Pētu sava saprāta saturu

16 11 22

16.11.05.

Dārgā Diženā Dieviete, es sveicu Tevi! Man šodien gribas izpētīt saprāta struktūras, par kurām runāja Sets.

„Jums ir daži bāzes pieņēmumi, kuri ir galvenās pārliecības. Jūs tās uzskatāt par definīcijām. Tās tādā mērā ir kļuvušas par jūsu daļu, ka jūs tās pieņemat kā pašsaprotamas.

Vērtējot notikumus ar asociāciju metodi, jūs nonākat tuvu tam, lai brīvi pētītu sava saprāta saturu. Jums ir jāapzinās struktūru esamība.

Lai skaidri ieraudzītu, kas atrodas jūsu saprātā, jums ir jāizšķir domu struktūra, jāizseko tās, nevērtējot, nesalīdzinot tās ar jūsu pārliecību ietvariem.

Strukturizētas pārliecības apvieno un notur jūsu eksistenci, var teikt, sapako. Tādas pārliecības var slēpt sevī pārsteigumus. Noņemot tām vāku, jūs bieži saprotat, ka zem tā ir paslēpta vērtīga informācija, kurai šeit nav vietas.

Mākslīgi strukturizētas idejas var krāties ap standarta bāzes pārliecībām.

Pateicoties savai intensitātei un jūsu ieradumiem, bāzes pārliecība bieži pievelk sev līdzīgas. Tās turas pie viņas. Ja jūs neesat pieraduši analizēt savu saprātu, tad varat ļaut veidoties tamlīdzīgiem izaugumiem uz pārliecībām, kamēr nepārstāsiet tās atšķirt citu no citas. Process var sasniegt tādus mērogus, ka visa jūsu pieredze tiks aplūkota caur ideju tamlīdzīgu izplešanos. Bet ziņas, kuras nešķiet saistītas ar šo bāzes pārliecību, netiek izmantotas un tiek nosūtītas uz tāliem saprāta stūrīšiem.

Tādas neaktīva materiāla glabātuves var atrasties dažādās saprāta zonās. Informācija, kuru tās satur, nekļūst par jūsu parasto domu organizētās struktūras daļu. Kaut gan tā ir pieejama apzināti, jūs ievērojamā mērā esat akli attiecībā pret viņu.

Ja jūs esat piespieduši sevi noticēt, ka šī informācija ir nepieejama, jums neienāks prātā meklēt to saprāta apzinātajā daļā.”

Dž. Robertsa. “Personīgās realitātes daba[1]

Runa ir par apzinošā saprāta bāzes struktūrām, saprāta zonām, mākslīgi konstruētām idejām, bāzes pārliecībām. Par tāliem stūrīšiem, par izaugumiem uz bāzes pārliecībām, par saiknēm starp grupām, par tā visa pētīšanu. “Būvējiet tās, graujiet, tikai neļaujiet sev joprojām būt akliem pret sava saprāta uzbūvi.” “Iztēlojieties savas pārliecības kā mēbeles, kuras var pārvietot, mainīt, atjaunot, pilnībā izmest vai nomainīt.” Ideja ir laba, ar ko sākt? Kādas mēbeles pārvietot, un kādas izmest pavisam? Sets liek priekšā notikumus vērtēt ar asociāciju metodi. Man gribas paskatīties uz visu no augšas un tikt skaidrībā. Palīdzi, lūdzu.

D.D: Lūk, tagad mēs sākam mūsu grāmatas pamata daļu, pats svarīgākais ir priekšā. Pārliecības var sadalīt procesos, idejās par sevi, idejās par citiem un sabiedrību kopumā un par fizisko realitāti. Tie ir pamata bloki. Tev ir radies un noformējies pārliecību bloks par augstāko realitāti, kurš papildinās caur ceļojumiem ar Saules Brālību.

Paskatīsimies pēc kārtas uz visām šīm pārliecību daļām – kā tas kombinējas vai traucē cita citai. Galvenā pārliecība, kura traucē visiem cilvēkiem uz Zemes – ka viņi ir cilvēki fiziskā formā un vairāk nekas. “Es esmu ķermenis, kurš patērē tikai fizisku barību, nu un vēl gaisu un ūdeni.” Ir cilvēki, kuri apstrīd šīs pārliecības un pārstāj ēst fizisku barību, iegūstot to sev no gaisa enerģētisku vingrinājumu ceļā. Viņu pārliecība ir, ka nav obligāti ēst caur barības kanālu – var baroties ar enerģiju tiešā veidā. Un šī pārliecība pilnībā darbojas tiem, kuri specializējas patērēt enerģiju caur vingrinājumiem.

Cilvēki ir arī pārliecināti, ka viņu smalkās struktūras nodrošinās ķermeņa fizisko struktūru. Ja tādas pārliecības nav, cilvēks mirst no bada vai anoreksijas.

Tavā saprātā jau ir izveidojusies pārliecība, ka tavas personības smalkajām struktūrām ir jāatrodas katrai savā realitātē, un tavs fiziskais ķermenis barojas ar viņam raksturīgo barību, bet enerģētiskie ķermeņi nodrošina sevi ar enerģiju atbilstoši saviem līmeņiem. Tu necenties “skriet pa priekšu lokomotīvei”, un tā ir tava pārliecība.

Tātad, kas tas ir – bāzes pārliecības? Tās ir par ķermeni, par kustībām, par barību, par drošību, par eksistences komfortu, par to, kā ir iekārtota sociālā sabiedrība, kurā tu dzīvo, par telpas un laika fizisko realitāti. Tādas pārliecības atrodas apzinošajā saprātā, un tās nav jāmeklē. “Ķermenis ir mīksts, silts, dzīvs, viņš prasa piebarošanu ar barību, ūdeni, kustībām, svaigu gaisu.”

Mazāk pamatīgi pieļāvumi – ķermenis ir vesels vai slims, skaists vai neglīts, man ir silti vai auksti, es esmu nogurusi vai nē, es esmu izsalkusi, jeb tas ir pieradums ēst. Tās ir tieši tās daļas, kuras grupējas ap bāzes pārliecībām, un tās ir diezgan viegli konstatēt, ja seko savām domām.

Tālāk var paraudzīties uz šo bāzes pārliecību niansēm. Kas ir skaistums manā izpratnē, kas ir veselība man personīgi, kas man ir dvēseles miers (viens par dvēseles mieru uzskata klusumu, otrs bauda mūziku, bet trešais rotaļājas ar suni vai draugiem pie dabas).

Kā es barojos, kad es uzņemu barību, kas man ir bads, kas ir veselīga barība, cik nopietni es attiecos pret to, ko ēdu?

Tie ir analīzes paterni, kurus var izplatīt uz visiem pārējiem bāzes pieļāvumiem.

Man gribētos tos izplatīt uz planētas fiziskajiem parametriem – laiku un telpu. Cik lieliski būtu satricināt šo nesatricināmību savā saprātā! Mēs esam pārliecināti, ka laiku nevar pagriezt atpakaļ un ka telpa ir jāpārvar, un ka tam ir vajadzīgi spēki, laiks, labāks transports utt. Pārliecības, kuras grupējas ap jēdzienu “laiks”, ir tādas: man nepietiek laika visām manām darīšanām. Jeb, es savas darīšanas daru lēni. Jeb, es nepareizi rīkojos ar laiku.

Padomāsim kopā. Kādēļ tev ir tik daudz darīšanu, ja tu atrodies laika trūkumā?

Kurš pārvalda tavu laiku? Kā var atrisināt laika pārvaldīšanas problēmu?

Vai tu būsi laimīgāka, ja paveiksi visas savas darīšanas?

Kā var unificēt tavas darīšanas?

Kā tās var sadalīt svarīgās un nesvarīgās?

Es to visu zinu, jā, esmu dalījusi. Taču savu svarīgo un nesvarīgo darīšanu pārdomāšanai aiziet tik daudz laika! Un vienalga visas darīšanas ir jādara, nekur nedēsies, vai tās ir svarīgas, vai nē. Un es cenšos nesvarīgās darīšanas izmantot kā atpūtu starp svarīgajām. Darbošanās nomaiņa.

Kāpēc es tā esmu iekārtota, ka nevaru sēdēt bez darba? Man ir veltīgi atpūsties, tas arī vienmēr ir darbs.

Piekrīti, ka dažus darbus tu spēji nodot citiem cilvēkiem. Un tava pārliecība, ka tev ir daudz darīšanu, ir nepareiza. Tā ir pagātnē, kad tu savienoji darbu un čenelingus, skolu un seminārus. Tagad tu esi mājās, un darīšanu tev nav daudz. Tās nāk, neskatoties uz tavām domām un pārliecībām, un nāk nesteidzīgi. Apstājies un pārlūko savu dienu. Tev nav daudz darīšanu, un tu paspēj atpūsties. Nomaini savas pārliecības, un tu varēsi mierīgāk attiekties pret visiem tavas dzīves notikumiem. No tava saprāta aizies laika trūkums. Tas ir tikai galvā. Tu visu paspēj un, pateicoties darbošanās nomaiņai, nenogursti.

Un tagad iedomājies, ka darīšanu tev ir kļuvis divas reizes mazāk. Vai tā ir interesanti dzīvot?

Interesanti, ka pārliecība, ka darīšanu ir daudz, neaiziet... Tātad tas patiešām ir tikai galvā, un tas nav atkarīgs no darīšanu daudzuma! Tas nu gan ir atklājums! Un es atradu pārliecības avotu – mana māmiņa, kura vienmēr steidzās, viņai patiešām pie tādas slodzes darīšanu bija bez jēgas daudz... Arī vecumdienās viņa vienkārši bezjēdzīgi rosījās, būdama pārliecībā, ka neko nepaspēj...

Be es taču turklāt esmu pārliecināta, ka visu paspēju! Visam atrodas laiks!

Bet tā ir cita pārliecība. Lūk, mēs atradām pretrunu, kura tev nedod miera. No vienas puses, tu visu dari ātri un paspēj paveikt daudz darīšanu, no otras puses, tev visu laiku liekas, ka darīšanu kļūst tikai vairāk! No kurienes rodas darīšanas?

No dzīves! Vajag (uzskaitu savas darīšanas) arī nedaudz atpūsties!

Atpūties vienmēr, nomaini attieksmi pret savām nodarbēm! Tu taču nodarbojies ar hobiju, nevis ar darbu! Mīļotais darbs, turklāt vēl mājās, vienmēr ir atpūta!

Tu vienmēr, lai ar ko tu nenodarbotos, atpūties! Kā pašlaik. Vienkārši atpūta – tas nav miegs vai bezrūpīga gulēšana, tā ir daudzveidīga.

Tagad parunāsim par telpu. Šeit ir grūtāk atrast jūsu pārliecības un pretrunas. Galvenā pārliecība – ka telpa nav atkarīga no tevis. Tā ir reiz dota un uz visiem laikiem.

Nu jā, ir pat spēka un antispēka vietas.

Protams, ir tādas vietas. Bet jūs ar savu psihisko spēku varat telpu izmainīt no plusa uz mīnusu. Jūs ar savām pārliecībām un psihes dabu iedarbojaties, lai radītu labvēlīgu vai nelabvēlīgu mājas iekārtojumu, piemēram.

Jā, viss ir galvā...

Jūs varat izvēlēties sev telpu pēc gaumes un pārbraukt uz turieni dzīvot, pastiprinot viņas labvēlīgās iezīmes un vājinot trūkumus, piemēram, attīrīt viņu. Jūs varat telpu uzlādēt ar savu entuziasmu vai novājināt ar savu neuzņēmību. Jūs varat telpu pārvarēt ar domas palīdzību, sūtīt enerģijas attālumos, aplūkot cilvēkus citās pilsētās, just labvēlīgus vai nelabvēlīgus notikumus u.c.

Kā man gribētos mežu mums blakus atstāt neskartu uz daudziem gadiem! Vai es varu “apburt” šo telpu, lai tā paliktu tikpat neskarta?

Tu vari vēlēties, lūgt un mīlēt savu mežu tādu, kāds viņš ir pašlaik. Lai tā būtu!

Šodien mēs beidzam, bet skarsim šo tēmu vēl ne reizi vien.

 

Pievienots 22.11.2016

http://www.sanatkumara.ru/stati-2016/issleduiu-soderzhimoe-svoego-razuma

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. Jane Roberts; Джейн Робертс. http://www.koob.ru/roberts_j/ (Tulk. piezīme)