Print

Karma – dvēseles uzdevumi uz Zemes

16 05 16

16.05.12.

Šri Juktešvar, lūdzu tev, palīdzi, lūdzu, tikt skaidrībā ar dzimtas programmu, karmu un zemes un debesu dzimtas uzdevumiem.

Kā es redzēju no praktikas, kad mēs slēdzam kontraktus, tie vienmēr skan kā izaugsme un attīstība caur pārvarēšanām un iestrādēm. Kā dzimta var ietekmēt mūsu ceļu, un kā mēs varam palīdzēt dzimtai?

Labdien, manu meitiņ! Savienosim karmas jēdzienus ar dzimtas programmām.

 

Kā mēs jau esam rakstījuši, karma pieder dvēselei, un dvēsele caur pieredzēm uz planētas palīdz sev uzaugt. Var karmu nosaukt par cilvēka dzīves programmu. Šī programma var materializēties caur dažādām izvēlēm un nejaušībām. Jūs piederat dvēseļu kopienai, kuras sevi sauc par ģimeni. Reiz viņas bija tuvas, pēc tam viņu tuvība izšķīrās, un viņas pārstāja iedarboties cita uz citu (otrās pakāpes vai vēl tālāki radinieki). Vai viņi vēl joprojām ir jūsu ģimene (septiņas paaudzes)? Diez vai viņi ir spējīgi vismaz kaut kā ietekmēt jūsu dzīvi.

Taču, kas ir svarīgi tādiem kā tu?

Jūsu uzdevums – izķēdēt sevi no dzimtas programmas, lai nenestu dzimtai nelabojamu kaitējumu. Jūs izejat no spēles un vairs neplānojat atnākt uz jebkādu zemes dzimtu. Uz nevienu no dzimtām, kurās jūs esat inkarnējušies.

Kas no jums atliek?

Pieredze, mīlestība un bērni, pēcteči, tāpat kā vienmēr.

Vakuums no jūsu izzušanas no Zemes plāniem. Pirms tam ir jāiztīra Dzimta un jāizdara viss no jums atkarīgais, lai līdz ar jūsu aiziešanu neviens neciestu.

Kā to izdarīt, un kā to labāk saprast?

Karma planētas mērogos – tie nav personiskie uzdevumi. Viss, ko cilvēki sastrādā, ir dzīves uz planētas vispārējā prakse. Kā izdzīvot, kā cīnīties par labāko kumosu, kā uzvarēt vājo, kā iegūt brīvību, kas tas ir – brīvība, kā nebūt atkarīgam no apstākļiem u.c. To visu sastrādā visi uz planētas un, tēlaini runājot, salej planētas informācijas slāņa kopējā katlā.

Bet jūs, izejot no planētas informācijas slāņa uz citu informācijas plānu, ņemat sev līdzi nospiedumu, vispārējās pieredzes daļu, aiznesot sev līdzi viedumu, kā saglabāt dzīvi, baudīt dzīvi, atbrīvoties no viena vispārējo attiecību varenības gūsta, pārejat uz citu slāni vai plānu, uz citu kopatkarību un kopienu, ar savu dzīvesveidu un noteikumiem, ar saviem dzīves paradigmas un dvēseles atbrīvošanās koncepciju priekšstatiem.

Vai tas ir slikti, vai labi? Ne viens, ne otrs. No vienas puses, dvēsele ir attīstījusies tādā mērā, ka var iet tālāk pa attīstības pakāpēm. No otras puses, atstājot zemes plānu, dvēsele obligāti šeit atstāj savas daļas, kuras vēl briedīs un nesīs dvēselei dzīves nākamās iestrādes.

Kā „izķēdēt” sevi no dzimtas programmas, lai nenestu dzimtai nelabojamu nelaimi?

Atstāt maksimāli gaišas pēdas ar visu savu dzīvi. Tādā veidā izvilkt savu dzimtu uz citu gaismas un apziņas līmeni. Aizejot no planētas, atstāt pēc sevis uz Zemes zināšanu un velšu, izdziedinātu likteņu un dzimtas piemiņas bagāžu.

Bet kā tas palīdzēs „izķēdēt” sevi no dzimtas ķēdes posmiem?

Atceries, kādas pēdas es atstāju uz Zemes. Paņemot sev līdzi savas dzīves enerģijas, es atstāju gaišu piemiņu un daudz informācijas, mācību, mīlestību. Es no planētas izgāju ar plusu.

Bet daļa tavas dvēseles vēl arvien inkarnējas šeit?

Jā, sēklas ir iesētas, un viņas ir uzdīgušas, man par prieku.

Vai tu vari teikt, ka tu „izķēdēji” savu posmu no dzimtas ķēdes?

Jā, es aizgāju kā uzvarētājs un neatstāju pēc sevis vakuumu.

Bet, ja civilizācija iet bojā, vai dvēsele var savākt savas daļas, teiksim, no atomkara vai datorizētu robotu-cilvēku kundzības situācijas?

Tā uz planētas ir bijis ne reizi vien, un katru reizi tava dvēsele atgriezās, atkal šeit inkarnējoties, tāpēc ka gribēja saņemt visādu pieredzi, ne tika labklājības un paradīzes attiecību pieredzi. Tāpēc daļu enerģiju dvēsele savāc, bet daļu atstāj savai tālākai attīstībai.

Man ir rādītas citas pasaules, kur es iemiesojos. Vai var teikt, ka es visur turpinu savas dzīves vienā vai otrā veidā? Un ne no kurienes nekad neaizeju uz visiem laikiem?

(Rāda): Es redzu, kas tās pasaules, kuras es apguvu, kļuva par manis daļu, par maniem orgāniem un šūnām, zemes izpratnē. Vai tā ir?

Protams, Vienotības apziņā tu nedali sevi, bet ietilpsti daudzu pasauļu sastāvā, sastrādājot pieredzi Sevis Lielās dažādās daļās. Un apmaiņa ar šīm pieredzēm notiek augstā plānā, kur tu pēti Dzīvi kā Radītājs. Tev ir svarīgi zināt ne tikai zemes gūstu, bet arī tavu citu daļu gūstu.

Kāpēc tu to sauc par gūstu? Viss ir tik slikti?

Piestājot krastā, tev negribas iet tālāk, tu iedzīvojies atmosfērā, principos un dzīvesveidā, stāvoklī „es šeit esmu mājās”. Tu pastiprini planētas gravitāciju, lai neizlēktu ātrāk, pirms tu šeit visu neuzzināsi un neapgūsi.

Kā es varu pastiprināt gravitāciju? Tā ir garīga pievilkšana vai fiziskā gravitācija?

Tu sablīvē planētas plānus, lai cilvēku dvēseles nevarētu ātri no šejienes izlēkt, bīstoties un ļaujoties panikai. Tā ir neparasta vieta. Šeit ir liela gara un ķermeņa gravitācija. Šeit tiek sastrādāta negatīva pieredze reizē ar pozitīvu. Un tas dod cerību ātrāk apgūt savstarpējās attiecības un sevis un citu pieņemšanu.

Kāpēc visa cilvēka audzināšana nav vērsta uz citu pieņemšanu un mīlestību pret sevi? Kas šeit ir nepareizi? Viss ļaužu viedums pie tā sen ir pienācis, bet kopš bērnības mums māca jebko, tikai ne to.

Un kas māca? Tādi paši cietēji atrast sevi un iemācīties mīlēt sevi. Tas ir pats grūtākais. Tāpēc arī ir Kristus Mācība, Kristus-Apziņas un jebkuras citas reliģijas Mācība. Tu taču arī pati nogāji tādu pašu ceļu no pelēcīgas meitenes līdz tam, ka mēs ar tagad ar tevi mierīgi sarunājamies par mums abiem vispārīgām un svarīgām tēmām. Tas tad arī ir garīga cilvēka ceļš, dvēseles atbrīvošanās ceļš.

Dvēsele var aiziet turpmākā ceļā no planētas, tikai iemācījusies pieņemt citus Es. Tāpēc ka viņa ieiet blīvākā kopienā, blīvākā nekā šeit, kur jums ir individuāla attīstība.

Bet vai tas nav solis atpakaļ? Jo individuālai dvēselei taču ir atšķirības, īpatnības, kuras kopienā nodzisīs?

Nenodzisīs, bet bagātinās visus, kas ir grupā. Paliekot pašai, cik vien vēlies, tu iegūsti jaunas iespējas, zināšanas un vari interesēties vai dzīvot citās kopienās, iegūstot pieredzi, kur vien vēlies.

Vēl viens jautājums: Cik liela dvēseles enerģija aiziet, un cik liela paliek? Citiem vārdiem, kas var augšupcelties, un kas paliek kā enkurs uz planētas?

Radot jaunus apziņas līmeņus, tu viņus radi Sev. (Mājiens uz jaunajiem Apziņas Režģiem, kurus mēs aktivizējām apkārt planētai.) Un kurš tad viņus apgūs? Tu Pati. Tā vairs nav stingri Planetārā Kopiena, šeit iziešana uz citām pasaulēm ir brīvāka.

Bet, kad tu sāksi šo citu dzīvi, tu vēl vairāk novērtēsi planetāro dzīvi un turēsies pie savas Planetārās Kopienas kā pie Dzimtenes. Dzimtenē cilvēkam vienmēr ir labāk. Kur dzimi, tur arī noderēji. Un tev vienmēr gribēsies dzīvot šeit, tāpēc ka viss, kas ir šeit, ir zemiešu radīts, izejot no planetārās dzīves pieredzes.

Tagad es saprotu, ka manu inkarnāciju daļa, visgaišākā un attīstītākā, aiziet uz mentālo Planetāro Kopienu. Tas tā ir?

Jā, visdrīzāk. Taču vienmēr paliek izvēle – atgriezties šurp vēl tik reižu, cik gribas. Tā ir izvēle, nevis sods, kā var padomāt daži no lasītājiem, kas vēl nav gana paslaistījušies uz Zemes.

Gribu piebilst, ka tu tieši tā arī rīkojies – augšupcēlies un atkal atnāci, planētas pāriešanas vajadzīgajā momentā, lai maksimāli izmantotu laiku un enerģijas, zināšanas un čenelingus, lai radītu Zemes augšupcelšanās vajadzīgos planetāros apstākļus.

Kā arī notika.

Iznāk, ka es izpildīju savu uzdevumu?

Vienu no iespējamiem. Nekad neierobežo sevi ar vienu uzdevumu. To ir tik daudz, ka visus neizpildīt, taču kaut daļai no tiem tiek radīti apstākļi, lai izdarītu tā, ka tie nostrādā.

Kādu lomu cilvēka uzdevumos spēlē viņa zemes dzimta, kurā viņš ietilpst konkrētajā inkarnācijā?

Tu ietilpsti tajā kopienā, kura tevi pieņem kā klejotāju un apmāca zemes dzīvei. Dvēselēm ir pilnīgi nesvarīgi, cik smagi vai, cik viegli izrādījās pirmo dzīves gadu dzīvošanas apstākļi. Tas ir sējums, masveida dzīvju sējums, un mēs priecājamies par katru, kas ir izdīdzis mentālo un fizisko grūtību smagajā augsnē.

Bet dvēselei taču nav vienalga, kas viņā attīstās – bezspēcība un cietsirdība, agresija un vājums, vai spēks un varenība, mīlestība un viedums?

Misija atnāk kā neuzveicams spēks, palīdzot dvēselei tikt ārā no tumšo spēku slazda, pārņemot cilvēku ar spēcīgām vēlmēm, ieliktām interesēm, kā sēkla uzdīgst cauri asfaltam.

Dvēsele mēģina vadīt, sūtot pie saviem avotiem (cilvēkiem, pieredzes avotiem) Skolotājus, Sargeņģeļus, Palīgus un Dzimtu, dzimtas spēku. Lūk, šeit tiekam skaidrībā, kāds spēks ir zemes, kāds – debesu. Un ko tas rada cilvēka liktenī.

Ja tu atnāci uz mirstošu afrikāņu ciemu, diez vai tu atradīsi spēkus kļūt par garīgu līderi vai skolotāju. Bet, ja tu piedzimsi Anglijā, tavas īpašības var būt sabojātas no citas puses – ar labklājību un labu dzīvi, pārticību un citām īpašībām – snobismu, bezrūpību, apmierinātību ar savu stāvokli.

Tāpēc Krievija, tāpat kā daudzas citas vidējas valstis, veicina zelta vidusceļa atrašanu.

Kā saka, māksliniekam ir jāpaliek izsalkušam?

Nemierīguma, meklējumu, iespējas riskēt, tieksmes atrast savu dvēseli nozīmē, nevis gūt panākumus kā uzņēmējam. Jūsu saknēs (valstī) ir tāds gēns, un viņš attīstās no garīga ceļa aktivizācijas. Tāda ir loma jūsu saknēm – ģimenes dzimtas, kurā jūs piedzimāt, spēkam – nest tieši šo gēnu. Šī sakne ir gan alkoholiķa ģimenē, gan veiksmīga biznesmeņa ģimenē. Un katrs no jums no ģimenes egregora spēj izvēlēties tikai to, ko viņš redz kā pozitīvu pieredzi.

Taču bieži šis dzimtas spēks ved pie cilvēku, kuri viņā dzimuši, alkoholisma un degradēšanās.

Jā, ģimenes izmirst. Tas ir normāls process. Izdzīvo stiprākie. Ja tu esi stiprāko pulkā, pretojies dzimtas tendencei uz alkoholismu, tu izej no ģimenes egregora, atsakoties dzīvot tā, kā dzīvo viņa. Un šis tavs solis ir viens no svarīgiem sava jaunā dzimtas spēka radīšanas – likstu pārvarēšanas un nostāšanās par galvas tiesu augstāk pāri vecajai dzimtas tradīcijai – ceļā.

Tas viss ir ierakstīts karmas līgumos, un jums ir iespējas pārvarēt kārdinājumu vai slimību. Cilvēkiem ir tādi spēki un iespējas, un tādas iespējas apzināšanās cilvēkam dod spēku, lai pašatjaunotos un izveseļotos.

Mēs runājam par dzimtas karmas pieņemšanu un tās “atstrādāšanu”. Ko Tu par to vari teikt? Man tas ir samudžināts jautājums, tāpēc ka es neatradu nevienu pierādījumu, ka mums ir tiesības vai spēki kaut kādā veidā izmainīt savus senčus (savu dzimtu), “atstrādājot” viņu karmu.

Mēs varam cienīt savu dzimtu, tiekties uzlabot dzimtas egregoru, cenšoties panākt sevis attīrīšanos un palīdzot to izdarīt savai ģimenei. Taču cik tālu var izplatīties mūsu spēki pagātnē? Vai mēs varam “atlūgt” slepkavību vai zagšanu no senču puses?

Izmainot savu dzimtas ģimenes egregora daļu, tu, protams, ietekmē visu egregoru.

Aizvācot tumšo spēku maģisku iedarbību uz ģimenes locekļiem, tu attīri egregoru. Ienesot augstu enerģiju lūgšanu potenciālu savas ģimenes egregorā, tu palīdzi viņam attīrīties.

Turklāt tavu senču, atkal iemiesojušos vai neiemiesojušos, karma paliek viņu personiskā atbildībā. Tu ar lūgšanu enerģiju vari palīdzēt pamosties viņu sirdsapziņai un paātrināt dvēseļu nobriešanu potenciālai izpirkšanai, tas ir, viņš atgriezīsies uz Zemes un sāks radīt labu, PERSONĪGI apklājot SAVUS mīnusus ar plusiem.

Mums ir jāiemācās dalīt kopības atbildību un personisko atbildību. Kopība audzina personību, taču dod viņai daudz iespēju izdarīt izvēli – iet plusā vai mīnusā. Un personiskā atbildība, kura mostas cilvēkā, liecina par viņa dvēseles briedumu, par viņa vēlmju un centienu virzienu.

Kā mēs sakām, vienā ģimenē (kopībā) var būt pilnīgi dažādi cilvēki, ar dažādu likteni. Viņu rīcība un pat domas var būt vērstas pretēji. Egregors ir viens, bet rīcība (dvēseles izmēģinājumi) dažāda. Tāpēc uzvelt ģimenes egregoram pārāk lielu atbildību nevar.

KĀ GALVENĀ PALIEK PERSONISKĀ KARMA UN DVĒSELES IZVĒLE DAŽĀDĀS DZĪVES SITUĀCIJĀS.

Ne māmiņa, ne tētis, ne skolotāji nenes atbildību par cilvēka izvēlēm. Par to atbildību nes PERSONĪBA jeb DVĒSELE, tāpēc ka pieredze ne tik daudz pāriet uz dzimtas egregoru, cik lielākā mērā pieder cilvēka Dvēselei jeb viņa Personībai (Monādei). Tieši tāpēc, piedzimuši vienā Ģimenes egregorā, cilvēki var nest pilnīgi atšķirīgus noskaņojumus.

Kas ir „ģimenes karmas atstrādāšana”?

Kā mēs jau teicām, karma – tie ir uzdevumi un pieredze. Tie var izmainīties, transformēties atkarībā no tā, ko šajā ģimenē jūs darāt personiski. Kā jūs domājat, vai Leonardo da Vinči dzimtas egregors izmainījās pēc viņa dzīves? Kurš viņu izmanīja?

Jūs ar savām dzīvības plūsmām izmaināt dzimtas enerģijas. Un dzimtas spēki, ja jūs viņus pieņemat, arī palīdzēs jums izpildīt savu nevienkāršo misiju.

UN TAS IR VISS.

Nerēķinieties ar to, ka sveces vai dažas lūgšanas jūsu radinieku dvēselēm palīdzēs kļūt labākām.

Kāpēc daži aizgājēji paliek uz Zemes un kaut kā ietekmē visu dzimtu un dzīvojošos tajā skaitā? Kā tas ir saistīts ar ģimenes egregoru?

Nenobriedušo un nomaldījušos dvēseles var palikt uz Zemes un „ritināt” zemes pieredzi cerībā tikt ar to skaidrībā. Tas neietekmē tās dvēsele, kuras ir uz vietas un pilda noteiktos dzīves noteikumus.

Vai viņas velk dzimtas enerģijas pie sevis?

Protams, viņas paliek ģimenes egregorā, taču viņā ir arī dvēseles, kuras nolaidušās uz pašiem zemākajiem astrālās pasaules reģistriem. Uztveriet visu egregoru, nevis tikai viņa gaišo daļu. Apziņu zemajā reģistrā dvēseles pēta gan tumsu, gan gaismu, un nes atbildību par savas apziņas līmeni un savu attīstību ar savu dzīvi, kā uz Zemes, tā arī starp inkarnācijām. Tāds ir attīstības likums – ko sēsi, to pļausi.

Ar ko zemes dzīve atšķiras no debesu? „Tā pasaule” apziņas sadala pa vibrācijām. Un šeit viss ir atkarīgs no tā, cik attīstīts tu esi un cik mirdzi, cik tīra ir tava sirdsapziņa.

Nevar teikt, ka sirdsapziņa ir kristālskaidra kādam no tiem, kas ir uz Zemes. Tā dažādā veidā ir aptverta kā negatīvā, tā arī pozitīvā veidā. Un līdz ar to atšķiras arī „pēcdzīves” liktenis.

Tagad es gribu apkopot dažus mūsu sarunas rezultātus.

1. KĀ GALVENĀ PALIEK PERSONISKĀ KARMA UN DVĒSELES IZVĒLE DAŽĀDĀS DZĪVES SITUĀCIJĀS.

2. Tieši tas arī ietekmē dzimtas egregotu, aptumšojot viņu vai apgaismojot.

3. Dzimta ietver ne tika dvēseles, kuras atrodas „augšā”, gaismā, bet arī dvēseles, kuras atrodas tumsā. Un klaidoņi arī ietekmē ģimenes egregoru.

4. Es nevaru ietekmēt citu dvēseļu, manu senču personisko atbildību. Un man nav tiesību viņu vietā izdarīt to vai citu secinājumu vai izvēli.

6. Ienesot augstu enerģiju lūgšanu potenciālu savas ģimenes egregorā uz Zemes, tu palīdzi viņam attīrīties.

7. Tava „dzīve pēc dzīves” ir atkarīga no tā, cik attīstīts un mirdzošs tu esi uz Zemes, cik tīra ir tava sirdsapziņa un kādi ir tavi mērķi, kā materiālie, tā arī garīgie, materiālajā zemes dzīvē.

8. Mēs ar savām dzīvības plūsmām izmaināt dzimtas enerģijas. Un dzimtas spēki, ja mēs viņus pieņemam, arī palīdz mums izpildīt mūsu nevienkāršo misiju.

9. Aizejot no planētas tālākā ceļojumā, mums uz Zemes ir jāatstāj labas pēdas dzimtas piemiņā un dzimtas matērijā.

Tās ir mācības, labi darbi, mājas un dārzi, tilti un aizsprosti, kuģi un grāmatas, dzimtas mājas… Dzimtas patiesība aug un ir atkarīga no tā, ko mēs šajā jēdzienā ieliekam.

 

Pievienots 16.05.2016

http://www.sanatkumara.ru/stati-2016/karma-zadachi-dushi-na-zemle

Tulkoja Jānis Oppe