Vai mēs pārdzīvosim 2017. gadu?

(Tikšanās ar Saules Brālību)

16 10 19 01

2016. g. marts.

Apsveikums. Ievads. Saules Brālības piesaukšana.

***

Mēs vakar gājām dziļumā. Mēs sākumā iegājām sirds fiziskajā orgānā, pēc tam sirds šūniņā, pēc tam atomā, un pēc tam fotonā.

Kā es saprotu, visos šajos līmeņos ir dažādas apziņas. Kad es iegāju fotonā, tad es saplūdu ar Visumu. Tas ir pats smalkākais līmenis, subatomu līmenis, kurā eksistē Dievišķā Aizgādne, Radītājs Mihaēls un pašas augstākās Būtības.

Daļiņai, kura ietilpst lielajā kolektīvajā apziņā, ir arī visas šīs Lielās Būtības apziņa. Un, lūk, kad mēs iegājām fotonā, mums bija fotona apziņa un milzīgas Būtības apziņa šajā līmenī. Caur fotonu mēs izgājām Visumā.

Mūsu uzdevums bija tikt skaidrībā ar laiku un telpu. Katrā līmenī ir savs laiks un sava telpa. Laiks pakāpeniski pamirst, un Visuma līmenī laika nav, tas vienkārši stāv. Un tā ir Esība. Iespaids, ka tur viss ir pamiris.

 

Protams, Visuma iekšienē viss attīstās un aug, bet apziņa, kurā mēs iegājām, stāv, un mums viss liekas tukšums. Patiesībā Visums milzīgā ātrumā paplašinās, tāpēc ka katra viela un katra Būtne aug. Viss aug – no koka līdz Galaktikai.

 

Seanss bija ļoti sarežģīts uztveres ziņā.

Pasaule mums nes daudz jauna. Pat mūsu Visuma heliocentrisko modeli zinātnieki ir sākuši apšaubīt. Tehniskais progress ir sācis strauji iet uz priekšu, it kā būtu noņemts aizsegs visām sakrālajām zināšanām.

Paralēli tam ir radusies vēl viena problēma – cilvēce ir sākusi barbariski attiekties pret planētas resursiem. Ražotāji rada lietas, kuras mākslīgi ir noskaņotas uz 2-3 ekspluatācijas gadiem, un mēs esam spiesti pirkt jaunu tehniku. Agrāk tehnika kalpoja 20 gadu. Tā ir mākslīga piesaiste iegādei, bet arī tā taču ir planetāro resursu noplicināšana (metāls, plastmasas, ūdens, siltums utt.) un daudzu cilvēku darbs.

Mēs saduramies ar to, ka līdz ar jaunām zināšanām parādās jaunas problēmas, un šīs problēmas manipulē ar mums.

 

Kas ir cilvēka faktors? Kāpēc cilvēks kļūdās? Uz Zemes ir ļoti daudz kļūdu, kuras apēd mūsu laiku, noplicina mūsu nervu resursus, samazina mūsu dzīves... Kāpēc mēs esam “iztaisīti” ar tādām pielaidēm, kāpēc mums iekšā ir tik daudz negatīva, jo mūs taču radīja un audzināja pozitīvas Būtības – Ercenģeļi. Vai tiešām mūs radīja ar kļūdām? Un arī uz Zemi pastāvīgi nāca garīgu zināšanu, grāmatu, prakšu, reliģiju plūsma...

 

Mēs pašlaik pārejam Lielajā Gaismā, un augstākajās sfērās tāda cilvēciska kļūda maksās ļoti dārgi, tāpēc ka cilvēkam nav iemācīts aplūkot savas rīcības sekas. Ar to Galaktiskā apziņa atšķiras no cilvēka apziņas – pārskatīt savas rīcības un domu rezultātu. Starp citu, darbības un domas mentālajā plānā ir viens un tas pats. Mums visiem tas ir jāmācās – pārskatīt savu lēmumu sekas...

 

Cilvēce dzīvo jau miljoniem gadu. Ir atrastas ļoti senu cilvēku atliekas. Vai tad mēs pusotra miljona laikā neko neesam iemācījušies? Es piekrītu, ka tās bija citas rases, bet Zemes telpā cilvēku rasu pieredze taču uzkrājas. Nākamajai rasei ir jābūt pilnīgākai par iepriekšējo. Dvēseles taču ir tās pašas, un viņām taču ir kaut kas jāmācās? Tā man paliek neatrisināta mīkla.

Un es šodien gribu sākt ar šo tēmu – cilvēka nepilnība. Cilvēce un garīguma trūkums.

 

Mēs piesaucam Saules Brālību un lūdzam novadīt ar mums sakaru seansu. Atslābināšanās... Atvērsim čakras, atslābināsim ķermeni (pārlūkojam ķermeni).

Mans jautājums ir tiešs: kas ir cilvēka faktors un kāpēc ir tik daudz kļūdu un tik daudz negatīva uz Zemes? Ja mēs kā Ercenģeļi atnācām šurp tik sen, kāpēc mēs neko nevaram izlabot jau pusotra miljona gadu? Kaut kā šai Augstāko Spēku klātbūtnei bija jāietekmē cilvēce?

 

Jā, pie mums notika tehniskais progress, un mums palīdz tieši tehnoloģijās. Bet garīgais ceļš kāpēc neplaukst? Reliģijas iet prom no planētas, ticība kļūst citāda. Un arī baznīcā iet tie, kam ir smagi galvenokārt, un, tikko kā dzīvē viss nokārtojas, cilvēks pārstāj iet baznīcā. Vai tiešām senās reliģijas (uzskaitījums) zemes informācijas laukā neatstāja nekādas pēdas? Kam tas ir vajadzīgs un kāpēc tas ir tā?

 

SB: Runa ir par Sansaras riteni. Zeme ir paredzēta dvēseļu audzēšanai līdz noteiktai pakāpei. Tikko kā dvēsele paceļas līdz tai pakāpei, kad viņa var ieiet mentālajā plānā, viņa jau vairs negrib atgriezties uz Zemi fiziskajā plānā, bet paliek augstākajās dimensijās. Notiek tādu dvēseļu iziešana, tas ir, tās, kuras varēja pagriezt cilvēci uz garīgo ceļu, aiziet no planētas. Visas augsti garīgas Būtības augšupceļas uz garīgām Brālībām, un pašlaik viņas jau atrodas Saules Brālībā.

Planēta Zeme tiek salīdzināta ar dvēseļu inkubatoru, un pieaugušām “vistām” šeit nav, ko darīt.

 

Protams, tiek dotas zināšanas un nāk skolotāji, bet ne tik daudz cilvēku iet garīgu ceļu, tāpēc ka šis ceļš parastam cilvēkam ir grūts. Un zemietis dzīvo izdzīvošanas līmenī. Sistēma tā ir iekārtota, lai cilvēks mazāk domātu un spriestu: dienišķā maize, bērni, atpūta, māja un izklaides. Cilvēkam nav jādomā, jāattīstās.

Kāpēc tā notiek? Un es uzdodu šo jautājumu Saules Brālībai.

SB: Zināšanas tiek dotas visiem vienādi. Man rāda, ka informācija uz Zemi nāk lietus veidā. Un ir daudz cilvēku, kuri var pieņemt zināšanas, taču nepieņem. Bet tie, kas pieņem, izskatās pēc vientuļniekiem. Ja būtu vairāk kanālu, būtu vairāk informācijas, tad informācija uzkrātos. Uzkrājusies informācija dotu kvantu lēcienu. Nepietiek tādu kanālu.

Es pazīstu tādus cilvēkus, kuri saka – man ir slinkums rakstīt. Daudzi no viņiem ir atnākuši ar misiju, taču negrib publicēt savas zināšanas, attīstīt savu kanālu, apmācīties.

SB: Mēs visiem dodam vienādas zināšanas. Kas ir spējīgs, kas grib, kas ir paredzēts, šīs zināšanas iegūs jebkādā ceļā – izlasīs, pamācīsies skolā, pieņems pats... Bet cilvēks, kuram tas neinteresē, vienkārši vēl nav nobriedis. Un viņam viss ir priekšā. Nedomā, ka cilvēce fiziskajā plānā paliks uz visiem laikiem.

Protams, attīstīsies gan saprāts, gan matērija, gan apziņa formēsies. Un galu galā izmainīsies situācija uz Zemes. Būs cita sociālā vide un citas zināšanas, un cita matērija. Taču laiku un attālumus mēs nezinām. Cik tam vajag laiku, mēs nevaram pateikt.

 

Un vēl mans jautājums par cilvēka faktoru. Mēs daudz ko esam izgudrojuši, bet nevaram to savaldīt. Kāpēc ir tāda cilvēka saprāta nepilnība?

Atbilde ir tāda, ka var mūs nepamierināt.

 

SB: Mēs atlaidām cilvēka saprātu pašattīstīties. (Es jau ne pirmo reizi saņemu šo atbildi.) Un mēs aizvērām Zemi, jo saprāts ir radīts ļoti aktīvs, ambiciozs, tāds, kurš tiecas daudz ko uzzināt, radošs, ar lielu potenciālu un ar vēlmi radīt un uzzināt, veidot. Viss šis sprādzienbīstamais maisījums dažreiz iet pāri malām, tas ir, cilvēks cenšas ņemt augstāk par savu latiņu. Tas principā nav slikti, taču ir vajadzīgs cilvēka ierobežojums vismaz viņa tieksmē nogalināt citam citu.

Daudz cilvēku potenciāla, kurš cilvēci atvestu uz citu pakāpi, ir gājis bojā karos. Mēs zinām, ka tajā skaitā arī Krievijā ir gājis bojā daudz izglītotu cilvēku, to, kuri nesa garīgo kultūru.

– Kam to vajag un kāpēc tas ir tā? (Ņina)

 

SB: Saprotiet, jūs esat mūsu turpinājums. Mums nepieciešama šī pieredze attīstībai. Caur šo 3D blīvumu mēs pētām sevi, savas spējas attīstīties jebkuros apstākļos. Jo sarežģītāks uzdevums caur jums ir mūsu pārvarēts, jo augstāka apziņa ir šeit. Un uz Zemes ir izpausti ne visi, kas ir šeit, bet paši garā stiprākie un drosmīgākie. Pārvarot 3D grūtības, tam, kurš ir spējis to izdarīt, nostiprināsies saikne ar Pirmsākumu. Bet tā ir pakāpšanās uz nākamo attīstītības pakāpi.

 

Tas, protams, ir lieliski. Bet principā nevar pārtrūkt saikne ar Tēvu. Un 3D tai arī, pēc idejas, ir jābūt. Tas taču ir audzināšanas jautājums. Mēs neko nedarām, lai sarunātos ar Debesu Tēvu. Katrā cilvēkā Viņš ir, un cilvēks var ar Viņu runāt. Un, ja tas attīstītos no paša sākuma, no skolas sola vai bērnudārza, tad tā nebūtu kaut kādu grūtību pārvarēšana.

Tagad ir jāsaprot, kāpēc mēs to neaudzinām. Jā, agrāk bija oficiāla reliģija skolās. Tagad to vajag ar kaut ko aizstāt.

Pašreizējā laikā cilvēkam potenciāls attīstās tikai par 20%. (Man pašlaik to rāda.) Bet 80% paliek neattīstīti. Tātad kādam to vajag? Mums taču ir Skolotāji, viņi par to varētu runāt caur tiem pašiem kanāliem. Bet es ko tādu neesmu saņēmusi, piemēram – garīgās attīstības no bērnības programmas radīšana. Man tas ir ļoti ass jautājums. Es vienmēr vēršos pie visiem maniem klausītājiem, galvenokārt, pie māmiņām: klau, izdosim bērnu garīgo literatūru, pasakas, teiksim, tādas, piemēram, kā “Smaragda pilsētas burvis”.

 

– Katrs atrodas savā attīstības punktā. Vecās dvēseles, daudz reižu iemiesojušās, jau ir sakrājušas fiziskās realitātes iziešanas pieredzi, tas ir, ir nobriedušas, un rodas nepieciešamība pēc turpmākas attīstības. Un mēs ejam tālāk (Ludmila).

 

Nu jā. Un ko mēs esam atklājuši? Atombumbu, degvīnu, narkotikas, esam iznīdējuši dzīvniekus, mežus. Un vecās dvēseles ir tepat blakus. Kur ir cilvēces kultūra? Vēl es uzskatu, ka bērnībai ir jābūt aizsargātai. Kas tā par valsti, kura nevar aizsargāt savus bērnus?

– Mēs izvēlējāmies tehnokrātisku attīstības ceļu (Ludmila).

Nu, un kas, ka tas tika izvēlēts? Kas notiek ar cilvēci?

Šodien izlasīju, ka Ziemassvētkos Romas Pāvests ir teicis, ka tie būs mūsu pēdējie Ziemassvētki. To ir apstiprinājusi britu Karaliene. “Ceru, ka jūs izbaudījāt šos pēdējos Ziemassvētkus?” – viņa teikusi.

Kas aiz tā stāv? Kas ar mums tā rīkojas? Attieksme pret cilvēku kā pret kaut kādu resursu.

– Mēs pašlaik mēģinām ierosināt šos jautājumus (Ludmila).

– Caur matricu cilvēku vada tie, kam nevajag cilvēces garīgo attīstību (Vasīlijs).

– Es uzrakstīšu pasakas bērniem (Tatjana).

– Kamēr notiek nevienmērība dažādu tautu apziņas attīstībā, eksistēs robežas, kuras nepieciešamas, lai aizsargātos pret ārēju agresiju (Larisa).

Lūk, tikko šodien izlasīju, ka tā nav agresija. Cilvēki glābj savu dzīvību, un kaut kas notiks. Jā, var uz to tā paskatīties. Bet mani Skolotāji tā nesaka.

Pamēģinām mēs visi saņemt atbildes uz šiem jautājumiem. No vienas puses, mēs mēģinām strādāt ar planētu ar mīlestību, apsedzam ar gaismu, bet no otras puses, mēs atrodas informācijas vakuumā un nezinām, kas būs tālāk. Un mums mūsu Skolotāji, kuri mūs ved un saprot, ka mēs esam rupori uz Zemes, neko par to nerunā.

Kas notiek ar Zemi? Kāpēc pašas visaugstāk stāvošās personas tā runā?

– Arvien vairāk saprotu labumu tam, ko mēs ar jums darām, piedaloties tādos darbos (Ņina).

– Tikai nobriedušas personības var aktualizēt šos jautājumus (Ludmila).

No vienas puses, tas var būt moments kā 2012. g., kad daudzi Skolotāji teica, ka mēs nepārdzīvosim 2012. g. Mani skolotāji teica, kas viss rit normāli. Kam izrādījās taisnība? Maniem skolotājiem. Arī pašlaik tā var būt cilvēces biedēšana.

– Brīvās gribas likumu uz Zemes neviens nav atcēlis, rezultāts ir atkarīgs no spēku līdzsvara.

Zināt, man ir aizdomas, ka tā brīvā griba, kura ir pasludināta, netiek uz Zemes ievērota.

– Varbūt karalienei pēdējie Ziemassvētki?

Nē. Viņa apsveica savu draudzi Ziemassvētkos, un viņa nerunāja tikai par sevi.

– Nav pēdējo laiku sajūtas (Tatjana).

Man arī priekšā iet Gaisma. Un ļoti vētraina enerģiju pacelšanās, iet parabola, un nekāda enerģiju aplauzuma nav.

– Paskaties tumšajām būtībām (Vladimirs).

Viņām arī ir līdzeni, krituma nav, viņām iet mazi viļņi... Mēs iesim Gaismā, bet

viņas paliks savā līmenī. Un rezultātā notiks sadalīšanās.

– Tie ir mēģinājumi apturēt šo Gaismu.

– Mēs pārdzīvosim, patiešām.

Tā jautājums netiek izvirzīts. Es domāju, ka runa ir par visas planētas augšupcelšanos.

Mums šodien bija saruna vēstulēs ar vienu sievieti, un viņa uzdod tādus jautājumus:

– Kāpēc tie, kas nodarbojas ar garīgo attīstību, slimo? Kāpēc rodas nepieciešamība lietot zāles? Vai tiešām kaut kā savādāk nevar?

Es atbildēju, ka visa planēta augšupceļas, tajā skaitā gan baktērijas, gan vīrusi, gan sēnes. Un viņi evolucionē ātrāk, viņi ir kopā ar planētu, viņiem nav to problēmu kā cilvēkiem. Zinātnieki saka, ka viņi evolucionē pa priekšu cilvēkam. Bet mēs domājam, ka tikai mēs evolucionējam. Nē, visa pasaule ceļ vibrācijas. Un tie, kas ir mūsu iekšienē, pieņem mūsu vibrācijas. Ja mēs ieejam kādas Lielās Būtības apziņā, tad mēs pieņemam viņas apziņu. Un tāpat gan baktērijas, gan vīrusi.

– Un būs visas cilvēces sadalīšanās pa vibrāciju līmeņiem (Ludmila).

Jā. To man saka Skolotāji.

Bet mēs atkal uzdodam jautājumu uz šodienu: vai būs cilvēces sadalīšanās pa vibrāciju līmeņiem?

SB: Un kā jūs gribētu?

Ja padomā, tad kas ir radījis visu materiālo kultūru, tehnisko progresu, visu zinātni, visu komfortu? Visu, kas ap mums ir uzcelts, ir veikuši “tumši” vīrieši – visa tehnika, visas mājas, dzelzceļš, lidmašīnas, pilsētas... To būvēja paši tumšākie vīrieši... ar zemām vibrācijām... tāpēc ka tas ir smags darbs... un, kad mēs runājam par sadalīšanos pa vibrāciju līmeņiem, mēs atdalāmies no materiāli noskaņotiem cilvēkiem, galvenokārt, vīriešiem??? Mēs no tā visa atsakāmies? Man negribētos!

 

Ņina: Vai mēs pārdzīvosim 17. gadu? Kā jums ir jābūt saprotamam, katrs saņem atbildi no sava līmeņa. Jūsu pierakstītajām atbildēm ir jābūt par rādītājiem, kādā virzienā jūs attīstāties – pluss vai mīnuss (mājiens uz Pāvesta un Karalienes izteikumiem).

Ja tie būtu vienkārši čeneleri... Anglijas karaliene vada praktiski visu zemeslodi. Viņu nevar saukt par tumšu. Romas Pāvests – viennozīmīgi nav tumšs cilvēks. Tie ir mūsu laikmeta paši visaugstākās kultūras cilvēki. Viņus vienkārši vairs nav, ar ko salīdzināt. Viņu vārdos vajag ieklausīties. Saprotams, ka arī viņi var kļūdīties, bet tas ir ļoti interesanti.

 

SB: Aiz jūsu jautājumiem stāv bailes. Jūs visu laiku baidāties iet bojā. Tās ir nāves bailes, kuras ir paslēptas katra cilvēka iekšienē. Mēs saprotam šīs bailes. Vai jūs tās apzināties, vai nē, mēs tās redzam.

Es tās nesauktu par nāves bailēm. Tās ir cilvēces iznīcināšanas bailes. Tā ir cilvēces kolektīvā apziņa, kura uztraucas par savu nākotni.

Lūk, mēs tagad ar jums nonācām līdz kolektīvajai apziņai. Kolektīvā apziņa sāk drebēt no tā, ka tādi cilvēces līderi tā runā (par pēdējiem Ziemassvētkiem).

– Sadalīšanās būs tādēļ, lai tie, kas attīstās aktīvi, varētu iet tālāk, tāpat kā skolā ir matemātikas klases (Svetlana).

– Es domāju, ka tas ir nepieciešamais nosacījums cilvēces kā Būtības turpmākajai attīstībai (Ludmila).

Jā, tie, kas izauguši līdz humānisma jēdzienam, līdz beznosacījuma mīlestībai, līdz žēlsirdībai, protams, var iet tālāk.

Bet kā tad mēs atstāsim cilvēci, tas taču ir mūsu lolojums? Un pēc mums tur dzīvos mūsu bērni, mūsu mazbērni. Protams, mēs esam nobrieduši, un mēs aizejam, no vienas puses, bet no otras puses, viņi paliek ķepuroties arvien tajā pašā.

– Saules Brālība saka, ka spēja uz integrāciju, uz sadarbību noteiks spēku nākotnes līdzsvaru. Neviens ar varu nekur neies. Visiem ir izvēle. Audziniet augstu kolektīvo apziņu aktīvi (Tatjana).

– Tas ir šeit, kur viņi ir mūsu bērni un mazbērni, bet tā tās ir personības attīstībā (Ludmila).

Bet mums ir jūtas attiecībā pret saviem bērniem. Un kāpēc šīm personībām mēs kaut kādā veidā nevaram palīdzēt? Un kad mēs uz cilvēci skatāmies no Kristus-apziņas līmeņa, mēs taču visus mīlam kā savus bērnus, mēs par viņiem pārdzīvojam.

– Kā jūs varat ar varu kādu izkustināt? (Ņina)

 

Lūk, arī vajag, lai tas nebūtu ar varu, bet sākotnēji. Tas ir, kad mēs sāksim jauno paradigmu mācīt cilvēcei, tā nebūs vardarbība. Vardarbība – tas ir, kad mēs cilvēci saglabājam vecajās zināšanās un enerģijās. Vardarbība – tas ir, kad mēs tērējam cilvēka resursu un piespiežam viņu strādāt, bet pēc tam piespiežam pirkt sadzīves tehniku pēc 2-5 gadiem. Lūk, tā patiešām ir vardarbība.

– Tad jūs runājat par jaunām attīstības programmām uz Zemes (Ludmila).

Protams, mēs pārgājām pāri 2012. gadam. Mēs pieņemam jaunas enerģijas, jaunas programmas, un tās tiek asinātas, lūk, tādās sarunās-disputos. Kādā veidā var šīs Kristus-apziņas programmas ienest planētā? Vienkārši runāt par to – tas ir ļoti maz. Un ar vienu tādu Anglijas karalienes frāzi pietiek, lai iznīcinātu daudz mūsu čenelingu.

– Vai tad ar Anglijas karalieni nevar manipulēt?

Es izteiktos savādāk: tas ir tas cilvēks, kurš manipulē.

– Karaliene un Romas Pāvests var būt antipasaules vai citas hierarhijas pārstāvji, pat arī ļoti gaiši. Karalienes vārdi veicina vēl lielāku nepieciešamību pēc saliedētības un paaugstinātas apzināšanās. Lūk, arī uzdevums, izaudzēt sevī tādu potenciālu, kurš ir ne mazāks par karalienes potenciālu un vedīs aiz sevis cilvēci.

Es arī piekrītu, ka pie varas ir jābūt apskaidrotajiem.

 

15. februārī[1] karaliene slepeni atbraukusi uz Krieviju, lai ieceltu nākamo prezidentu. Viņa nodevusi glabāšanā Kremlī senu zelta ķēdīti, kura bijusi Džordžam 5 (līdz ar dažu vēsturnieku aizdomām, ka Džordžs 5 ir reizē arī Nikolajs otrais), bet tā, ka tā paliek Anglijas īpašumā. Tā ir viņas slepena vizīte Maskavā, ar dīvainu relikvijas nodošanas ieganstu. Tā viņi vada, pat mūsu valsti.

Vai Anglijas karaliene var iecelt apskaidrotu cilvēku Krievijas prezidenta postenī, ja starp Angliju un Krieviju vienmēr ir bijušas sarežģītas attiecības? Pašlaik tiek atklāti tādi fakti, kādi agrāk bija slepeni. Mēs ļoti mierīgi dzīvojām, nezinājām, kas darās aizkulisēs. Bet pašlaik šie fakti tiek iznesti sabiedrībā, un tas mūs sāk satraukt. Sākas rūgšana. Un cilvēka faktoram ir liela loma šajā rūgšanā: kādā virzienā nomanipulēs ar cilvēka apziņu? Ko pataisīs par ienaidnieku, ko par draugu? Ir ļoti vienkārši jebkuru padarīt diženu, un ļoti vienkārši nolaist viņu dubļos.

– Vara – tā manipulācija.

 

Vēršamies pie Saules Brālības.

SB: Tu kaut kā šodien esi sākusi plosīties.

Nu, jā. Es vienmēr esmu bijusi tik laba meitene, tik paklausīga. Bet tagad es esmu sākusi uzdod sarežģītus jautājumus, uz kuriem mums pagaidām atbildi nedod.

SB: Jūs mierīgi pārdzīvosiet gan 2016. g., gan 2017. g. Neuztraucieties.

Runa jau nav par kodolkaru, bet par kontinentu plākšņu pārbīdi. Tas ir, runa ir par kaut kādu kataklizmu uz Zemes (vulkāniskā darbība), tas kaut kā var ietekmēt cilvēci…

 

SB: Tas būs pavisam ne tā, kā jūs gaidāt.

 

Varu sniegt tādu faktu. Malaizijā 2004. gadā bija pati lielākā zemestrīce, plātņu pārbīde. Zinātnieki bija izskaitļojuši, ka vilnim, kurš radīsies no šīs pārbīdes, ir jāaptver visa zemeslode un divreiz jāpārveļas pāri visai planētai. Taču tas nenotika, par spīti visiem zinātnieku aprēķiniem. Kaut kāds trešais spēks apturēja šo vilni, un globālas sekas nenotika.

Viņi man dod mājienu, ka ir vēl Spēki, kuri vada planetāros procesus un palīdz planētai tikt galā. Un mēs saprotam, ka tas tā ir. Un viņi arī saka – pat ja notiks kaut kāda milzīga tektonisko plātņu pārbīde vai trešais pasaules karš, tad pašlaik tas ir regulējams process.

Mēs redzējām, kāda citplanētu kuģu klātbūtne ir ap mūsu planētu? Šis spēks kaut kāda iemesla dēļ stāv. Un palīdz mums pārdzīvot šī tumšā Kundalini spēka iziešanu no planētas. Tas pakāpeniski samazināsies un nonāks kaut kādā līdzsvarā.

SB: Tas jau nonāk līdzsvarā.

– Cilvēci un planētu glabā, piecas reizes ir novērsuši kodolkatastrofu (Larisa).

– Fiziskā plāna izmainīšanās – tā ir nepieciešamība. Bet norit atturēšana no globāliem postījumiem (Ludmila).

– Uz kuģiem mums grupā par to teica (Olga).

Un mēs pateicamies visiem, kas palīdz mums tikt galā šajā nevienkāršajā pārejas periodā.

Un mans nākamais jautājums – par milzīgo bēgļu migrāciju no Āfrikas uz Eiropas kontinentu. Vai tas bija ieplānots un kāpēc? Kāpēc tik labi uzņem Vācija? Vai tas liecina par to, ka Āfrikā kaut kas notiks?

SB: Jā, notiks.

– Āfrika ir sāpju kontinents. Notiek pārcelšanās no turienes (Ludmila).

Sīrija… Gan Vanga, gan Keisijs runāja par Sīriju kā par mūsu vēstures atslēgas momentu, ka šī vieta ir ļoti svarīga, un tas, kurš pārvaldīs Sīriju, pārvaldīs pasauli. Tāpēc pašlaik notiek cīņa par Sīriju.

Būs kataklizma?

Atbilde ir paradoksāla. Man parādīja attēlā: Āfrikas kontinents. Centrā nolaižas daudz kuģu un iesēj jaunu rasi. Tas ir, no kontinenta centra viss tiek aizvākts un atbrīvota vieta jaunas rases iesēšanai.

– Fiziskā plāna izmainīšana tālākai attīstībai (Ludmila).

SB: Gandrīz tā.

– SB saka, ka atlaižot pārcelšanos procesu absolūti caur cilvēku intuīciju, Augstākie Spēki pieņem viņu izvēli, un tas tiks ņemts vērā, pārvietojot jaunas enerģijas uz Zemi (Ņina)

– Jā, cilvēki no turienes tiek izvesti. Redzu sprādzienu no Zemes dziļuma. Ir izveidojusies telpa, un turp iet spēcīgs kosmisko enerģiju un sēklas starojums. Un ne tikai cilvēku (Olga).

– Jēga ir jaunā rasē (Natālija).

Skolotāji man saka, ka pie mums uz Zemes būs jauna rase.

Mēs sadalāmies un paceļamies virs Zemes, un uz to telpu, kura paliek lejā, atnāks jauna rase. Reiz mūs audzināja dažādi skolotāji. Bet tagad nāk jauna rase, un mēs būsim viņas audzinātāji. Un kad mūsos pieaug sašutums sakarā ar – pavirzies un dod vietu citam, Skolotāji jautā: „Un kur gan ir tava kristieša mīlestība? Un kā gan jūs reiz Skolotāji mācīja?”

– Āfrikas austrumdaļā kaut kādas fiziskas izmaiņas, diezgan plašas. Attēlā, kuru es redzu, Āfrika gluži kā dalās divās daļās, kā lūzumā (Tatjana).

Man parādīja, ka es kā annunaks atnācu uz Āfrikas centru. Jau pēc tam radās civilizācijas Āfrikas ziemeļos: Ēģipte, Sīrija, Babilona. Bet kosmiski kuģi jaunas rases radīšanai piezemējās tieši Āfrikas centrā.

– Tas ir jauns eksperiments ar jaunām dvēselēm? (Natālija)

Zeme ir eksperimentāls laukums. Kāpēc gan šeit nesākties jaunam eksperimentam? Norit vispārēja pāriešana uz astrālo plānu. Cilvēce pamet šo laukumu. Un fiziskajā plānā tiek iemitināta nākamā rase. Un mēs, kā skolotāji, nodosim zināšanas, kultūru, agronomiju un zinātni šai rasei.

 

Es šodien sāku ar cilvēka saprāta nepilnību. Daļēji man pateica, ka mēs jūs radījām, bet, kā nu jūs attīstāties, vārāties savā katlā, tā ir jūsu darīšana.

Kāpēc fiziskajā plānā cilvēka saprāts ir tik nepilnīgs, ka viņš savā attīstībā iesaista tikai 5-10%? Kāpēc saprāta iespējas ir tik zemas?

SB: Katrā attīstītības līmenī jums ir svarīgi izpētīt potenciālu. Lūk, jums ir potenciāls 100%, jūs izpētāt 5-10% un arī tad nevarat tikt ar sevi galā. Ja jums būtu 50% potenciāla, tad jūs sen būtu sadragājuši planētu. Tāpēc jūs paši ierobežojāt sevi šajā līmenī, lai, no vienas puses, sasniegtu rezultātus, no otras puses, ierobežotu jūsu varenību.

Loģiski un saprotami. Bet tas ļauj citplanētiešiem vai vēl kādam pārvaldīt mūs. Un bīdīt mūs kā šaha figūras, tā, kā viņiem to vajag.

SB: Tā ir pagrimstoša pozīcija – upura pozīcija. Tavā jautājumā ir upura pagrimstošā pozīcija. Tu pašlaik sevi pozicionē, ka tu neko nevari: parādiet, palīdziet, izdariet utt.

Jūsu uzdevums ir uzņemties atbildību kaut vai par to, ko jūs darāt uz Zemes. Kaut vai par to, ko domājat. Maz cilvēku uzņemas atbildību par savu rīcību. Pat ja jūs cilvēcei iemācīsiet uzņemties atbildību par savu rīcību un domām, tad būs milzīgs saprāta attīstības progress. Pat to, ko jūs varat izdarīt pašlaik kā skolotāji saprāta un apziņas jomā, jūs darāt, bet ne visu. Jūs lūdzat vairāk iespēju, bet pat to, ko mēs jums iedevām, jūs neizmantojat ar pilnu spēku. Jums vienmēr atrodas iemesls, apstākļi, jums nav enerģijas, spēku, vēlēšanās, vēl kaut kā nav utt. Jūs no kaut kādas pozīcijas atnācāt uz Zemi, bet jūs nevarat to izpaust kā skolotāji. Un arvien mēģināt atrast cēloni: lūk, karaliene teica, lūk, Romas Pāvests teica, lūk, jūs mums pasakiet, mēs iesim bojā, vai nē. Taču mēs jums 100 reižu esam teikuši, ka jūs neiesiet bojā, bet jūs vienalga „nabadziņi un nelaimīgi” sēžat te un jautājat!

– Arī man teica: un ko tad iemācījāties? (Olga)

Nu tad tā. Mēs dzīvojam šeit un tagad. Un mums šodien ir jāizdara viss, ko var izdarīt šodien. Rīt pienāks, un mēs darīsim to, ko var izdarīt rīt. Ieplāno to, ko darīsi rīt, un dari. Ja tā katrs cilvēks darīs to, kas viņam ir jāizdara, un domās, kā viņš to izdarīs un kādos termiņos, viņš atnāks pie Sevis.

SB: Nospraudiet mērķus un pildiet. Tas ir viss, ko no jums vajag.

Pārliecinoša atbilde. Es sapratu, ka mūsu pozīcija dažreiz nenoturas. Un mēs sākam pārdzīvot kā cilvēki. Un nekas cilvēcisks mums nav svešs. Un Skolotāji tam arī ir vajadzīgi, lai palīdzētu mums tikt ar to galā, saprast, no kurienes tas nāk un kas nāk.

Un tagad es gribu saprast, kādēļ mēs šodien sapulcējāmies vebinārā, ko mums grib nodot SB.

 

SB: Nospraudiet mērķi izaudzināt kaut vienu cilvēku savā garā, dot kaut vienam cilvēkam sapratni par to, ko jūs zināt. Pētiet, kā jūs varat savas zināšanas izplatīt lielākā skaitā cilvēku. Kā šie cilvēki var atvest pie jums vēl lielāku skaitu cilvēku, vai paši kļūs skolotāji. Jūs sakāt, ka jūs savas zināšanas nevarat izplatīt, bet mēs sakām, ka jūs vienkārši nepētāt šīs iespējas un neizmantojat savu potenciālu.

– 2012. gada priekšvakarā grupa un es pastāvīgi uzdevām līdzīgus jautājumus, visbeidzot es sapratu, ka Augšupcelšanās – tie esam MĒS. Un nomierinājos. Un nodarbojas ar to, ko varu (Olga).

– Aktivizēt to, ko iemācījāmies (Ludmila).

Jā. “Es daudz lasu” – cilvēki man saka. – “Mani radinieki mani nepieņem. Ko man darīt?” Tas ir viens jautājums. No vienas puses, viņiem ģimenes attiecības ir dārgas, un viņi negrib graut ģimeni, no otras puses, viņi redz pretdarbības: “Tu ej sektā, uz semināriem neej, grāmatas nelasi utt.”

 

Nākamais jautājums: “Mani bērni negrib iet garīgu ceļu, un es šausmīgi pārdzīvoju.”

Bet mēs sakām – nu lai bērni iet to ceļu, kurš viņiem tuvs. Tātad nevis bērniem, bet vēl kādam var atdot savas zināšanas.

 

Trešais jautājums: “Es esmu aizgājusi pensijā un daudz zinu. Ar ko man nodarboties?”

 

Izvēlieties. No “turienes” neviens nesaka, ar ko mums nodarboties. Tāpēc ka mēs šeit labāk saprotam situāciju, labāk zinām, kā mums darboties. Viņi var mums tikai ieteikt un atbalstīt mūs grūtā brīdī. Bet visas pašas grūtākās mācības mums ir jāiziet pašiem. Lūk, tā tad arī ir atbildība.

Kā es, saņēmusi šīs zināšanas, varu tās atdot cilvēkiem? Jo es taču ar šo mērķi atnācu šurp, nevis vienkārši kļūt apskaidrotam cilvēkam, nevis vienkārši iet uz Augšupcelšanos. Bet atstāt pēdas uz Zemes, iedot kaut ko kādam. Mēs visi te tādi esam sapulcējušies. Un jau daudz ko varam iemācīt. Grupās, vietnēs, lapās...

– Daloties savā pieredzē (Ņina).

Lieliski. Dalīties svešā pieredzē ir ļoti grūti. “Es izgāju cauri tādām kļūdām, es par to sapņoju un sasniedzu. Skatieties, ko var izdarīt, kā pie tā nonākt. Es zinu, es varu paskaidrot.”

SB: Ja jūs savu potenciālu sāksiet izmantot plašāk, pie jums atnāks vairāk enerģijas, un būs vairāk jūsu spēku. Jums šo potenciālu sāks atvērt. Jūs būsiet stiprāki un veselīgāki, citādi raudzīsieties uz pasauli.

– Mēs esam prieka un optimisma uzskatāmi līdzekļi (Olga).

– Mūs atkal purina un aicina darboties (Ludmila).

– Pat tie, kuri pretojās visvairāk, tagad nāk un jautā, uztver un saprot.

Lieliski.

SB: Mēs jūs visus mīlam, palīdziet pārējiem.

 

Atnāca informācija. Pieņemsim to – par to jauno rasi, kura būs uz Zemes. Man tas ir “kaut kas” maza auguma, tumšs, matains, līdzīgs pērtiķim, ne pārāk attīstīts. Vairāk līdzinās dzīvniekam nekā cilvēkam. Taču ļoti saprotošs skatiens. Likumpaklausīga būtne, kuru var vadīt.

– Sarkanas krāsas enerģijas. Pirmās čakras līmenis? (Tatjana)

Man liekas, ka strādā visas trīs čakras.

– Acis ir apzinošas... (Olga)

Principā cilvēks arī ir likumpaklausīga būtne, ja viņu pareizi audzina. Tie ir tikai tie, kas audzināti dzērāju ģimenēs.

– Es nepiekrītu. Tas ir ielikts iekšā cilvēkam, un jau pēc tam darbojas kultūra (Vladimirs).

– Kultūrai ir milzīga nozīme, bet viss ir atkarīgs no tās dvēseles, kura atnāca, attīstītības (Ludmila).

No otras puses, jā, mēdz būt tādas dvēseles, kuras uzreiz dzimst ar agresiju.

Kāda cilvēkam ir attieksme pret šo būtni?

Tāpat kā cilvēcei šajās būtnēs ienāks dažādas dvēseles. Un starp viņām būs Avatāri, un būs tās, kuras vajadzēs apmācīt. Mēs ar jums varam atnākt uz tādu rasi.

Ar ko viņi atšķiras no cilvēkiem?

SB: Fiziski viņi ir izturīgāki. Imunitāte ir stiprāka, un izdzīvošanas spēja labāka. Būs citāds barības absorbēšanas process, vajadzība pēc mazāka barības daudzuma. Nelietos gaļu, iespējams.

– Lai kādā ķermenī nebūtu ietērpta jaunā rase, svarīgs ir nevis ķermenis, bet apziņa. Jums ir 3D dzīves pieredze un pacelšanās uz jaunu dimensiju, To arī māciet (Ņina).

– Bet kāpēc pērtiķi?

Ne gluži tā. Tās ir cilvēkveidīgas būtnes, pārklātas ar tumšu vilnu. Es tā saprotu, ka šī rase ne obligāti ies tehnokrātisku ceļu. Pilnīgi iespējams, ka būs attīstība pēc Dievišķā likuma.

– Raksta, ka klimats būs vienmērīgs un silts, kādēļ tad vilna?

 

Kāpēc notiek tautu pārvietošanās? Āfrikā ir slikti apstākļi... Mēs runājām, ka labāk palīdzēt viņām savās vietās... Šī jaunā pieeja šai problēmai kaut ko izskaidro. Taču par iemitināšanas laiku netiek teikts...

Es sevi reiz redzēju kā milzīgu milzi biedējošā maskā un pieskatīju cilvēkus. Cilvēki bija mazi, kaut kur man līdz ceļiem. Tā bija maska, īstenībā tā bija labestīga būtne, kura mīlēja cilvēkus un raudzījās, lai viņi neizklīstu. Cilvēcei savā laikā jau bija uzraugošie un audzinošie. Tagad mēs pildīsim šo lomu un audzināsim jauno rasi. Tie, kuriem būs vēlēšanās ar to nodarboties.

 

SB: Ļoti daudz uz Zemes notiek kas tāds, par ko jums nav ne jausmas. Tu šodien kaut kā esi satrakojusies. Mēs gribam jūs nomierināt – mēs esam sardzē. Ne visu arī mēs varam, bet mēs neredzam tiešu bīstamību, ka tiktu izraisīts kodolkarš vai kaut kādas kataklizmas uz Zemes. Mēs gribam, lai katra dvēsele, kura mūs dzird, nodarbotos ar savu darbu par 100%. Lai jūs pēc tam nenožēlotu, kad atnāksiet Šurp, ka sēdējāt un nevarējāt kaut ko izdarīt uz Zemes, kas bija ieplānots.

 

Un pašlaik notiek mūsu saprāta potenciāla aktivizēšana no mūsu Saules aspektu skatpunkta.

Un man gribētos, lai jūs pakomentētu, kas tas ir – mūsu saprāta aktivizēšana.

Kā mēs zinām, līdz ar vibrāciju palielināšanos palielinās domas ātrums. Ir ātri runājoši, ātri domājoši jauni cilvēki pašlaik.

Kā jūs uzskatāt, kas pašlaik notiek?

 

Ir iespaids, ka man galva atveras, un AEs tieši ienāk šeit ar savu apziņas daļiņu.

Es lūdzu visu izdziedināt un atjaunot, dzīves gados sabojāto, uzlabot asinsriti, šūnu stāvokli, un palielināt ātrumu cauriešanai starp neironiem, uzlabot sapratni no AEs ienākošajai informācijai.

Plecos man radās sāpju sajūta, arī šeit ir svarīgas čakras.

Man atkal parādīja oktaedru, ar plakni plecos, virsotnes galvā un sirds centrā. Viņš tagad ir aktivizējies. No priekšas – patiesības čakra, un aizmugurē – četrstūru oktaedrs.

– Norit potenciāla aktivizēšana darbībai.

– Augstākie ķermeņi kļūst mums tuvāki.

– Norit galvas rajona piepildīšana ar enerģijām.

– Atvieglojas ilgtermiņa atmiņa.

– Zeltīta cepurīte uz galvas, galvai ir kļuvis vieglāk.

 

Vēl man saka, ka mūs atgriež “šeit un tagad”. Lai mēs dzīvotu nevis pagātnē, bet vienmēr pašreizējā momentā. Un nevilktu no pagātnes kaut kādas domas. Pārdzīvotu un atlaistu. Tad mēs nekoncentrējamies uz pagātnes negatīvu. Tā pārdzīvojuma vienkārši vairs nav...

Varbūt arī jūs tā dzīvojat?

Kas tas ir – “atvieglojas ilgtermiņa atmiņa”? Tas ir, no ilgtermiņa atmiņas tiek aizvākti visi netīrumi.

 

SB: Mēs vēl mācām jums negatīvu pārvērst pozitīvā. Jūsu izgāšanās pārvēršas atklājumos, kaut kādos ieguvumos, spēkā. Paskatīties uz to no citas puses, un tas būs jūsu spēks.

Notiek saiknes ar AEs palielināšanās, tas būs priekš tā, lai jūs uz tādiem asiem un nepatīkamiem jautājumiem varētu atbildēt paši. Ieskatījāties savā AEs un atbildējāt. Jūs jutīsiet šīs atbildes. Ja jūs uzdodat kaut kādu katastrofālu jautājumu, un jums iekšienē ir mierīgums, tā tad arī ir atbilde: būs vai nebūs. Jūs varat intuitīvi atbildēt uz jautājumiem, uz kuriem atbilžu nav nekur. Smadzeņu reptiļu daļa, intuīcija pašlaik atveras. Jūs zināsiet, kā atbildēt, kā nomierināt cilvēku, uz ko balstīties viņa biogrāfijā, lai aktivizētu viņa spēku.

– Atjaunotības apzināšanās man atnāca pašlaik (Ņina).

Attīrīšana nāk ļoti smalka, mentāla. Un vēl nāk stabilitāte savās zināšanās. Tu zini, un tev tam jāuzticas. Un tev jāaudzina citi cilvēki sava spēka – dzimtas, zemes, skolotāja, ercenģeļa – kontekstā. Mēs šos spēkus pagaidām neizmantojam, mums tie piemīt, bet dzīvojam vecajā koncepcijā – palīdziet, iemāciet, izdariet...

– Jā, reakcijas pašlaik ir tiešas un neatstāj pēdas. Bet dusmas reizēm labi virza, vadītas iekšienē. Saprāta un intuīcijas vienotība, tieša un stipra sajūta pašlaik (Olga).

Mainās enerģija. Un nāk mīlestības, maiguma, atvēršanās enerģija... Augstas jūtas pašlaik nāk. Un iestājas tādu augstu jūtu atšķiršanas no pelēko saldeno jūtu sajūta.

– Reakcija uz kaut ko – tā ir pašsaglabāšanās nepieciešamība. Taču ir parādījusies spēja laikus apstāties un atvainoties, ja tev kaut kur nav taisnība (Ludmila).

 

Nāk jautājums no kāda: kā izšķirties par skolotāja ceļu? Kā to izdarīt? Pārvarēt savus priekšstatus, kuri traucē to izdarīt – tev nav dots, tu esi vāja, tev ir par agru...

 

Maiga vienmērīga enerģija tagad nāk uz mani. Un es jautāju: kas tas tāds ir?

Kaut kas līdzīgs jaunai informācijai – piesūcina mūsu šūnas, mūsu auras daļas, sagatavojot kaut kādu jaunu augstu zināšanu pieņemšanai, sagatavojot kaut kādai jaunai uzvedībai, balstoties uz šīm zināšanām – mierīgākai, saprātīgākai, ne kritiskai, mīlošai. Faktiski mēs savienojamies ar savu Saules aspektu, un Viņš mūs ietekmē.

Mēs maināmies uzvedībā, mainās rakstura iezīmes, mēs kļūstam mīkstāki, saprotošāki, mazāk konfliktējoši utt. Tas notiek, savienojoties ar Augstākiem saviem aspektiem un Viņu ietekmē uz mums. Un tam mums ir jāpalīdz.

 

SB: Un pat ļoti palīdz. Tas, ko jūs esat iecerējuši savā dzīvē, tas ceļš, kurš jums tapis skaidrs, tiešā veidā ir saistīts ar jūsu Saules aspektu, ar viņa zināšanas un apziņas līmeni, ar viņa uzvedību un raksturu un pat ar viņa vadošo funkciju.

Es saprotu, ka mēs gribam būt patstāvīgi, nepakļauties nekādai ietekmei, bet tie taču arī esam mēs. Tas ir mūsu līmenis, neskaitot fizisko, astrālo un mentālo AEs. Un mēs paši sevi ietekmējam.

– Šo pienākošās enerģijas tīrību un augstumu atpazīst katra šūniņa (Olga).

– Enerģija, kura kaut kā palīdz nolīdzināt tos izaugumus, nelīdzenumus apziņā, kuri traucē pieņemt jauno (Ņina).

Zināt, šī enerģija kaut kā iztaisno. Ja līdz tam es jutu, ka vajag te kaut ko, tur kaut ko pielabot... Tad, lūk, tagad – lūk, viņš, serdenis, tāda apzinātība. Grūti izteikt ar vārdiem. Aug Gara spēks.

Viss kļūst vienkāršs, pieejams un iespējams, varbūt savā laikā. Visi mūsu pūliņi būs sakoncentrēti savā ceļā. Un tas ir pats galvenais dzīvē. Tā ir prioritāte.

 

Lūk, pašlaik tāda enerģija nāk – lielākai savas lomas apzināšanai. Tā iztaisno, dod iekšēju spēka stāvokli. Visas iespējas ir atklātas, un es izvēlos un eju. Jā, nav vienkārši, jā, kaut kādus pūliņus vajag pielikt, jā, kaut ko nāksies upurēt – laiku, baudas utt. Taču notiek šī ceļa atklāšana un tā iespējamība.

Tā ir atbilde mūsu domām – kā to izdarīt, ja man neiznāk.

– Patiešām. Skaidrība. Viengabalainība. Vieglums. Un spēks un iekšēja organizētība (Olga).

Skatieties, cik viegli ir iedarboties uz mūsu saprātu, tas ir, nāk iedarbība, mēs viņu apzināmies, mēs viņu pieņemam, bet mēs viņu arī jūtam. Iedarbība ir lietišķa, patīkama, viengabalaina. Bet cik viegli ir ar mums manipulēt! Apbrīnojami, protams.

– Vajag izdarīt pirmo soli, un parādīsies pārliecība, ka es varu (Ludmila).

– Šīs enerģijas iedvesmo un piešķir izlēmību un pārliecību (Vasīlijs).

Pats galvenais ir saprast, kur mēs tālāk liksim sevi un šīs enerģijas, jo tagad mums taču tiek dota iespēja kaut ko izdarīt. Ir jāpārdomā un jāsper soļi. Nevis vienkārši jāpieņem un jāaizmirst, bet jāuzstāda mērķis un jāvirzās.

– Kā labāk rīkoties cilvēces attīstības labā? SB saka: Būt. Dzīvot. Priecāties par savām darbībām (Ņina).

 

Pašlaik mums “dzīvot un priecāties” nozīmē palīdzēt citiem cilvēkiem. Bez tā mēs vairs nespēsim dzīvot un priecāties. Kurš palīdz ar pilnu spēku, tas jau dzīvo un priecājas. Bet, kurš vēl nē, padomājiet – ko es varu izdarīt, lai realizētu savu garīgo potenciālu: atvērt centru, radīt grupu, uzrakstīt vietnei, pieņemt čenelingus, taisīt kaut kādas izsūtnes, sarunāties ar apkārtējiem, ne ar ezotērisku, bet ar garīgu kontekstu. Sievietēm grūtniecēm, māmiņām ar maziem bērniem, slimiem cilvēkiem, jaunatnei. Paskatīties uz cilvēku līmeni, uz ko viņi ir gatavi un kādas zināšanas var dot. Skatīties jauno internetā, sacerēt mūziku, rakstīt dzeju un pasakas, var pat romānus rakstīt. Palīdzēt citiem tekstu uzrakstīšanā.

Dažādā veidā var kalpot cilvēkiem. Mēs varam sevi atrast, ja vēlēsimies to izdarīt. Protams, vislabāk ir būt skolotājiem. Mūsu līmenis jau ir ļoti augsts. Mēs varam atrast pieeju un vārdus starp saviem paziņām.

 

Nāk ļoti daudz manipulāciju ar apziņu pašlaik. Ļoti daudz nepatiesības iet caur internetu, televīziju, lai radītu satraukumu, negatīvu, politisku nestabilitāti, uzkurina militāru gatavošanos ar mērķi pievest cilvēkus pie kara iespējas. Tas nenozīmē, ka būs karš. Nevajag to klausīties. Cilvēce ir pārgājusi to robežu.

Būt. Dzīvot un priecāties par savām darbībām.

 

Pateicības.

 

Pievienots 19.10.2016

http://sanatkumara.ru/stati-2016/perezhivem-li-mi-2017-god

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Faktiski runa ir par 25. februāri. (Tulk. piezīme)