Esmu Viss

16 11 17

16.10.29.

Dārgā Diženā Dieviete, es klausos Tevi!

Ar apziņu paceļoties līdz Diženajai Dievietei, es ieraudzīju apkārt Pasaules-ēkas tumsu, tuksnesīgus apgabalus un gaišas „dzīvojamās” daļas…

Pieņem sevī visu – gan gaismu, gan tumsu (vertikāli),

gan visu, kas apkārt (horizontāli),

gan dualitāti – pa labi un pa kreisi.

Nav nekā, ko tu noraidītu, jo tavs liktenis ir noņemt tumsas pārklājus un ieraudzīt tur apziņas gaismu. Apziņa apgaismo tumsu un sniedz eksistēšanas jēgu un apzināšanos, un apziņas izeja ir izmainīt sevi, sākotnējo pārveidot pilnīgākā un atbilstošā savām domām, idejām un vajadzībām.

Lai pārveidotu savu eksistenci, vajag zināt, kā to izdarīt. Kā realizēt domu un darbību secību. Šī algoritma nekur nav, tas ir jārada. No domas sprieguma dzimst saprāts, kurš atšķir un izvēlas. Viņš sēj saprātīgumu, analizē un cīnās ar citiem par lielāku pilnību pēc saviem priekšstatiem. Viņš rada savu dzīves ainu, apvienojoties ar citiem tādiem pašiem un pavisam citādiem. Viņš nav apmierināts ar to, ko ir radījis, viņš pārrada, un uzlabo, un nervozē, kad nesanāk. Viņš grib visu aizmirst un aizmirsties, bet dzīve grūž viņu pie sava nākamā vijuma, dodot jaunu impulsu, pārliecinot, kārdinot.

Bet aiz visa tā stāv kaut kas Milzīgs. Tas, kurš to visu ietver sevī. Tas, kurš dod impulsu. Tas, kuram piemīt enerģija, vajadzība attīstīties. Tas, kurš sargā no briesmām, ar kvantu lēcieniem virza pa cikliem un pabeidz ciklus. Šī Milzīgā Apziņa ir viendabīga, vienota, un neeksistē tas, kur Viņas nebūtu.

Viņa nespiež, nepiespiež, nevērtē, negrūž...

Viņa gan atdod, gan patērē.

Viņa vēlas, nodomā, atveras un uzplaukst mūsos, ja mēs ejam uz vajadzīgo pusi; un dziest, izplēnē un pazūd mūsos, ja mēs pretojamies un ejam atpakaļ, vai mīņājamies uz vietas un atpaliekam no vispārējās kustības un attīstības.

Pirmā dod enerģiju, prieku un atvēršanos, otrā noslēdz, dod niknumu un skumjas, miršanu. Kā tas grauds, kurš stiepjas uz sauli, – izdīgst un dod dzīves impulsu šai Lielajai Apziņai, prieku un jaunā uzzināšanu; bet tas grauds, kurš ir palicis zemē, sapūst un zaudē visas programmas un Lielās Apziņas mīlestību, sadaloties līdz elementiem.

Pirmā nes izzināšanas gaismu Milzīgajai Apziņai, otrā ir nevēlēšanās, neziņas un iznīcības tumsa.

Katra daļiņa ir dārga Radītājam. Caur katru apziņu Viņš raugās uz pasauli, jo ir katrs.

Visas daļiņas apzinās sevi un apkārtni, radot dzīves tīklu, kopību, kur katrs elements ir aicināts kalpot citam, enerģiju vienotībā, savstarpējā atkarībā un savstarpējā palīdzībā.

Kā šajā Milzīgajā Apziņā nepazaudēt dzīvības graudiņus, Kopīgā elementus, dzīves ietvaru? Kā apzināties gan molekulu, gan galaktiku, gan virpuli, gan tārpu?

Esot kā visam tam. Savienot visu to. Radīt Visu To, izmantojot gatavus elementus un sasprindzinot visas apziņas, lai iemiesotu dzīvē visas iespējas un variantus.

Nav pareizā un nepareizā, jo nepareizais ir dzīves variants, neveiksmīgs un saprāta noraidīts. Bet ja paskatās aiz nepareizā, anomālā vai noraidītā, arī tur ir kaut kas, kas pagaidāms ir nesaskaņojams ar to, kas ir sastrādāts. Un doma aiztiecas zinātkārē un centienos izzināt to, kas nav izzināts... Tā ir paplašināšanās, atvēršanās un iemesls augšanai...

Kāpēc cilvēkam ir slēgtas citas (paralēlās) dzīves? Tāda pieredze!

Tās nav slēgtas, vienkārši ieiet šajās atmiņas var tad, kad nobriedīsi. Un tas attiecas uz visiem jūsu nākamajiem atklājumiem visās dzīves sfērās. Tā arī ir paplašināšanās, bet Es par ko citu.

Jūsu apziņas dziļumā guļ šī Milzīgā Vispārējā Apziņa, un jūs neesat noslēgti no viņas.

Es caur Tevi jūtu to, par ko Tu runā.

Jūsu apziņa ir iekārtota tā: kad tu apgūsti jaunu apziņas plānu, caur kādu Skolotāju, Būtību, Radību, šī apziņa jūsos mazajos kā apjoms kļūst maza, parasta, kaut gan līdz tam laikam likās grandioza un neizzināma. Es vienmēr likos tev Dižena un milzīga, bet tagad tu jūti Mani sevī, un neaptveramības efekts ir izzudis.

Kad jūs apgūsiet visus apziņas plānus, jūs kļūsiet šī Milzīgā Vispārējā Apziņa, tas ir jūsu attīstības programmā, ieliktā pie radīšanas, un tas ir jāaudzē, ar zinātkāri raugoties aiz Esības Bezdibeņa.

Mēs nevaram jūsos pamodināt šo apziņas visaugstāko apgabalu apgūšanas impulsu, bet tas viss taču jūsos ir, jo, kā vairums Dvēseļu, jūs nolaidāties no Monādes, apgūstot vienu plānu pēc otra. Jūs nenodzēsāt savus apziņas līmeņus, tikai uz laiku piesedzāt. Un pašlaik ir lieliska iespēja atjaunot sevī visus šos līmeņus, savienojoties ar arvien retinātākiem un izstieptākiem savas augstākās apziņas, kura nes kosmiskas zināšanas un apriti, apgabaliem.

Kas ir “aprite”?

Viss ir uzbūvēts uz griešanos un apriti, dzīves cikliem. Zemieši sevī, savās asinīs, nes cikla viena apgrieziena pabeigšanu (kodu, atslēgu). Lūk, kāpēc tieši tagad ir pienācis laiks pamodināt šo apziņas kodu iekšienē un ļaut savām smalkākajām daļām piepildīt un apvienot Visu, Kas Ir jūsu interpretācijā.

Pēdējie vārdi ir slikti saprotami. Katrā no mums asinīs ir atslēga savu kodu atvēršanai, lai apzinātos Visu, Kas Ir? Un katram no mums ir sava šī Visa, Kas Ir versija?

Jūs tad arī esat Viss, Kas Ir vissīkākajā interpretācijā.

Apvienoti savā apziņā ar Visu, Kas Ir, un tātad esat Viņš.

Kā tas ir saistīts ar mūsu zemes eksistenci?

Pieņemot savā apziņā Visu, Kas Ir, jūs planētas Apziņas Režģos ienesat kaut ko satriecoši jaunu, paceļot zemiešu apziņu jaunā augstumā. Katrs no jums, kurš savienojas ar Visu, Kas Ir, pārveido īstenību no Vispārējā Radītāja apziņas augstuma.

Reliģija vienmēr ir izpildījusi šo lomu tajā līmenī, kādā varēja aiziet līdz cilvēku apziņai. Pielūgšana tajā periodā bija vienīgā izeja nest šīs zināšanas par Dievu. Nav Dieva – vectētiņa mākoņos, ir Milzīga Apzinoša Vienota Apziņa, kura radīja Visu, Kas Ir ar domas un enerģijas palīdzību. Pabeidzot attīstības Apli, jūs savā apziņā varēsiet ienest apziņas visaugstākos līmeņus, vienkārši apzināti ejot uz šīm virsotnēm. Tas jums ir dots sākotnēji.

Pateicos Tev, Diženā Dieviete!

 

Pievienots 17.11.2016

http://www.sanatkumara.ru/stati-2016/esm-vs

Tulkoja Jānis Oppe