Parunāsim kā Būtība ar Būtību

16 07 28

Dārgie draugi! Jūs tagad sāksiet lasīt sakaru seansa ar Saules Brālību ierakstu. Saules Brāļi aizveda mūs pie Diženās Dievietes un palīdzēja apgūt visas enerģijas, piebaroties ar spēku un izdziedināties.

Pirms jūs sāksiet lasīt (īpaši tie, kas grib pameditēt ar tekstu), gribu pievērst jūsu uzmanību jūsu sirds centra tīrībai un vispār jūsu domu un vibrāciju līmenim. Šajā seansā kā nekad mēs sajutām, ka dažas, pēc vibrācijām zemas, domas grupā traucēja mums pacelties un žņaudza krūtis un sirds centru. Pievērsiet sev uzmanību un, ja nepieciešams, uztaisiet attīrīšanu, pirms lasīt šo meditāciju. Tāpēc ka jūsu meditācijas šajā plānā var materializēt ne tikai jūsu pozitīvu, bet arī jūsu negatīvu, ja tas vēl ir klātesošs.

Kļuva skaidrs – ja grupā ir kaut viens cilvēks ar zemām vibrācijām, visiem kļūst ne pārāk labi. Un mūs neizlaiž augstāk. Augstas meditācijas grupā ir jāvada ar tiem, ar kuriem jūs jau esat labi pazīstami un izlīdzināti pēc līmeņa.

 

Atskaite par slēgtās grupas vebināru 16.05.12.

16.05.12.

Sveicināti, mani dārgie draugi!

Sākam šodienas vebināru „Tikšanās ar Saules Brālību”. Un mums šodien ir ceļojums pie Diženās Dievietes kopā ar Saules Brālību.

 

Ievads

 

Dārgie SB! Sveicu jūs tikšanās reizē ar slēgtās grupas dalībniekiem!

SB: Mēs ieplānojām ceļojumu pie Diženās Dievietes, bet ne tādu, kāds jums mēdz būt tikšanās reizēs ar Diženo Dievieti. Mūsu ceļojumu mēs sāksim no šīs vietas, kur jūs parasti čupojaties (кучкуетесь) seansu ar DD laikā. Tā ir tikšanos un ārstniecisku enerģiju centrālā zāle. Jūsu grupu parasti ved Cirkons (nosacīts vārds). Cirkons ir liels kristāls, kurš sastāv no kristāliskām enerģijām, un viņš vienmēr aizstāj DD seansos, pārvadot viņas enerģijas uz jūsu ķermeņiem. Viņš ir lielais enerģiju Pārvadītājs cilvēku diapazonā.

Šodien mēs iesim tālāk, pēc tam, kad noskaņosieties un pietiekami atslābināsieties.

Pastāstiet par DD!

Tā ir milzīga Būtība, kurā mēs visi eksistējam. Viņa pēc lieluma var līdzināties Debesu Tēvam, taču Viņas vibrācijas ir ne tik pilnīgas.

Kāds sakars Viņai ir ar cilvēkiem? Kāpēc Viņa tā priecājas par mums un tik daudz dara mūsu dziedināšanai un apskaidrošanai?

Viņu var saukt par Pasaules Māti, kaut gan pie jums tā ir nosaukts pavisam cits Dievietes aspekts, tuvinātāks planētai. DD ar sevi aptver Mihaēla visumu. Viņa neaizstāj Dievišķo Aizgādni, taču ietilpina sevī visas visuma šķautnes un neapstājas savā attīstībā kā DA.

DD – tā ir visu laiku attīstībā esoša materialitāte un garīgums. Viņa aug kopā ar dvēselēm, kuras visu savu laiku velta, lai attīstītos un pilnveidotos. (Tās ir visas dvēseles un vienmēr. Viss, ko jūs darāt uz planētas, ir jūsu pilnveidošanās.)

Kopā ar cilvēku dvēselēm DD piedalās, lai radītu labvēlīgāku novietni dvēselei, tas ir, ķermeņiem visos līmeņos.

Kāpēc DD ir tuvāk dvēselēm?

Dvēseles kā eņģeļi tika audzinātas viņas Dārzā. Paradīzes Dārzs ir no turienes, no jūsu atmiņām. Jūs arī tagad nereti miega laikā iegriežaties pie Viņas ciemos. Viņa dod norādījumus un palīdz pārdzīvot briesmīgu, smagu notikumu. Viņa paārstē jūs pat bez jūsu lūguma. Viņa ved dvēseles kā Lielais Skolotājs pie tā, ko vajag visumam, kam jūs varat noderēt, kā jūs varat pakalpo visiem visumā.

Kādas lomas mēs tādā dienestā varam pildīt?

Piemēram, jauno bērnu audzināšana. Piekrīties, ka no viņiem ir atkarīga planētas vēsture.

Piemēram, zinātnieku atklājumi vielas un enerģiju sfērā.

Piemēram, kosmiski ceļojumi.

Kādu lomu spēlē mūsu meditācijas un ceļojumi? Kāda nozīme, piemēram, ir šodienas ceļojumam?

Visam, kas notiek jūsu apziņā, ir divkāršs mērķis: pirmais – jaunu enerģiju un jauna kosmosa atklāšana aiz aizsega robežām.

Otrais – dvēseļu, kuras ir inficējušās ar mantrausības un cīņas vīrusu, dziedināšana. Jo biežāk jūs esat tādās meditācijās, jo vairāk kosmosa enerģiju, visuma enerģiju, pārpilnības un pietiekamības enerģiju kopā atnāks uz planētu.

Jums bieži liekas, ka jums kaut kā nav. Un, ja tas būs, tad jūs būsiet laimīgi. Taču tas tiek iegādāts, bet nenes gaidīto apmierinājumu. Parādās jauna vajadzība iedzīvošanās kārē, kuru uzkurina masu informācijas līdzekļi.

Apstājieties patēriņā. Sāciet iekšējus pētījumus, kuri nepieciešami dvēselei.

Saprotiet, ka patēriņa dzīšanas process ir kļuvis maz vadāms. Jūs pārvēršat planētu atkritumos, un apturēt jūs ir ļoti grūti. Kopā ar atkritumiem parādās jaunas slimības, un jums atkal ir vajadzīgi kruķi un balsts.

Kā to apturēt?

Cik daudz jūs izmetat?

Vecas lietas, dažreiz izturīgas un strādājošas. Kas tās nēsās, vai kā mums to atdot?

Tai ir jābūt jaunai industrijai. Tas ir jauns bizness, kurš palīdzēs pārtiku, apģērbu un apavus, strādājošus mehānismus realizēt tiem, kam tas vajadzīgs. Tas būs pats garīgākais bizness uz planētas.

Darbojieties ar devīzi „glābsim planētu!”.

Šodien mēs jums parādīsim, kam tiek tērēta nepieprasītā enerģija un kā to var utilizēt. Tiesa, tas nav uz Zemes. Bet vienalga, jums ir jāsaprot, ka vienmēr atradīsies kāds, kam šis „kaut kas” ir vajadzīgs.

 

Seanss

 

Lūk, tāds ievads.

Un tagad mēs veltīsim laiku, lai atslābinātos. Kad SB runāja par atslābināšanos, es sajutu šīs procedūras svarīgumu.

(Atslābināšanās...)

...Un ar katru elpas vilcienu mēs ieejam sevis iekšienē, lai sajustu to, ar ko mēs šodien strādāsim.

 

Tātad mūs sagaida SB.

Enerģija šodien ir ļoti mīksta, lieliska enerģija, vairāk līdzīga Diženās Dievietes enerģijai, nekā Saules Brāļiem. Un šeit ir šo enerģiju savienojums.

Tātad mēs ar jums „čupojamies”, pēc viņu izteikuma, kaut kādā lielā zālē, kur ir daudz dziedinošu enerģiju, kur mēs vienreiz bijām un redzējām, kā mēs guļam tādā aplī uz kaut kādiem postamentiem.

Šodien mēs neguļam, un mūsu enerģijas sajaucas ar SB enerģijām, tas ir, mēs viena grupa ieejam otrā, pievienojamies viņiem.

Pašlaik iet plūsma uz augšu, ir iespaids, ka mēs no šīs telpas pārvietojamies kaut kur tālāk, augstāk...

Mēs esam kļuvuši caurspīdīgāki un smalkāki, it kā mēs savus apvalkus būtu atstājuši šeit, šajā zālē. Es redzēju, ka mēs bijām zeltaini, saulaini, bet tagad mēs esam kļuvuši, es teiktu, caurspīdīgi, mazlietiņ ar baltu nokrāsu.

Un mūsu grupa – tas esmu „es”. Es teikšu „es” – tātad tā ir mūsu grupa, kura ir pie Saules Brālības.

Pagājušo reizi es redzēju lielu ķermeni, SB, to Skolotāju, kuri ar mums strādā, grupveida ķermeni, bet mēs bijām maza kabatiņa, kaut kāds kareklis pie viņiem.

Šodien mūsu grupa ir kā stariņš vai pavediens SB ķermenī, un mūsu enerģijas izvietojas nevis pa kabatiņām, bet kaut kā pa ķēdīti. Sakarā ar kaut ko SB ķermenis šodien arī ir izstiepts. Un mēs uz šī garā ķermeņa arī esam izstiepti.

Droši vien mēs pašlaik ejam caur kaut kādu portālu, ja reiz esam izstiepušies. Bet tādas sajūtas pagaidām nav.

Lūdzu jūs papildināt ar savu redzējumu un jušanu, pievērsīsim tam uzmanību. Un pievienot savu uzmanību mūsu atklājumiem.

 

Pašlaik ir iespaids, ka mēs ejam uz augšu, izsūcamies vai kaut kā ejam uz augšu. Un mēs patiešām esam kļuvuši kaut kādi „gari”. Un, lūk, pirmie no mums – šī stariņa sākums, jau atveras, izplaukst uz visām pusēm kā margrietiņas ziedlapiņas. Un pievelkas grupas „astīte”. Un mēs visi izplūstam pa kaut kādu virsmu, iekārtojamies, atveramies...

 

Tā ir viena no Diženās Dievietes pasaulēm, kur viņas enerģijas var labāk identificēt. Principā, kā mums teica, viņas enerģijas vispār caurauž visu Visumu, taču kaut kur tās ir spilgtākas, kaut kur tās ir sakoncentrētākas.

Lūk, šī vieta ir viena no tām. Tā ir tā sauktā „Diženās Dievietes spēka vieta”.

SB: Tieši tāpat, kā jums uz Zemes ir spēka vietas, tā arī kosmiskajā telpā ir tādi punkti, kur var piesūkties ar šo enerģiju un izjust viņu spilgtāk.

Lūk, pašlaik man pa kājām iet plūsma no lejas, visa mūsu uzmanība mums bija pievērsta augšējām čakrām, bet tagad pievērsiet uzmanību savām kājām – nāk laba apakšējā plūsma.

Gribu teikt, ka daudzi no mums velta maz uzmanības savām apakšējām fiziskajām čakrām, un, kā likums, viņas mums ir mazāk attīstītas, tumšākas, aizvērtākas, nekā augšējās.

Īpašu uzmanību vajag pievērst arī sirds centram, bieži ir sastopams kaut kas, kas aizver sirds centru, aizlipina viņu, kā, piemēram, veci pārdzīvojumi, kuri jau ir pārvērtušies grabažās, bet tie tāpat tur ir klātesoši. Dažreiz šīs grabažas nākas vienkārši ar rokām grābt laukā.

Un mēs palūgsim mūsu SB atrast mums Palīgus, kuri iztīrītu mums visu, kas vairs nav vajadzīgs šajā centrā, kas vairs nekalpo cilvēkam, ir viņa aizmirsts un vienkārši ir atkritumi.

Mēs atveram sirds centrus un vienkārši ļaujam palīgiem tīri iztīrīt kaut ko, kas cilvēkam nekalpo un kas traucē viņam uztvert AEs.

Kad es jutu grupu, man bija sāpes sirds centrā no kaut kādām asām daļām, un tagad tās ir mīkstinājušās, kļuvušas mazāk pamanāmas. Un sāpju lokalizācija man bija uz ķermeņa virsmas priekšā un mugurā, tas ir, divas ieejas – priekšējā un aizmugurējā bija nosprostotas. Un tagad tās pamazītiņām atveras un attīrās.

Šeit ir bērnības pārdzīvojumi, grūtības skolā, šeit ir ķildas un līdz galam nesaprašana, pretenzijas un vājums, epizodes, kad mēs sevi uzskatījām par upuri. Tas viss šeit eksistē, kamēr tas nav izņemts un apzināts, nu, un tā kā šo epizožu ir simtiem, tad, protams, ir grūti visu iztīrīt, apzināties un atlaist. Bet kāds vispār ar to nenodarbojas.

Un pašlaik ir sajūta, ka pirmā apakšējā čakra arī ir darbībā, plūsmā, tur virzās enerģija, tur kaut kas notiek, es domāju, kas tas ir ļoti noderīgi mums visiem. Jā. Norit enerģētikas un fiziskā ķermeņa atjaunošana.

Man sagribējās šo Diženās Dievietes spēka vietu kaut kā paņemt uz Zemi un noprojicēt uz kaut kādu daļu, nu, piemēram, uz manu dārzu. Iedomājieties: mans dārzs – DD spēka vieta?

Un es uzdodu tādu jautājumu SB un mūsu šodienas Skolotājiem: vai to var kaut kā izdarīt? Mēs reiz uzstādījām tādus portālus savās mājās, savos zemes gabalos.

Nē, to, ko mēs pašlaik jūtam, paņemt līdzi uz Zemi nevar, tāpēc ka tas neattiecas uz zemes ķermeņiem, tas attiecas uz ļoti augstiem ķermeņiem, nu, var teikt, ka uz ugunīgajiem, budhiālajiem, jo mēs taču šeit esam klātesoši kā eņģeļi.

Tas attiecas uz ugunīgajiem ķermeņiem un diemžēl neder planētai. Taču mēs vienmēr varam uz šejieni nākt.

 

Iegaumējiet šo stāvokli, kurā mēs pašlaik atrodamies, šo punktu.

Jūs uz sekundīti varat iziet uz savu fizisko ķermeni, izjust to, pacelties tepat uz šejieni, lai iegaumētu virzības maršrutu līdz šim punktam. Var to izdarīt vairākas reizes, lai iezīmētu tādu līniju, kā jūs uz šejieni nokļūsiet.

Vieta ir tāda nozīmīga pēc enerģijām.

Parasti mēs vienmēr ārstējam tikai augšējās čakras, kā likums, apgaismojam viņas, piepildām viņas. DD, protams, apstrādā visas čakras, bet, lūk, šeit ir skaidri sajūtams, ka arī apakšējās ir darbībā.

Mēs vēl neesam pilnīgi atslābinājušies. Nāk piezīme, ka daži no mums nelaiž enerģijas ķermeņa nepilnīga atslābuma dēļ. Kāds sēž neērtā pozā, kāds vienkārši nav spējis atslābināties.

– Sajāta, ka sirds čakra gluži kā ar riekšavām tiek izgrābta. Un šī izņemšana ietekmē gan 1. čakru, gan 2-ro. Atbalss kājās no nevajadzīgā izņemšanas. Un arī 3-šajā norit darbs (Ņina)

 

Un, lūk, tagad SB pievērš uzmanību mūsu grūtībām. Es saprotu, ka katra cilvēka dzīvē ir grūtības – neapmierinātība ar sevi un ar apkārtējiem, ar apstākļiem – kāds nevar tos pārvarēt vai negrib pārvarēt.

Un, lūk, tagad norit darbs ar mūsu grūtībām. Tas viss ir saistīts ar sirds centru, tāpēc ka šīs likstas atstāj pēdas sirds centrā.

Tagad padomāsim par tām un atlaidīsim. Paskatīsimies uz tām no šīs vietas skatpunkta, no citas pozīcijas, un sapratīsim, ka daudz ko var atrisināt pavisam citādi.

– Pa visu ķermeni karstums, tas ir līdzīgi, kā mēs izdedzinām auru ar briljanta liesmu, tikai stiprāk un efektīvāk (Ņina).

 

Kādam norit arī cits darbs, kam kas vairāk vajadzīgs. Šī liesma ir jūtama. Es to jūtu kā savirpuļošanos pa visu ķermeni.

 

Pa visa ķermeņa virsmu iet it kā balti mākoņi, blīvums tāds, un no ēteriskā ķermeņa virsmas vāc kaut ko nevajadzīgu, varbūt atkritumus.

Ēteriskais ķermenis arī kalpo kā informācijas, kā pozitīvās, tā arī negatīvās, glabātājs. Ēteriskais ķermenis ir labi sajūtams, un darbs norit ar viņu – kā izdedzināšana.

 

Mēs ejam tālāk.

Es neteiktu, ka sirds centrs ir pilnīgi iztīrījies, tāpēc ka es vēl nevaru caur viņu pilnībā elpot, brīvi, kā elpoju parasti – it kā plēve būtu sirds centra iekšienē, aizsprosts. Tā ir mūsu kopīgā plēve, tā nav mana personīgā, es tā jūtu grupu.

Paskatīšos, ar ko tas ir saistīts. Zināt, ar ko? Saistīts ar prasīgumu, ar kritiskumu, ar neuzticēšanos tam, kas notiek. Tas taču ir mūsu Ego, mūsu smadzenes, kuras netic, zemes apziņa visu laiku kaut ko grib pataustīt un prasa pierādījumus.

 

Un mēs vienkārši aizejam no galvas uz sirdi, uz sajūtām. Pārstāsim pārmalt domas, izvāksim sev no galvas un ieiesim sirdī, sirds centrā, un sāksim just tā, kā jūt Būtība. Un mums aiziet vārdu jaucējs un visādas mutuļojošas domas.

 

Šeit, sirds centrā, ir kļuvis mierīgāk.

 

Pacentieties, lūk, šo plēvi sev atrast un novākt. Kaut kāda paša ierobežošana, kaut kāda neuzticēšanās, kaut kāds „nevar būt”... „Tas viss ir izdomāts, viss, ko viņa runā, tas viss ir sadomāts.”...

Augstāk par mentālo plānu viss ir tikai sajūtās. Vai nu jūs to pieņemat, vai varat atslēgties. Tās ir jūsu tiesības.

Lūk! Malači! Lūk, kāds kaut ko izdarīja, un tagad es sāku elpot. Ielaidām sirdī! Novācām kritiku, novācām neuzticēšanos, un mēs varam tad tikt tālāk.

– Bija karstums (Larisa).

Es domāju, ka jūs arī sajutāt, ka sirds centrs ir kļuvis izejams.

Tas ir tas, ko mums vajag, tāpēc ka bez tā mēs tālāk virzīties nevarētu.

Mēs atstājam kritiku uz vēlāku laiku, pēc tam visu apdomāsim, kad mēs aiziesim līdz galam un sapratīsim, kādēļ tas viss.

Es vienmēr eju tā, kā mani ved, man iekšienē nav kontroles, nav iekšienē neuzticēšanās, tāpēc ka es to tik daudz reižu esmu darījusi, ka esmu jau sapratusi, ka galva šajā gadījumā tikai traucē.

– Mīksts siltums iegāja sirds čakrā, gluži kā noglāstīja (Ņina).

Kādam pāridarījums vēl tur guļ. Tieši izskanēja – „pāridarījums”.

Nu, kam ir pāridarījums? Lūdzu, atlaidiet, piedodiet tagad tam cilvēkam, kurš jums ir nodarījis pāri. Varbūt es jums kaut kā nodarīju pāri vai kāds, kuru jūs nupat atcerējāties. To mums arī nevajag. Mums pašlaik ir jāpanāk pilnīga harmonija, mierīgums, tāds skaistums un svētlaime.

Vēl ieelposim un izelposim caur sirds centru. Vajag ieelpot priekšpusē un izelpot aizmugurē.

Kāpēc mēs cenšamies sasniegt pilnīgu pieņemšanu, pilnīgu siltumu un iekšējo harmoniju? Tāpēc ka tālāk visos plānos mūsu negatīvās jūtas materializējas momentāni. Un, lai nebūtu nepatikšanu, lai neviens jums neuzbruktu, un neviens neko nesaķertu.

Mēs reizēm sakām, ka kāds ir saķēris kaut ko tumšu, kādam ir uzbrukts... Un kurš uzbrūk? Viss nāk no mūsu domām. Tās ir materializējušās mūsu bažas, mūsu bailes...

 

– Viss ķermenis gluži kā kūst no šī siltuma (Ņina).

Tā ir DD, kura ienāca, viņas enerģijas ienāca mūsos, mūsu iekšējā eņģelī, un sāka mijiedarboties ar mūsu budhiālo ķermeni.

Un tomēr man vēl kaut kas spiež sirds centrā, vēl kaut kas nelaiž vaļā, vēl kaut kas sāp...

Un es lūdzu DD un visiem viņas Pārvadītājiem un Palīgiem palīdzēt man tagad noharmonizēt savu sirds centru, savu Vienoto Čakru. To var izdarīt ar pilnīgu atslēgšanos no zemes problēmām, no tā, kas ir fiziskajā ķermenī.

Mēs pašlaik atrodamies DD spēka vietā un esam atvilkuši uz šejieni visas savas problēmas, tās šeit pastiprinās, tās šeit mums traucē, tās šeit tieši paziņo par sevi un sāk materializēties.

Lūk, to grupai nevajag.

 

Nu, lūk, viss kļuva mīksts. Es pateicos grupai par to, ka jūs mani dzirdat.

 

Un kaut kas ar mums ar visiem notiek, un tas ir redzams un jūtams. Redzat, kā ir jūtamas mūsu domas, kā tās mums dažreiz traucē?

– Sajutu tievu sāpju strēmelīti labajā krūtī, un kaut kas ir jāatstāj... (Ņina).

 

Un, lūk, tagad, kad sirds centrs ir pilnīgi sagatavots, apgaismots un atvērts, sākas viņa atvēršanās uz augšu, it kā aizvērtas margrietiņas ziedlapiņas sāktu atvērties.

Un, lūk, mūsu margrietiņa ir pilnīgi atvērusies.

Saprotiet, ka šeit nav lauku un fiziskas telpas. Protams, mēs stādāmies priekšā, ka mēs esam atvērušies kaut kādā telpā, tas mums ir pats ērtākais tēls. Mums tas ir gatavības simbols, ka mēs varam iet tālāk. Tikām galā ar visām savām problēmām, atstājām visas zemes domas un nepatikšanas, un vienkārši eksistējam tagad šajā gaismā, ugunī bez jebkādām domām.

Tā ir bezdomu telpa, augstāk par mentālo, Būtību telpa, kā mēs sakām.

Un faktiski mēs saplūstam ar DD enerģiju šajā plānā, tas ir, mēs varam teikt, ka mēs kļūstam Viņa kaut kādā nozīmē.

Mēs izšķistam tajā, mūsu ķermenis kļūst subatomisks, ugunīgs, un augšā atveras Avots, kaut kur augstu. Varbūt kāds Viņu ieraudzīs kā Aci, es Viņu redzu kā gaismas vai enerģiju plūsmu, viņa stari nav taisni, bet virpuļojas.

Es redzu, kā es sāku vākt to visu rokās no plūsmas, koncentrēt rokās un šļakstināt uz sevi.

Šī plūsma ir ļoti smalka, subatomiska. Iztēlojieties, kā subatomiskās daļiņas viegli iet cauri mūsu atomiem, nesaduroties ar viņiem. Šeit starp atomiem ir milzīgs attālums, kā starp planētām.

Un tāpēc mēs ne stipri jūtam šo plūsmu, viņa ir tāda „virtuāla” manā apziņā.

 

Taču es viņu jūtu pilnībā, viņa mani ietina tādā siltā, mīkstā plūsmā, bet ne fiziskā, ne astrālā, ne mentālā, bet ļoti smalkā. Un es vienkārši jūtos svētlaimē un peldu kā kaut kāda lodīte vai kaut kas bezveidīgs... es peldu šajās enerģijās, izbaudu tās.

Un, lūk, šis stāvoklis ir nedaudz līdzīgs Paradīzes stāvoklim, no vienas puses, un Nirvānas stāvoklim, no otras (bet Nirvāna ir asāka, ļoti asa visa ķermeņa enerģiju labsajūta). Bet Paradīze – tas ir stāvoklis, kad tu izšķīsti visā un kļūsti par visu šo telpu.

Pašlaik es novēroju, ka neizplatu sevi pa visu telpu, nekļūstu par Visu, Kas Ir. Tas ir jaunums, tāpēc ka līdz šim gadam vienmēr, kad mēs kaut kur ieejam, kaut kādā apziņas slānī, mēs uzreiz momentāni sabirstam un kļūstam par viņu, un jūtamies kā Viss, Kas Ir.

Apbrīnojami, ka otru reizi mēs ieejam kaut kādā telpā, taču nekļūstam par viņu pilnībā. Tā ir jauna sajūta, kura parādījās pavisam nesen.

– Ir nevis plūsmas sajūta, bet viņas sapratne, viņas apzināšanās, ka viņa ir (Ņina).

 

Pamēģināsim noteikt, vai mūsu grupveida enerģijai ir robežas.

No vienas puses, it kā ir jūtams tāds „pūslis”, bet no otras puses, es varu brīvi iziet viņam cauri un iet tālāk.

Šis pūslītis ir piepildīts ar gaismu, un viņš izskatās ne kā apaļš pūslis, ne kā sfēra, viņam ir ļoti neparastas malas, kā ikriņu grupa, tuvāk tam.

Bet SB es vispār šeit nejūtu. Es šeit jūtu tikai mūsu grupu, kura atrodas kā vakuumā. Piekrītiet, ka šis karāšanās stāvoklis ir ļoti patīkams, tāda svētlaime, no kuras negribas iet ārā.

Un te nav tādas nepacietības kā agrāk, varbūt grupa jau ir pieradusi?

Lūk, tas ir Stāvoklis, Stāvokļa enerģija, un gribas to paildzināt.

Jūtu, ka mūsu grupa arvien vairāk un vairāk piepildās ar šo uguni, viņa jau nolaižas kājās.

 

SB: Izjūtiet šo pārpilnības uguni, izjūtiet, ka jums ir viss, lai eksistētu šajā plānā. Un tieši tāpat jūsu dvēsele ir apgādāta ar visu nepieciešamo fiziskajā plānā.

Tāpēc, lūk, šo sajūtu jūs varat pārnest – pārpilnības un visa pietiekamības eksistēšanai sajūtu, – jūs varat pārnes uz savu fizisko plānu un atrasties tajā vienmēr, lūk, šajā mākonī, šajās piepildītības, svētlaimes enerģijās. Lūk, šo stāvokli jūs varat paņemt līdzi un izmantot to tad, kad jums liekas, ka kaut kā nav, nepietiek, vai jūs neesat pietiekami labi, pietiekami veseli, jauni, skaisti utt.

Izmantojiet, lūk, šo stāvokli, lai vienmēr atrastos labā noskaņā un pietiekamas pārpilnības stāvoklī.

 

Mēs beidzam ar šo stāvokli, izejam no tā. Un pievērsiet uzmanību, ka mēs esam sākuši strādāt ar jums (saka SB) kā Būtība ar Būtību.

Agrāk mēs strādājām kā cilvēks ar cilvēku, bet tagad mēs esam pārgājuši uz citu saziņas un vienam otra sapratnes līmeni.

Nupat mēs jums parādījām zināmu Būtības valodu, to, ko jūs saucat par gaismas valodu jeb Debesu Tēva valodu. Un viena no šīs valodas sapratnes pusēm jums nupat tika nodemonstrēta.

Lai jūs labāk atšķirtu šo piepildījumu, mēs tagad jūs pārvedīsim uz enerģiju citu kategoriju, kur būs nepietiekamības sajūta, lai jūs saprastu starpību.

Tas arī ir ļoti gaišs apgabals, un tas izskatās kā portāla sākums, kaut kāda sprauga, tāda mirdzoša, ugunīga, un mēs ieejam tur, virzāmies pa šo spraugu kā pa portālu. Un viņš tagad no divām pusēm aizveras, gan tajā pusē, kurp mēs virzījāmies, gan no kurienes ienācām.

Šeit ir daudz gaismas, labas enerģijas, taču nav iespējas kustēties, paplašināties, augt, attīstīties. Mums ir uzlikti ierobežojumi.

Un, lūk, tagad mēs varam salīdzināt to brīvības, prieka, patīkamas laika pavadīšanas stāvokli ar, lūk, šo stāvokli, kad mums gribas izrauties no būra.

Un apkārt viss ir aizliegts un nožogots, un mēs nevaram kustēties. Lūk, šajā līmenī tas ir tā. Tikko kā bija iespējas pārpilnība, bet tagad iespējas trūkums, un tā jau ir izdzīvošana.

Es domāju, ka visi to izjuta, un visiem nepatika. Jūs arī jūtat šo enerģiju starpību?

 

Un jūs sakāt: viss, mēs padodamies, mēs izjutām.

– Smagums rokās parādījās (Tatjana).

Mēs izjutām, sapratām un pateicamies.

– Šis ierobežotības stāvoklis motivē uz darbībām. Kaut ko gribas uzsākt (Ņina).

Nu jā! Protams, mūsu saprāts sāk strādāt, un mums vajag iziet no šī stāvokļa. Uz tā ir būvēta visa mūsu attīstība.

– Vai, kā nepatika! (Olga).

Viss, mēs pateicamies. Izejam no šī stāvokļa. Viss atveras gan priekšā, gan aizmugurē, un mēs varam iet gan uz priekšu, gan atpakaļ, vai arī varam atvērties.

Klau, atvērsim visu portālu un iziesim brīvībā!

Un cik šeit ir labi!

Ieelposim, izelposim, aizvāksim ierobežotības apzinātību...

 

Un, lūk, tagad es jūtu, ka DD stāv mūsu priekšā kā Būtība... Nevis vienkārši kā Visums – Viņa ir visur, un var viņu iztēloties kā tēlu, kā gaišu lielu kolonnu vai izstieptu ķermeni.

Un zināt, mans eņģelis uzreiz pastiepās drīzāk pie Viņas, kā pie mīļotās Māmiņas. Viņš vienkārši ir uz Viņas rokām, un sirdī ir ieticis, un tur pamiris. Apbrīnojama lieta!

 

Mēs Viņu lieliski pazīstam.

 

Viņa pazīst mūs.

 

Un mēs varam ieiet DD pašā serdenī!

 

Un tā arī izdarīsim, kā izdarīja mans eņģelis.

Un tur ir tāda svētlaime! Stāvokli ir grūti vārdos aprakstīt.

Nu, var teikt, ka tas ir viss, ko cilvēkam vajag... Absolūta apmierinājuma pilnība, jebkādu vajadzību neesamība.

Ja mums vajag uzmanību, tad tā ir, ja mums vajag kaut kādu akceptējumu, tad tā šeit ir daudz.

Šeit ir viss!

Diženā Dieviete ir mūsu dvēseli un sirdi Pati Mīlošākā! Viņa ir pati brīnišķīgākā Būtne pasaulē, kura mūs mīl!

Ja salīdzina ar Debesu Tēvu, viņam ir plašāka, lielāka enerģija, mierīgāka. Un ir iespaids, ka Tēvs mācās caur mums.

Bet šajā vietā mēs it kā esam pieplakuši Avotam un pamiruši tur svētlaimē. Neviens caur mums nemācās, mēs atkal esam mazuļi, mūs atkal baro, it kā mēs māmiņu sūktu.

Šeit ir tas, ko mums vajag. Nu, piepildāmies ar to.

DD smejas. Viņa redz, cik mums ir labi. Nu, kurš jums traucē nākt uz šejieni? – viņa saka.

Bet es Viņai gribu teikt, ka mēs te ne reizi vēl neesam bijuši.

Nāk mūsu enerģētiskā ķermeņa, budhiālā, pilnīgas atjaunošanas programma. Protams, viņš arī dzīves procesā dažādos plānos kaut kur paplašinās vai izkropļojas.

Un, lūk, tagad nāk atjaunošanās Avotā, no kura mēs reiz iznācām, kā mazi eņģeļi, kā dvēseles.

Tas pašlaik mums skan kā vissaldākais sapnis, neizsakāma svētlaime...

 

Bet tas ir sācis nedaudz atdzist, jeb es jau esmu ar to piesūkusies, atjaunojusies, un mans fiziskais ķermenis ir sācis griezties.

Klausieties savu ķermeni, ko viņš grib. Nāk enerģiju balansēšana, pašlaik nāk kustība uz priekšu-atpakaļ, viegla kustība, bet agrāk bija pa apli...

Varbūt kāds grib pacelt rokas vai nolaist, piecelties un iztaisnoties... Klausieties savu ķermeni.

Pašlaik šīs enerģijas, redzams, pāriet uz fizisko ķermeni, savienojas ar viņu.

 

Saules Brāļi pievērš mūsu uzmanību sekojošajam:

 

SB: Skatieties, cik maz šodien ir informācijas. Agrāk mums bija daudz informācijas seansu laikā, bet tagad vairāk ir Stāvokļu.

Jūs pieradināties pie šiem Stāvokļiem, tāpēc ka tā ir jūsu dzīve, jūsu augstāko plānu dzīve.

Un, kad jūs pirmoreiz nonācāt Stāvoklī, jums iekšienē bija nepacietība – tālāk, tālāk, tālāk... priekš jūsu smadzenēm taču nekā nav.

Bet tagad es jūtu grupu, ka mēs šos Stāvokļus uztveram mierīgi, kā pienācīgus. Mēs jau pie tiem esam pieraduši, tas ir, viss trenējas, viss apmācās.

 

Un vēl notiek atvēršanās tālāk, atkal notiek zieda – liela un ugunīga – atvēršanās. Parasti tā ir iziešana no viena plāna citā, kad tevī izplaukst milzīga lilija vai tulpe, vai magone, vai roze, viņa izplaukst, un tu izlido tālāk no šī „zieda” serdeņa. Un pašlaik tas pats norit ar mums.

Mēs atkal paceļamies pa vibrācijām, un pievēršu jūsu uzmanību mūsu kolektīvajai Būtībai, no kurienes mēs pacēlāmies, un visai mūsu vertikāli-daudzdimensionālajai Būtībai, un visām viņas čakrām.

Katrā čakrā ir jauna telpa, jauns ķermenis... Mēs redzam šo „ziedu”, katrā zieda mezglā ir jauna telpa jeb jauns ķermenis.

Galdiņš aiziet dziļumā un noslēpjas tumsā.

Un mēs, kā šī ugunīgās rozes vai lotosa ķermeņa vainags, stāvam pat virs viņa, un apceram sevi no ārpuses, no augšas.

Un tagad mēs varam dot mentālu komandu no šī plāna pilnīgi noharmonizēt visu vertikāli, visus ķermeņus, ugunīgos ķermeņus, mentālo, astrālo, fizisko, apakšējo astrālo utt.

Uz visiem mezgliem mēs nolaižam nodomu: pilnīga harmonizācija un izdziedināšana, atjaunošana.

Un sūtām šīs enerģijas pa vertikāli uz leju, nolaižot visās čakrās, piepildot visus līmeņus, izdziedinot visas ziedlapiņas, visus mezgliņus.

To var nosaukt par reintegrācijas procesu.

Un pašlaik nāk atpakaļ atbilde no visiem ķermeņiem, no apakšas mūsos ienāk atbildes enerģija, mēs to uztveram, analizējam – ko vēl mēs neesam izdarījuši.

Tas viss ir neatkarīgi no cilvēka smadzenēm, vienkārši pārbaudiet, ka process norit.

Šajā līmenī mēs spējam šo enerģiju uztvert, izanalizēt un nosūtīt jaunu vilni, lai izdarītu to, kas vēl nav izdarīts.

 

Mēs nosūtām citu enerģijas sastāvu, atbilstoši tam, ko mēs pieņēmām.

Tas viss tiek darīts automātiski.

Mēs vienkārši ar nodomu sūtām enerģijas, mēs izanalizējām, uztaisījām jaunu enerģijas staru sastāvu un atkal nosūtām sevī.

Un mēs pat varam just, kā šis vilnis iet cauri visiem ķermeņiem, ievietojas viņos, veic kaut kādas darbības, darbu un aiziet saknēs un planētā.

Man ir jautājums: vai mēs varam pārpilnības enerģijas no šejienes nosūtīt pa savām daudzdimensionalitātēm, lai justos pašpietiekami visās nozīmēs?

SB: Pamēģiniet.

Tātad mēs sastādām citu enerģiju sastāvu – pašpietiekamību, pārpilnību visos līmeņos, jebkurā veidā, visās nozīmēs, enerģijas pietiekamību veselībai, apmācībai, izdziedināšanai, mīlestībai, sevis kā laimīga cilvēka jušanai utt.

Sastādām tādu enerģiju pušķi un sūtām no šejienes pa daudzdimensionalitāti, mierīgi nolaižot šo enerģiju un piesātinot visas programmas visos līmeņos.

Interesanti, ka samērā ar nolaišanu šī enerģija kaut kā paplašinās un aug.

Un tagad mēs varam savākt vēl informāciju no sava ugunīgā ķermeņa un no visiem plāniem, mēs varam izanalizēt visus savus plānus.

Cik interesanti! Lūk, to mēs vēl ar jums neesam darījuši! Mēs varam nolaisties pa vertikāli, ieiet katrā būtnē uz šīs vertikāles un paskatīties viņu, izjust viņu. Protams, ne paskatīties ar acīm, bet izjust, it kā zondi mēs tur ielaistu, un jūtam šo enerģijas vilni, cik viņš ir gaišs, patīkams, pašpietiekams, vai nav kaut kur robi...

 

Tas ir dziedniekiem pa rokai, un no šejienes, no šīs vietas, ieejam DD, tiekam līdz pašai augšai, un no šejienes sākam ārstēt savus pacientus.

 

Visos līmeņos var caurskatīt. Dažreiz cēloņi atrodas ļoti augstu, ne obligāti fiziskajā ķermenī.

Un, starp citu, var mēģināt just fizisko ķermeni. Nolieciet savu ķermeni kā fantomu vai citu cilvēku sev priekšā, atrodoties šajā apziņā, kurā mēs esam pašlaik, kā viņš izskatās no šejienes.

Viņš no šejienes izskatās kā elektrisks ķermenis, mirdzošs, fiziku es vispār neredzu, es redzu tikai ķīniešu meridiānu kanālus un vāju ēteriskā slāņa mirdzumu, kā ādu.

Un es palūdzu parādīt man Kanālus Ka. Parādījās cita elektriska sistēma.

Tā ir lielāka nekā ķīniešu meridiāni un citā krāsā. Ja ķīniešu meridiāni ir tādi „elektriski”, tad šī ir balta enerģētiska sistēma, un tā neaptver kājas, nolaižas turp, bet tā kājās kaut kā dziest.

Kādas idejas jums vēl nāk? Uz mums te skatās, kā mēs varam apieties ar jaunām iemaņām, ko vēl mēs varam kopīgi paskatīties, lai iemācītos no šejienes strādāt.

DD: Iemācīties mīlestību.

 

Paskatāmies, kā mēs mīlam no šī plāna. Mēs taču mīlam kā DD.

Kad mēs sākumā iegājām Viņā, mēs sajutām, cik daudz te ir visa kā, kāda te mīlestības bagātība un viss, kas vajadzīgs dvēselei.

Un, lūk, to varbūt mēs kaut kā spēsim pa savu daudzdimensionalitāti sadalīt?

Es saprotu, ka katrā plānā ir vajadzīga sava mīlestība, nu, lūk, un mēģināt viņu transformēt no plāna uz plānu, nolaižot DD mīlestību, piesātinot katru plānu.

Un mēs saprotam, ka mīlestība arī dziedina, tāpēc ka dažreiz cilvēkam trūkst uzmanības, atzīšanas, mīlestības, sevis svarīguma, tas ir, sajūtas, ka viņš nav vienkārši kaut kāda nesaprotama būtne, kā odiņš, ka viņš Cilvēks uz Planētas.

Ļoti patīkams mīlestības nolaišanas process...

Galvenais, ka mēs to darām paši! Mēs neesam no kāda atkarīgi, mēs vienmēr to varēsim tagad darīt paši.

Un atkal DD pievērš uzmanību Stāvoklim, ka tā nav darbība, tas, ko jūs pašlaik darāt, tas ir Stāvoklis.

– Pilnīgas piepildītības sajūta, liekas, ka nav iespējams vēl kaut ko pievienot (Ņina).

Man liekas, ka citus gan mēs nevarēsim piepildīt pa viņu sutratmu, varbūt es kļūdos? Pašlaik mums tādas pieredzes nav, un, ja kādi sēž pa divi, pamēģiniet piepildīt viens otru...

 

Jā... mēs jau esam piepildījušies, te ir grūti kaut ko pievienot, patiešām.

Nu kaut vai, pat ja mēs ar jums sevi tā varam piepildīt, tas ir lieliski.

Un, lūk, viņa – beznosacījuma mīlestība pret sevi.

 

DD saka: Iemācieties mīlestību pret sevi.

 

Lūk, tagad mēs jūtam mīlestību pret sevi, bet arī nav ko pievienot. Mīlestība pret sevi ir pilnīga!

 

Pilnīga sevis, sava ķermeņa, savas dvēseles, savas daudzdimensionalitātes, savas eksistences, sava stāvokļa pieņemšana.

Sagribējās dalīties tajā. Pamēģinājām piepildīt bērnus (Jevgēņijs un Tatjana).

Pamēģinām piepildīt savus bērnus, mazbērnus vai vēl kādu.

Nu, lūk, šeit vairs nav daudzdimensionalitātes un nav Pārvadītāju, pa kuriem mēs to varam pārvadīt. Jau notiek nepilna nodošana, tāpēc ka mēs taču piepildījām visus savus ķermeņus, bet šeit man izdodas nodot mīlestību tikai fiziskajā plānā, no sirds uz sirdi nodot. Es jūtu, ka visi pārējie ķermeņi cilvēkam, ar kuru es strādāju, ir nepiepildīti.

Ja tikai pacelties uz katru plānu un mēģināt piepildīt... bet man uzreiz saka: es tev nelūdzu. Tas ir pareizi, nevar bez atļaujas tā strādāt ar citiem cilvēkiem.

– Ļoti skaidri izteikta vēlēšanās atdot (Ņina).

Mēs pašlaik esam pārpildīti. Mēs vienkārši varam uz visiem cilvēkiem atvērt tagad šīs pārpildītās sirdis, un sūtīt tam, kas tas vajadzīgs, kas lūdz.

„Es tev nelūdzu” – to man pateica manas meitiņas astrālais aspekts, bet fiziskais pieņēma. Bet astrālais pateica „es tev nelūdzu”. Tātad, ir te kaut kādi smalkumi.

– Jā, nepilna, bet tomēr (Jevgēņijs un Tatjana).

Nosūtīt tiem, kas spēj pieņemt (Ņina).

 

Mēs to varam sūtīt tikai fiziskajā plānā. Varam aprobežoties un fiziskajā plānā sūtīt saviem radiniekiem šīs enerģijas.

Patiešām, mēs esam pārpildīti, bet enerģija tik nāk un nāk, un negribas viņu apturēt, labāk mēs viņu šeit kādam nodosim.

Un arī atdot ir jāprot, tāpēc ka, lūk, man viss sāka sāpēt, pārāk daudz enerģijas, es sūtu viņu, bet viņa kaut kā tā neatdodas. Es izstaroju uz visām pusēm, taču viņas ir pārāk daudz!

Es tagad atvēru acis un ieraudzīju savā priekšā planētu. Un nosūtīju turp starus, un sapratu, ka šis pārpildījums droši vien ir mentālajā plānā, nevis fiziskajā. Man uzreiz kļuva labāk.

Tas ir, mēs varam būt pārvadītāji, no tā plāna sūtīt enerģijas uz planētu, nerūpējoties par to, kam viņas tiks padotas, – tiem, kas spēj to pieņemt.

– Zemei (Jevgēņijs un Tatjana).

Zemei sūtām, un tur pieņem, uz Zemes, tie, kas to var, kas to spēj izdarīt. Un spēj, man parādīja, mazi, mazi bērniņi, visi jaundzimušie un gadu vecie, viņiem tas ir vajadzīgs, viņi no Turienes ir tikko ieradušies un pagaidām nav aizmirsuši.

 

Veicam vēl eksperimentu, nosūtīsim cits citam grupā, mēs taču it kā esam vienā ķermenī. Interesanti, ko mēs jutīsim?

Ne tur fiziskajā plānā, bet šeit (mēs vēl atrodamies DD ķermenī), un šeit mēģināt nodot šis enerģijas, apmainīties ar viņām.

Taču, tā kā mēs šeit esam Viens, tad principā enerģija iet pa apli, un viņa ir absolūti vienāda. Kad mēs sūtām uz Zemi, visas enerģijas ir dažādas, bet šeit riņķo starp mums ugunīgas viendabīgas enerģijas plūsma.

Tātad mums šajā plānā visiem ir jājūt vienādi caur saviem ugunīgajiem ķermeņiem.

 

Es gribu atzīmēt, ka visas pēdējās nodarbības mums notiek ugunīgajos ķermeņos, mēs nemanot pacēlāmies uz SB, pat vēl augstākos ķermeņos ieejam, arī Absolūtos mēs jau esam iegājuši. Tas ir apbrīnojami un negaidīti.

Un, lūk, mēs tagad pavadām Būtības dzīvi – kā viņa jūt, kāda viņai ir valoda, kā viņa sazinās ar citiem. Viss šeit ir enerģētiski.

Un, pats galvenais, mēs mācāmies vadīt šīs enerģijas, sūtīt viņas, koncentrēt, atšķirt, piepildīties ar dažādiem enerģiju sastāviem.

Tas viss mums šeit ir atvērts, un notiek caur nodomu, caur domām.

– Šeit mēs visi, kā viens vesels (Jevgēņijs un Tatjana).

 

Bet tagad mēs mēģināsim šīs mīlestības plūsmas nosūtīt Diženajai Dievietei, atzinības un pateicības plūsmas.

Reiz es ar Debesu Tēvu ugunīgajos ķermeņos rotaļājos, tā bija vienkārši lieliska sajūta, nāca viņa atbilde, es atkal Viņam sūtīju, un atkal nāca atbilde.

Nosūtīsim tā DD, bet var nosūtīt atsevišķi DD un atsevišķi SB. Un atšķirt šīs plūsmas.

Es DD nosūtīju caur priekšējo sirds telpu, bet SB caur muguru, man tā iznāca, ka Viņi ir mums aizmugurē, es vienmēr viņus jūtu kā kaut ko, kas stāv aiz mums, apsargā mūs, ved. Un, lūk, turp es nosūtīju.

No DD nāk atbilde, ļoti gaiša plūsma, bet no SB nē.

Un, tā kā mēs jau esam pārpildīti ar enerģijām, tad no DD ir tāda ļoti viegla, viegla gaisma, vienkārši kā gaisma, jau bez enerģijas, droši vien tā vairāk ir informācija, un mūsu uzdevums ir pamēģināt to atšifrēt, sajust, par ko tas ir.

Protams, Viņā ir ļoti daudz mīlestības... no Viņas tik mātišķa enerģija nāk.. kura mūs glāsta, ieaijā, nomierina, izraisa simpātijas pret sevi. Viņa ārstē gan mūsu neuzticēšanos, gan mūsu super-saprātīgumu, kad mēs ar galvu mēģinām to visu sajust.

Un Viņa, kā mīksts vilnis, to visu nomazgā... kā bērnus peldina, apmēram tā. Nomazgā visus mentālos negatīvismus, sagruvušas, pussagruvušas atliekas kā atkritumus. Un visas šīs enerģijas iet patlaban pa apli, mani aptin ar spirāli, un es nedaudz griežos, un man ir ļoti patīkami.

Bet SB ir kā novērotāji. Viņi redz visus šos procesus un vēro, kā tas notiek. Viņi cenšas mūs gan vest, gan netraucēt. Šeit mēs esam zem DD vadības, un viņi ir vienkārši novērotāji.

 

– Sirdī prieks no došanas DD procesa (Ņina).

 

DD: Es dalos ar jums visā, kas ir Manī. Es gribu jums dot vēl un vēl, taču tas atkarīgs no jūsu iespējām pieņemt.

Mūsu iespējas pieņemt šodien ir pabeigtas. Mēs šodien daudz pieņēmām un pilnīgi atjaunojāmies, un pat esam pārpildīti ar enerģijām kā piepūsts baloniņš. Protams, šīs enerģijas no jums pakāpeniski ies ārā, jūs pēc vebināra varat žāvāties, tas ir normāli – enerģijas dažreiz iziet caur žāvām.

Un mēs pateicamies DD, pateicamies SB par burvīgo seansu!

Un mēs jau mierīgi uztveram šo Stāvokli, mēs esam kļuvuši lieli, pieauguši, mēs esam kļuvuši Būtības, un mums šis Stāvoklis ar katru reizi ir arvien patīkamāks. Sākumā bija kaut kāda nepacietība, bet pašlaik es jūtu grupu, kā viņa visu pieņem un ir svētlaimē kopā ar mani.

 

Pateicamies!!!

 

Pievienots 28.07.2016

http://sanatkumara.ru/stati-2016/pogovorim-kak-suschnost-s-suschnostiu

Tulkoja Jānis Oppe