Apzināmies dvēseles un ego dabu

Apzināmies dvēseles un ego dabu, apzināto un neapzināto cilvēkā

(pēc Dž. Robertsas grāmatas „Personīgās realitātes daba”[1] materiāliem)

16 11 14

Ezotēriskā psiholoģija palīdz mums tik skaidrībā, kā mēs būvējam savu dzīvi, pēc kādiem nosacījumiem un likumiem, un, pats galvenais, kā mēs varam izmainīt to, ko mēs esam „saradījuši”, atbilstoši savām vēlmēm, gaidām un aplamiem uzstādījumiem.

Es izdarīju mēģinājumu sadalīt daļās atbildību, kāda piemīt mūsu iekšējam Es, tieši saistītam ar dvēseli, mūsu apzinātajai pieredzei un ego – tai būtnei un saprātam, kurš lemj, vizē mūsu secinājumus un rada rīcību fiziskajā plānā, un saņem par to ne vienmēr galvas noglāstīšanu, un bieži nonāk problēmās, un meklē paņēmienus, kā tikt ar tām galā.

Kāda daba ir tam, ko mēs redzam ap sevi?

Kas tas ir, kā tas tiek radīts? Kā to var vadīt?

Kā to var izmanīt?

Dž. Robertsas, Būtības vārdā Sets kanāla grāmata palīdz tikt ar to skaidrībā.

Šajā tabulā ir iekļautas tikai grāmatas pirmās nodaļas, taču tā visiem ir ļoti svarīga informācija. Ar „Jūtu toni” jāsaprot jūsu jūtu vibrāciju augstums un individuālais skanējums, jūsu vibrāciju vilnis.

 

Iekšējais Es un Dvēsele Apzinošais es, radīšana Ego un iemiesojums, fiziskā dzīve

Cilvēka iekšējā pasaule ir saistīta ar Zemes iekšējo pasauli. Katra cilvēka dvēseles daļa ir cieši saistīta ar Zemes dvēseli – milzīgu pasīvu radīšanas impulsu, dzīvības spēka avotu. Zeme formējas ciešā sadarbībā, tāpēc planētas individuālas dzīvas struktūras rodas no katra atoma un molekulas jūtu toņa. Jūsu miesa rodas no jūsu būtības iekšējā skanējuma. Kokiem un akmeņiem piemīt sava apziņa, turklāt viņi ietilpstgestalt[2]’ apziņā, tāpat kā jūsu ķermeņa dzīvās daļas.

Iekšējais Es pāriet no nezināšanas uz zināšanu. Neapzināta zināšana tomēr ir zināšana. Daļa zināšanas ir apzināta un pieejama uzreiz. Bet daļa – neapzināta. Ego vienmēr zina, ko dara, pat ja neapzinās to – redz, dzird, staigā.  

Jūs esat dzīvs sevis pašu attēls – projicējat to, par ko sevi uzskatāt, miesā. Jūs projicējat savas domas, jūtas un gaidas uz āru, bet pēc tam uztverat tās kā ārējo realitāti.

Jūs projicējat sevi citos cilvēkos un vērojat sevi no šo projekciju skatpunkta.

Jūsu neapzinātās domas un jūtas formē un maina jūsu fizisko tēlu. Ārējās dzīves notikumi tiek radīti paša mentālajā jeb garīgajā iekšējā pasaulē.

Jūsu pieredze fiziskās matērijas pasaulē izriet no jūsu iekšējā Es centra.

Jūsu apzinošās domas un jūtas formē un maina jūsu fizisko tēlu.

Jūsu domas, jūtas un mentālos tēlus var saukt par ārējo notikumu aizmetņiem, tāpēc ka tā vai citādi katrs no tiem materializējas fiziskajā realitātē.

Jūsu apzinošās domas un jūtas formē un maina jūsu ārējo pieredzi.

Jebkurām parādībām ir īstais psiholoģiskais cēlonis.

Jūsu ķermenis – tie ir psiholoģiski raksturojumi, kurus jūs paši uzliekat kā nospiedumu uz jūsu ārienes.

Ārējie notikumi, situācijas un stāvokļi – ir sava veida dzīva atgriezeniska saikne. Iekšējā stāvokļa izmainīšanās automātiski izmaina ārējos fiziskos apstākļus. Cita droša līdzekļa ietekmēt fiziskos notikumus nav.

Jūsu ārējā pieredzē nav nekā, kas nerastos jūsos pašos. Jūs pastāvīgi maināt pirmajā acu uzmetienā pat pašus pastāvīgākos savas dzīves apstākļus ar savu atšķirīgo attieksmi pret tiem. 

Jūs atgrūžat vai pievelkat citus cilvēkus ar domām, uzskatiem un emocijām.

Iekšējais Es izvēlas īpašības, kuras jums piemīt kopš dzimšanas, un var būtiskā mērā tās izmainīt.

Jūsu individuālā vēsture latentā stāvoklī vienmēr ir klātesoša jūsu dvēselē.

Psiholoģiskās struktūras veido to, kam tiek doti nosaukumi. Psiholoģiskās struktūras saglabā savu individualitāti, kaut arī pastāvīgi mainās, mirst un atdzimst. Jūsu dienas apziņa, ego, gluži kā zieds paceļas no augsnes “zem viņa”, no jūsu personīgās realitātes neapzinātā pamata. Pats par sevi parādās un atkal aiziet neapzinātais. Pēc tam no viņa rodas cits ego, kā jauns zieds. Ego pastāvīgi mainās, mirst un atdzimst.

Radošā iekšējā būtība rada ego, mērķētu uz ārējās realitātes uztveršanu. Ķermeņa radošā apziņa rada aci, mērķētu uz ārējās realitātes uztveršanu. Ārējā realitāte pēc būtības ir atspulgs tam, kas iekšienē.

Šajā eksistencē jūs mācāties apieties ar jums pieejamo neizsīkstošo enerģiju.

Pasaules un cilvēka viņā vispārējais stāvoklis – cilvēka, kurš formē paša pasauli, attīstības materializācija.

Jūsu jūtām piemīt elektromagnētiska realitāte, kura iziet uz āru un iedarbojas pat uz atmosfēru. Tās grupējas, pateicoties pievilkšanai, veidojot notikumu un apstākļu apgabalus, kuri rezultātā tiek ielieti matērijā (kā priekšmeti) vai laikā (kā notikumi).

Jūsu jūtu tonalitāte ir jūsu emocionālā attieksme pret sevi un dzīvi kopumā. Parasti no tās ir atkarīgi milzīgi jūsu personiskās pieredzes slāņi. Šie jūtu toņi caurauž jūsu būtni.

Jūsu iekšējā pieredze tiek pārnesta uz ārējās realitātes bāzes pieļāvumiem – uz telpu un laiku.

Objekta ilgumu telpā un laikā nosaka domu un emociju, kuras to radīja, intensitāte.

Jūs radāt savu dzīvi caur paša priekšstatiem par sevi un realitātes dabu, jūs radāt realitāti ar savām gaidām.

Kamēr notikums vai priekšmets eksistē jūsu saprātā vai atmiņā, viņa realitāte telpā neizzūd. Telpa, kuru kādreiz aizņēma priekšmets, turpina glabāt tā nospiedumu. Tātad jūs reaģējat ne tikai uz to, kas ir redzams fiziskajai redzei telpā vai laikā, bet arī uz tiem priekšmetiem un notikumiem, kuru realitāte līdz šim laikam ir jūsu iekšienē.

Jūsu esības toņi veido pašu dziļāko jūsu eksistences daļu. Tie veido kodolu, no kura formējas visa jūsu dzīve. Tie ir jūsu dziļie, paši radošākie impulsi.

Fiziskās pieredzes materializācijas avots absolūti nav atkarīgs no pasaules, kuru jūs pazīstat.

Jūtu tonis – tā ir kustība un audums, celtniecības materiāls, – daļa no enerģijas, kura nāk fiziskajai pieredzei. Jūsu jūtu tonalitāte ir forma, kuru pieņem jūsu gars savienojumā ar miesu. No tām, no to būtības tad arī rodas miesa. Jūsu miesa rodas kā atbilde uz jūsu būtības iekšējo skanējumu. Fiziskās materializācijas brīnums dzimst automātiski un netraucēti.

Jūtu tonis – tā ir jūsu būtība. Viņš izmaina visas jūsu esības “reljefu” kopumā. Tā ir neizsīkstoša sevis “jušana”. Tā ir jūsu pašizpausme tīras enerģijas veidā, kura veido jūsu individualitāti, dod jums nekļūdīgi atpazīstamu unikālu personību.

Jūtu tonis ir unikāls, taču turklāt tā izpausmes paņēmiens ir vienāds jebkurai apziņai, sakoncentrētai uz fizisko realitāti.

No šī skatpunkta jūs izceļaties no Zemes, tāpat kā visas citas būtnes un dabas dzīvās struktūras. Jūs esat dabas daļa.

Jūtu tonis caurauž visu, kas notiek jūsu dzīvē. Tas ir vispārējais iekšējais virziens, uztveres kvalitāte. Tas piepilda un apgaismo jūsu dzīves atsevišķus aspektus un nosaka pamata subjektīvo vidi, kurā jūs mītat.

Šī jūtu toņa enerģija nāk no ESĪBAS centra, no Visa Esošā un bezgalīga dzīvības spēka avota. Šīs Esības enerģija un spēks iet uz jums un caur jums atspoguļojas jūsu trīsdimensiju eksistences virzienā.

Visām fiziskajām parādībām piemīt apziņa. Daba tiek radīta no iekšienes. Personīgā dzīve, kuru jūs pazīstat, nāk no jums pašiem. Taču tā tiek jums dota.

Jūs sniedzat sev dzīvi, kura tiek dzīvota caur jums. Jūs paši radāt savu realitāti. Cita likuma nav. Tāds ir radīšanas noslēpums.

Jūs ierobežo tas, ka jūs izvēlējāties fizisko realitāti un tādā veidā novietojāt sevi viņas sajūtu kontekstā. Fiziskie likumi kļūst par jūsu materiālo izpausmju robežām.

Jūs formējat jums pazīstamo realitāti no savas būtības kopumā.

Jūs varat attīrīt apzinošos saprātu, lai jūsu būtības dziļākas zināšanas ar prieku varētu iemiesoties matērijas pasaulē.

Ego ir tikai jūsu daļa; specializēta komponente, kurai ir darīšana tiešā veidā ar apzinošā saprāta saturu un kura ir tieši saistīta ar jūsu eksistences materiālajām sfērām.

Ego ir jūsu lielās būtības nošķirta daļa, kuras uzdevums – tieši būt sakarā ar dzīvi, kuru jūs dzīvojat kopumā.

Apzinošais saprāts ir lielisks uztveres instruments; funkcija, kura pieder iekšējai apziņai, taču šajā gadījumā ir vērsta uz āru, uz notikumu pasauli. Caur apzinošos saprātu uz pasauli raugās dvēsele.

Noteiktos apstākļos ego – tās ir acis, ar kurām raugās apzinošais saprāts.

Taču, ja apzinošais saprāts ļauj ego atrauties no uzdevuma, viņš sāk justies pamests, vientuļš un izbiedēts. Ego un apzinošais saprāts nav viens un tas pats. Ego tiek savākts no personības dažādām daļām, viņš ir kombinācija no pastāvīgi mainošām īpašībām, kuras darbojas vienā veidā. Šai personības daļai ir tieša darīšana ar pasauli.

 

 

Pievienots 14.11.2016

http://www.sanatkumara.ru/stati-2016/osozna-m-prirodu-dushi-i-ego

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. Jane Roberts; Джейн Робертс. http://www.koob.ru/roberts_j/ (Tulk. piezīme)

[2] Termins 'gestalt' tiek saprasts kā apziņas un psihes analīzes vienība. Tas apzīmē viengabalainus, pie savu daļu summas nenovedamus apziņas veidojumus. ‘Gestalt’ piemēri: insaits, melodija, nenovedama pie šīs melodijas skaņu sajūtu summas, utt. Radies psiholoģijā, šodien termins ‘gastalt’ tiek izmantots arī, lai apzīmētu dažus viengabalainus un nedalāmus fiziskus, fizioloģiskus un sociālus fenomenus.