju viņu smagumu un ātri izrādos kāpņu augšā.

Pilsētā nav neviena plakāta – ka krievi ir mūsu ienaidnieki. Vispār sarunās starp kaimiņiem neviens pat neatceras, ka krievi ir slikti. Cilvēki domā tikai par to, kā šajā laikā izdzīvot. Lūk, tāda neliela ekskursija pa pilsētu.

***

Marija, ar šausmām izlasīju, ka jūs stiepjat 10 kg akmeņus. Jūs taču gleznas taisāt no maziem akmentiņiem, bet ko no lieliem taisāt?

***

Natašeņka, radošums taču neprasa, cik kilogramus akmens sver. Kad ir sižets un atrodas nepieciešamais akmens, tā ir tāda laime. Un ķermenis jūt šo laimi un neiebilst aiznest šo akmeni uz mājām. Jo “Lielajai Dievišķajai Mātei” taču ir jāizskatās atbilstoši.

Lūk, viņa, kāda skaistule, un bērni ap viņu, tas ir, viņas radītās dvēseles.

17 01 05 06

Bet šis – kāds skaistulis, nu kā gan atstāt viņu krastā, jo viņš taču grib būt skaists.

17 01 05 07

Tā ir „Paraskeva–Piektdiena” (“Параскева Пятница”), viņa taču ir svētā, tātad viņai ir daudz enerģiju, un viņu vajag attēlot milzīgu, un atradās akmens-bruncīši.

17 01 05 08

Tā ir ģimene “Jēzus, Marija Magdalēna un viņu meita Sakrh”, bet tagad es zinu, ka tas ir Ješua, nevis Jēzus. Nesen uzzināju, ka tie ir divi atšķirīgi cilvēki.

Bet tagad es nolēmu taisīt vieglas gleznas un ar maziem akmeņiem. Sagribējās vairāk maiguma ienest gleznās. Un pārstāju nest milzīgus akmeņus. Droši vien bija manā dzīvē tāds periods, ka vajadzēja radīt spēcīgas gleznas.

Es taču nezināju, kādēļ pēkšņi sāku tās radīt, tagad ir atnākusi sapratne un zināšana.

17 01 05 09

***

Dārgie draugi! Es Mariju Komarovu uzaicināju uz mūsu SK Klubu, kurš notiks 6. janvārī pulksten 13 pēc Maskavas laika. Marija sniegs mums meistar-klasi un pastāstīs par savu aizraušanos.

 

Pievienots 05.01.2017

http://sanatkumara.ru/seminari-2017-goda/priglashaiu-na-klub-sanata-kumari-yanvar

Tulkoja Jānis Oppe