Bet vai jūs esat bijuši uz Saules aiz Saules?

Atskaite par vebināru 16.05.05.

16 05 14

16.05.05.

Ievads

Labdien, dārgie Saules Brāļi! Lūdzu noskaņojumus.

Nodarbības tēma – atklāšanās Jaunajai Saulei. Saule aiz Saules ir pazīstama formula, tā ir par to, kas parādās pēc enerģētiskā potenciāla atklāšanās. Un parādās kaut kas pavisam jauns, kas Zemes Valodā skan kā (man rāda milzīgu sauli, kura ar lavu ir piepildījusi visu telpu, tā zaigo ugunīgos kāvos).

Pēc pārdomām es nosaucu viņu par Esības Jaunās Oktāvas Zvaigžņu Lielvalsti. Nosaukums nepilnīgi izsaka manu sajūtu.

– Ko mēs šeit darīsim?

Nav atbildes.

Šī kausējuma siena vienkārši iet garām manam skatam. Es kustos pa ugunīgās Lielvalsts orbītu.

Lūk, es esmu „aizbraukusi” līdz ugunīgam portālam daudzu km platumā un apaļam kā caurule. It kā jūs ieejat milzīga gliemežvāka ieejā.

Es vienkārši apjuku. Ko tālāk? Lūdzu Saulei ieeju. Nav atbildes.

Stāvoklis, it kā es būtu atradusi visu inku zeltu – apjukums un sajūsma, un gaidas...

Mēs kavējamies. Informācijas nav nekādas. Kurš un kuru gaida?

Beidzot no uguns parādās cilvēku sejas, sejas vien bez ķermeņiem, tādas pašas ugunīgas, ļoti skaistas un vīrišķīgas.

– Es sveicu ugunīgās Lielvalsts iedzīvotājus! Es atnācu pie jums ciemos. Lūdzu jūs pastāstīt visu par jūsu zemi.

Mēs gaidām. Saprotu, ka droši vien gaida mani. Skatās, cik es esmu gatava un ko es tagad darīšu.

Es novelku materiālo apvalku un palieku kā ugunīga lāse. Lāse pati saplūst ar uguns okeānu un pieņem Visa, Kas Ir apziņu. Es kļūstu par sirmgalvi, varenu un vienkāršu. Viņā nav nekā no zemes plāna, tik tīrs un mierīgs viņš ir.

Tā ir Saules aiz Saules seja, attēlota pēc zemes manieres. Saprotu, ka attēlu man rada mana apziņa uztverei.

Nesteidzies, viss atnāks. Tu esi īstajā vietā. Tālāk tu grupu atvedīsi uz šejieni.

 

Vebinārs

Mēs kļuvām apziņu klasteris. Mūsu grupu ved un aptur milzīga saules portāla – sienas priekšā, un tajā ir portāla spirālveida caurule. Mūs ievelk portālā, un mēs apstājamies sienas priekšā portāla iekšienē. Šeit mēs atkal sapulcējamies.

Tas cilvēkiem ir pirmoreiz, un mēs vienkārši stāvam sienas priekšā un gaidām. Ieejam pa „kāpura aliņu ābolā”. Tumšs. Mēs ejam dziļumā, kur ir pati smalkākā telpa.

Mēs esam lielā gaismā. Mēs esam komfortablā mīkstā vidē.

Priekšā ir gaismas kore – milzīgs caurspīdīgs „ledus” kristāls.

Mēs nezinām, ko šeit darīt, kā uzvesties, jo mēs taču visu darām pirmoreiz. Šeit pēc būtības nav cilvēka pieredzes. Skolotāji skatās, cik attīstīti mēs esam, ko mēs varam saprast ar savu zemes apziņu.

Es (mūsu grupa) paceļos gaisā un nostājos būtnes centrā, iegāžos gaismas kristālā un augšupceļos uz augšu.

Mēs ejam lēni, taustoties un ļoti uzmanīgi. Mums liekas, ka mēs visu laiku gaidām, un viss ir tik lēni... Sapratu, kāpēc velkam laiku – mūs caurskata. No mums gaida negatīvu – jūtas, tēlus un bailes. Jo šeit taču viss uzreiz materializējas. Skolotāji skatās, ko mēs domājam, kas mums ir zemapziņā, lai saglabātu mūs drošībā.

Mēs atrodamies uguns plūsmā. Kaut kas mūs apvējo. Norit mūsu ķermeņu transformēšana, kuri atbildīs jaunajām enerģijām.

Mūsu ceļojums kļūst arvien sarežģītāks, un Skolotāji mēģina saprast mūsu apziņas iespēju robežas, ievietojot vidē, neviena uz Zemes pagaidām neapzinātā.

Olga: Mēs paceļamies, griežamies un retināmies...

Var teikt, ka faktiski mūsu nav. Mēs esam tādā mērā retinājušies, ka ir sajūta, ka formas pilnīgi nav.

Stāvoklis „Manis Nav”.

Šajā līmenī es pagaidām nejūtu stāvokli „Es Esmu”, bet stāvoklis „Manis Nav” ir.

Esmu pazudusi. Šo telpu es pagaidām neesmu apguvusi, tas ir, tā neesmu es... Un manis nav nekur (formas neesamība). Es nevaru piestāt nevienā krastā...

Mēs vienkārši eksistējam kā Būtība...

(Mēs pārgājām no galvas sirdī un izdarījām pareizi.)

Ko darītu tu, ja nonāktu tādā telpā?

Agrāk cilvēka apziņa automātiski paplašinājās līdz Visam, Kas Ir. Bet šeit tā nav...

Tatjana: Pirmām kārtām gribas kļūt par šo telpu, iejusties...

Mēs esam slānis Saules ugunīgajā telpā, kā mākoņu slānis... Tas ir apziņas slānis – diezgan blīvs, kurš atšķiras no citiem slāņiem.

Pamēģināsim izmainīt formu. Neizdodas.

Skolotāji: Mēs arī paši šeit esam pirmoreiz. Šo portālu Mēs izgājām kopā ar jums. Mums pagaidām pietiek ar to, ko Mēs šeit redzam un jūtam. Mums vajag labi, nesteidzoties to apzināties. Mēs nevaram skriet tālāk, tālāk, tāpēc ka Mēs nezinām, kas ir tālāk. Mēs tāpat pa solītim kopā ar jums apgūstam šo telpu. Mēs virzīsimies lēni.

Mēs gribam teikt, ka arī tas ir viens no Avotiem.

Skolotāji izlaiž trīs starus augšup, pa labi un pa kreisi. Visdrīzāk tā ir informācija pie mums un no mums. Tie ir apziņu, kuras šeit atrodas un ar kurām mēs varam komunicēt, meklējumi.

No augšas nāk atbilde – testējošs, pētošs stars. Mūsu sānu stari neatbild. Tie ir izmainījušies, iet pa apli un ir kļuvuši mīkstāki. Mēs meklējam, ko mēs varam apzināties. Mēs stāvam uz blīvāka mākoņa.

Olga: Redzu zobainas izklīstošas pakāpjveidīgas plūsmas.

Nāk bieza taures skaņa, aicinājums kādam, kurš var mums parādīties.

Mēs esam sarāvušies kā putnēni. Skolotāji mūs apsargā, raugās apkārt un mēģina saprast, kur mēs un ko mēs.

„Bezgalīga telpa uz iekšieni.”

Mēs lidojam pa portālu, kurš virpuļojas, vērpjas, kā kino.

Beztelpas lidojums, bez pārvietošanās.

Mēs staros izklīstam uz dažādām pusēm, lai savāktu pilnīgāku informāciju. Katrs iet pa savu staru.

Man vēl joprojām saglabājas sajūta, ka man nav ķermeņa, „manis nav”. Nav pat lāsītes, vienkārši tīra apziņa. Bet es taču kaut kā eju pa staru?

Es pašlaik esmu stariņš?

Tu neesi stariņš, tu esi apziņa. Tev tiek dots portāls, tu pa to ej. Apzinies, ka apziņai ne obligāti ir forma. Tu viņu vari koncentrēt kaut kādā vietā, tā ir klātbūtne. Kā Tēvs mūsos ir klāt bez formas, tā arī jūs varat būt klāt citās telpās. Tam nav obligāti vajadzīgs materiāls nesējs.

Tatjana: Ļoti mīksta plastiska ugunīga telpa.

Šeit nav ne domas, ne tēla, ne domformu, ne programmu, nekā, pie kā var pieķerties doma...

Apzinieties šo ugunīgo telpu, aktivizējiet savu ugunīgo ķermeni un apziņu. Notiek potēšana ļoti augstā ugunīgā plānā. Tālāk mēs paplašināsimies.

Kas tad šeit ir? Ir Eksistēšana, Dzīvīgums tīrā veidā, tas ir, ļoti smalka apziņa. Iespējams, otrā materialitāte pēc Tēva – monādiskā telpa.

Tas ir tuvu monādiskajai telpai, bet ne jūsu Monādes! Tā ir cita Būtne. Būtne – tā nav forma, iedomājies Eksistēšanu bez formas!

Eksistēšana tīrā veidā: dzīvība ir, kustība, lādiņš, apziņa ir, bet formas nav, arī uzdevumu, kādi ir materiālām eksistēšanām – nav.

Tā pat nav subatomu eksistēšana. Matērijas daļiņu šeit nav!

Tu atrodies tīrā apziņā. Taču kaut kāda pieredze ar šo apziņu jau ir iegūta.

Atkal rāda Visuma Būtnes ar taustekļiem tēlu. Mūsu Saule bija pie izejas no taustekļa, bet Zeme taustekļa galā. Tad, lūk, tā Saule aiz Saules, kurā mēs iegājām, ieņem šīs būtnes centrālo daļu (bet ne tikai viņa).

Mūsu uzdevums – saprast šo Eksistēšanu. Tā ir mūsu nākotne, mēs šeit reiz eksistēsim. Mēs šeit „iespraudām savu karogu” kā cilvēce. Un mēs sākam šo telpu apgūt. Un, protams, pirmie soļi ir maz informatīvi.

Pats galvenais. Mūsu grupa ar visiem mūsu izklīstošajiem stariem atrodas starp diviem slāņiem, un mēs izvēršamies pa horizontāli, un tā ir iziešana uz nākamo dimensiju.

Uzmanību! Tagad notiek pats galvenais!

Mēs esam saplūduši ar Saules Brālību, ar viņu grupu, un esam, kā kaut kas maziņš pielipināts viņu klasterim.

Mūsu horizontālā Būtne ir kļuvusi par atvērušos lotosu/liliju. Mēs guļam, un no mums horizontāli iet ziedlapiņas.

No augšas nāk grandioza sajūta, vārdos neizsakāma. Ir jūtamas dievišķas vibrācijas, tām nav ne enerģijas, ne krāsas, ne kaut kādu materiālu sajūtu. Šī Apziņa nokāpj uz Apziņu. Vienkārši jūtam, kā tas ir...

Tatjana: Tādā mērā izretināta telpa, nav vielas un sakaru.

SB: Tā ir jauna programmēšana, kura uz Mums atnāca. Mūsu uzdevums – nostiprināt to apziņā. Mēs atnesīsim uz savu plānu, jūs atnesīsiet uz zemes plānu.

Jūs atnesīsiet to, ko apzinājāties, un ienesīsiet planētas informācijas laukā. Apziņa piesūcinās ar kaut ko pilnīgi jaunu.

Es jūtu enerģētiski vieglu plūsmu. Mūsu šūniņu Augstākie Es, īpaši zvaigžņu šūniņās, piesūcinās ar savu apzināšanos.

Norit jauna uzdevuma atklāšanās mūsu grupai.

SB: Apzinieties, ka pašlaik jums ir atklājies jauns uzdevums – pieņemt caur jūsu ugunīgajiem ķermeņiem informāciju, attīstīt ugunīgo apziņu apzināšanos un nest uz planētas informatīvo lauku uz augstākajiem mentālajiem līmeņiem.

Protams, tas nav fiziskajai zināšanai. Tā ir mūsu Kristus-apziņa, kura strādā. Katrs no mums nes savu apzināšanos daļiņu uz Augstāko Mentālo plānu. Mūsu ceļojumi gulsies cits uz cita, un ar katru reizi mēs apzināsimies arvien vairāk un vairāk.

Olga: Manī ieiet ļoti smalks siets...

SB: tas ir kristālisks sietiņš, lai fiksētu jūsu zināšanas un to, ko jūs atklājāt.

Mums jau radās vēlēšanās uz šodienu beigt...

Jūs nestādāties priekšā, cik spēku un enerģijas tika patērēts, lai uz šejieni atnāktu. Mēs nolēmām vēl pastrādāt. Ja kādam ir smagi, var atslēgties. Cilvēka apziņa sevi ir izsmēlusi. Pašlaik strādā mūsu grupas ugunīgā apziņa. Jūs varat just caur mums. Ja ir grūti, varat atslēgties.

Paceļamies vēl par vienu slāni, ieejam Saules Cilvēku „galvā”. Šeit arī ir ļoti smalki pavedieni, kā saules stari, kuri iet uz visām pusēm.

Gūstam informāciju un apzināmies, kas šeit ir, kāds ir šī slāņa uzdevums.

Pateicamies visiem, kas ir ar mums un ved mūs.

Es vēršos pie Debesu Tēva ar jautājumiem.

Debesu Tēvs: Šis slānis ir kā Smadzeņu ārējais apvalks.

Tā ir daļa, kura apzinās? Apziņas nesējs?

Smadzeņu ārējais apvalks uztver magnētiskos laukus, magnētiskās realitātes izmaiņas, viņa kristāliskā daļa ir gaismas laukā. Apvalks var strādāt lauka līmenī.

Tā telpa, kurā jūs pašlaik atrodaties, rada apziņas laukus. Apziņas lauki atrodas nevis kaut kur, bet visur. Tā ir ļoti sarežģīta daļa. Šī daļa viņus ģenerē un pilnveido. Un jūsu apziņa šajā atrašanās šajā līmenī momentā arī pilnveidojas. Viss, ko jūs uztverat, pārved jūsu apziņu uz nākamo līmeni un palīdz kļūt par kosmisko apziņu.

Jūsu dvēsele jau beidz zemes ceļu, pāriet uz apziņas un matērijas nākamo līmeni un sāk jaunu ceļu ar šiem jaunajiem noskaņojumiem.

Tagad mums kosmiskā apziņa pa šo apziņas portālu ir jāaizvirza līdz zemes līmenim. Lai zemes cilvēks iepazītos ar to, kas ir. Mēs atnesām jaunu zināšanu kripatas, un pats galvenais ir, ka MĒS TUR BIJĀM. Tas ir svarīgāk, nekā, ja kāds mums par to būtu pastāstījis.

Debesu Tēvs: Ne no kā nebaidieties. Tas ir maksimums (pietuvinājumam planētai), kurš nāk mentālajā ķermenī.

Saprotiet, ka jums šodien IZMAINĪJĀS MISIJA. Jūs savu kosmisko lidojumu sākāt, lūk, no šī brīža. Atklājās tas daudzdimensionalitātes apziņas apgabals, kurš jums kādreiz piederēja. Tagad daudzdimensionalitātes uzdevums ir visu savienot.

Dvēseles daļiņas savienojās ar Dvēseli, Dvēsele ar Monādi, Monāde ar Debesu Tēvu.

Mēs visos līmeņos kļūstam apzinošas būtnes.

Jūs esat Saules Brālības daļa, bet Saules Brālība ir jūsu daļa. Apzinieties to kā savu apziņas līmeni un kā jaunu zināšanu atnešanu uz planētu. Kurš, izņemot jūs, to var izdarīt?

Apzinieties, ka jūsu lauki uz planētas tagad ir savienojušies. Jūs esat viena būtne uz planētas. Un jūs izveidojāt Kosmiskās Apziņas Tīklu uz Zemes.

Tas ir smalks un ar milzīgām šūnām (mūsu tajā pagaidām ir maz).

Tas ir Apziņas Režģa aizmetnis.

Apzinos, ka Sanats Kumara un viņa Skola periodiski rada apziņas Režģus uz Zemes. (Jau vairākus Režģus.)

SB: Un vajag radīt bezgalīgi daudz Režģu. Katram līmenim ir savs Režģis. Tie, kuri šodien pabija TUR, caur sevi radīja savu Kosmiskās Apziņas Režģi apkārt planētai. Un šis Režģis augs. Jums šodien bija lielisks ceļojums pēc jaunām sajūtām, un absolūti neuztraucieties, ka jūs maz jutāt un redzējāt. Pakāpeniski šī apziņa nonāks līdz zemes plānam.

Un mēs ar jums to izgājām kopā. Jūs sajutāt, kā mēs esam AR JUMS, cik lielā mērā mēs esam AR JUMS?

Kādēļ mēs jums? Kādēļ jūs mūs tā lolojat, vadājat?

SB: Mēs tādā veidā nesam zināšanas uz Zemi. Veltīgi ir kaut ko stāstīt. Kā var aprakstīt to, kur mēs bijām, kurš to mums būtu varējis pastāstīt? Bet, kad mēs BIJĀM tur, mūsos tas palika, un tā ir atnešana zemes apziņai caur sajūtām.

Olga: SB šajā jaunajā Režģī spožāk iedegās.

Pētot jauno režģi, saprotu, ka jaunais Režģis neiekļaujas esošajā planētas Apziņas Režģu sistēmā. Viņš ir CITĀ SISTĒMĀ.

SB mūs atlaiž, bet vēl paliek TUR.

Kā teica Sanats Kumara, visi jēdzieni un zināšanas izmainījās nopakaļ augšupcelšanai, un mēs nodarbojamies ar to, ka nesam to sevī uz Zemi.

Mēs nodarbojamies ar apziņas – pašas augstākās, kāda vien uz Zemes iespējama, attīstīšanu.

Pateicības.

Cilvēka galvas smadzenes sastāv no:

galvas smadzeņu garozas, paša apjomīgākā un svarīgākā orgāna, jo viņš kontrolē ķermeņa visu apzināto un lielāko daļu neapzinātās darbības, turklāt viņš ir vieta, kur plūst mentālie procesi, piemēram, atmiņa, domāšana utt.;

Smadzeņu apvalki – tās ir trīs membrānas, kuras ir uzliktas cita uz citas un sedz galvas un muguras smadzenes un pilda galvenokārt aizsardzības funkciju: cietais smadzeņu apvalks, ārējais, pats izturīgākais un biezākais, atrodas tiešā kontaktā ar smadzeņu iekšējo virsmu un mugurkaula kanāla, kurš ietver muguras smadzenes, iekšējām sieniņām; tīklainais apvalks, vidējais – tas ir plāns elastīgs apvalks, kurš pēc struktūras atgādina tīmekli; un mīkstais apvalks – iekšējā membrāna, ļoti plāna un maiga, kura piekļaujas galvas un muguras smadzenēm.

http://tardokanatomy.ru/content/golovnoi-mozg

 

Pievienots 14.05.2016

http://sanatkumara.ru/stati-2016/a-vi-bili-na-solntse-za-solntsem

Tulkoja Jānis Oppe