Radītāja Sākotnējais Lauks

Mācāmies varenību

Atskaite par semināru ar Saules Brālību 16.06.07.

16 07 26

Dārgie Skolotāji, sveicu jūs! Lūdzu sākt nodarbību.

Šodien mēs jums gribam sniegt pašas dzīvības jušanas mācību. Kā likums, jūs jūtat dzīvības ķermeniskās pazīmes – elpu, ķermeņa un apkārtējās vides enerģijas, temperamentu, jūtas un domas, telpas skaņas, ēdiena un dzēriena smaržas un garšas, pieskārienus un daudz ko citu. Aiz tā visa stāv dzīvības telpas sapratne.

Ir arī nedzīvas telpas – nedzīvas zonas, kur pati dzīvība ir it kā pamirusi. Mēs nepieskarsimies nedzīvo zonu veidošanās cēloņu jautājumam, mēs gribam šodien kopā ar jums iegremdēties telpā, kura nav piepildīta ar augstāk uzskaitīto – jūtām, domām, skaņām un tā tālāk, bet ar pašu Dzīvību.

Protams, to nav vienkārši izdarīt ķermenī, tāpēc ka zemes enerģijas ļoti stipri nospiež jūs, aizverot nemirstības iekšējās rezerves. Tieši to, kas ir nemirstīga eksistēšana, to, ko cilvēks „saprot”, kad aiziet no ķermeņa uz zināmu laiku vai uz visiem laikiem, mēs šodien mēģināsim jums pasniegt mūsu Skolā. Protams, tas ir pirmoreiz, protams, mēs nezinām, kā mums izdosies to parādīt, bet jums izjust.

No savas puses gribu piebilst, ka viss, ko mēs mācāmies Saules Brālības Skolā, ir uz Zemes pirmoreiz. Mēs daudz esam apzinājušies un sapratuši, daudz uzzinājuši, taču tas nekur nav uzrakstīts grāmatās un čenelingos.

Jā, viss, ko mēs jums dodam – tā ir jauna ezotērika, jaunas zināšanas, kuras jūs smeļat tieši no avota, un atnesat uz Zemi savās galvās tā, kā var uztvert cilvēks ar viņa attīstītību, sapratni un zināšanām. Nenokariet galvas, ja jums viss nesanāk, ja jums ir grūti uztvert smalko pasauli. Vairumam cilvēku ir pat ne grūti, bet neiespējami ne saprast, ne pieņemt to, ar ko mēs ar jums šeit pašlaik esam aizņemti. Un mēs pateicamies jums par izturību un neatlaidību, tiecoties pakalpot Zemei un pieņemt jaunas zināšanas tādā veidā, cik jūs varat un kā jums iznāk. Mēs redzam, kā jūs augat un kā attīstās jūsu smalkais plāns, kā pieaug jūsu mentālais aspekts arvien jaunos cēloņos un svaros. Jūs ar savu redzējumu aptverat arvien lielākas zemes, prospektus un jūras.

Kāpēc mēs izsakāmies zemes valodā? Lai būtu jums saprotami. Zemes un prospekti – tās ir cilvēka psihes jaunas radības un jūsu jaunās realitātes vadība. Jūsu telpas ir saistītas ar perspektīvu, lielumu un izplatību, jūs tā domājat. Un mēs sniedzam telpas apgūšanas piemērus, kurus jūs radāt pēc savas zemes dzīves piemēra.

Nu, dodamies ceļā!

Šodien būs kaut kas pavisam neparasts. Mēs gatavojamies meditācijai un sākam ar ķermeņa atslābināšanu, apsēžamies ērti, taisām vairākas ieelpas un izelpas un it kā piepildām sevi ar jaunu, arvien augstāku plānu. It kā mēs uzlidojam tajā momentā, kad mūsos ienāk gaiss. Ar katru ieelpu mēs nostājamies augstāk, un mūsu ķermenis iztaisnojas, paplašinās, atbrīvojas no spriedzes, dienas saspiedumiem un no visa tā, ko mums nes fiziskā diena.

Atslābinājums iet pa visu ķermeni vilnī, un katrs vilnis ienes jaunu miera slāni, mēs arvien vairāk un vairāk atslābināmies, lai varētu ar apziņu pamest savu ķermeni un atstāt viņu ērti guļošu krēslā.

Mēs augšupceļamies pa savu sutratmu arvien augstāk un augstāk, arvien plašāk un plašāk, kļūstam par pašu telpu, ne par dzīvokli un ne par pilsētu, bet par smalkā plāna telpu – astrālo, mentālo un ugunīgo. Mūsu uzdevums – pacelties pie mūsu Saules Skolotājiem uz ugunīgo plānu, mēs tam veltām zināmu laiku.

Mēs tur, augstu debesīs, redzam punktu, kur mūs gaida, taču tas ir mūsu apziņas, ne Saules Brālības apziņas punkts, mūsu Saules aspekts, tie esam mēs. Mēs savienojam zemāko un augstāko apziņu un kļūstam Saules Cilvēks. Un mēs pacentīsimies no šī skatpunkta uztvert to, ko mums tagad teiks un rādīs.

SB: Arī Saules aspektā ir ķermeniskās telpas jēdziens, ir mentālās telpas, tas ir, domu apgabala, jēdziens.

Iespējams, jūtas tur nav tik stipras kā šeit. Enerģētikas apgabalus mēs šeit, Saules plānā, sajūtam tieši tāpat, kā fiziskajā plānā mēs jūtam caur mums ejošās enerģijas, plūsmas, piltuves, spēka vietas, kur var piepildīties, un kaut ko vēl. Mums tur ir sava enerģētiskā dzīve, kuru mēs arī jūtam ar ķermeni. Tas ir, ar formu jūtam gan telpu, kuru mēs paši radām smalkajā plānā, gan enerģiju kvēli, gan vēsumu, gan karstumu, gan visu pārējo kaut kādā mēs tur arī uztveram.

Skolotāju mums liek priekšā atteikties no tā, tāpēc ka mums vēl ir jāsaprot avots.

Mēs vienmēr sakām, ka avots – tā tad arī ir Dzīvība. Viss pārējais pa virsu – tās ir enerģētikas formas un veidi, komunikāciju, sakaru savā starpā formas un veidi, tie ir apvienošanās un atvienošanās veidi un tā tālāk. Bet aiz tā visa, tā iekšienē, ir pats Dzīvības jēdziens. Kā mēs sakām, kustība, enerģijas lādiņš un apziņa. Un mums vajag ieraudzīt sākotnējo kustību, sākotnējo apziņu un sākotnējo lādiņu.

Kādēļ tas mums ir vajadzīgs? Mēs taču gribam izzināt Dievu, gribam izzināt pilnību, izzināt to, uz ko mēs tiecamies, kurp mēs ejam.

SB: Mēs sakām, ka Radītājs, Avots, atrodas visur. Un dzīvības telpa atrodas praktiski visur. Un, lai saprastu, kas ir pilnība, kas ir Avots, mēs centīsimies no jums iztīrīt, kaut uz kādu mirkli, uz neilgu laiku, visas sanesu formas, slāņus, un jūs mēģināsiet sasniegt pašu centru, lai apzinoties, ka tas arī esat jūs. Jūs iesiet pie sava centra, bet tur būs Avots.

Mēs iesēdināsim jūs noteiktā kapsulā, to var saukt par kameru vai kuģi, par kaut kādu formu. Šajā kapsulā ar radītā elektromagnētiskā lauka palīdzību tiks radīti Dzīvības telpas pirmatnējie apstākļi, kurus mēs ar jums pacentīsimies apzināties, izjust un saprast. Mēs ar savu apziņu un „smadzenēm,”, jūs – ar savu apziņu un smadzenēm. Un ir svarīgi to izteikt, tāpēc ka, no turienes atgriežoties, jūs aizmirsīsiet, ko jūs jutāt.

Un es, Natālija, lūdzu ierakstīt jūsu atklājumus čatā, lai tas kļūtu par visu cilvēku guvumu, tāpēc ka ir svarīga katra zināšanu daļiņa, kura pie mums ar jums atnāk.

Tātad mēs ievietojamies kādā daudzdimensionālā pārejā, sevis dziļumā. Un tas apzināšanās punkts, kurš uz attēla vebināram ir uzzīmēts kā zvaigznīte, pāriet sevis dziļumā, Avotā, dzimstošajā telpā un dzimstošajā apziņā.

Šeit pilnīgi nav vajadzīgs saspringums, mēs pilnībā „nolaižam” galvu.

Katrs no mums pārvēršas mazā zvaigznītē, sākotnējās matērijas daļiņā, tai daļiņai ir kaut kāda apziņa, ir kaut kāds lādiņš, tas ir, enerģija, un viņa var kustēties.

Kādas vēl dzīvības zīmes mēs pašlaik varam sevī konstatēt?

Es vienkārši izšķīdu, „aizrāpoju uz visām pusēm”, un visdrīzāk es esmu atoms vai subatoma daļiņa.

SB: Līdz atomam vēl ir tālu, neaizraujies.

Tātad mēs atrodamies kaut kādā sākotnējā Avotā, kur vēl nav atomu, kur eksistē kaut kāda zupa no elementārdaļiņām, kuras vēl nav savienojušās atomos. Šeit nav nekādu būtņu, nav ar ko runāt. Apkārt viss ir vienāds, tāds pats kā tu.

Apzinieties, ka jūs esat viens no daudziem.

Es mēģinu atrast saiknes, gluži kā būtu atsevišķi elementi, paši par sevi, un esmu es un telpas biezums (Tatjana).

Tas ir, jau ir atsevišķi elementi, ir Es un ne Es, mūsu apziņa nav klātesoša totālajā Vienotībā – ka Es esmu visa telpa un visas būtības, ka Es Esmu Viss.

Mirdzošs punkts ieskrūvējas un traucas milzīgā ātrumā telpā (Larisa).

Kā es saprotu, telpa mūsu izpratnē vēl nav radīta. Tā, redzams, ir tāda sajūta, ka ir telpa.

Kā mēs zinām, telpa un laiks – tās ir fiziskas pazīmes, mēs atrodamies ļoti smalkā plānā, kur telpas vispār nav, bet mūsu smadzenes tā uztver, ka pagaidām mēs nevaram sevi iedomāties ārpus telpas.

Atzīmējam, ka mēs ieraudzījām, ka ir ātrums, un ir kustības sajūta, tas ir, ir lādiņš.

Uzdodam jautājumu: vai visu daļiņu visi lādiņi ir vienādi? Jeb jau šajā līmenī ir dažādas enerģijas un atšķirības starp sākotnējiem elementiem? Vai ap mums ir tādas pašas daļiņas kā mēs, un ar ko viņas atšķiras?

Priekš manis praktiski ne ar ko. Mēs esam līdzīgi. Taču droši vien ir jābūt arī atšķirībām, un mēs mēģināsim tās atrast.

Es mēģināju pa spirāli iziet no telpas biezuma, kā mēs saucam to, kur mēs esam klāt, un mani ievilka atpakaļ, tas ir, pašai telpai jau ir gravitācija, nelaida man tālu aiziet, es nevarēju brīvi aiziet tālumā, tāpēc ka ir kaut kāda būtne, forma, veidojums, kurā mēs visi kā ikriņi pūslī eksistējam, un nevaram tālu atiet.

Ļoti smalkas atšķirības, elementi ir kā mazi virpuļi, iegriežas dažādi pēc sajūtām (Tatjana).

Jā, kustība ir virpuļa veida, mēs šeit nevaram iziet pa taisnu līniju, ejam visdrīzāk pa spirāli. Cenšamies pamēģināt citas kustības.

Man sanāca paplašināšanās kustība, es izliju kā maza strūklaka, uz visām pusēm, un aptvēru ar sevi daļu grupas, es esmu kļuvusi par „pūslīti” un manā iekšienē kāds ir – tā daļa, kuru es ar sevi spēju aptvert. Tā ir jauna kustība, izņemot spirāli.

SB: Vai šeit ir ieelpa un izelpa?

Mēs zinām, ka Visums elpo, ir cikli, tos arī var saukt pa ieelpu-izelpu. Bet vai šeit, šajā līmenī, ir cikliska ieelpas un izelpas kustība? Es to nejūtu.

SB: Šo ieelpas un izelpas kustību vēl vajadzēja sastrādāt, mēs pašlaik esam vēl pirms šīs pieredzes, mums tā vēl nav – cikliskuma, jeb elpošanas, jeb kaut kā tāda.

Vai šīm daļiņām ir vēlme radīt, kaut ko izmanīt?

– Es esmu šīs telpas daļa, taču savā apjomā, kā vakuums (Vasīlijs).

Izvērsums (Tatjana).

Vai mēs varam ar to mazo (ne ar savu cilvēka apziņu) vadīt to telpu vai enerģētiku?

Šis apziņas līmenis ir tukšs, viņai praktiski vēl nav pieredzes. Nav ne vēlmes, ne mērķa, tās jau ir augstāk attīstītas apziņas ļoti augstas lietas. Ir iespaids, ka viss notiek, kā pagadās.

Šī daļiņa sevi apzinās.

Varam vadīt, pieredzes nav, bet ir potenciāls (Vasīlijs).

Mēs vēl neesam pieredzi sastrādājuši – kā to darīt, kādēļ, kādi mums var būt mērķi, bet potenciāls jau ir uzreiz, radot pirmatnējās daļiņas, ir dots radīšanas potenciāls.

Var (vadīt), ir savs neliels lauks (Tatjana).

Mēs mēģinām kaut ko izdarīt, veikt kaut kādu kustību, noskaidrot, kādas mums šeit ir funkcijas.

Es jūtos kā saules zaķītis, bezbēdīgi lēkājošs, un vārds „kādēļ man” nav zināms, tāpat kā droši vien visi pārējie vārdi.

Interesanti ir just šo tukšumu.

Un tagad mūs atgriež pie apziņas, pie Cilvēka. Mēs neizejam no tā stāvokļa, taču mēs varam domāt kā cilvēki.

Mēs runājam par to, ka Dievs jeb Radītājs, Avots ir pati pilnīgākā būtne.

Varbūt es tagad runāju zaimojošas lietas, bet, lūk – mēs izgājām uz Avota pirmatnējo līmeni (agrāk mēs izgājām uz Absolūtu, un tur arī nekā nebija, bija vakuums). Jau ir radušās visas daļiņas, bet tālāk Radītājs deva savām radībām sastrādāt pieredzi. Tā kā viņš ir visas šīs būtnes, lūk, tā Viņš sev sastrādā pieredzi – katra daļiņa viņam atnes kaut kādu savu kustību, apzināšanos... Viss, kas notiek, tad arī ir Radītāja pieredze.

SB: Tad Viņš ir pilnīgs vai nepilnīgs?

Viņš ir pilnīgs tādā veidā, ka Viņš visu radīja, noregulēja visu ražošanu, visas funkcijas, mākslas, visu mehāniku, visu apziņu, kura strādā tavā labā un dod tev to, ko tu viņai pēc plāna piešķir.

Lūk, kur ir pilnības būtība. Bet pati apziņa, „ražošana”, viņa ir bezgalīga, tāpēc ka viss bezgalīgi mainās katru sekundi, un tas, kas bija vakar, šodien vairs nav aktuāls, atkal ir jāizzina no jauna.

– Haotiska kustība, kā gaismas mūzikas programmā (Larisa).

– Neliela formas izmaiņa, taču apziņa pagaidām nemainās (Tatjana).

Mēs zinām, ka pat formu ir vieglāk izmainīt nekā apziņu. Apziņa mainās līdz ar pieredzes sastrādāšanu. Ir jānotiek daudzām pieredzēm, lai daļiņa šo pieredzi pieņemtu kā to, kas var būt, kā to, kas ir iespējams. Un tālāk viņai jāizvēlas, kam tad viņa dod priekšroku – ar kaut ko savienoties, atvērties, izšķīst tur. Šajā līmenī ir sarežģīti spriest.

Skolotāji vēlreiz atkārto – Radītāja pirmatnējais lauks ir nemainīgs. Mēs taču neiegājām punktā, kad tas viss tika radīts, neiegājām tajā sekundē, kad Radītājs tikko, tikko sāka. Mēs pašlaik šajā laukā iegājām, viņš ir nemainīgs. Šajā plānā viņš eksistē, un mums jāatnes savi secinājumi par to, kas tur ir, tādā veidā izzinot savu Avotu, jāsaprot caur to sevi.

Es saprotu tā, ka cilvēks salīdzinājumā ar šīm daļiņām ir izgājis milzīgu pieredzi, milzīgu pieredzes laiku. Mēs sastāvam no šīm daļiņām, bet pa virsu šīm apziņām jau ir sastrādāts tik daudz visa kā, ka mēs kļuvām Cilvēks. Viņš šo ceļu nogāju no daļiņas, pirms tā, ko mēs sev iekšienē varam apzināties.

Dabiski, ir arī attīstītākas un interesantākas radības nekā mēs, bet tomēr mums ir apbrīnojami, ka mēs esam tik pilnīgāki nekā tas, kas tika Radītāja radīts sākotnēji.

Radītājs uzbūvēja plānu un deva ideju un enerģiju (potenciālu) šīs idejas iemiesošanai, pēc kurām viņš bezgalīgi sevi izzina caur šīm formām un apziņām, sarežģījot viņas – savienojot un atvienojot. Lūk, mums ir duāla apziņa – mūs atvienoja, pēc tam mēs atkal savienosimies, bet jau citā līmenī. Tas viss mūsu iekšienē ir Debesu Tēva jeb Radītāja ieskaņots.

Skolotāji mums saka, ka mēs pabijām Dzīves Avotā un sapratām, ka bez formām un apziņām ir kaut kas, kas atrodas visa iekšienē, jebkuras formas un apziņas, jebkura mērķa, veidošanas, radīšanas iekšienē – atrodas šī pirmatnējā saikne apziņa-kustība-forma.

Šodien es lasīju vienu rakstu, ezotēriķiem ir tāds jēdziens, ka mēs ejam pie Tēva, kāds pēc nāves, kāds vēl grib nedaudz „paplunkšķināties” šajā pasaulē un citos plānos, bet pēc tam mēs visi ejam pie Tēva. Tas ir mūsu kustības virziens, radošā izaugsme, mūsu garīgums – mēs ejam pie Radītāja.

SB: Radītājs nāk pie mums. Jums nevajag iet pie Radītāja – viņš ir jūsu iekšienē, jūs jau tāpat nesat viņu katrā savā daļiņā.

Tas apgāž mūsu sapratni. Jā, mēs zinām, ka Radītājs mūsos atrodas, taču vienalga mēs uzskatām, ka tas būs pēc tam, kad mēs būsim cienīgi, attīstīsimies, tad mēs uzzināsim, ka ejam pie Radītāja.

SB: Tad saprotiet, ka nav šī punkta – Radītāja, kurp jūs ejat, viņa nav telpā, nav tāda virziena, kurp jūs ejat, nav šīs apziņas piestiprināšanās punkta. Radītājs jau ir jūsu iekšienē šajā dzīvīguma plānā.

Es jautāju SB: mēs saprotam, ka mēs augam, virzāmies. Kas ir garīgie centieni, augšupcelšanās? Kas ir garīgā izaugsme un apskaidrošanās?

SG: Garīgā izaugsme ir bezgalīga, jūs taču saprotat, ka pārejot par vienu pakāpīti, jūs sev priekšā atradīsiet nākamos piemērus, kurp var iet, un šo piemēru būs ļoti daudz, ne tikai ceļš uz Mentālo Augstāko Es.

Jūsu daļiņa, kura jau atdalās no Zemes tālākai attīstībai, var sev izvēlēties vismaz vairākus ceļus. Un tas viss ir izzināšanas, attīstības līmenī. Jūs varat atgriezties kā apmācošs elements cilvēkiem, kā Skolotājs.

Es pašlaik caurlūkoju šīs telpas – ir daudz ne zemes plāna profesiju, kuras ir ļoti pieprasītas.

Jūs varat noderēt cilvēkiem kaut kādās savās specializācijās. Pati pieprasītākā – tā ir jaunā radīšana. Ir vecā uzturēšanas funkcijas, bet ir jaunā radīšanas funkcijas. Pašas radošākās un kreatīvākās būtnes ieiet šajos radītāju kolektīvos, kuri strādā pie radīšanas – ne pie jaunu dzīvnieku vai jaunu pasauļu cilvēkam radīšanas, viņi rada jaunas telpas. Tur būs smalkas būtnes, kurām vairs nav formu, un viņi rada citu dzīvības formu.

Dzīvīgums, kuru mēs šodien pētām, ir tur klātesošs, taču viņš nav bioloģijā, nav kristāliskos ķermeņos vai kaut kādās citās enerģētiskās formās, viņš tagad eksistē kā liels ūdens vilnis, kā plūsma, kā korpuskulas. Rāda mazas, mazas daļiņas, saistītas savā starpā. Mēs zinām, ka izmēram nav nozīmes, un katra daļiņa nes lielu potenciālu un pieredzi.

Rāda vēl vienu dzīvības formu, kad šīs daļiņas, kuras nes saikni savā starpā, rada kaut ko kolektīvu. Daļiņas var atrasties, kur vien vēlies, pa visu Debesu Tēva radīto telpu, taču uztur savā starpā sakarus, it kā viņas atrastos blakus. Ir tāda telpa, tāda kolektīva būtība, piemēram.

Tas nav darīts kontroles dēļ, kā pie mums tiek palaisti dažādi novērotāji, kuri kontrolē telpu. Tā vienkārši ir viņu eksistences forma. Viņas nevada šo telpu, nekā nepārveido to, bet uzsūc informāciju no tā, kas viņām ir apkārt. Viena daļiņa atrodas vienā Galaktikā, otra otrā, trešā – trešajā, un visa šīs Galaktikas informācija pakāpeniski iesūcas šajā daļiņā, un šī būtne kļūst ļoti pieredzējusi.

Apzināšanās un pieredze – tas ir pats galvenais, kādēļ viss ir uzbūvēts. Un nodoms.

Parunāsim nedaudz par nodomu, tāpēc ka mums nodoms strādā, mēs to saprotam.

Uzreiz nāk doma, ka nodoms nonāk pretrunā ar paša uzstādījumiem, un tad tas nestrādā – kad tu saproti, ka tev ir par agru, vai tu negribi, baidies. Tādā gadījumā nodoms, lai cik tu viņu neteiktu, nenostrādās.

Mēs ejam uz varenību, un man ļoti gribas apzināties – kā mums izdarīt tā, lai apzinātos visus savus iekšējos cilvēka impulsus, visus uzstādījumus, visus šķēršļus, un kļūtu viengabalaina būtne, lai nekas mums iekšienē nebūtu pretrunā, un tad mūsu nodoms būs varenāks.

SB: Tu pareizi uzdod jautājumu, tu skaties turp, kur vajag, bet tu taču saproti, ka tas jums ir jāsasniedz pašiem. Mēs varam jums nedaudz pateikt priekšā, taču cilvēka varenība tiek radīta tieši tagad. Tā nav kaut kur atsevišķi no cilvēka. Tā ir cilvēces iezīme, un to vajag radīt, kā matemātiķi rada kaut kādas formulas, likumus.

Protams, šie likumi ir, bet mēs tos nevaram izmantot, kamēr tie nav atklāti.

Jūsu uzdevums ir tieši tāpat atklāt savus likumus, sasniegt tādu sapratni, pieredzi, zināšanas, lai jūsu likumus atnestu uz Zemi, apzinātos tos un izmantotu.

Es lūdzu uzvedni, tāpēc ka mēs, cilvēki, vēl neesam pārāk pieredzējuši, un mums gribas ātrāk. Mums negribas ilgi visu aplūkot, mums taču patīk žiglums, ātrums, mums visu padod uz šķīvīša.

Pamēģināsim visu iztēloties enerģētiski. Nodomu apgabalu mēs iztēlosimies kā lielu lauku, gaismas apgaismotu. Nodomi mums vienmēr ir ļoti gaiši, pozitīvi. Iztēlosimies šo lauku kā maisiņu vai piepūstu baloniņu – kā vēlaties.

Lūk, nodomu lauks – tas, ko jūs ražojat, jūsu mērķi, iespējas un potenciāli. Tie eksistē visi kopā.

Tagad mēs mazlietiņ atkāpsimies no šīs lodītes un ieraudzīsim citu cilvēku lodītes – viņu nodomus, potenciālus un iespējas. Cik lielā mērā jūsu lodīte ir noderīga un vajadzīga visām pārējām? Kā viņa saistās ar citu cilvēku nodomiem un mērķiem?

Man liekas, viņa vismaz nav pretrunā, tāpēc ka mana lodīte tiek atbalstīta no visām pusēm no vairākām citām lodītēm. Varbūt tā tieši ir mūsu grupa.

Bet tagad blakus šai lodītei iztēlosimies jūsu ierobežojumus, jūsu ierobežojumu lauku (Mums taču patīk visu salīdzināt atsevišķi.). Iztēlosimies lodīti, kurā ir es „negribu”, „nedarīšu”, „man ir slinkums”, „žēl naudas” vai vēl kaut kas.

Mēs redzam, ka viņai ir citāda forma, viņa tumšāka, blīvāka.

Pārbaudīsim, cik lielā mērā jūsu ierobežojumi ir noderīgi citiem cilvēkiem, paskatīsimies viņu gaišo lodīšu mijiedarbību ar jūsu ierobežojumiem, kas turklāt notiek?

Citas lodītes sāka spiest uz manu tumšo, mana lodīte atvērās un saplaka, kut kur aizlidoja.

Es izdaru secinājumu, ka mani ierobežojumi nav noderīgi cilvēkiem, vismaz mūsu grupai, ja reiz grupa tos aizvāca, nesāka ar tiem samierināties.

Paskatīsimies citu cilvēku ierobežojumus, mēs iegaumējām savu tumšo lodīti, apkārt ir citi cilvēki, un mēs sākam skatīties viņu ierobežojumus.

Mēs varam salīdzināt pēc formas: ja potenciāls ir mazs, bet ierobežojumi lieli, tad uzvar ierobežojumi. Bet, ja potenciāls ir lielāks, bet ierobežojumi mazi, tad uzvar potenciāls. Tātad varenība ir vēl atkarīga no ierobežojumiem, kā mēs saprotam. Kad ir pārāk daudz ierobežojumu, tad tie iznāk priekšplānā, un mēs neredzam savas iespējas un savu varenību.

– Tumša lodīte spiež uz citām, nekomfortabla telpa, met ēnu (Vasīlijs).

Tagad mēs paskatīties savus draugus vai citus cilvēkus, kam kādas ir iespējas un ierobežojumi.

– Ierobežojumu telpa ir maza, šaura, bet iespēju lauks ir milzīgs (Tatjana).

Tas ir, redzams, cik lielā mērā attīstīta varenība. Mēs tādā veidā varam konsultēt cilvēkus. Mēs varam šo redzējumu izmantot, tāpēc ka viss, ko mēs darām, ir praktisks. Mēs varam redzēt cilvēku ierobežojumus un viņu potenciālus. Varam pievērst cilvēka uzmanību viņa milzīgajam potenciālam vai ieraudzīt viņa ierobežojumus, lai tos novāktu un izvestu cilvēku uz viņa varenības līmeni.

Pašlaik mēs mācāmies skatīties citu cilvēku potenciālus. Skatos Vladimiru – mazs ierobežojums un liels potenciāls, ir atlicis nedaudz pastrādāt līdz galam ar ierobežojumiem, un jau var izmantot savu lielo potenciālu.

Jautāju Skolotājiem, ka strādāt ar liela potenciāla maziem ierobežojumiem un ko mums darīt tālāk? Kā to izmantot?

SB: Lūk, te ir pats interesantākais. Jūs to varat izmantot, kur vien vēlaties – mūzikā, zinātnē, mākslā, ģimenē, attiecībās, mīlestībā, rakstot dzeju, vienā vārdā – kur vien vēlaties. Pat sportā. Tas ir tas, ar ko jūs atnācāt uz Zemi.

Man ienāca prātā paskatīties dažādus bērnus. Mēs zinām, ka ir bērni-indigo, gaismas bērni, kristāliskie bērni, varavīkšņainie, kaut vai šīs četras pozīcijas, no šīs prakses potenciāls-ierobežojumi skatpunkta.

Mēs varam pamēģināt vispārinātu tēlu, teiksim, lūk, bērns-indigo. Lai tas būtu zēns, kurš pašlaik jau ir jauns cilvēks. Ar ko viņš ir atnācis, ar kādu potenciālu? Viņam ir milzīgs potenciāls un mazi ierobežojumi.

Viņam ir ierobežojumi no tā, ka ir maza pieredze uz Zemes? No tā, ka viņš ir jauna Dvēsele, kura atnākusi uz Zemi?
SB: Nē. Tā ir veca Dvēsele, kura ir atstrādājusi daudzus savus ierobežojumus. Viņa jau ir augšupcēlusies uz nākamo plānu un atnākusi augstākā apziņā. Šie ierobežojumi – tas ir pašas darba rezultāts.

Aplūkojam kristāliskā bērna apkopojošo tēlu. Es iztēlojos lielu pūsli maka veidā, kurš aizdarās. Šim pūslim aizmugurē ir tāds fiksators – tie ir ierobežojumi. Šis fiksators ir savienojums ar Augstāko Es, ja to atver, tad viņa varenība sāk izplatīties, potenciāls sāk strādāt.

Skatāmies varavīkšņainos bērnus – tie ir talantīgu un ģeniālu sasniegumu paši spējīgākie bērni zinātnieku, sportistu, mūziķu vidū. Varavīkšņainie – tas ir Zemes augstākais potenciāls. Kā viņiem ir?

Kā es redzu, potenciāls viņiem ir daudz reižu lielāks, un praktiski nav ierobežojumu, lūk, kāpēc viņi visu sasniedz. Varavīkšņaino bērnu ir ļoti nedaudz. Dmitrijs Hvorostovskis (Дмитрий Хворостовский), kā man teica Skolotāji, tieši ir varavīkšņainais. Pie viņiem pieder arī mūziķis Boriss Berezovskis (Борис Березовский), visās nozīmēs talantīgs cilvēks, mūsu orķestris līdz šim laikam spēlē ar viņu ārzemju viesizrādēs. Bils Geitss arī varavīkšņainais cilvēks.

Varavīkšņainajiem vispār nav ierobežojumu, milzīgs potenciāls, un tas viņiem ir atvērts un atrodas darba stāvoklī, nevajag vākt nost ierobežojumus, tie ir pašu neierobežotāko iespēju cilvēki.

Tagad mēs fiksējam savu pašu ierobežojumu daudzumu, ejam iekšā šajā pūslī un skatāmies – kādi ierobežojumi mums ir, iepazīstamies ar tiem, tāpēc kā mēs tos praktiski neapzināmies. Ja mēs tos apzinātos, mēs tos novāktu.

Ko mēs varam novākt? Pirmais, ar ko es sadūros, tās, protams, ir bailes. Bailes – tie ir galvenie ierobežojumi, tas ir dabiski. Man – iekšējā spriedze, nebrīvums.

Pārbaudām savas sajūtas.

Mēs ieraudzījām to, kas mūs notur. Kādas jaunas iespējas mums ir? Kas mums vēl ir, par ko mēs pat nedomājām?

Es konstatēju, ka, tikko kā maisiņš ar ierobežojumiem tiks samazināts, uz šīs enerģijas rēķina izaugs mūsu iespēju maisiņš. Enerģija, kura mūs tur, ir ļoti stipra, spēcīga, un viņa pāriet uz iespēju otru maisiņu, un tās pieaug.

Pārlūkojot grupas potenciālu, redzu, ka praktiski katrs var uzrakstīt grāmatu vai radīt vietni, piedalīties garīgās izglītības sfērā uz planētas.

– Aizliegumi, izskatās kā sijas, šķēršļi, bailes kā metāla āķīši, pārliecības kā mikroshēmas, sevis nosodījums kā rīkstes un tml. (Tatjana).

Man ierobežojumi – tie ir telpa un laiks. Tikko kā es izeju aiz telpas un laika apgabala, tur vispār nav nekādu ierobežojumu. Šie ierobežojumi ir visiem, es vienkārši tos apzinājos.

No otras puses, es sapratu, kā šī pati dimensija ir klātesoša telpas un laika iekšienē, smalkais plāns, viņš ir taču šeit, nevis kaut kur tur. Un mēs varam smalko plānu vadīt, mijiedarboties ar to, tāpat kā mēs runājam ar augstāko Es un Skolotājiem. Mums ir iespēja strādāt smalkajā plānā ar telpu un laiku.

Mums tikai liekas, ka mēs atrodamies tikai fiziskajā plānā. Mēs atrodamies visos plānos uzreiz.

– Negatīva dzimtas pieredze, pārliecības par saviem spēkiem trūkums (Tatjana).

– Bērnībā kautrīgums, noslēgtība, vientulības, attālinātības no Visiem sajūta. Pieaugušā stāvoklī zems pašvērtējums. Spējas uz žurnālistiku, spēja aizraut, kad atnāk iedvesma (Larisa).

SB: Telpa un laiks – tie nav ierobežojumi, bet papildus opcijas, iespējas.

Mums liekas, ka tur, kur nav telpas un laika, tur ir vienkāršāk. Tur arī iespējas, redzams, ir citas.

SB: Jūsu plānā iespēju ir daudz vairāk nekā citos plānos, tāpēc mēs tā raujamies uz šejieni, uz fizisko plānu, nolaižamies no citas dimensijas, tāpēc ka šeit ir bezgalīgi daudz iespēju.

Mūs sāk mācīt no jauna, mēs taču vienmēr esam uzskatījuši, ka Ercenģeļi augstākajos eņģeļu plānos – viņi ir citādi, augstākie, viņi var visu, bet mēs nevaram. Bet viņi nevar pārvietot pat pildspalvu uz galda mūsu plānā.

SB: Jūs esat mūsu rokas un galvas fiziskajā plānā, mēs jums varam tikai ieteikt, bet jākustas jums.

Tas nenozīmē, ka viņi nav Skolotāji un ir mazāk attīstīti, vai vēl kaut kas. Viņu zināšanās ir pilnīgi neiespējami salīdzināt ar cilvēka zināšanām. Runa ir par iespējām fiziskajā plānā, ka jūsu iespējas ir ne tikai fiziskas, bet arī smalkajā plānā jūs kaut ko varat izdarīt, teiksim, sarunāties ar Ercenģeļiem, bet viņi nevar izdarīt pat elementāras lietas fiziskajā plānā. Lūk, par to ir runa.

SB: Cilvēciskā būtne – tā ir būtne, kura apmācās, taču apmācās pašās interesantākajās, smalkākajās, piesātinātākajās vietās. Planētas – tas ir enerģiju koncentrāts, šeit arī iespēju ir vairāk. Vienīgais, ka Dvēsele šeit sāk meklēt smalkā plāna iespējas – lidot, pārvietoties, telepātēt un tā tālāk. Šīs iespējas ir, tās var tikt attīstītas, taču noteiktā līmenī. Kad planēta nonāks līdz noteiktam līmenim, tad telepātija sāksies automātiski, tad jūs spēsiet iemācīties lidot.

Mēs zinām, ka tie, kuri izgāja uz astrālo plānu, tur lidoja, piemēram, Roberts Monro (Robert Monroe), kurš par to stāstīja, viņš taču tur lidoja. Arī mēs ar jums lidojam astrālajā plānā. Un, kad planēta pāries astrālajā plānā, kā es saprotu, jeb sasniegs tādu vibrāciju plānu, kurš atvieglos ķermeni, un viņš nebūs tik smags, varbūt patiešām mēs ar jums arī lidosim.

SB smejas. Tas ir viss, ko jūs spējāt saprast par savu varenību uz šodienu?

Viņi ir nedaudz vīlušies.

Un mēs domājam, ko gan vēl mēs varam uzsākt tādos apstākļos, kā mēs to varam izmantot. Varenība – šīs iespējas, tās ir jāizmanto.

– Izmantot domas spēku. (Larisa).

– Pievienot savu apjomu citiem apjomiem, apvienoties (Tatjana).

Mēs mēģinām savienot savus varenības apjomus, mēs taču esam grupa. Savas gaišās lielās lodes mēs savienojam un konstatējam, ka parasta mehāniska savienošana nedod to, ko mums vajag. Ir jārodas kolektīvajai apziņai. Būtībai, kura barotu šos potenciālus, un katrs no mums tad varētu izmantot visu potenciālu.

SB: Tas pagaidām ir par agru, meklējiet zemāk.

Zemāk mums ir ierobežojumi. Kā mēs ar gaišu potenciālu varam iedarboties uz saviem ierobežojumiem? Vai mēs varam izmantot potenciāla spēku, lai kaut kādā veidā strādātu ar ierobežojumiem – aizvāktu tos vai samazinātu?

Man sanāca tā, ka mans baltais potenciāls ar spēku uzbrūk tumšajam, mēģina viņu saspiest, nospiest vai kaut kā atbīdīt. Man nepatīk pats fakts, ka es savus ierobežojumus nolieku zemu, nosodu.

Varbūt vajag saprast šos ierobežojumus, sadalīt tos, un tie paši aizies? Mēs ieiesim, ienirsim šajā gaišajā kokonā, un sāksim no turienes aplūkot savus ierobežojumus. Pamēģināsim tā izdarīt.

Tie man uzsprāgst kā lodītes. Lūk, no šī gaišā kokona sāku tos aplūkot, visi ierobežojumi pārplīst, un šī enerģija ielīst lielajā gaišajā lodē. Un tieši manā acu priekšā šī gaišā lode piepūšas, tas ir, manas iespējas aug no tā, ka mani ierobežojumi samazinās.

Vai mēs ar šo enerģiju varam kaut kādā veidā ārstēt? Atrodoties lodē, paskatīsimies uz saviem orgāniem, kuri prasa ārstēšanu un pamēģināsim viņus paārstēt no šejienes.

SB saka priekšā. Pareizi.

Mēs tagad pacentīsimies salāpīt visus savus „caurumus”.

Strādā mūsu nodoms. Lūk, viņš, mūsu nodoms – mūsu potenciāla flagmanis, tas, ko izmanto potenciāls. Mūsu padeve, mentālā programma, ar kuru strādā potenciāls.

Un vēl es gribu piesaistīt daudz palīgu, kuri man palīdzētu pareizi izpildīt šo darbu. Varbūt es to labāk ar viņu rokām darītu. Viņi redz, zina un jūt, kā ir pareizi. Es, protams, arī izteicu savu nodomu ārstēt kaut ko, bet mums ir masa palīgu, mūsu tā saucamie spēki, sidhi spēki, kuri var to izdarīt profesionālāk. Tāpēc es nododu viņiem manu lūgumu un manu nodomu, un pati atkāpjos no tā.

SB: Arī pareizi.

Kas turklāt ir jūtams?

Es paņēmu savu tumšo apjomu savā lielajā apjomā, un viņi (ierobežojumi) kļuva gaišāki, samazinājās (Tatjana).

Es bieži izmantoju tādu praksi. Ja, teiksim, mēs saprotam, ka nepietiek savu spēku, tad mēs varam piesaistīt no telpas to Būtību, kur tiks galā ar mūsu uzdevumu. Mēs varam teikt: es tagad piesaucu to, kas man var palīdzēt manā dziedināšanā.

Es uzreiz sajutu, ka fiziski sākās pilnīgi cits darbs, sākās sāpes citās vietās. Tā mēs varam izmantot savu potenciālu.

Kad es fiziskajā, astrālajā un mentālajā plānā dziedinu cilvēku – tīru viņu, atjaunoju, es nekad nedaru to pati, es vienmēr ar nodomu piesaucu tos spēkus, kuri var man palīdzēt. Un mani pašas spēki, dabiski, vienmēr strādā cilvēka labā.

Jo augstāks potenciāls, jo vairāk spēku, kuri tiek doti mums palīgā, tas tad arī ir mūsu potenciāls. Viņš – tā nav vienkārši telpa, viņš ir tie spēki, kuri mums palīdz. Apzinieties to. No tā, ka mēs savienojamies ar arvien lielākiem savas apziņas līmeņiem, mēs iemantojam arvien lielākus spēkus, kuri var mums palīdzēt arī fiziskajā plānā.

Vēl viena programma, kuru mēs varam pamēģināt – darbs ar iekšējo pašvērtējumu. Es saprotu, ka tie ir vispārīgi uzdevumi – nav cilvēka, kurš būtu piedzimis ar augstu pašvērtējumu mūsu sabiedrībā, tāpēc ka mēs tā esam iekārtoti.

– Kad pasaucu Būtību-palīgu, sajutu darbu ar ķermeni gandrīz fiziski (Tatjana).

Nokrakšķēja locītava.

Es šo darbu jūtu fiziski, jau visas sāpes ir pārgājušas, ir notīrīti citi vadi. Kā mēs varam notīrīt asinsvadus? Kāpēc gan mums nepiesaukt tādas Būtības tīrīt asinsvadus, limfu, asinis – to, ko mēs nevaram izdarīt ar tabletēm.

– Mani palīgi teica, neizdomā, tavi ierobežojumi ir sadomāti. (Vasīlijs).

Protams, visi ierobežojumi ir sadomāti, tie taču ir mentāli ierobežojumi, patiesībā to nav, mēs taču tos vācam prom, un to nav, mēs tos piesaucam – tie ir. Teiksim, es nevaru kaut ko darīt, bet Niks Vuičičs (Nick Vujicic) var, bez rokām un kājām ļoti daudz ko var. Ir jāizdomā – kā.

Mūs interesē tikt skaidrībā, kā mēs to visu varam izmantot, tas taču ne katru dienu tiek dots, dabiski.

Man radās doma – kā mēs varam izmantot pašu Dzīvības telpu, Avota telpu? Jo ne velti taču mums viņu parādīja, mums kaut kā ir jāapzinās, kaut kas par to jāpadomā. Mūsu gaišā potenciāla-maisiņa saikne ar Avotu ir vai nav?

Tiešas saiknes nav, tāpēc ka šeit potenciāls jau ir ļoti stipri cilvēciskots, viņš ir piemērots cilvēkam, piepildīs ar pieredzi, iespējām, tas ir, daudz vairāk nekā sākotnējais.

Mērķis tam, ka jūs iepazināties ar Radītāja sākotnējo telpu, viņa enerģētisko līmeni, bija tāds, ka mēs gribējām jums parādīt, ka tā pilnība, par kuru jūs domājat, ka nonāksiet pie tās, ka jūs ejat pie Tēva, uz šo telpu, Sākotni – tas arī ir sadomāts mērķis, nepareizs mērķis, tāpēc ka Tēvs jau tāpat ir klātesošs katrā no jums, jebkurā ķermenī, lai kur jūs nenostātos tālāk.

Lai kur jūs nebūtu, jebkurā apziņas līmenī, tur jau ir Radītājs. Tāpēc iet pie viņa, kā jūs to saprotat – nav gluži tas, kas eksistē. Jums ir potenciāls, garīga izaugsme, enerģijas, rezultātā jūs kļūstat par milzīgu Visu, Kas Ir. Ieejat Tēva potenciālā un esat klātesoši kopā ar viņu absolūti visās apziņās, absolūti visos līmeņos. Tā jūs ejat pie Tēva. Tā ir vislabāk saprast, ka jūs kļūstat par šo vissmalkāko telpu, jūsu pieredze pieder Tēvam, bet jūs tad arī esat Tēvs šajā plānā. Taču Tēvs nav tikai jūsu pieredze, bet arī Visa, Kas Ir pieredze.

Tad mans jautājums: Viss, Kas Ir – tā taču nav tikai tā telpa, kuru jūs mums parādījāt šodien?

Protams, nē. Mēs jums parādījām Sākotnes telpu, bet Viss, Kas Ir – tas ir rezultāts radījumu attīstībai, tam, ko jūs saucat par progresu. Ja Sākotne – tas ir pluss, tad otra puse – tas ir mīnuss, viss, ko jūs esat sastrādājuši, ir potenciālu starpība, kura izaug, aug, un šī potenciālu starpība notur pasauli savā vietā. Tā ir svarīga un vajadzīga, šī potenciālu starpība, tāpēc ka tā ir kā sakne un galotne kokam, viss kopā ir Viss, Kas Ir visos līmeņos. Vienkārši saprotiet, ka smalks līmenis caurauž blīvāku līmeni, visi smalkie līmeņi ir klātesoši jūsu blīvajā ķermenī, citos apziņas līmeņos, citos vibrāciju plānos.

Augšupceļoties, pieņemot un uztverot savu varenību, piemītot šai varenībai, jūs varat sākt ar šiem smalkajiem plāniem strādāt. Tie nebūs tikai tāds potenciāls, kuru nav iespējams izmantot. Tie būs jūsu tiešais potenciāls, kurš var izpausties tajā skaitā fiziskajā plānā, kad jūs ejat uz mērķi, dziedināt, strādājat ar sevi.

Šodien, piemēram, jūs to izjutāt, un es uzskatu, kas tie ir pilnīgi praktiski.

– No potenciālu starpības rodas elektrība, tas ir, rodas enerģija. (Larisa).

– Mums rāda mūsu varenību pašlaik un paņēmienu, kā to vadīt. (Tatjana).

Mums vajag iegaumēt šodienas pieredzi un praktiski to izmantot konsultācijās, sarunās ar saviem radiniekiem, ģimenē. Var uzzināt ģimenes, dzimtas potenciālu, dzimtas ierobežojumus, tālāk izstrādāt šo dzīslu kaut kādā veidā, saprotot, ka mums iedeva atslēdziņu. Bet, ko mēs ar to darīsim – tas jau ir atkarīgs no mums, mūsu spējām, iespējām un vēlmēm, vai mēs gribam rakt tālāk, vai negribam.

Šodien viss bija pirmoreiz, taču mēs tikām galā, sapratām un apguvām to. Protams, tas ir tikai pirmais slānis, mums deva iespēju rakt dziļumā, un, lai mēs ar jums ar to nodarbojamies. Katrs var pielietot to savai dzīvei, radinieku dzīvei, savas Dvēseles dzimtas aspekta, sava Gara utt. dzīvei.

Mēs beidzam un pateicamies Saules Brālībai, Debesu Tēvam, visiem mūsu spēkiem, visiem, kas mums palīdzēja.

 

Pievienots 26.07.2016

http://sanatkumara.ru/stati-2016/pervichnoe-pole-sozdatelya

Tulkoja Jānis Oppe