Saules Brālības seansi 20.-21. aprīlī

Saules Brālība sarežģī mūsu maršrutus.

Ceļojums uz Visa Esošā Avotu

16 04 27

1. att. Visuma evolūcija. Pirmajos 7 milj. gadu paplašināšanās ātrums palēninās, bet pēc tam pakāpeniski sāk pieaugt, kas liek fiziķiem domāt par tā sauktās tumšās enerģijas esamību. (Novērojamie vielas un enerģijas daudzumi kosmosā nodrošina tikai 4% no Visuma kritiskā blīvuma, tāpēc tiek pieļauts, ka tumšā matērija papildina vēl apmēram 23%, bet tumšā enerģija vēl apmēram 73%.)[1]

(http://kosmos-21.blogspot.ru/2013/09/normal-0-21-false-false-false.html)


Šis Saules Brālības Skolas seanss 16.04.20. pēc būtības savienoja slēgtās grupas grūtības un “izvirzītību” ar apmācības procesu Saules Brālības Skolā. Šķiet, ka abas grupas ir nolīdzinājušās.

Mēs nonācām pie Visa Esošā Avota, un tādā veidā arī es pati veicu to pirmoreiz. Bija pagrūti, kaut arī pēc tam man paskaidroja, ka “viss ir normāli”. Nākamajā dienā slēgtās grupas seansā mēs atkal izrādījāmies TUR, tikai nedaudz citādā ceļā.

Kad es nolēmu, ka mēs tagad arī paši varēsim pabūt Avotā, man atbildēja, ka paši mēs pagaidām tur nenokļūsim. Es apvienoju divus aprakstus par 2016. gada 20. un 21. aprīli, tāpēc ka tie ir par vienu tēmu. Kā vienmēr, ja kāds vēlēsies iziet ar mums šos vebinārus, raksties man uz e-pastu This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it., apmaksājot ierakstu.

 

16.04.20.

 

Ievads

Dārgie Saules Brāļi! Sveicu jūs!

(Savienojos, skatos uz Kosmosu un jūtu brīvu lidojumu.)

SB: Šodien mēs runāsim par cilvēka kosmisko būtību. Jau ir kļuvis par banalitāti, ka cilvēks iziet no zemes informācijas ietekmes. Bet kā tālāk, kā viņš uzvedīsies kosmosa plašumos? Jo viņš taču var just tikai to, ko ir sastrādājis uz planētas, kur dzima viņa dvēseles daļiņa daudzu cilvēku ķermeņos.

 

Dvēseles daļiņa dzimst uz planētām?

Jā, blakus planētām, attālināti no visumu maģistrālēm, kur magnētiskie un citi lauki nojauktu visu smalko dvēseles pildījumu un sagrautu visus rūpīgos noskaņojumus, kurus dvēsele saņem no Apziņas Noskaņotājiem. Nomaļos stūrīšos, kur ir rāmums un klusums, kur cauri izknābušies dīgsti spētu izdzīvot, dzimst saprāts.

Cilvēks nes saprāta nesēja funkciju.

Bet kādu funkciju nes augi un dzīvnieki?

(Rāda): Augi – īpašs vispasaules apziņas tīkls, kurš apvieno daudzas, daudzas planētas.

Dzīvnieki ir mazāk piemēroti tālajiem sakariem, viņi vairāk ir šeit un tagad, blīvāki, rupjāki, un tāpēc barojas ar augiem.

Cilvēks stāv virs augiem un dzīvniekiem uz evolūcijas kāpnēm, bet patiesībā tikai virs zemes variantiem. Visumā ir ļoti attīstītas augu un dzīvnieku civilizācijas, kuras ir varenākas par cilvēkiem. Viņām ir augstāk attīstīta apziņa un saprātīgi likumi, kuri ļauj viņām izdzīvot un plaukt.

Pēc kādiem kritērijiem visums spriež par civilizāciju?

1. Pēc ieguldījumā kopējā enerģētiskajā laukā, šeit ar to domāta planētas un kopienas dzīves ietekme uz visiem pārējiem sabiedrībā.

2. Pēc apziņas attīstītības.

3. Pēc dzīvīguma, tas ir, pēc enerģiju, kuras izstrādā Būtības visiem, spēka. Enerģija – tie ir attīstības resursi. Tikko kā jūs izsūknēsiet visus resursus, kurus spējat iegūt no planētas, jums atliks izmainīties vai iet bojā.

Jūs teicāt, ka cilvēks nes apziņas nesēja funkciju. Jūs uzskaitījāt ieguldījumu kopienā, apziņas attīstītību un dzīves enerģiju. Bet saprāts? Vai tad saprāts kopienā netiek novērtēts?

Saprāts attīstās pašā apakšējā civilizācijas attīstības līmenī. Ja civilizācija ir attīstījusi saprātu, viņa ir dzīvotspējīga. Mēs savā veidā vērtējam saprātīgumu, kā jau daudzas reizes esam teikuši. Viss, kas zemes līmenī ir svarīgs – jūsu zināšanas, nauda, attiecības, nolikumi un likumi, augšupceļoties zaudē aktualitāti, un jums vienkārši strādā uz planētas izstrādātais ieradums un prasme mācīties un apjēgt tās patiesības, kuras jums atklājas citos apziņas līmeņos.

Tad kādēļ mums pieredze, kuru mēs taisāmies ņemt sev līdzi no Zemes? Jo tā liekākajā daļā sastāv no mūsu zināšanām un atmiņas?

Tas ir pats galvenais, ko cilvēks var aiznest sev līdzi. Un ko viņš vēl būtu varējis saglabāt? Tas viss ir viņa.

Atbildi, kā tu atšķir Šri Juktešvaru no Apolona vai Venēras? Kas viņiem piešķir īpašu šarmu, skaistumu vai aromātu? Ar ko var salīdzināt šīs enerģijas? Kā tu tās pazīsti?

Viņiem ir personība, neatkārtojamība un īpaša enerģija, portretiska.

Šo starpību tad arī piešķir viņiem viņu kopējā pieredze visumā, uz dažādām planētām un svariem.

Jūs lietojāt vārdu “svari”. Kādu nozīmi jūs vārdam piešķīrāt?

(Rāda): Svēršana realitātes kosmosā, bez fiziskā pamata. Viņus notur īpašas stīgas-stari. Uz tām plūst dzīve. Viņi peld kosmosā kā salas okeānā. Viņiem ir centrs sfēras iekšienē, kura notur viņu formu līdzīgi jūsu fiziskās formas Pirmajam Atomam.

Ir veselas civilizācijas, līdzīgas cilvēkiem, uz tādām salām, kuras nes dzīvību un saprātu apkārtējā telpā.

Dodiet, lūdzu, definīciju, kas tas ir – Cilvēka Kosmiskā Būtība?

Kosmiskā Būtība – tā ir milzīga eksistence visos apziņas līmeņos. Fiziskais cilvēks ir kātiņš fiziskajā realitātē. Bet ir vienkārši gigantiskas daļas no Cilvēka Būtības, kuras daļiņa ir tā daudzdimensionālā būtne, kuru jūs saucat par Cilvēku. Patiesībā Cilvēks – tā ir neaptveramu izmēru Kosmiskā Būtība, kura ietver daudz apzinošos daļu.

Un šodien mēs mēģināsim apzināties tādu būtni?

Jā, tas ir mūsu mērķis.

 

Īsumā par meditāciju

Ieiešana SB apziņā, eņģeļu/ercenģeļu apziņā. Apzināmies, ka ietveram sevī ne tikai cilvēka, bet arī augu un dzīvnieku apziņas un, protams, smalkās apziņas līmeņus.

Skatāmies uz sevi ugunīgajā plānā.

Aplūkojam sevi un salīdzinām ar sevi zemes plānā ar citas enerģētikas sajūtu un formu palīdzību.

Mūsu paraksts visumā – cilvēciskā mīlestība. Mēs nosūtām viņu uz visiem visuma līmeņiem – skanam un vibrējam.

Izdalām saprātīgumu augstāko augu līmenī.

Salīdzinām augstākos augus un augstākos dzīvniekus – ar ko atšķiras?

Mūsu Skolotāji pieaicina augu Būtņu pārstāvjus un dzīvnieku Valstību pārstāvjus. Mēs viņus salīdzinām, lai atšķirtu.

Augi ir gaišāki un senāki pēc izcelšanās.

Augi rada barību uz Zemes, bet dzīvnieku valstības funkcijas – civilizējošas.

Atrodam, cik mūsu Būtības iekšienē ir dzīvnieku, cik augu, un cik smalkā plāna daļu.

Mūs ved iekšā Kosmiskās Apziņas Avota augu daļā.

Tās izrādījās Dēla (no Svētās Trīsvienības) enerģijas.

Virzāmies Avota – Dēla iekšienē līdz galam.

Baudām Dievišķā Skaistuma un Pilnības visaugstāko līmeni.

Dēls: Tēvs ir Radītājs, bet es – Apgarotājs.

Dēls ir virspus visa, ko radīja Tēvs – virspus matērijas un apziņas.

Dēla ienākšana Tēva valdījumos – it kā istabā iedegtos gaisma.

Dēls iededz apziņas gaismu.

Apziņa – Tēvs, bet apzināšanās – Dēls.

Kosmiskās apziņas dzīvnieku daļa ir koncentrētāka daļa, blīvāka, saprātu radoša.

Apjēdzam otro Avotu – blīvuma Avotu, un atkal aiztraucamies uz Avota centru.

Kļūstam planēta Zeme un ieejam viņas kodolā, kļūstam planētas apziņa.

Planēta mums stāsta savu vēsturi.

Visas matērijas Avots – Debesu Tēvs.

Mēs – daudzu apziņu savākums dažādos līmeņos, bet Zemes blīvumā ir klātesoša matērijas blīvā apziņa.

Mūsu apziņa un viņas robežas paplašinās, un mēs kļūstam planētas apvalks. Paplašināšanās norit tālāk, kamēr fiziski-astrāli-mentālais plāns nav kolapsējies, un mēs izrādījāmies ugunīgajā plānā. Vēršu klausītāju uzmanību, ka mēs tagad esam dimensijā bez fiziskās planētas mūsu iekšienē.

Mēs atkal sašaurināmies un, paliekot ugunīgajā plānā, atgriežamies savā centrā – ugunīgajā planētā. Mēs ceļojam uz planētas gāzes blīvuma centru.

Ieejam plazmas kodolā. Mēs paši esam ugunīgajos ķermeņos, un mums šeit ir labi.

Tā ir kalve, no kuras tika izkausēta ugunīgā daļiņa mūsu dvēselei, kura izveidojās uz planētas. Tādejādi, mūsu Zeme ir ne tikai fiziskā Māte, bet arī ugunīgā. Zemes ugunīgajai dvēseles daļiņai ir iedota Apziņa. Mūsu Lielā Dvēseles Daļa radīja savu zemes plāna daļiņu no enerģijām, kuras patapināja šeit.

Mēs ienākam tādās ugunīgās telpās, lai attīrītos, un mēs šeit jūtamies kā Mājās.

Tas ir Mātes Avots – pilnīgi citāda enerģija, atšķirīga no Apgarošanas Avota – Dēla.

Mēs ieelpojam un ieņemam šo uguni sevī.

Es augu un paplašinos, un eju uz Sevis Centru, uz milzīgu Dziļumu. Mēs šeit iepazīstam pilnīgi citādu fiziku. Mēs varam par to tikai kļūt, sasniegt šo dziļumu no savas apziņas nevaram.

Mēs saprotam, cik tālu mēs vēl esam no zināšanas par Kosmosu.

Pašlaik mēs izzinām šīs īpašās telpas dziļumu caur savu Augstāko Saules Es. Tas ir viņš, kurš izzina, bet mēs tajā piedalāmies savā līmenī.

Šajā līmenī, kur mēs pašlaik esam, nav ne Zemes, ne Saules, šeit viss ir savienots milzīgā izlietā ugunīgā realitātē.

Zeme – tas ir mans vēders, Saule – manas krūtis, galva – Saules Logoss. Kājas grimst ļoti dziļās saknēs, tumsā.

Ko Šī Būtne atbildēs mums uz jautājumu: ko tu domā par savu Radītāju, vai tu zini, ka tu esi radīta Būtne?

Šī Būtne rāda man uz manām kājām. Tur, pašā dziļumā, pašā lielākajā tumsā Viņa atrod savu Radītāju, savā iekšienē. Nevis ārpusē, kā mēs. Viņa izauga no turienes. Sākumā viņa bija ļoti smalka, bet pēc tam iemantoja blīvumu, izauga NO TURIENES, tā, kā mēs tagad augam.

Agrāk mēs uzskatījām, ka atgriežamies savā dvēselē, saplūstot ar viņu, kamēr es neizlasīju, ka Sets saka, ka dvēseles fragmenti, kuri dzimuši uz Zemes un noformējušies, turpina patstāvīgi augt tālāk, neieejot savā Būtībā. Viņiem ar viņu ir Saikne, bet viņi turpina neatkarīgu attīstību.

Tas ir kā, ja koks dotu sēklas, no sēklām izaugtu jauni koki un turpinātu augt un attīstīt visumu caur sevi, neatgriežoties pie sēklu avota.

Tāpēc Būtne arī teica, ka ir atnākusi NO TURIENES – minerālā, augu, dzīvnieku apziņa un pēc tam cilvēks, – un jaunā smalkā plāna Būtnē.

SB: Viss nemaz nav tā, kā domā cilvēki. Viņu vēsture ir tikai 1 procents no Patiesības. Tagad cilvēkam nāksies apgūt vēl 99% no tā, kas ir patiesībā. Daļa no šīs realitātes atklājas pašlaik. Atklāt to Zemei ir mūsu kopīgais uzdevums.

 

Visdrīzāk visas kosmosa radības eksistē Šeit un Tagad, un vēstures viņu apziņā nav kā tādas.

SB: Katrā līmenī jebkura Būtne apzinās savu. Jebkurš kosmisks ceļojums – tas ir atklājums apziņai, kura šeit vēl nav bijusi. To, ko esam atklājuši mēs, mēs nevaram paskaidrot jums. Mums ir cita zināšanu bāze un citi filtri. Jums jākrāj zināšanas un jāizdara secinājumi patstāvīgi.

Uzdevums mums – labāk apzināties savu struktūru šajā ugunīgajā plānā – kas mums ir ārpusē, kas iekšienē. Iespējams, arī šeit.

Iedūra jautājums – bet kurš man radīja apvalku, kuru es pašlaik izmantoju un par kuru man nav ne jausmas?

Lūdzu mūs iepazīstināt ar Cilvēka Radītājiem un pateikties viņiem.

Šī Kolektīvā Būtība sastāv no daudziem Radītājiem. Viņi visi specializējas, katrs ienes savu ieguldījumu, pilnveido savu apgabalu. Šie Radītāji strādā daudzu civilizāciju labā uzreiz. Radītās Būtnes viņi sēj dažādās vietās, adaptējot konkrētajai planētai. Katra civilizācija rada savu ceļu, un kļūst par iedvesmas avotu nākamajām radībām.

SB translē mūs uz Kosmisko Darbnīcu, kur tiek radītas tās Būtnes… Kļuva griezīgi gaišs. Cilvēks tiek radīts visos līmeņos, ne tikai ugunīgajā plānā. Šeit būtne rodas kā sakoncentrētu uzdevumu-ideju piliens no ugunīgām būtnēm, kuras ir pirmtēli būtnēm, visām, kuras ir radītas. Viņas rada, iznēsā jaunu apziņu un radījumu jaunas idejas. Pilnveidojas līdz jaunam ideālam. Šī ideja tiek nolaista uz Mentālo Plānu un tiek daudzu būtņu izskatīta, dažādu „nodaļu” un „radošo darbnīcu” izstrādāta.

Tātad mēs pabijām Dēlā un Debesu Tēvā, divos Avotos. Mēs vienmēr uzskatījām, ka Debesu Tēvs atrodas pašā smalkākajā līmenī, bet Ugunīgā plāna Būtne mums norādīja uz pašu matērijas dziļumu.

Saprotu, ka Viņš atrodas katrā Būtībā Sākotnējā Atomā.

Un mēs pabijām Cilvēka-Zemes Sākotnējā Atomā.

 

Mēs saprotam, ka Saules Aspekts arī ceļoja un izzināja daudz vairāk nekā mēs, tāpēc ka Viņš ir vairāk piemērots uztvert smalkās matērijas.

 

16.04.21.

 

Ievads

 

Tikšanās ar Saules Brālību

Dārgie Saules Brāļi! Sveicu jūs mūsu tikšanās reizē!

Vakar bija ļoti sarežģīts seanss… Ņemot vērā, ka tā bija SB Skola, nevis slēgtā grupa, lūdzu jūs nedaudz vienkāršot mūsu lidojumus pa visumu, lai būtu lielāka iespēja iemantot zināšanas.

Man gribētos precizēt, ar ko ir saistīts dzīvnieku apziņas avots. Vai mēs pareizi atradām viņu pašā planētas kodolā? Kāpēc, atšķirībā no augu apziņas, viņš atrodas blīvuma iekšienē, bet augu apziņa – pašas smalkākās būtnes iekšienē?

SB: Mēs gribējām, lai tas tiktu atrasts patstāvīgi. Lai ko mēs jums neteiktu, šīs zināšanas nenogultos tā, kā pašlaik. Tāpēc mēs uzsākām bezprecedenta ceļojumu Visa dziļumā, lai pieplaktu Visa Esošā Avotam empīriski.

Ceram, ka jūs ceļojumu iegaumējāt, neskatoties uz grūtībām, uz visu dzīvi.

Jā, ko tādu aizmirst nevar. Diemžēl es ne tik daudz spēju atpazīt un aprakstīt.

SB: Tu maldies. Tu visu saprati un visu aprakstīji, un pat vairāk nekā mēs gaidījām.

Šodien mēs šo ceļojumu turpināsim, un mēs sāksim ar to, ka iepazīstināsim jūs ar Avotu vēlreiz, taču iesim pie Viņa pa citu ceļu.

Vispār, kāpēc tu par jums baidies, ka tas būs sarežģīti?

Mēs pa ceļam pazaudējam grupas dalībniekus, tādēļ, ka viņiem ir kļuvis grūti. Viņi man atzinās, ka tādā augstumā neredz un nejūt!

Toties jūs sasniedzat cilvēka apziņas iespēju maksimumu. Kā tu domā, kvantu fiziķus, kad viņi atklāja savus likumus, visi viņus viegli saprata?

Viņiem vismaz deva Nobela prēmijas… pēc tam.

Nedzenies pēc panākumiem un naudas. Mēs paši tev to nodrošināsim. Pēc tam.

Es paskatījos uz mūsu grupas „margrietiņu” un izbrīnījos. No katra „ziedlapiņas” galiņa pašlaik uz augšu iziet personīgais kanāls, nākamajā līmenī šie vertikālie kanāli iziet plašumā. Sanāk paralēls savienojums.

Kā man to labāk saprast? Šodien mūsu grupa paplašinās gan uz augšu, gan plašumā, gan vēl kaut kā?

SB: Jūsu grupas nākamais līmenis izšķīst Visā Esošajā. Tu to redzi kā attāluma palielināšanos starp “brilkām”[2]. Pēc tam katra “brilka” taisa apgriezienu, cilpu un traucas pretim citām, uz augšu, kur jūs ieejat cita citā.

Kas tā par reakciju mums, kad mēs taisām cilpu?

Savdabīgs izvērsums, tikai ne zemes izpratnē, bet Venēras. Tas ir vecs paņēmiens, kā savākties viendabīgā Būtībā.

Un tālāk jūs esat Vienotajā Būtnē, kura sastāv no jūsu ugunīgajiem ķermeņiem.

No šejienes mēs startējam kopā. Mūsu uzdevums – dot jums maksimālu brīvību, lai aprakstītu to, ko jūs jutīsiet. Jūsu uzdevums – pilnīgi atslābināt ķermeni un ļaut ieiet dziļi savā iekšienē, pie Visa Esošā Sākotnes.

Sākotne – tas taču ir bezpersoniski? Tēvs un Dēls ir mūsu dzīves divas Sākotnes, bet mēs iesim pie Visuma Sākotnes vai Pasaules-ēkas Sākotnes?

Pie Eksistences Sākotnes, ja izsakās pareizi.

Daudz visumu ir pasaules-ēkā, daudz pasaules-ēku ir kādā Lielākā, bet Sākotne nav kaut kur tur, viņa ir katra no jums iekšienē, pašā smalkākajā plānā.

Bet uz pašu smalkāko plānu mēs tomēr iesim uz augšu, citādi jūs varat apmaldīties sirds Centra džungļos. Izvērsums – un jūs esat iekšienē.

 

Īsumā par meditāciju

Elpojam, atslābinoties kā Būtība, ieelpojam visumu un izelpojam visumu un Kosmosu.

Paplašināmies uz visām pusēm un ieejam savā ugunīgajā Dvēseles Būtībā. Iezemējam sevi planētas Centrā, paceļamies līdz Kristus-apziņas līmenim un pat līdz Viena Apziņai. Izvietojam savu apziņu apkārt planētai, kļūstam planēta.

Ieejam savā Saules aspektā.

Piesaucam mūsu Saules Skolotājus.

Paplašināmies un paceļamies. Atejam cits no cita plašā aplī. Taisām Venēras Kūleni – izvērsumu.

Es kā ugunīga dzirksts izlidoju no ķermeņa.

Visas dzirkstis ir izveidojušas vienu ugunīgu Būtību. Apzināmies Vienoto Būtību un iejūtamies šeit.

No mūsu centra radās uguns strūklaka, un mēs ieguvām tora formu. Mūsu uzdevums – iet uz sevis centru, kur mēs novietojam grupas apziņas stariņu.

Šajā torā ir visi apziņas līmeņi, līmeņiem atsaucas visas čakras.

Mēs ieejam horizontālā spirālē 90 grādu leņķī un ieskrūvējamies Centrā, tāpat, kā mēs ieejam savā sakrālajā sirds telpā.

Iedziļināmies. Ugunīgās daļas smalkajā plānā eksistē, kur vairs nav gaismas. Mēs ieurbjamies savā Centrā tāpat, kā mēs meklējām planētas Centru.

Ņina: Ķermenī ir silti, karstums, bet apziņā milzīga brīvības sajūta. Tas ir līdzīgi tam, kā milzīga telpa ir ietilpusi punktā, un tur nav bezdibenis, bet arī brīvi. Miriādes smalku pavedienu, no kuriem sastāv Veselais, un Viņš ir kustībā.

Mēs brīvā kustībā krītam lejup, un telpa zem mums sāk paplašināties, bet ātrums palielināties. Šeit nav ierobežojumu un portāla sieniņu. Priekšā – pilnīga apziņa, Būtne, kura apzinās, ļoti smalka, sastāvoša viscaur no apziņas. Es izšķīstu viņā, un manis “nav kļuvis”. Es izzūdu kā sāls kripatiņa vārošā ūdenī, un kļūstu Viss Šis.

Es – tā ir mūsu grupa. Mēs ieejam šīs Būtnes kolektīvajā apziņā, diezgan blīvā, stigrā apziņā. Bet es pagaidām nevaru justies Šī Būtne.

SB: Atsakies no sevis tagad. Tavs ego nepadodas...

Atsakos... Un, lūk, es jau esmu kļuvusi Būtība. Es sāku justies šī Būtne. Man ir vairāki desmiti piedurkņu-taustekļu, viņi ir līdzīgi saules stariem. Viņi ir spirālveida.

Tas ir Visums (vai pasaules-ēka). Katrs Tausteklis ir atsevišķs Lokālais Visums. Tausteklis sastāv no sfērām, tuvāk centram-ķermenim sfēras ir ļoti lielas un gaišas, tuvāk Taustekļa galam tās ir blīvas un tumšas. Taustekļa galā – kātiņi, pat blīvāki nekā Zeme.

Saule atrodas Taustekļa izejā no Ķermeņa, bet planētas ir savāktas Taustekļa pretējā galā. Viņas ir savāktas kaudzītē, pat nepateiksi, ka viņas riņķo ap Sauli. Saule ir vienā pusē, planētas – otrā.

Tas ir ne cilvēka skats uz planētām.

Jo augstāks ir Būtnes vibrāciju līmenis, jo tuvāk viņa ir Visuma Centram-Ķermenim.

Starp taustekļiem lido kuģi. Starp tiem nav ne telpas, ne laika, un tie var ātri nonākt no visuma visumā.

Šeit nav ne krāsas, ne uguns. Apvalks ķermenim, kurš satur pasaules (roka, Tausteklis), ir līdzīgs smalkai, porainai bālganai ādai.

Taustekļi-rokas var savienoties-saplūst.

Mūsu Skolotāji izzina kopā ar mums, viņiem ir savas apzināšanās un sapratnes. Ir svarīgi, lai mēs patstāvīgi atklātu savu potenciālu.

SB: Visu, ko jūs apgūstat, jūs ienesat cilvēces potenciālā. Šīs zināšanas tā vai citādi izrādīsies visas cilvēces rīcībā un tiks pētītas vēlāk.

Mēs dodamies pie Centru Centra, iedziļināmies Kodolu Kodolā.

Šeit iekšienē atskanēja sprādziens. Tas bija ļoti skaidri izteikts.

Mēs dodamies tālāk pie Centra – Sprādziena Avota, vēl iedziļināmies. Ir kļuvis ļoti karsts.

Esmu sadalījusies atomos.

Olga: jūtu lielu interesi. Šī būtne caurauž mani un pēta.

Vēl un vēl vairāk izklīstu un diferencējos. Meklēju Sākotnējo Atomu – Avotu.

Es atradu viņu kā Protonu, un mēs riņķojam kā elektrons, pa Visumu Centrālā Atoma orbītu.

Iekšā iekļūt nav iespējams. Es esmu kā pavadonis, bet Protons kā planēta.

Šis “protons” viss ir nelīdzens, izrakņāts kā meteorīts.

Ar zobiem jūtu SKAŅU, līdzīgu OMMMM. Tā arvien vairāk mani satricina.

Tatjana: Jo vairāk ieskrūvējies Centrā, jo kļūsti blīvāka, apzinošāka, jūtošāka. Vislielākās koncentrācijas momentā izklīdu daļiņās, paplašinājos, saglabājot Centrā visus sakarus ar daļiņām.

Ņina: Miers, no kura gribas nonākt pie kaut kādas kustības.

Tatjana: Vienlaicīgi maza un Lielā.

Lūdzu Skolotājiem dot mums uzvednes vai lielāku apzināšanos.

SB: Vērsieties pie jūtām, tās pateiks jums priekšā patiesību.

Mūs atgriež sirdī no galvas.

Aktīvs miers. No vienas puses – harmonisks, vienmērīgs un ļoti augts emocionālais fons. Mums tas ir pārmēru augsts emociju ziņā.

Bet tomēr Debesu Tēvs skan citādi! Kam pieder šīs vibrācijas?

Skolotāji meklē un nevar atrast atbilstības cilvēka jēdzienos, paskaidro, ka mēs esam pirmatklājēji, un tagad pašiem ir jāsaprot un jāizjūt tas viss.

Ņina: Pieņemšanas sajūta, labuma sajūta. Bet nav vēlēšanās tajā ilgi piedalīties. Karstums.

Olga: Es esmu apvalks. Griežos, jūtu svara palielināšanos. Ieklausos arvien vairāk, un pievilkšana pastiprinās. Daudz gaismas.

Izvērsums un atkal pacelšanās par vienu slāni.

Iekšienē – pastāvīgs, nepārtraukts ugunīgs ekstāzes stāvoklis, vienmērīga, ļoti augstu vibrāciju telpa.

Mēs ieejam dziļāk. Atkal atveras un paplašinās kodols, un mēs iedziļināmies.

Tatjana: Tāda sajūta, kas es ļoti blīvi apzinos matēriju, cauraužot to pilnībā, un turpinos līdz savam vislielākajam apvalkam. Es esmu Visur.

Aiz paša lielākā apvalka telpa ir bezgalīga...

Bezgalību ārpusē mēs varam saprast, bet bezgalību uz iekšieni?..

Tas mūsu apziņai ir pārāk nepierasti. Mums ir jālauž sava apziņa, lai saprastu, ka tāda pati bezgalība ir iekšienē.

Mēs jau esam izgājuši no ugunīgās ekstāzes un iedziļinājušies ļoti smalkās vibrācijās.

Arvien smalkāku vielu mēs jūtam, kā vakuumu materialitātē, bet arī kā koncentrētāku apziņu. Sajūta, ka mēs ieejam Tīrajā Apziņā.

Izejam no Vielas un ieejam Tīrās Apziņas apgabalā.

Olga: Sajūta: Vissmalkākā un Vismaigākā izvirdums.

Ņina: Tumši violetā telpā spožs balts punkts, kurš gluži kā bēg no manis, kaut arī tiecos viņam pietuvoties.

Mēs it kā karājamies šeit, ap mums ir parādījusies gaisma, taču viņa nav starveidīga. Tā ir pati telpa, kas mirdz, un telpa – tā tad Es arī Esmu.

Skolotāji grib pievest mūs pie pirmās domas, no kā viss noticis.

SB: Pacentieties saprast Sevi. Jūs tagad Esat Radītājs. Jūs visciešāk esat pietuvojušies Pirmsākumam, Jēlajam materiālam, kurš vēlāk apauga ar idejām, radījumiem, domām, plūsmām. Bet tagad – lūk, viņš, Radītāja sākotnējais stāvoklis.

Jūtu kā vienmērīgu, klusu, maigu, svētīgu stāvokli. Tā ir ne tikai tīrība, bet sterilitāte. Mums sterilitāte ir zināms nedzīvīgums, tā “aizvāc” visu, kas dzīvo, kas ir netīrs. Bet viss, kas dzīvo – jau ir netīrs, tāpēc ka sastrādā pieredzi, un Pirmsākums apaug ar kaut ko, kas vairs nav Pirmsākums.

Vibrācijas pastiprinās, plūsmas ir stiprākas, skaņa kļūst augstāka. Sasprings, uzvilkts stāvoklis, pirms Sprādziena. (Sprādzienu mēs jau izgājām, bet tas ir vēl Pirms Sprādziena.) Tas ir pirms-sprādziena stāvoklis, un mēs ejam vēl tālāk dziļumā.

SB: Ko jūs varat apzināties?

Tatjana: Es gribu izpausties.

Larisa: Kaut kas, kas dus pats par sevi.

Ņina: Esmu tur, kur Nekas Nenozīmē...

Jā, visas nozīmes tika atklātas vēlāk... te sterilitāte, tīrība, domu, enerģētisku sajūtu, jūtu neesamība.

Ir stipru vibrāciju, gaismas, skaņas sajūta. Visas sajūtas atnāks vēlāk.

SB: Mēs esam nonākuši galā.

Šeit ir tumšā daļa, kā kāpuru grauzums, portāls, padziļinājums. Mums ir jāienirst šajā padziļinājumā, lai “nokristu dibenā”.

Krītam.

Šeit ir pilnīga izšķīšana, prostrācija, nekas, pilnīga aizmirstība, visa neesamība. Ne skaņas, ne mirdzuma, ne kustības. Ir palikusi tikai apziņa, ka Es Esmu.

Lūk, viņš – Stāvoklis Es Esmu. Tīra apziņa. Visa pārējā neesamība. Tikai apziņa.

Tatjana: Bezgalīgs līdzens apziņas lauks, kurš koncentrējas. Man skan: Kādēļ? Es dalu sevi, atdalot vienādas Veselas Daļas no Sevis. No citas Es.

No šejienes, kad vēl nekā nebija, sākās Visa, Visa radīšana. Atcerieties, mēs bijām sprādzienā, pēc tam uz sprādziena sliekšņa. Bet Tagad Tīrās Apziņas izejas punktā.

Tā ir tikai potenciālā enerģija. Šeit nekas nekustas, neviens nedomā, nekā nav, un neviena nav. Ir tikai sajūta Es Esmu.

Mums Pirmsākums vienmēr likās pats viedākais, kuram piemīt zināšana par visu, par visu pieredzi. Tas ir tas, uz Ko jātiecas. Tā ir Dievišķā mīlestība. Sākotne, Svētība...

Bet šeit tā nav.

Tas būs pēc tam. Mēs šeit esam PIRMS Debesu Tēvu, Visumu celtnieku radīšanas. Viss būs pēc tam, pēc Sprādziena.

Tas mums māca, ka visu var izzināt tikai empīriski, caur paša pieredzi.

Par Pirmsākumu raksta daudz, bez pabūšanas Šeit. Viņi raksta pēc saviem priekšstatiem.

Ar mums kopā ceļo Saules Skolotāji. Viņi arī savā veidā pēta TO.

Ir daudz dažādu čenelingu un mācību par To, taču šeit vēl neviens nebija bijis!

Lūk, viņš, Avots, pavisam citāds!

Mūsu uzdevums – atnest šo vēsti, Kas Te Ir.

Tas ir līdzīgi zināšanai par Monādi, par kuru mēs domājām kā par savu avotu, kurp mēs atgriežamies. Pēc tam mēs noskaidrojām, ka tas ir aizmetnis, kurp mēs nevaram atgriezties, kā neatgriezīsimies dzemdē. Mēs esam kļuvuši pārāk Lieli.

Ņina: Atnāca doma, ka tieši no tā tad arī var radīt to, ko vēlies.

Tatjana: Neitralitāte.

Larisa: Bezpersoniska, amorfa.

Olga: Ne aktivitātes, ne pasivitātes, ne miega, ne apzinātības, silti un labi.

Apzinieties, ka ar ŠO BŪTNI mēs nevaram sarunāties! Nav ar ko runāt! Apzinieties, ka mēs no viņas nevaram saņemt čenelingus!

Mums likās, ka Absolūtais-Absolūtais visu var mums izstāstīt... Neko Viņš nevar izstāstīt, šeit, šajā līmenī nav nekādas pieredzes!

Mēs viņu apzināmies, un Viņš mūs apzinās. Mēs iebāzāmies tur, kur cilvēki vēl nav bāzušies...

Mēs šeit esam, tikai pateicoties tam, ka planētas apziņa sāka strauji paaugstināties, aizgāja daudzi aizsegi, un mēs savienojāmies ar Saules Brāļiem. Pašlaik ir tāds moments, ka mēs varam uz šejieni izlauzties, mūs var pacelt, un mēs pēc apziņas esam tam gatavi.

Šī Būtne ir Bezpersoniska, un ar viņu nevar sazināties. Personības parādīsies vēlāk. Tie būs Debesu Tēvi.

Es esmu Viss, kas te Ir. Vairāk nav neviena.

Pēc cilvēka priekšstatiem šo Absolūtu vēl kāds radīja, Lielāks Absolūts. To arī kāds radīja, un tā droši vien līdz bezgalībai.

SB smaida, joko un saka, ka laiks atgriezties mājās.

SB: Mēs reizi pa reizei šeit ienāksim, nāksim šurp pēc dažādām tēmām. Mēs neatvadāmies no šīs vietas, tāpēc ka tai ir jātiek apzinātai no jauniem apziņas līmeņiem, no SB, Planetārā Logosa augstāko saprātu skatpunkta.

Sanats Kumara: Ir ugunīgais slānis. Un to vietu, kur jūs bijāt, var saukt par virs-ugunīgo slāni, ugunīgā slāņa ciltstēvu. Šī vieta ir rezervāts visām apziņām.

Tā turēs visu visumu ap sevi, pievilks sev visus. Un tas pats Atoms, ap kuru jūs riņķojāt, tas ir tas, kas sevī satur visa visuma (visuma plašā nozīmē) visas programmas. Šajā milzīgajā Atomā ir ietverti visi potenciāli, visas nākamās zināšanas, visas apziņas, visa nākamā matērija – atomi. Un viss, ko jūs pagaidām neapzināties.

Un tas viss joprojām attīstās tieši no šī Centra, neskatoties uz to, ka jūs nejutāt, kā tas ir – nejutāt domas, programmas, noskaņojumus un to, pie kā jūs esat pieraduši. Jums tas ir ārpus matērijas.

Dabiski, tas ir ārpus matērijas. Dabiski, tas ir vakuums. Dabiski, tā ir vide bez magnētisma, bez gravitācijas, bez laukiem. Tas ir sakopojums no potenciāliem, nākamajām idejām, kuras pēc tam pārvērtīsies idejās, un pēc tām sāksies celtniecība. Jūs nonācāt mūsu pasaules, kurā atrodamies, eksistences sākumā.

Larisa: Brahmas Miegs.

Ņina: Neskatoties uz to, ka klusums un labums, bet ar mūsu frekvencēm tur ilgi ir pagrūti. Patiešām gribas uz mājām.

Olga: Sākotnējais. Un mēs visi no turienes, un visu smeļam no turienes.

Skolotāji mūs jau radina ne tikai kustēties, ne tikai radīt, bet arī pie stāvokļa bez fiziskas kustības, līdzīgi domas kustībai, kad ķermenis ir nekustīgs.

Atstājam šeit savus parakstus, lai mēs pēc varētu patstāvīgi...

SB: Pat nemēģiniet, jums vēl ir pāragri patstāvīgi...

 

http://kosmos-21.blogspot.ru/2013/09/normal-0-21-false-false-false.html

Laiks pēc Lielā sprādziena

Notikums

Cik gadu pirms mums

0

Lielais sprādziens (singularitāte)

13,7 mld. gadu

10-35–10-33 sek.

Inflācijas ēra

 

10-33 sek.

Kvarku-gluonu plazma

 

10-5 sek.

Kvarki savienojas protonos un neironos

 

10-3 sek.

Ūdeņraža un hēlija atomu sintēze

 

1-3 min.

Vieglo elementu līdz pat boram izveidošanās

 

370 tūkst. gadu

Visums kļūst caurspīdīgs. Izstarojas KMF[3].

 

200-500 mlj. gadu

Pirmo zvaigžņu un protogalaktiku dzimšana

13,5-13,2 mld. gadu

3,3 mld. gadu

Nobriedušu galaktiku, kvazāru un Piena Ceļa vecāko zvaigžņu izveidošanās

10,4 mld. gadu

8,1 mld. gadu

Rodas Saules sistēma, tajā skaitā arī Zeme

5,6 mld. gadu

 

Pievienots 27.04.2016

http://www.sanatkumara.ru/stati-2016/seansi-solnechnogo-bratstva-20-21-aprelya

Tulkoja Jānis Oppe


[1] WMAP (Wilkinson Microwave Anisotropy Probe) – NASA kosmiskais aparāts, paredzēts reliktstarojuma pētīšanai, kurš izveidojās Lielā sprādziena rezultātā. Palaists 2001. gada 30. jūnijā. No 2001. gada oktobra līdz 2009. gadam pārraidīja uz Zemi debess sfēras skenēšanas rezultātus; balstoties uz datiem, tika sastādīta debess radiokarte. (https://ru.wikipedia.org/wiki/WMAP)

[2] Pirmoreiz dzirdu šo vārdu (брылка). Ir tāds vārds vārdnīcās! Brilkas – aploce, malas, riša, lauki, mežmala (http://enc-dic.com/word/b/Brla-6719.html). Mēs mentālajā plānā izskatāmies kā koncentriski apļi, brilkas pēc viņu izteiciena.

[3] KMF - kosmiskais mikroviļņu fons (Tulk. piezīme)