Cilvēku atmiņas glabāšanas faili

16 11 25 01

16.11.7-8.

Dārgā Diženā Dieviete, mēs varam sākt. Man gribētos piedāvāt tēmu, kuru mēs apspriedām pagājušo reizi – par saprāta uzbūvi.

“Neaktīva materiāla glabātuves var atrasties dažādās saprāta zonās.” Kas ir “materiāla glabātuves”, un kādas “saprāta zonas” ir man?

D.D.: Sāksim ar “saprāta zonām”, kā tās dēvē Sets. Tie ir informācijas failu segmenti, arhīvs.

Ir faili par pagājušajām dzīvēm, kurus tu laiku pa laikam atver un kļūsti informētāka par savām dzīvēm citos ķermeņos.

Ir šīs dzīves faili – bērnības notikumi, jaunība un briedums. Daļa no tiem ir saarhivēti, un tu neatceries notikumus, sejas, rezultātus, secinājumus. Tu izgāji notikumus, un tie kļuva par tavas dzīves atskaites punktiem, bet atmiņā aizslēgtiem. Mēdz būt tā, ka tev nākas kādu failu atpakot, kad tu atceries to vai citu.

Faili par tavas dvēseles citplanētu dzīvēm guļ citos arhīvos un kļūst tev pieejami tikai citos dzīves līmeņos, mentālajā ķermenī. Bet, atrodoties dzīves mentālajā apgabalā, cilvēkam nereti nav vajadzības skatīties uz savām pagājušajām dzīvēm, tāpēc ka viņš pilnībā jūtas šeit un tagad, jūt un saprot daudz vairāk nekā fiziskajā plānā. Viņa apziņa ir atpakojusi pietiekami daudz informācijas par pagātni, un viņš intensīvi jūs savas apziņas visas daļas.

Cilvēka ķermenī informācija ir ierobežota divu iemeslu dēļ – saprāta negatavums un nespēja saturēt daudz informācijas vienlaicīgi pieejamā veidā.

Kādas vēl apziņas daļas ietver saprāts, kādi tāli stūrīši un glabātuves viņā ir?

Ir dzimtas glabātuve, ir zīdaiņa pieredze...

(Rāda: tā ir neparasta, saikne ar dvēseli ir ļoti spēcīga.)

Ir informācijas glabātuves, kuras satur tavas saiknes ar Augstākajiem Es un Skolotājiem, ne zemes plāna informācija, nesaistīta ar ego pieredzi. Šeit glabājas tavi seansi ar SB un Mani.

Tie nav pieejami bez ieraksta, es neatceros, par ko runāju. Kāpēc?

Tie tiek noglabāti šajā krātuvē, pie kuras pieeja ego ir ierobežota.

Jā, es pašlaik redzu šīs glabāšanas punktu, tas atrodas virs galvas, centrā, turpretī parastā atmiņa, pareizāk, ieeja atmiņā atrodas galvas iekšienē. Pati atmiņa atgādina cilindru, kurš atrodas galvas līmenī un augstāk aizmugurē, aiz pakauša. Viņš ir piestiprināts pakausim. Ieeju viņā. Viņš atgādina lielu ēku ar spirālveida kāpnēm uz augšu. Augšā ir tukšs, vidējos stāvos ir kasetes ar ierakstu. Ņemu vienu un mēģinu viņu izskatīt. Nav attēla, atmiņa neieslēdzas.

Nav nepieciešamības, nav vajadzības, uzdevuma. Bet principā var atvērt ieeju arī šai glabātuvei, piemēram, ar regresīvo hipnozi.

Tava atmiņa visu laiku atjaunojas atbilstoši šodienai. Tu esi šeit un tagad, un pagātne ir tikai ievads šodienai. Tur jūti šodienas sevis griezumu, un tieši šis moments vienmēr ir galvenais. Tāpēc dvēseli neuztrauc, kas bija pagātnē. Ir svarīgi, kas ir šodien un pašlaik, kā tu uzvedies, ko domā, cik esi vesela un darbspējīga.

Bet cilvēks bieži dzīvo pagātnē, orientējas uz rīcību, attiecībām un vārdiem pagātnē. Pagātnes veiksmes viņu atbalsta grūtā brīdī, bet neveiksmes brīdina kļūdas neatkārtot.

Tā ir pieredze, no vienas puses, tā palīdz prognozēt savējo un citu uzvedību, no otras – aiztur un ierobežo. Tieši tādēļ cilvēkam ir atņemta pieredze par pagājušajām dzīvēm, kur viņš apmācījās. Visu cilvēku pieredžu progresīvos un negatīvos rezultātus apvieno planētas kopīgais informācijas slānis. Un viņš pastāvīgi atjaunojas, savienojot visus pozitīvos un negatīvos noskaņojumus un programmas. Cilvēkam vienkārši vajag izvēlēties no piedāvātajiem cilvēku attīstības rezultātiem to programmu un tos rezultātus, kuri ved pie šīs programmas.

Pašlaik uz planētas ir ļoti daudz negatīva, un ar katru gadu kļūst arvien mazāk pozitīva. Cilvēki it kā to saprot, bet pozitīvs, ideāls vienalga atrodas uzvarās un cīņā. Cilvēka iekšienē bieži notiek tumsa un sabrukums, saikne ar dvēseli ir pazaudēta, ideāli kļūst materiālistiski, tiek implantēts cīnītāja par taisnīguma un veiksmīga biznesmeņa ideālais tēls.

Kādu tēlu mēs varam pretnostatīt? Kāds cilvēks būs laimīgs patiesi?

Tu esi laimīga?

Jā, protams.

Cilvēks, kurš dzird sevi un Sevi, ir pozitīvi noskaņots un visus cilvēkus mīlošs, netraucē citiem izvēlēties to, ko viņi vēlēsies.

Finanšu krīzes apstākļos tas ir sarežģīti. Domas ir vērstas nevis uz prieku, bet uz izdzīvošanu. Krīze ir atvēlusies ar līdz mums. Vakar es to ieraudzīju savām acīm (bankā un pastā struktūrvienības samazina uz pusi, lielākais celtniecības materiālu veikals tiek slēgts. Mēs bijām tikai trijās vietās, un visur ir panīkums).

Varbūt tas ir pareizi? Cilvēkiem nevajag tik daudz banku un veikalu?

Cilvēkiem ir kļuvis mazāk fizisko iespēju, un viņu vajadzības ir samazinājušās.

Paskaties, kāda pieredze pašlaik dominē starp cilvēkiem, ieskaties kopīgajā interešu krājkasītē.

Un kur tā atrodas?

Zemākā mentālajā plānā, kur atrodas cilvēku vairākums.

Atradu sevi mentālajā plānā un nolaidos vienu plānu zemāk. Uzreiz sajutu strauju saspiešanu. Manā plānā mēs mirdzam un esam atvērti, šeit saspiesti un apgrūtināti.

Šeit mums ir šauri un vajag cīnīties par gaisu, barību un ūdeni, par dzīvību. Vajag izgrūstīt ar elkoņiem citus, lai izlīstu nedaudz augstāk, kur ir daudz gaisa un mierīgāka eksistēšana, pirmajā acu uzmetienā. Taču spriedze un viļņošanās šajā augstākā līmenī ir augstāka. Ja apakšā tu esi nokāris galvu un apjucis, nezini, kā paaugties materiālā plānā, kā noķert veiksmi, tad augstumā tu apskaud tos, “kuri ne ar ko nav aizņemti”, tāpēc ka šeit ir citas prasības – turēties un censties izaugt vēl.

Šeit spēle ir saasināta, tas ir spēles otrais līmenis. Tu esi izlīdis uz šejieni, un tev ir svarīgi neatgriezties atpakaļ. Bet “leja” velk iekšā kā purvs, un cilvēks ar grūtībām pretojas šai nolaišanai.

Kā cilvēkam iziet no pastāvīgās cīņas par dzīves apstākļiem, pa izdzīvošanu, iziet no vispārējā noguruma un spriedzes? Visos apakšējos mentālajos apakšlīmeņos ir novērojama neveselīga spriedze, jeb tas ir mans nepareizs iespaids?

Un kā tu domā?

Pacelties uz mūsu plānu un iztaisnot plecus. Piesātināties ar gaismu un dvēseles mieru.

Kas tad būs ar cilvēci?

Viņas intereses atkal ies uz garīgo mieru, uz mīlestību un gaismu, kā bija bērnībā. Mūsu māksla un literatūra toreiz vairāk runāja par to nekā par bagātību. Kur tagad ir dziesmas par mīlestību, par lidojumiem, par draudzību, par romantiku? Bratāni (братаны), nodevības, ciešanas – mūsdienu dziesmu tēls, un noteikti sekss, kurš stāv visur reklāmās un mākslā. Krasi ir pazeminājusies gaisma prātos un ikdienībā. Kā, tumšie tur marku?

Notiek veco stereotipu laušana, tumsas apoteoze, un tumsas saasināšana pati sevi sagraus ar to, ka cilvēkiem tas kļūs pāri spēkiem, un viņa atkal pavērsīsies pret gaismu un mīlestību. Taču kurš tur uz planētas gaismu un mīlestību?

Man liekas – mūsu paaudze.

Jā, neapšaubāmi. Jaunatne neatrod jēgu cīņā, taču viņai nav iemācīts arī kas cits. Turiet gaismu, nenolaidiet karogus, rakstiet vairāk un vairāk, kļūstiet cīnītāji par gaismu un mīlestību.

Bet ciņa – nav mūsu metode...

Cīņa nevis par to, lai apgāztu pretinieku un nolaistu viņu. Jūs mirdzat visiem un mīlat ne tikai savus vīrus un bērnus, bet aktīvi nesat pasaulē jaunus stereotipus, jēgas, cerību, dvēseles skaistumu un mācāt to cilvēkiem caur rakstiem, uzstāšanos, caur miermīlīgu ģimenes attiecību audzināšanu, caur miera nodibināšanu dvēselē, sevis pieņemšanu, mīlestību pret sevi un mīlestību pret citiem.

Šī daļa atrodas saprātā?

Ne tikai saprātā. Saprāts ir visu cilvēces uzkrājumu – gan miermīlīgu, gan militāru – projekcija. Tas ir cilvēces uzbūvē, planetārajos Režģos – saprāta laukos.

Un kā mēs varam ietekmēt šīs glabātuves Režģos?

Palielinot skaitā tos cilvēkus, kuri apziņā ir sasnieguši šo līmeni – no cīņas ir pārgājuši pie cilvēku pieņemšanas, beiguši planetāro skolu. Cilvēku skaita ziņā dominēšana sāksies augstākā Apziņas Režģī.

Pateicos, Diženā Dieviete!

 

Pievienots 25.11.2016

http://sanatkumara.ru/stati-2016/fayli-chraneniya-pamyati-liudey

Tulkoja Jānis Oppe