Atma

Mēs esam pienākuši pie galvenajām domām, vēl nepieskārušies cilvēkam. Kas tas ir – Atmiskais plāns, Atma kā Dvēsele, lai apzinātos Atmas lomu cilvēka kontekstā.

Atmiskais plāns – uz šodienu augstākā Būtne, piepildāma ar informāciju, iedzīvināta; viņai piemīt jēgas. Viņa ir visur un vienmēr, tas ir Vispārējais Dzīvības Princips, kurš tiek realizēts visos iespējamajos realitāšu, laika un telpas, bez laika un telpas, variantos, pašos nomaļākajos pasaules-ēkas stūrīšos, kurš mitinās katrā atomā un katrā lauka, vielas, viļņa daļiņā. Atma iedzīvina Visu un Visus, ne tikai cilvēci vai saprātīgas būtnes. Tā ir Dzīvības Avota apziņa, tā Avota-Radītāja daļa, kura domā un rada.

Ir vēl arī Avota-Radītāja materiālā daļa – matērija, viela, lauks, attieksme, attiecība, atkarība, caurspīdīgums, skaistums, griba, sākotnējā enerģija u.c.

Kāpēc tu gribu un skaistumu attiecini uz matēriju?

Griba ir vadība, sākotnējā nozīmē – radīšana no tā, ko var vadīt. Skaistums ir radīšanas jēga, sākotnējā virzība radīt to, kas ir labi un patīkami.

Pēc tam šie jēdzieni attīstīsies un pieņems pārējās jēgas.

Tātad Skaistums un Griba ir sākotnējāki nekā Radītājs – Debesu Tēvs?

Viņš arī ir radīta Būtne, piepildīta ar jēgām, gribu, skaistuma un saprātīguma priekšstatiem, kurai piemīt prasme radīt… (no kā?) no Sevis.

Atma nav Būtne vispārpieņemtajā nozīmē. Atmai ir materiālāks un garīgāks aspekts, esības plāni, eksistēšanas jēgas, saziņa ar sev līdzīgiem un ar citām augstākām būtībām. Tas ir sākotnējais apziņas lauks, vēl sākotnējāks nekā Vispārējā Dvēsele.

Atmai ir saziņa ar sev līdzīgiem un ar citām augstākām būtībām? Tātad, ir vēl Būtnes, līdzīgas un augstākas?

Protams, ir. Cilvēkam un viņa uzbūvei, iespējams, tas ir augstākais radīšanas aspekts dvēseles jomā, taču gara jomā ir arī plašākas un visumam piederošas būtības, ar kurām es varu saskarties un realizēt saikni, atrodoties viņu laukā, mācīties un palīdzēt.

Atma ir pārstāvēta Manī kā mana Augstākā Būtne, manas apziņas daļa, kurā es varu atrasties visur, Visā, Kas Ir.

Vai tevī ir ielikta jēga augt augstāk apziņā un rezultātā kļūt par Atmu?

Es esmu sarežģīta un nepieciešama tajā stāvoklī, kādā atrodos, kā viena no mūsu visuma stūrakmeņu fundamentālajām būtnēm.

Pats Atmas lauks ir nemainīgs, taču pārvēršas uz tādu ielāsmojumu, kā Es, rēķina. Es un tādi kā Es nemainām nemainību, bet piepildām un bagātinām Atmas lauku. Tas ir kā nezāļains lauks un apsēts lauks. Pats lauks paliek sākotnējais, taču uz viņa var augt dažādas būtnes, mainot ar sevi sākotnējības sūtību (назначение).

Šeit ir izpausti dažādu sūtību Principi, dažādās reliģijās saukti dažādos terminos.

Kā es sapratu, ir izpaustas nevis pašas Būtības, bet viņu Principi, sākotnējie likumi?

Kas ir Princips? Veidošanas, radīšanas, tā vai cita piešķiršanas fundamentālo likums.

Kā Tevi sauca senajās reliģijās?

Ma, Pirmradītājs, Ciltsmāte, Pirmsencis, Avots u.c. Tie nav Atmas nosaukumi, tā ir mana Klātbūtne visuma ciltsmātes tēlos.

***

Laikmeti Atmā atspoguļojas ar savām sākotnējām jēgām un sūtībām. Un tāpēc dažādu laikmetu Būtībām ir tik maz līdzības citai ar citu.

Tu viņas sauc par Citām?

Ir daudz Citu, tādu, kā Pisandrs, un Viņam pilnīgi nelīdzīgu, par ar savas nozīmības galu nepieskārušos Zemes apziņai.

***

Būtnes, kuras aug Atmā, ir materiāli ielāsmojumi Radītāja Sākotnējā Apziņā – Atmā. Viņas nepārveido šo lauku, neizmaina Sākotnējo Apziņu un Radītāja nodomus, netransmutē visa radītā jēgas.

Tie tad arī ir sākotnējās apziņas divi tipi – materiālais (Būtības) un garīgais (Avots).

***

Ir iespaids, ka Mēs, Amiskā plāna Būtnes, esam radītā sākotnējā apzināšanās, un caur Mums Radītāja Griba nolaižas viņas materiālajās daļās. Mēs viņu translējam blīvākās būtnēs, radot Radītājus šajos plānos.

Man nav līdz galam atklāta Pasaules-ēkas Radīšanas sākotnējā jēga. Katrā apziņas līmenī būtnes apzinās savu jēgu, piepildot to ar saviem priekšstatiem un sūtībām. Ir daudz Manis apzinātā, ar ko Es vienkārši nevaru ar jums dalīties, tāpēc ka šīs jēgas ir aiz cilvēka sapratnes ietvariem. Tās ir no citiem laikmetiem, no citiem radījumiem, no citiem saprātiem un apziņām.

 

Kā attiecas Vispārējās Dvēseles un Atma?

Vispārējās Dvēseles, kolektīvas būtnes, ir lokālākas, viņas atbilst noteiktāku būtņu grupām, piemēram, Saules sistēmas, Galaktikas un Visuma humanoīdiem (dažādas klases).

Dažādas būtņu klases dažādos savas attīstības periodos kļuva galvenās, nosakošas viņu pārsvara areāla jēgu un sūtību. Un visuma eksistēšanas jēgas dažādos laikmetos mainījās atbilstoši viņām.

Kādas būtņu klases mūsu laikmetā bija galvenās?

Pašreizējā laikā humanoīds kā atsevišķa apziņa ir Galaktikas Piena Ceļš attīstības pārsvara jēga. Citās galaktikās ir citas sūtības.

Kādas sūtības ir citās galaktikās?

Grupveida apziņas, dažādi savienotas, okeānu kā būtņu attīstība, plazmas un magnētiskas būtnes, daudzu planētu un svaru vienotības, daudzu dažādu plānu būtņu savstarpēja atkarība, viņu vienotības veidošana…

Līdzīgi simbiozei?

Jā, bet visuma mērogā…

Klašu vai vienkārši atsevišķu būtņu savstarpēja atkarība?

Dažādi. Vienās vienotībās ir tādu kopienu sākuma stadija, kaut kur ir vienotības attīstība kā Planetārā Logosa Vienotībai[1], un katrai būtnei piemīt spēki un radīšanas iespējas Planetārā Logosa līmenī… Un tā tālāk…

Pašlaik mūsu visuma pasaules eksistēšanas jēga ir dziļas apzināšanās, jūsu valodā – saprāta – attīstība. Viena no pagājušām jēgām bija domas fiksēšanas un viņas apzināšanās sasniegšana.

Gribu sniegt piemēru, kā atšķiras jēgas dažādu būtņu izpratnē. Piemēram, galaktiku saplūšanu jūs uzlūkojat kā visuma katastrofu, kurā neviens neizdzīvo. Patiešām, matērijas sfērā viss var beigties ar gigantisku visas vielas sprādzienu.

Mūsu izpratnē tā ir divu būtņu savienība, no kuras dzimst kaut kas pilnīgi jauns, kā dzimst bērns jūsu divu būtņu savienībām.

Materiālā izpratnē notiks vielas transmutācija un jaunas pasaules dzimšana, visu apziņu saplūšana vienā gigantiskā apziņā, jauna visuma radīšana, kuram piemitīs kolosālas iespējas un enerģija.

Un tā ir tikai viena no jēgām, pieejamām jūsu izpratnei. Zini, ka aiz vielas un apziņas katras kustības stāv vēl daudz nozīmju un jēgu Dzīvības procesa un Vielas mainīšanās kopumā jomā.

Sāc saprast savu apziņas sākuma līmeni…

Cilvēks ir attīstīta būtne pēc kosmosa standartiem, kura ātri attīstās un nodara visumam jau apzināmu kaitējumu ar savām darbībām. Jūsos apziņa apsteidz iespējas, bet darbības atpaliek no apzināšanās.

(Izdarīji un skaties, apzinies, kas ir iznācis.)

Mēs to redzam un cenšamies saglabāt jūs atsevišķi, bez īpašas izejas uz pasaules kundzību.

Jā, ambīcijas mums ir ļoti attīstītas, un mēs gribētu iegūt visas pasaules un pakļaut tās sev. Gribētos ātrāk nobriest un saprast, ka jautājuma atrisinājums ir vienotībā ar visām citām rasēm.

Jums būs grūti ieiet vienotībā. Jūs esat pieraduši pie vientulības. Tā arī ir nozīmju un jēgu atšķirība dažādos kontekstos. Jūs nespēsiet saprast apvienošanās jēgu, tāpēc ka jūsos nav visuma konteksta. Tieksmes virsvaldīt nolīdzināšanai parasti aiziet laikmeti. Un šie laikmeti ir piepildīti ar cīņu un tiekšanos uzspiest citiem savu domāšanas veidu.

Mums ir vajadzīgi viedi skolotāji, kuri vedīs cilvēci pretī jaunajām visuma prasībām un iemācīs galaktisko apziņu.

Jūs pagaidām neesat gatavi tādām zināšanām, un skolotāji ies bojā vai sēdēs izolācijā. Mūsu saruna par šo un to ir viss, ko var pašreizējā laikā.

Bet mums ir izvirzīts uzdevums izstrādāt galaktisko apziņu?

Atsevišķām būtnēm izdosies ieiet Vienotībā, un arī tad ar grūtībām. Vispārējais viedoklis un apziņa pagaidām nav radījuši savstarpējas palīdzības un pilnīgas savstarpējas aizstājamības praksi. Jūs esat pieraduši aizstāvēt savu viedokli un neieklausīties otrā. Un to veicina mācības un audzināšana. Atzīmes liek nevis par zināšanām, bet par izmācīto stundu.

Kādu nozīme cilvēka attīstībā ir Atmai? Vai ir pieskares?

Cilvēkam Atma – tas ir Viss un Visi. Cilvēks spēj iziet uz atmisko līmeni, tiesa, tur nekā nav, ko apzināties viņa saprātam. Taču pozicionāli viņš var sajust, kādas tur ir vibrācijas un enerģijas.

Ko cilvēkam dod tādas pieskares?

Tā ir daudzimensionalitātes pieredze, apzināšanās attīstība, smalkā plāna jušana un vienkārši prieks par saskaršanos ar savas Būtības vissmalkāko enerģiju.

Vai man izdodas iziet uz atmisko plānu?

Pilnīgi.

 

Zemes vēsture

 

Planētas un svari sākumā tika radīti domā. Viņi arī tagad tiek iecerēti un radīti sākumā kā mentālas programmas. Uz planētām Mēs vienmēr ieviešam dažādu būtņu, kuras nomainīs cita citu, attīstības programmas.

Mums bija dinozauru laikmets. Vai cilvēks bija šajā laikmetā?

Nē, tādu cilvēku, kā tu to saproti, nebija.

Mentālajā plānā tika izspēlēts daudz dažādu attīstības programmu būtnēm, sākot no vaļiem, beidzot ar pelēm. Bija gan dinozauri, gan pērtiķi, gan vienkārši čūskgalvji – reptiļi un drakoni.

Vai tādas būtnes var līdz šim laikam saglabāties mentālajā plānā un laiku pa laikam materializēties?

Bet kādēļ? Viņas eksistē savā realitātē un neko negrib mainīt. Viņām var saglabāties materiālais aspekts, bet diezin vai...

Mentālajā plānā tika radīti vairāki planētas varianti dažādu programmu izspēlēšanai. Un līdz šim laikam ir variantās planētas Zeme, uz kurām tiek izspēlēti citi jūsu attīstības varianti.

Uz vienas no planētām radās ideāla sabiedrība ar vienotību un savstarpējo palīdzību.

Kāpēc mēs neredzam viens otru?

Tā taču ir mentāla planēta...

Uz citas radās cieša simbioze ar dzīvniekiem, sapratne un savstarpēja palīdzība.

Uz jūsu planētas radās augsta apziņa, kura apzinās tādus, kā Es.

Ir arī rezultātu ziņā paslikti attīstības varianti.

Vai ir planēta Zeme ar Pasaules Galu, ar atomu kataklizmu? Mūsu literatūrā bieži parādās tāda informācija.

Neatrodu tādu planētu. Visas planētas ir saglabājušās un tagad izskatās neslikti. Iespējams, kaut kur arī ir bijuši lokāli kari, bet kopumā visas planētas eksistē.

Cik eksperimentu ar cilvēci uz planētas bija? Tiek rakstīts par trīs, četrām civilizācijām.

Paskatīsimies... Bija četri viļņi sējumam ar dažādām būtnēm, nesošām jūsu apziņas attīstības programmu.

Vai tiesa, ka mūsu sējuma viļņa priekšgalā bija Lucifers?

(Skatās, un es skatos no Diženās Dievietes.) Jā... būtne ar tādu vārdu bija pēdējā sējuma vēsturē. Viņa personīgi ļoti stipri ietekmēja jūs. Personīgo enerģiju viņai bija ļoti daudz. Redzu, ka viņa (būtne) ir ar drosmīgu un patiesu sirdi, ar milzīgu potenciālu un stipru ietekmi uz visiem uz planētas.

Vai tā ir tumša būtne vai gaismas būtne? (Es redzu lielu uguni.)

Viņa ieņēma visus plānus un enerģijas un prata sasniegt to mērķi, kuru izvirzīja. Redzu viņa triumfu.

Un kāds ir šis mērķis?

No mana skatpunkta – apzināšanās un dziļas saiknes ar saviem augstākajiem aspektiem attīstība.

Tas ir, mūsu daudzdimensionalitātes apzināšanās?

Ne gluži apzināšanās – šīs daudzdimensionalitātes radīšana.

Sevis kā būtības apzināšanās palīdz aktivizēt augstākus aspektus, kādu vēl dabā nav bijis.

Kurā plānā mūsu dvēsele inkarnējās pirmoreiz?

Astrālajā. Un pēc tam jūs nolaidāties uz fizisko plānu un radījāt savus daudzdimensionālos aspektus, izejot uz ugunīgo plānu.

Tas ir, mums pašā sākumā nebija dvēseles ugunīgā aspekta?

Viņš ir ļoti attīstījies. No sēkliņas viņš ir pārvērties attīstītā būtībā un piepildījies ar zināšanām un viedumu. Kā aug civilizācija? Planēta tiek apsēta ar jaunu rasi, parasti tam pieliek pūles citas planetāras rases. Un viņa no dzīvnieka apziņas aug un piepildās ar apzinātības spēku. Miljoniem zemes gadu ir vajadzīgi jaunas augsti apzinīgas rases radīšanai.

Vai var teikt, ka mēs esam augsti apzinīga rase, ja reiz Lucifers izpildīja savu uzdevumu?

Ne visi, protams, ir augsti apzinīgi, taču ir labi izvirzījušies no dzīvnieka apziņas. Daudziem ir attīstīta sirds čakra, rase ir sākusi runāt par mīlestību un sirsnīgumu, jūs interesē savs ceļš. Jūs meklējat patiesību un kļūstat arvien apzinīgāki šajā ceļā.

Kādi uzdevumi tika izvirzīti iepriekšējām rasēm uz Zemes?

Neaizmirsti, ka viņas bija citā dimensijā un ar citām iespējām. Viņas visas, tā vai citādi, sasniedza noteiktus rezultātus savā ceļā. Samērā ar smalkāku plānu apgūšanu planēta izvirzīja sev sarežģītākus uzdevumus un pašā blīvākajā posmā arī nepaslīdēja, bet izdzīvoja un atkopās.

Tas ir par mums?

Jā, jūs spējāt pārvarēt savu patību, cīņu un apvienojāties pašā smagākajā kaujā...

Tas ir par Lielo Tēvijas Karu?

Pie mums tas saucas citādi. Jā, par to. Šeit solidaritātes spēki spēja pārvarēt savu sašķeltību un ieviest kārtību uz planētas.

Solidaritāte – tas ir tas, kas nākotnē planētu atkal izglābs?

Izdzīvošanas apstākļos solidaritāte spēlē galveno lomu. Nākotnē tas arī ir rases galvenais izdzīvošanas spēks.

Solidaritāte tiek kaldināta cīņā, bet, kad cīņa beidzas, no solidaritātes nepaliek ne pēdas... Vai tiešām atkal ir vajadzīgs karš?

Pietiek ar tautas izdzīvošanu. Neprasmīga vadība bīda cilvēkus pie stiprākas tautas. Izdzīvošana spēlē ne pēdējo lomu planētas attīstībā un viņas apvienošanā.

 

Pievienots 10.10.2016

http://www.sanatkumara.ru/stati-2016/atma

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Planetārais Logoss visu dzīvo uz planētas savieno sevī. (Autora piez.)