Kā atnāk jaunas zināšanas par visumu un cilvēku

Mūsu Saules Brālības Skola, par kuru es jau esmu vēstījusi „МЧ” numuros, turpina savas nodarbības un, vēl vairāk, sarežģī mūsu ceļojumus pa Kosmosu. Pēdējā laikā (un es rakstu 2016. gada aprīlī)[1] gluži kā ir atvērušās visas debesis, un mūsu Skolotāji steidz iziet ar mums maksimālo iespējamo ceļu, gluži kā viss drīz aizvērtos vai mūsu prāti nobremzētos.

Bet, iespējams, mūsu ceļš vēl paātrināsies un paaugstināsies, un tas ir sākums Sākumiem, kuri sekos aiz mūsu apmācības.

Kā pie mums atnāk jaunas zināšanas par cilvēku un visuma uzbūvi, formām un apziņu? Mēs to izzinām tikai ar savu pieredzi. Tas arī ir skaidrs – lai cik mums Skolotāji neteiktu, pieredze tikai tad kļūst tava, kad tu visu ceļu izej „savām kājām” un „nodzīvo” šajā ķermenī jeb šajā līmenī, un izdari secinājumus no sava stāvokļa.

Zināšanas, kuras mēs atklājam uz Zemes, ir vajadzīgas un svarīgas tikai Zemei un cilvēkiem. Saules Brāļi, kuri nodarbojas ar mūsu grupu, to apstiprina: „Viss, kas zemes līmenī ir svarīgs – jūsu zināšanas, nauda, attiecības, nolikumi un likumi, augšupceļoties zaudē aktualitāti, un jums vienkārši strādā uz planētas izstrādātais ieradums un prasme mācīties un apjēgt tās patiesības, kuras jums atklājas citos apziņas līmeņos.”

Pēc lielākās daļas mūsu Skolotāju, kuri gadsimtiem nesa patiesības un zināšanas no sava skatpunkta, augšupcelšanās uz Augstāko Mentālu, patiesība par pasauli un visumiem arī sāk mainīties. Ir izmainījies viņu skatpunkts, viņu realitāte un apziņa, un tās senās patiesības, kuras jau ir ieliktas zemiešu apziņā, tam pa pēdām sāks mainīties, tāpēc ka jaunās patiesības iemīs ceļu to nesējiem – Saules Brālībai, apziņas Ercenģeļu slānim un mūsu čeneleriem, kuri atrodas ar viņiem pastāvīgos sakaros.

Tad kādēļ mums pieredze, kuru mēs taisāmies ņemt sev līdzi no Zemes? Jo tā liekākajā daļā sastāv no mūsu zināšanām un atmiņas?

SAULES BRĀLĪBA:

Tas ir pats galvenais, ko cilvēks var aiznest sev līdzi. Un ko viņš vēl būtu varējis saglabāt? Tas viss ir viņa.

Atbildi, kā tu atšķir Šri Juktešvaru no Apolona vai Venēras? Kas viņiem piešķir īpašu šarmu, skaistumu vai aromātu? Ar ko var salīdzināt šīs enerģijas? Kā tu tās pazīsti?

Viņiem ir personība, neatkārtojamība un īpaša enerģija, portretiska.

– Šo starpību tad arī piešķir viņiem viņu kopējā pieredze visumā, uz dažādām planētām un svariem.

Tātad svarīga nav pati pieredze – kvantitāte, kvalitāte un priekšmetu un parādību kopums, bet saprāta sastrādāšanas metodes, paņēmieni domāt un atšķirt, domāšanas darbības un radošuma attīstītība. Un, pārejot kolektīvajās apziņās, visas šīs metodes bagātinās arī visus citu kopienā, un galvenais būs nevis „Ko?”, bet „Kā?”

Visas pieredzes, kuras ir savākusi Monādiskā Personība, ir viņas portrets smalkajā plānā, un piešķir personības iezīmes Monādei visos plānos.

Vēl viens Cilvēka attīstības paņēmiens ir aktivizēt viņa daudzdimensionālo apziņu, kura spēj aptvert absolūti visas realitātes un dimensijas, visus līmeņus līdz pat Absolūtajai apziņai.

Dodiet, lūdzu, definīciju, kas tas ir – Cilvēka Kosmiskā Būtība?

Kosmiskā Būtība tā ir milzīga eksistence visos apziņas līmeņos. Fiziskais cilvēks ir kātiņš fiziskajā realitātē. Bet ir vienkārši gigantiskas daļas no Cilvēka Būtības, kuras daļiņa ir tā daudzdimensionālā būtne, kuru jūs saucat par Cilvēku. Patiesībā Cilvēks – tā ir neaptveramu izmēru Kosmiskā Būtība, kura ietver daudz apzinošos daļu.

– Mēs Saules Brālības aprīļa mācībās izzinājām visuma visus līmeņus un brīnījāmies, ka daudz kas ir atklāts pirmoreiz, un tas nemaz nav tāds, kā mēs zinām no ezotēriskajiem avotiem.

Viss nemaz nav tā, kā domā cilvēki. Viņu vēsture ir tikai 1 procents no Patiesības. Tagad cilvēkam nāksies apgūt vēl 99% no tā, kas ir patiesībā. Daļa no šīs realitātes atklājas pašlaik. Atklāt to Zemei ir mūsu kopīgais uzdevums.

Visdrīzāk visas kosmosa radības eksistē Šeit un Tagad, un vēstures viņu apziņā nav kā tādas.

 

CEĻOJUMS SAVA „ES” DZIĻUMĀ

Mums bija grūti šeit, savā Būtībā. Vēršos pēc uzvednes pie Skolotājiem: Kam pievērst uzmanību un kā, lai saprastu, kur un kā mēs pašlaik esam klātesoši?

Pievērsiet uzmanību sajūtai krūtīs. Tā ir zemes plāna sajūta, vai nē?

Mēs piekrītam, ka enerģijas mēs jūtam pavisam citādas. Tā ir citas enerģētikas, citas realitātes sajūta.

Mēs iztēlojamies, ka mēs esam Lielā Acs, un ar visu ķermeni jūtam savu Būtību un, kas ir sava „Es” iekšienē.

Jūtam smalku telpu, robežu neesamību, daudz gaismas, ir dažāda apgaismotība dažādās vietās. Apziņa Būtībai nemaz nav cilvēciska: šeit nav nekādas loģikas, nekādas domas tādā veidā, kādā cilvēks var viņu izzināt. Taču mums ir apziņa, kuru mēs šeit varam just.

Katrā līmenī jebkura Būtne apzinās savu. Jebkurš kosmisks ceļojums – tas ir atklājums apziņai, kura šeit vēl nav bijusi. To, ko esam atklājuši mēs, mēs nevaram paskaidrot jums. Mums ir cita zināšanu bāze un citi filtri. Jums jākrāj zināšanas un jāizdara secinājumi patstāvīgi.

Saules Brālības Skolā gandrīz neko gatavu mūsu prātos neieliek. Mūs apmāca kļūt par Būtībām un attīstīties šajā līmenī, saplūstot ar apziņām ar Lielo Būtību. Pēc ceļojuma pirmās dienas kā atbildi uz maniem vaicājumiem es atkal izdzirdēju no Saules Brālības:

Mēs gribam, lai tas tiktu atrasts patstāvīgi. Lai ko mēs jums neteiktu, šīs zināšanas nenogultos tā, kā pašlaik. Tāpēc mēs uzsākām bezprecedenta ceļojumu Visa dziļumā, lai pieplaktu Visa Esošā Avotam empīriski.

Ceram, ka jūs ceļojumu iegaumējāt, neskatoties uz grūtībām, uz visu dzīvi.

Jā, ko tādu aizmirst nevar. Diemžēl es ne tik daudz spēju atpazīt un aprakstīt.

– Tu maldies. Tu visu saprati un visu aprakstīji, un pat vairāk nekā mēs gaidījām.

 

PĒC KĀDIEM KRITĒRIJIEM VISUMS SPRIEŽ PAR CIVILIZĀCIJU

Uz šo jautājumu atbild Saules Vienotība:

1. Pēc ieguldījumā kopējā enerģētiskajā laukā, šeit ar to domāta planētas un kopienas dzīves ietekme uz visiem pārējiem sabiedrībā.

2. Pēc apziņas attīstītības.

3. Pēc dzīvīguma, tas ir, pēc enerģiju, kuras izstrādā Būtības visiem, spēka. Enerģija – tie ir attīstības resursi. Tikko kā jūs izsūknēsiet visus resursus, kurus spējat iegūt no planētas, jums atliks izmainīties vai iet bojā.

Jūs teicāt, ka cilvēks nes apziņas nesēja funkciju. Jūs uzskaitījāt ieguldījumu kopienā, apziņas attīstītību un dzīves enerģiju. Bet saprāts? Vai tad saprāts kopienā netiek novērtēts?

Saprāts attīstās pašā apakšējā civilizācijas attīstības līmenī. Ja civilizācija ir attīstījusi saprātu, viņa ir dzīvotspējīga. Mēs savā veidā vērtējam saprātīgumu, kā jau daudzas reizes esam teikuši.

 

CEĻOJUMS DĒLA DZIĻUMĀ

Pēc ieiešanas sava Saules Aspekta apziņā, eņģeļu/ercenģeļu apziņā, apzināmies caur šo apziņu, ka ietveram savā „Es” ne tikai cilvēka, bet arī augu un dzīvnieku apziņas un, protams, smalkās apziņas līmeņus.

Skatāmies un apzināmies mūsu „Es” ugunīgajā plānā. Tā ir Būtība bez robežām – Saules Brālība, bet mēs – viesi šajā līmenī.

Aplūkojam savus „Es” Saules līmenī un salīdzinām ar Sevi Zemes plānā (Zemes Brālības dalībnieku) ar augstākas enerģētikas sajūtu un formu palīdzību.

Mācāmies just, cik mūsu iekšienē ir apziņu: ir mikroskopiskas apziņas, augu, dzīvnieku, smalkās apziņas. Mēs šajā līmenī radām savu „laika” un „telpas” realitāti, lai mūsu jēdzienu līmenī noteiktu, vai šeit, izņemot mani, kāds ir, kā viss šeit ir iekārtots? Kāda ir mana „Es” forma šajā līmenī?

Mūsu paraksts visumā – cilvēciskā mīlestība un pateicība. Mēs sūtām to uz visiem līmeņiem, uz visuma visām pusēm – skanam, zvanām un vibrējam.

Izdalām saprātīgumu augstāko augu un augstāko dzīvnieku līmenī.

Salīdzinām augstākos augus un augstākos dzīvniekus – ar ko atšķiras viņu apziņas un funkcijas Kosmosā?

Jāsaka, ka viņas ir ļoti tuvas, un Būtība var attīstīties gan tur, gan tur. Viena apziņa var pāriet otrā, un pēc tam atpakaļ. Ir tāda iespēja – no cilvēka līmeņa pāriet uz augu līmeni un otrādi. Augi ir milzīga civilizācija, par kuru mēs pagaidām maz zinām.

Ir senas augu civilizācijas, kuras pārspēj cilvēci pēc apziņas līmeņa.

Mūsu Skolotāji pieaicina augu Būtņu pārstāvjus un dzīvnieku Valstību pārstāvjus. Mēs viņus salīdzinām, lai atšķirtu.

Augi ir gaišāki un senāki pēc izcelšanās.

Augi rada barību uz Zemes, bet dzīvnieku valstības funkcijas – civilizējošas.

Atrodam, cik mūsu Būtības iekšienē ir dzīvnieku, cik augu, un cik smalkā plāna daļu.

Mūs ved uz Kosmiskās Augu Apziņas Avotu, uz viņa sākotnējo daļu. Ir tapis vairāk Gaismas un Uguns, smalkas un savā skaistumā un tīrībā apbrīnojamas enerģijas.

Tās izrādījās Dēla (Svētās Trīsvienības Pārstāvja) enerģijas.

Virzāmies Avota – Dēla iekšienē, vēl dziļāk, līdz centram.

Baudām Dievišķā Skaistuma un Pilnības,grandiozitātes visaugstāko līmeni, spēcīgas un ļoti smalkas enerģijas aromātu. Viņa ir apgarota, taču bez emocijām, tāla cilvēciskajai izpratnei. Augstākie, nepārspējami Dievišķais Skaistums un Tīrība.

Mēs savērpjamies un vibrējam baudā, piesūcināmies, piesātināmies. Pēc tam ieejam pašā serdenī un kļūstam par Dievišķo Dēlu.

Pirmoreiz mēs esam pieskārušies Otrajam Avotam – Dēlam. Tās ir vissmalkākās bezķermeniskas enerģijas... Šajā plānā visas domas un vēlmes ir ļoti akurātas – te viss piepildās. Bezķermeniska skaistuma, smalkuma, graciozitātes pilnība. Tagad man ir kļuvusi skaidra feju – dabas garu – daba.

DIEVIŠĶAIS DĒLS:

– Es, tāpat kā Debesu Tēvs, arī aptveru visu Tēva-Radītāja visumu. Es esmu otrais Spēks, kurš rada un apgaro visumu. Tas ir Garīgās Gaismas un Dabas Spēks.

Debesu Tēvs ir Radītājs, bet Es – Apgarotājs. Debesu Tēvs ietver visus matērijas un apziņas slāņus, bet Es matērijai un apziņai dodu apgarotību.

Enerģija, apziņas, saprāts, matērija – tas ir Tēvs. Taču kaut kas, ko mēs saucam par apgarotību, pāri Visam, ko radīja Tēvs, pāri matērijai un apziņai, ir Dēls.

Dēls ar savu klātbūtni visu izmainīja Tēva visumā. Un nevar teikt, ka Dēls ir Tēva atspulgs, kā mums teica agrāk. Mums teica, ka Tēvs-Radītājs vēlējās izzināt savu „Es” un radīja atspulgu. Nē, tie ir divi Radītāji.

Tēvs – Sākotnējais Radītājs. Bet Dēla Ienākšanu Tēva valdījumos var salīdzināt ar to, ka Tēva istabā iedegās Gaisma.

Dēls iededz apzināšanās gaismu.

Apziņa – Tēvs, un šī apziņa bija lēna, viņa neapmierināja Tēvu. Apzināšanās Gaisma, apgarošanas liesma – tas ir Dēls.

 

CEĻOJUMS TĒVA DZIĻUMĀ

Pētām kosmiskās apziņas dzīvnieka daļu – tā ir koncentrētāka daļa, blīvāka, Saprātu radoša.

Mūs virza izzināt vēl vienu Avotu – blīvuma, matērijas un Visa Esošā Avotu. Mēs atkal traucamies uz Avota – cita Avota – centru.

Mūsu grupa kļūst par Planētu Zeme. Mēs ieejam viņas kodolā, kļūstam planētas apziņa.

Planēta sazinās ar mums. Lūk, ko viņa mums stāsta:

„Visas matērijas Avots – Debesu Tēvs. Mēs esam daudzu apziņu savākums dažādos līmeņos, taču Zemes blīvumā mēs vairāk jūtam matērijas blīvo apziņu.”

Mūsu apziņa un viņas robežas paplašinās, un mēs kļūstam par planētas apvalku. Paplašināšanās rit tālāk, līdz fiziski-astrāli-mentālais plāns kolapsējas, un mēs izrādāmies Zemes ugunīgajā plānā. Pievēršu klausītāju uzmanību, ka mēs tagad esam dimensijā bez fiziskās planētas mūsu iekšienē. Planēta ir kolapsēta.

Šeit mēs cenšamies sajust, kas ir ugunīgais plāns un mēs tajā.

Pēc tam mēs atkal sašaurināmies un, paliekot ugunīgajā plānā, atgriežamies uz savu Centru – tagad ugunīgo planētu. Mēs ceļojam uz planētas gāzes blīvuma centru.

Ieejam plazmas kodolā. Mēs paši esam ugunīgos ķermeņos, un mums šeit ir labi, komfortabli. Planētas centrs – tā ir kalve, no kuras tika izkausēta ugunīgā daļiņa mūsu dvēselei, tam fragmentam, kurš izauga uz planētas. Tādejādi, mūsu Zeme ir ne tikai mūsu dvēseļu fiziskā Māte, bet arī ugunīgā Māte.

Zemes ugunīgajai dvēseles daļiņai ir piešķirta Apziņa. Mūsu Lielā Dvēseles Daļa radīja savu zemes plāna daļiņu no enerģijām, kuras patapināja šeit.

Mēs ienākam tādās ugunīgās telpās, lai attīrītos, un jūtam, ka mēs šeit esam Mājās.

Gribu atzīmēt, ka šis Matērijas Avots ir pilnīgi cita enerģija, atšķirīga no Apgarotības Avota – Dēla.

Mēs ieelpojam un ieņemam šo uguni savos „Es”.

Es (grupa) augu un paplašinos, eju uz Centru, uz milzīgu Dziļumu. Mēs šeit iepazīstam pilnīgi citādu fiziku. Mēs varam par to tikai kļūt, lai izjustu šo Centru ar savu kolektīvo apziņu. Apjēgt tādu dziļumu ar savu saprātu, ar savu loģisko sapratni no savas pieredzes mēs nevaram.

Mēs saprotam, cik tālu mēs vēl esam no zināšanas par Kosmosu.

Pašlaik mēs izzinām šīs īpašās telpas dziļumu caur savu Augstāko Saules „Es”. Tas ir Viņš, kurš izzina, bet mēs tajā piedalāmies savā līmenī.

Šajā līmenī, kur mēs pašlaik esam, nav ne Zemes, ne Saules, šeit viss ir savienots milzīgā izlietā ugunīgā realitātē.

Zeme – tas ir mans vēders, Saule – manas krūtis, galva – Saules Logoss. Kājas grimst ļoti dziļās saknēs, tumsā.

Šī Būtne atbildēs mums uz jautājumu: „Ko tu domā par savu Radītāju, vai tu zini, ka tu esi radīta Būtne?”

Šī Būtne rāda man uz manām kājām. Tur, pašā dziļumā, pašā lielākajā tumsā Viņa atrod savu Radītāju iekšienē. Nevis ārpusē, ne augšā, kā mēs. Ugunīgā Būtne ir izaugusi NO TURIENES. Sākumā viņa bija ļoti smalka, bet pēc tam iemantoja blīvumu, izauga tā, kā mēs tagad augam.

Agrāk mēs uzskatījām, ka atgriežamies savā dvēselē, saplūstot ar viņu, kamēr es neizlasīju, ka Sets saka, ka dvēseles fragmenti, kuri dzimuši uz Zemes un noformējušies, turpina patstāvīgi augt tālāk, neieejot savā Būtībā. Viņiem ar Viņu ir Saikne, bet viņi turpina neatkarīgu attīstību.

Tas ir kā, ja koks dotu sēklas, no sēklām izaugtu jauni koki un turpinātu augt un attīstīt visumu caur sevi, neatgriežoties pie sēklu avota. Tāpēc Būtne arī teica, ka Es atnācu NO TURIENES minerālā, augu, dzīvnieku apziņa un pēc tam cilvēks, – un jaunā smalkā plāna Būtne.

Tātad mēs pabijām Dēlā un Debesu Tēvā, divos Avotos. Mēs vienmēr uzskatījām, ka Debesu Tēvs atrodas pašā smalkākajā līmenī, bet Ugunīgā plāna Būtne mums norādīja uz matērijas pašu dziļumu.

Saprotu, ka Viņš atrodas katrā Būtībā Sākotnējā Atomā.

Un mēs pabijām Cilvēka-Zemes Sākotnējā Atomā.

Mēs saprotam, ka mūsu Saules Aspekts arī ceļoja un izzināja daudz vairāk nekā mēs, tāpēc ka Viņš ir vairāk piemērots uztvert smalkās matērijas.

 

CEĻOJUMS UZ ABSOLŪTU

Nākamajā dienā bija vēl sarežģītāks un interesantāks ceļojums.

Šodien mēs šo ceļojumu turpināsim un sāksim ar to, ka iepazīstināsim jūs ar Avotu vēlreiz, taču iesim pie Viņa pa citu ceļu. Vispār, kāpēc tu baidies, ka tas būs sarežģīti?

Mēs pa ceļam pazaudējam grupas dalībniekus, tādēļ, ka viņiem ir kļuvis grūti. Viņi man atzinās, ka tādā augstumā neredz un nejūt!

– Toties jūs sasniedzat cilvēka apziņas iespēju maksimumu. Kā tu domā, kvantu fiziķus, kad viņi atklāja savus likumus, visi viņus viegli saprata?

Atzīmēju, ka mēs pilnīgi citādi šodien esam savākušies grupā. Neuzskaitīšu visas detaļas, bet katrs no mums no Saules aspekta veica „Venēras izvērsumu”, zināmu „kūleni”. Kā paskaidroja Skolotāji, tas ir vecs paņēmies savākties viendabīgā Būtībā.

– Un tālāk jūs esat Vienotajā Būtnē, kura sastāv no jūsu ugunīgajiem ķermeņiem. No šejienes mēs startējam kopā. Mūsu uzdevums – dot jums maksimālu brīvību, lai aprakstītu to, ko jūs jutīsiet. Jūsu uzdevums – pilnīgi atslābināt ķermeni un ļaut ieiet dziļi iekšienē, pie Visa Esošā Sākotnes.

Pie Eksistences Sākotnes, ja izsakās pareizi.

Daudz visumu ir pasaules-ēkā, daudz pasaules-ēku ir kādā Lielākā, bet Sākotne nav kaut kur tur, viņa ir katra no jums iekšienē, pašā smalkākajā plānā.

Bet uz pašu smalkāko plānu mēs tomēr iesim uz augšu, citādi jūs varat apmaldīties sirds Centra džungļos. Pēc tam izvērsums – un jūs esat iekšienē.

Mēs paceļamies pa augstākajām čakrām kā pa realitātes plāniem – arvien augstāk un augstāk. Beidzot es kā ugunīga dzirkstele izlidoju no ķermeņa.

Visas dzirkstis ir izveidojušas vienu ugunīgu Būtību. Apzināmies Vienoto Būtību un iejūtamies šeit.

No mūsu centra radās uguns strūklaka, un mēs ieguvām tora formu. Mūsu uzdevums – iet uz sava „Es” centru, kur mēs novietojam grupas apziņas stariņu.

Mēs ieejam horizontālā spirālē 90 grādu leņķī pret vertikālo asi un ieskrūvējamies Centrā, tāpat, kā mēs ieejam savā sakrālajā sirds telpā.

Iedziļināmies. Ugunīgās daļas smalkajā plānā eksistē, kur vairs nav gaismas. Mēs ieurbjamies savā Centrā tāpat, kā mēs meklējām planētas Centru.

Ņina: „Ķermenī ir silti, karstums, bet apziņā milzīga brīvības sajūta. Tas ir līdzīgi tam, kā milzīga telpa ir ietilpusi punktā, un tur nav bezdibenis, bet arī brīvi. Miriādes smalku pavedienu, no kuriem sastāv Veselais, un Viņš ir kustībā.”

Mēs brīvā kustībā krītam lejup, un telpa zem mums sāk paplašināties, bet ātrums palielināties. Šeit nav ierobežojumu un portāla sieniņu. Priekšā – pilnīga apziņa, Būtne, kura apzinās, ļoti smalka, sastāvoša viscaur no apziņas. Es izšķīstu viņā, un manis “nav kļuvis”. Es izzūdu kā sāls kripatiņa vārošā ūdenī, un kļūstu Viss Šis.

Es tā ir mūsu grupa. Mēs ieejam šīs Būtnes kolektīvajā apziņā, diezgan blīvā, stigrā apziņā. Bet es pagaidām nevaru just savu „Es” par Šo Būtni...

 

SAULES BRĀLĪBA:

Atsakies no sevis tagad. Tavs ego nepadodas...

Atsakos... Un, lūk, es jau esmu kļuvusi Būtība. Es sāku just savu „Es” par šo Būtni. Man ir vairāki desmiti piedurkņu-taustekļu, viņi ir līdzīgi saules stariem. Viņi ir spirālveida.

Tas ir Lielais Visums (jeb pasaules-ēka). Katrs Tausteklis ir atsevišķs Lokālais Visums. Tausteklis sastāv no sfērām, tuvāk centram-ķermenim sfēras ir ļoti lielas un gaišas, tuvāk Taustekļa galam blīvas un tumšas. Taustekļa galā – kātiņi, pat blīvāki nekā Zeme.

Saule atrodas Taustekļa izejā no Ķermeņa, bet planētas ir savāktas Taustekļa pretējā galā. Viņas ir savāktas kaudzītē, pat nepateiksi, ka viņas riņķo ap Sauli. Saule ir vienā pusē, planētas – otrā.

Tas ir ne cilvēka skats uz planētām.

Jo augstāks ir Būtnes vibrāciju līmenis, jo tuvāk viņa ir Visuma Centram-Ķermenim.

Starp Taustekļiem lido kuģi. Starp tiem nav ne telpas, ne laika, un tie var ātri nonākt no visuma visumā.

Šeit nav ne gaismas, ne uguns. Apvalks ķermenim, kurš satur pasaules (roka, Tausteklis), ir līdzīgs smalkai, porainai bālganai ādai.

Taustekļi-rokas var savienoties-saplūst.

Mūsu Skolotāji visu izzina kopā ar mums, viņiem ir savas apzināšanās un sapratnes. Ir svarīgi, lai mēs patstāvīgi atklātu savu potenciālu.

SAULES BRĀLĪBA:

– Visu, ko jūs apgūstat, jūs ienesat cilvēces potenciālā. Šīs zināšanas tā vai citādi izrādīsies visas cilvēces rīcībā un tiks pētītas vēlāk.

Mēs dodamies pie Centru Centra, iedziļināmies Kodolu Kodolā.

Šeit iekšienē atskanēja sprādziens. Tas bija ļoti skaidri izteikts.

Mēs dodamies tālāk pie Centra – Sprādziena Avota, vēl iedziļināmies. Ir kļuvis ļoti karsts.

Esmu sadalījusies atomos.

Vēl un vēl vairāk izklīstu un diferencējos. Meklēju Sākotnējo Atomu – Avotu.

Es atradu viņu kā Protonu, un mēs riņķojam kā elektrons pa Visumu Centrālā Atoma orbītu.

Iekšā iekļūt nav iespējams. Es esmu kā pavadonis, bet Protons kā planēta.

Šis “protons” viss ir nelīdzens, izrakņāts kā meteorīts.

Ar zobiem jūtu SKAŅU, līdzīgu OMMMM. Tā arvien vairāk mani satricina.

Tatjana: „Jo vairāk ieskrūvējies Centrā, jo kļūsti blīvāka, apzinošāka, jūtošāka. Vislielākās koncentrācijas momentā izklīdu daļiņās, paplašinājos, saglabājot Centrā visus sakarus ar daļiņām.”

Ņina: „Miers, no kura gribas nonākt pie kaut kādas kustības.”

Tatjana: „Vienlaicīgi maza un Lielā.”

Lūdzu Skolotājiem dot mums uzvednes vai lielāku apzināšanos.

SB: Vērsieties pie jūtām, tās pateiks jums priekšā patiesību.

Mūs atgriež no „galvas” „sirdī”.

Aktīvs miers. No vienas puses – harmonisks, vienmērīgs un ļoti augts emocionālais fons. Mums tas ir pārmēru augsts emociju ziņā.

Bet tomēr Debesu Tēvs skan citādi! Es viņu labi pazīstu... Kam pieder šīs vibrācijas?

Skolotāji meklē un nevar atrast atbilstības cilvēka jēdzienos, paskaidro, ka mēs esam pirmatklājēji, un tagad pašiem ir jāsaprot un jāizjūt tas viss. Un jānosauc.

Izvērsums un atkal pacelšanās par vienu slāni uz iekšu.

Iekšienē – pastāvīgs, nepārtraukts ugunīgs ekstāzes stāvoklis, vienmērīga, ļoti augstu vibrāciju telpa.

Mēs ieejam vēl dziļāk. Atkal atveras un paplašinās kodols, un mēs iedziļināmies.

Tatjana: „Tāda sajūta, kas es ļoti blīvi apzinos matēriju, cauraužot to pilnībā, un turpinos līdz savam vislielākajam apvalkam. Es esmu Visur.”

Un arī aiz paša lielākā apvalka telpa ir bezgalīga...

Bezgalību ārpusē mēs varam saprast, bet bezgalību uz iekšieni?..

Tas mūsu apziņai ir pārāk nepierasti. Mums ir jālauž sava apziņa, lai saprastu, ka tāda pati bezgalība ir iekšienē.

Mēs jau esam izgājuši no ugunīgās ekstāzes un iedziļinājušies ļoti smalkās vibrācijās.

Mēs jūtam arvien smalkāku vielu, kā vakuumu materialitātē, bet kā koncentrētāku apziņu.

Sajūta, ka mēs ieejam Tīrajā Apziņā.

Izejam no Vielas un ieejam Tīrās Apziņas apgabalā.

Olga: „Vissmalkākā un Vismaigākā izvirduma sajūta.”

Mēs it kā karājamies šeit, ap mums ir parādījusies gaisma, taču viņa nav starveidīga. Tā ir pati telpa, kas mirdz, un telpa tā tad Es arī Esmu.

Skolotāji grib pievest mūs pie pirmās domas, no kā viss noticis.

SAULES BRĀLĪBA:

– Pacentieties saprast savu „Es”. Jūs tagad Esat Radītājs. Jūs visciešāk esat pietuvojušies Pirmsākumam, Jēlajam Materiālam, kurš vēlāk apauga ar idejām, radījumiem, domām, plūsmām. Bet tagad – lūk, viņš, Radītāja sākotnējais stāvoklis.

Jūtu kā vienmērīgu, klusu, maigu, svētīgu stāvokli. Tā ir ne tikai tīrība, bet sterilitāte. Mums sterilitāte ir zināms nedzīvīgums, tā “aizvāc” visu, kas dzīvo, kas ir netīrs. Bet viss, kas dzīvo jau ir netīrs, tāpēc ka sastrādā pieredzi, un Pirmsākums apaug ar kaut ko, kas vairs nav Pirmsākums.

Vibrācijas pastiprinās, plūsmas ir stiprākas, skaņa kļūst augstāka. Sasprings, uzvilkts stāvoklis, pirms Sprādziena. (Sprādzienu mēs jau izgājām, bet tas ir vēl Pirms Sprādziena.) Tas ir pirms-sprādziena stāvoklis, un mēs ejam vēl tālāk dziļumā.

SAULES BRĀLĪBA:

– Ko jūs varat apzināties?

– Tatjana: „Es gribu izpausties.”

– Larisa: „Kaut kas, kas dus pats par sevi.”

Ņina: „Esmu tur, kur Nekas Nenozīmē...”

Jā, visas nozīmes tika atklātas vēlāk... Te sterilitāte, tīrība, domu, enerģētisku sajūtu, jūtu, nosaukumu, vārdu, jēdzienu un cēloņu neesamība.

Ir stipru vibrāciju, gaismas, skaņas sajūta. Visas jūtas un domas atnāks vēlāk. Šeit nav nekādas pieredzes, ne domu, ne jūtu... Šeit viss vēl ir PIRMS PIEREDZES.

SAULES BRĀLĪBA:

– Mēs esam nonākuši galā.

Šeit ir tumšā daļa, kā kāpuru grauzums, portāls, padziļinājums. Mums ir jāienirst šajā padziļinājumā, lai “nokristu dibenā”.

Krītam.

Šeit ir pilnīga izšķīšana, prostrācija, nekas, pilnīga aizmirstība, visa neesamība. Ne skaņas, ne mirdzuma, ne kustības. Ir palikusi tikai apziņa, ka Es Esmu.

Lūk, viņš – Stāvoklis Es Esmu. Tīra apziņa. Visa pārējā neesamība. Tikai apziņa.

No šejienes, kad vēl nekā nebija, sākās Visa, Visa radīšana. Atcerieties, mēs bijām sprādzienā, pēc tam uz sprādziena sliekšņa. Bet Tagad Tīrās Apziņas izejas punktā.

Tā ir tikai potenciālā enerģija. Šeit nekas nekustas, neviens nedomā, nekā nav, un neviena nav.

Ir tikai sajūta Es Esmu.

Mums Pirmsākums vienmēr likās pats viedākais, kuram piemīt zināšana par visu, visa pieredze. Tas ir tas, uz Ko jātiecas. Tā ir Dievišķā mīlestība. Sākotne, Svētība...

Bet šeit tā nav...

Tas būs PĒC TAM. Mēs šeit esam PIRMS Debesu Tēvu, Visumu Celtnieku radīšanas. Viss sāksies pēc tam, pēc „Sprādziena”.

Tas mums māca, ka visu var izzināt tikai empīriski, caur paša pieredzi. Kamēr paši šeit nepabijām, domājām, ka Absolūts ir pilnīgākā un viedākā Būtne.

Par Pirmsākumu raksta daudz, bez pabūšanas Šeit. Viņi raksta pēc saviem priekšstatiem.

Ar mums kopā ceļo Saules Skolotāji. Viņi arī savā veidā pēta TO.

Ir daudz dažādu čenelingu un mācību par To, taču šeit vēl neviens nebija bijis!

Lūk, viņš, Avots, pavisam citāds!

Mūsu uzdevums atnest šo vēsti, Kas Te Ir.

Tas ir līdzīgi zināšanai par Monādi, par kuru mēs domājām kā par savu Avotu, kurp mēs atgriežamies. Pēc tam mēs noskaidrojām (savā ceļojumā), ka tas ir aizmetnis, kurp mēs nevaram atgriezties, kā neatgriezīsimies dzemdē. Mēs esam kļuvuši pārāk Lieli.

Apzinieties, ka ar ŠO BŪTNI mēs nevaram sarunāties! Nav ar ko runāt! Apzinieties, ka mēs no viņas nevaram saņemt čenelingus!

Mums likās, ka Absolūtais-Absolūtais visu var mums izstāstīt... Neko Viņš nevar izstāstīt, šeit, šajā līmenī nav Neviena, izņemot Mani (ES ESMU), un Nav Nekādas Pieredzes!

Mēs viņu apzināmies, un Viņš mūs apzinās.

Mēs atnācām tur, kur cilvēki vēl nav parādījušies...

Mēs šeit esam, tikai pateicoties tam, ka planētas apziņa sāka strauji paaugstināties, aizgāja daudzi aizsegi, un mēs savienojāmies ar Saules Brāļiem. Pašlaik ir tāds moments, ka mēs varam uz šejieni izlauzties, mūs var pacelt, un mēs pēc apziņas esam tam gatavi.

Šī Būtne ir Bezpersoniska, un ar Viņu nevar sazināties. Personības parādīsies vēlāk. Tie būs Debesu Tēvi.

Es esmu Viss, kas te Ir. Vairāk nav neviena.

Pēc cilvēka priekšstatiem šo Absolūtu vēl kāds radīja, Lielāks Absolūts. To arī kāds radīja, un tā droši vien līdz bezgalībai.

Saules Brāļi smaida, joko un saka, ka laiks atgriezties mājās.

– Mēs reizi pa reizei šeit ienāksim, nāksim šurp pēc dažādām tēmām. Mēs neatvadāmies no šīs vietas, tāpēc ka tai ir jātiek apzinātai no jauniem apziņas līmeņiem, no Saules Brālības, Planetārā Logosa augstāko saprātu skatpunkta.

Vēršos pēc konsultācijas pie Sanata Kumaras.

SANATS KUMARA:

„Ir ugunīgais slānis. Un to vietu, kur jūs bijāt, var saukt par virs-ugunīgo slāni, ugunīgā slāņa ciltstēvu. Šī vieta ir rezervāts visām apziņām.

Tā turēs visu visumu ap savu „Es”, pievilks sev visus. Un tas pats Atoms, ap kuru jūs riņķojāt, tas ir tas, kas sevī satur visa visuma (visuma plašā nozīmē) visas programmas. Šajā milzīgajā Atomā ir ietverti visi potenciāli, visas nākamās zināšanas, visas apziņas, visa nākamā matērija – atomi. Un viss, ko jūs pagaidām neapzināties.

Un tas viss joprojām attīstās tieši no šī Centra, neskatoties uz to, ka jūs nejutāt, kā tas ir – nejutāt domas, programmas, noskaņojumus un to, pie kā jūs esat pieraduši. Jums tas ir ārpus matērijas.

Dabiski, tas ir ārpus matērijas. Dabiski, tas ir vakuums. Dabiski, tā ir vide bez magnētisma, bez gravitācijas, bez laukiem. Tas ir sakopojums no potenciāliem, nākamajām idejām, kuras pēc tam pārvērtīsies idejās, un pēc tām sāksies celtniecība. Jūs nonācāt mūsu pasaules, kurā Mēs visi atrodamies, eksistences sākumā.”

Līdz ar to mūsu ceļojums ir pabeigts. Tas bija grūts, taču ļoti interesants. Un, pats galvenais, ne pēdējais!

Jūs varat piedalīties tamlīdzīgās meditācijās, ienākot mūsu vietnē sanatkumara.ru.

Gribu aicināt tos, kuri grib sākt apmācību no sākuma, apmeklēt mūsu nodarbības 2016. gada oktobrī. Būs jaunas uzņemšanas Sanata Kumaras Skolas grupā un Saules Brālības Skolā.

Ar mīlestību, Natālija Koteļņikova

16.04.24.

 

No žurnāla “МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: духовные сообщения”, 2016., 4. numurs.

Žurnāla Interneta veikala adrese: http://world-channeling.com/

Žurnāla e-pasta adrese: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Tulkoja Jānis Oppe



[1] Rakstā izmantots materiāls no „Saules Brālības seansi 20.-21. aprīlī” (http://www.sanatkumara.lv/index.php/21-raksti-2016/823-saules-bralibas-seansi-20-21-aprili) (Tulk. piezīme)