Ķermenis bez dvēseles

Saruna ar Diženo Dievieti

 

Uz dažiem jautājumiem es nesaņēmu atbildi, vai atbilde bija nepilnīga. Klusēšana nozīmē, ka atbilde nav dota.

 

Cik lielā mērā ķermenis var eksistēt bez Dvēseles? Vai ir ķermeņi bez Dvēseles klātbūtnes?

Vispārējā Dvēsele caurauž matēriju, dažādā pakāpē būdama klātesoša priekšmetu un dzīvu būtņu enerģijās. Nevar teikt, ka viņa kaut kā izdala dzīvas būtnes un izvairās no nedzīvām. Cita lieta, ka katrai būtnei vai priekšmetam piemīt dažādas īpašības atspoguļot apziņu, pievelkot un koncentrējot šīs enerģijas vai atgrūžot un nepaužot atspoguļošanas īpašības.

Vai ir starpība starp Zemes Dvēseles un Vispārējās Dvēseles ietekmi uz cilvēku? Vai ķermeni apklāj Vispārējā Dvēsele, vai dvēseles zemes fragments?

Protams, starpība ir acīmredzama. Dvēseles zemes fragments no bioloģiska instrumenta iztaisa iedzīvinātu (одушевленного) cilvēku.

Vai ir starpība starp Zemes Dvēseles un Vienotās Dvēseles ietekmi uz cilvēku?

Dvēseles zemes fragments ir mātišķais aspekts. Viņš cilvēka visus aspektus (fiziskos, astrālos, mentālos) ietver sevī.

 

Vienotā Saules Dvēsele visu attīstītos zemes (planetāro) dvēseļu fragmentus savāc kopienā.

Un ko dara Vispārējā Dvēsele?

Viņa dod sākotnējo apziņu. Sākotnējā jeb sākuma apziņa ir visai matērijai. Attīstīta apziņa – īpaša Dvēseles fragmenta, ar pilnīgi citu kvalitāti un attīstītību, lokāli vērsta un ar īpašu misiju, piestiprināšana. Tāds Zemes cilvēkam ir dvēseles fragments.

Tu teici, ka Dvēsele var uz laiku pamest ķermeni. (Runa ir par Zemes Dvēseles fragmentu.) Vai ķermenis šajā laikā paliek dzīvs un domājošs, jeb krīt komā. Kas tas ir – iedzīvināšanas (одушевления) mehānisms? Cik lielā mērā viņš ir vispārējs? Vai cilvēks var radīt iedzīvinātus ķermeņus? Kas tas ir – bioroboti?

Tie ir jautājumi par dažādām lietām. Atbildēšu pakāpeniski.

Atbilde uz jautājumu: “Dvēsele var uz laiku pamest ķermeni, bet ķermenis šajā laikā paliek dzīvs un domājošs, jeb krīt komā?”

Bērnībā dvēsele var uz laiku pamest ķermeni. Bērns daudz guļ, un dvēseles nav klāt, taču atrodas sakaros. Viņa bērna vienkāršas darbības var novērot no malas, atrodoties blakus – kad viņš ir pamodies.

Vecumā dvēsele bieži aiziet no cieša piestiprinājuma pie subjekta un atrodas blakus ķermenim miega vai pat nomoda laikā. Viņa pilnīgi atdalās no ķermeņa tikai nāves laikā.

Kā var saprast vājprātību?

(Rāda.) Tādas saslimšanas laikā dvēseles var saglabāt mentālo un budhiālo aspektu, bet dvēseles astrālajā apgabalā viss ir sagrauts. Smagos gadījumos dvēsele karājās diedziņā, saglabājot minimālu saikni ar ķermeni.

Es redzēju tādu pašu saikni izkaltušiem alu iemītniekiem – mentālais aspekts realizē saikni ar mūmiju (Kijevas Pečeru klosterī un grieķu svētajam alā). Bet tie taču ir mirušie?

Tie ir īpaši kalpošanas gadījumi.

 

Atbilde uz jautājumu: “Kas tas ir – koma?”

Tā ir dvēseles un ķermeņa atdalīšanās miegā. Miegs šajā gadījumā (komā) ir dvēseles (iedzīvinātības) neesamība visos ķermeniskajos līmeņos.

Ja cilvēks ir vienkārši iemidzis, viņš ir klātesošs astrālajā vai mentālajā līmenī. Komas laikā dvēsele aiziet tālu, bet cilvēks paliek dzirdošs un redzošs, jūtošs, taču tikai no ķermeņa. Ķermeņa bioloģiskās funkcijas ir saglabātas daļēji.

Bet kāpēc visi orgāni ir paralizēti?

Dzīvības Princips pārbīdās uz citu plānu kopā ar iedzīvinātību.

Cilvēka dzīve ir tieši saistīta ar dvēseles dzīvi. Kad dvēseles nav klāt, cilvēks var izpildīt vienkāršas funkcijas, piemēram, ēst, gulēt, staigāt, uzzināt, just. Taču tās ir ķermeniskas funkcijas.

Bet kāpēc viņš komas gadījumā nemostas un vienkārši nedzīvo?

(Skatos cilvēka lauku. Komas lauks ļoti atgādina miroņa, nevis aizmiguša lauku.)

(Atbildes nav...)

Vai var teikt, ka tas ir uzbrukums cilvēkam?

Var teikt arī tā. Gadījumi ir pārāk dažādi, neved pie viena un tā paša rezultāta.

Kas tas ir – iedzīvināšanas mehānisms?

Tas ir vadošais Princips, kurš dod virzienu būtnes darbošanās jēgām.

Tāds mehānisms ir pat kukaiņiem? Viņu vienkāršajām dzīvēm ir jēga.

Maza dvēsele ir katrā dzīvā būtnē.

Kas tas ir – letarģiskais miegs?

(Cilvēka lauks ir stipri palielināts, viņš ir augsts un stipri mirdz, atšķirībā no vienkārši aizmiguša. Cilvēks ir klātesošs mentālajā plānā, astrālajā, savā daudzdimensionalitātē it kā pārspīlēts. Atšķirībā no komas, kur lauks ir melns, letarģijā lauks ir ļoti gaišs un liels. Piebildīšu, ka es neesmu pārbaudījusi praksē, tas ir tikai manā iztēlē.)

Kāpēc cilvēks iekrīt letarģijā?

Tā ir spēku no malas iedarbība.

(Konkrētu atbilžu ir daudz, tas ir, cēloņu ir daudz, tā ir jūtams.)

Kādas funkcijas dvēsele nes cilvēkā?

Dvēseles Zemes Būtības funkcijas – apzināšanās, intereses, pieredzes krāšana, uzmanība, skaistums, talanta šķautņu slīpēšana, neatlaidība, mērķtiecība, mīlestība un citas attīstītas personības iezīmes. Dvēsele cilvēku ved pie saviem mērķiem, tie nav sīki un ierobežoti, nav materiāli, bet veicina attīstību un misiju.

Cilvēks bez dvēseles ir ierobežots, nosacīti cilvēks, jo viņā nav cilvēcības un dvēseles siltuma iezīmju, nav mērķtiecības, mērķu, žēlsirdības, mīlestības.

Viņš atgādina biorobotu, mašīnu, jeb mēs tādus nākotnes cilvēkus nespēsim atšķirt? Esmu satikusi cilvēkus bez mentālā aspekta, un viņi pēc ārienes ne ar ko neatšķiras no citiem. Taču neskatījos, vai viņiem ir ugunīgais aspekts (Dvēsele).

Mentālais aspekts tādiem cilvēkiem ir, bet kaut kādu iemeslu dēļ viņš nav uz vietas.

Kā viņu meklēt? Es meklēju, bet neatrodu. Man nākas radīt jaunu aspektu, un tā ir bijis ne reizi vien.

Tas ir pareizi no dziedināšanas viedokļa. Cilvēkam ir jābūt attīstītiem visiem aspektiem.

Bet, ja viņam nav dvēseles, tad kā tas izskatās smalkajā plānā?

(Rāda): viņam ir mazs (grāmatas izmēra) astrālais aspekts. Kārbiņai pienāk 10-12 staru no 10-12 vadītājiem, no dažādu būtņu grupas.

Parastam cilvēkam ir liels astrālais aspekts, neatkarīgs, bez pieslēgumiem (ja viss ir normāli).

Tā ir citu civilizāciju iemiesošanās?

Tie ir citu būtņu eksperimenti.

Cik civilizācijām ir tiesības uz mūsu planētas veikt savus eksperimentus? Es jau tik daudz reižu esmu redzējusi “ārpuszemes cilvēkus” ar astrālā un mentālā aspekta citādu uzbūvi...

Arī kino redzēju būtību, kura viegli pieņēma jebkura cilvēka formu.

Visa Saules Brālība, sastāvoša no dažādām dvēselēm, kuras ir iemiesojušās dažādās formās uz dažādām planētām (un pat zvaigznēm), mēģina radīt jaunas rases, kurām piemistu superspējas jūsu pasaulē.

Vai tik tu nedomā, ka uz Zemes ir koncentrētas tikai zemes dvēseles?

Un cik viņu mēģinājumi ir sekmīgi?

Kā pati redzi, diezgan sekmīgi.

(Ne-cilvēciskas uzbūves cilvēki smalkajos ķermeņos zemes līmenī praktiski neatšķiras no parastajiem cilvēkiem.)

Un kāpēc daži kuģi paņem cilvēkus un veic ar viņiem eksperimentus?

Stādies priekšā, ka tu gribi uzlabot cilvēka ķermeni (no savas redzes viedokļa) vai iemiesot savas daļas uz planētas cilvēku veidā. Tev ir jāizpēta tas, ar ko gribi strādāt. Tu paņem paraugus (kā jūs ķerat dzīvniekus un izdarāt ar viņiem eksperimentus). Vai jums ir tiesības taisīt izmēģinājumus ar dzīvām būtnēm?

Mums neviens neaizliedz... Viss tiek darīts cilvēku veselības vārdā.

Dzīvām būtnēm nav starpības, vai tas ir cilvēks, vai govs. Delfīnus un vaļus jūs taču arī ekspluatējat, nogalināt u.c.?

Bet mēs esam civilizētas būtnes. Vai tiešām mani var paņemt un mēģināt secēt, lai konstatētu kaut kādas izmaiņas organismā?

Stādies priekšā, ka mūsu prezidentu sāks pētīt uz kuģa...

Viņš jau ir izpētīts. Tu jau esi izpētīta. Daudzi no jums jau ir izpētīti, jums nemanot. Jūsu atmiņa tiek dzēsta, un jūs vienkārši neatceraties, kas tad bija. Tas ir svarīgi tiem, kas seko civilizācijai – kā viņa attīstās, kā viņa brūk...

Cik lielā mērā ar mums manipulē karu, slepkavību, sociālu un dabas katastrofu izraisīšanas nozīmē?

Tu jau biji To, Kas Vada līmenī (Planētas Augstākais Mentālais Plāns). Atbildi pati.

Paceļos uz to Plānu, kurš man jau ir atvērts. Planētas Augstākajā Mentālajā Plānā nestrādā ar individuālu karmu, ar atsevišķu cilvēku likteņiem un pat ar pasaules notikumiem (kariem, iekarošanām, pandēmijām un sērgām). Radīšanas vienības šeit ir laikmeti, rases, sociālās iekārtas koncepcijas, ķermeņu, kuros iemiesojas dvēseles, formas, viņu iespējas, cilvēku izglītošanas un civilizēšanas formas.

Nolaižos uz Kristus-Apziņas Režģi. Arī šeit nestāv tas slānis, kurš dzīvi regulē caur kariem. Kur tad rodas karš?

Nolaižos uz mentālā plāna apakšējiem slāņiem, un šeit rodas pirmais cēlonis: pretruna. Pārliecības par savu pārākumu un iedzīvošanās slāpes rada cīņu, kura grib cīņas procesa turpināšanu un pabeigšanu savā labā.

Piezīmēšu, ka galaktiskā apziņa ir pārvarējusi vai izslēgusi no sava stāvokļa attīstītāku vai vecāku, pieredzējušu apziņu pārākuma pār pārējām sajūtu. SB pie mums vienmēr vēršas kā pie līdzīgiem, Diženā Dieviete pret mums attiecas kā pret mīļotajiem bērniem, Tēvs-Radītājs vienmēr uzsver, ka atrodas mūsu iekšienē katrā mūsu domā un rīcībā.

Nav pārākuma – un nav vērtējuma, skaudības, nosodījuma, tieksmes visu izdarīt pa savam un ar spēku.

Iedzīvošanās ir raksturīga nenobriedušām apziņām, tā ir atbilde dabas nelaimēm un kataklizmām uz Zemes, tādām kā sausums, sērga, pārtikas vai ūdens trūkums, kuras iegājušas Vienotajā Planetārajā Apziņā. Rezultātā radās trūkuma sajūta un tieksme iegūt pēc iespējas vairāk iespēju krāt barību, lietas, kapitālus, tieksme dabūt pēc iespējas vairāk cilvēku verdzībā, zemju pārvaldīšanā (vara).

Otrs cīņas un karu cēlonis ir kosmisks: iemitināties uz svešas planētas, atrast savas rases jaunu piestiprināšanas vietu. Un tas it nemaz nenozīmē, ka rase izmirst vai atrodas uz izmiršanas robežas uz savas planētas. Tā ir viņas mitināšanās areāla paplašināšana, kolonizācija, zemāko spēku pārvaldīšana, programma, kura ir pazīstama uz mūsu planētas.

Mēs arī mēģinām iegūt Mēnesi un Marsu. Un nevienam nejautājām – var vai nē.

Secinājums – cilvēce pati šajā gadījumā provocē karus, zemākajā mentālajā (cilvēka) līmenī.

Tā ir izvēle no to puses, kas pārvalda valstis, un vairākuma klusēšana vai pakļaušanās (bet ko mēs varam izdarīt?)

 

Planetārās Vienotības līmenī cilvēce nav apmierināta ar savu dzīvi kopumā. Tas dzemdina slimības, tieksmi mainīt, uzlabot, bet dažreiz nostāties pāri visiem, pavēlējot pārējiem. Uzlabojuma un izmaiņas līmenis var būt atkarīgs no tā, kas ir pie varas: uzlabot dzīves stāvokli sev vai visiem.

Vai cilvēkam var atņemt Dvēseles aspektu?

Var, jo cilvēks un dvēsele ir viena kompleksa organisma divas komponentes. Mēs esam snieguši piemērus – dvēseles aizstāšana, izspiešana ar apsēstību u.c.

Zombiji – kas tas ir?

Izmantot datoru kā rakstāmmašīnu. Ķermeniskās funkcijas pildīšana bez dvēseles.

Bioroboti nav līdzīgi zombijiem, kas tas ir – bioroboti?

Viņiem ir vadība no augšas, tikai ne tāda kā cilvēkam. Tie ir citas rases mēģinājumi radīt vadāmu ķermeni, kurš, kaut vai ārēji, neatšķirsies no pārējiem cilvēkiem.

Kā es saprotu, mēģinājums ir izdevies?

Nezinu, neesmu pārbaudījusi. Tieši tāpat jūs selekcionējat jaunas augu šķirnes, dzīvnieku sugas ar DNS, kalpojošas jūsu mērķiem. Šajā darbā ir papilnam zemūdens akmeņu, kā jūs saprotat.

Kas tas ir – iedzīvināšanas (одушевления) mehānisms? Cik lielā mērā viņš ir vispārējs? Vai cilvēks var radīt iedzīvinātus ķermeņus?

Šeit ir mans darba lauks. Tieši Es iedzīvinu cilvēku un citu tādu pašu būtņu ķermeņus. Piemēram, ar dzīvniekiem nodarbojas cita tāda pati, kā Es, būtne. Ar planētām un svariem nodarbojas trešā. Ar dabas gariem – ceturtā.

Gan planētām, gan svariem, gan dzīvniekiem, gan gariem – visiem ir dvēseles. Viņi ir iedzīvinātas būtnes, kurām ir saprāts un attīstītība, bet ne tik apzinošas. Apzināšanai ir vajadzīga cilvēka dvēsele.

Jeb biorobota radīšana?

Tā ir nepilnvērtīga būtne, viņa apzinās uz pārvaldītāju rēķina, kuri ir iedzīvināti pilnīgi.

Cilvēks šajā etapā nespēs radīt iedzīvinātu būtni, viņš spēs radīt tikai ārēju mehānismu (datoru bez interneta).

Jeb spēs vadīt cilvēka sistēmas, viņa domas, vēršot tās vajadzīgajā gultnē, tas ir, radīt jaunus vergus un kareivjus.

Arī šeit ir zemūdens akmeņi, jo pašus programmu radītājus tieši tāpat varēs ieprogrammēt un likt kalpot tiem, kas ir viltīgāki un stiprāki. Tā ir cīņas un dualitātes turpināšanās.

Kādēļ cilvēki dzimst uz tādām planētām, kur ir verdzība un kari, vai tiešām tā ir viņu izvēle?

Dvēsele iziet pareizas un nepareizas izvēles, savu darbību uz visām planētām apzināšanos. Cilvēks (cilvēce) dabū to, ko ir radījis, un viņam pašam ir jāatrod izeja no izveidojušās situācijas. Tā aug apziņa un refleksija. Rase var, un viņai ir jāiemācās pašai sevi glābt, citādi viņa vienmēr ies bojā. Mēs ar eksperimentu palīdzību meklējam notikumu un attīstības pareizo norisi, krājam pieredzi un izdarām secinājumus. Mēs audzējam rasi pēc rases un meklējam pārējām visātrākos un visdrošākos ceļus.

 

Pievienots 10.10.2016

http://sanatkumara.ru/stati-2016/telo-bez-dushi

Tulkoja Jānis Oppe