Nevajag komandēt visumu

(Neērti jautājumi)

16 04 07

16.04.06.

Dārgie draugi! Atkal es uzdodu neērtus jautājumus, lai labāk saprastu: kurp mēs ejam, vai mums ir galva uz pleciem un kā ar mums manipulē.

Esmu jau rakstījusi, ka ir prakses, kuras vajag pareizi saprast, gan redzēt, gan atšķirt, gan uzdot sev daudz jautājumu, tajā skaitā gan tiešus, gan neērtus, lai saprastu, kādēļ un kāpēc tā jādara. Un vai es varu tā izdarīt?

Koučingā ar vienu no manām kolēģēm noskaidrojās, ka viņi grupā ir taisījuši praksi “DVĒSELES DAĻIŅU ATKALAPVIENOŠANA VIENOTĀ VESELĀ DVĒSELĒ UN ENERĢĒTISKO PLĀNU ATKALAPVIENOŠANA VIENOTĀ VESELĀ”.

Es par to ieinteresējos un tagad gribu pakomentēt. Kādēļ es “lienu” ar saviem komentāriem? Tā atkal ir mācība par apzināšanos un atšķiršanu. Un kā citādi mēs iemācīsimies atšķirt un spriest? Domāju, ka tamlīdzīgu prakšu ir daudz interneta plašumos. Aicinu uz prasmi un sapratni, uz ko ir spējīgs cilvēks un vai viņam ir atbildības robežas galaktiskās sabiedrības un savas Lielās dvēsele priekšā.

Lūk, teksts ar nelieliem īsinājumiem.

...šīs dzīves, un ne tikai šīs, laikā cilvēks sevi pa gabaliņiem zaudē. Viņš atstāj savas dvēseles daļas, kuras izrādās piesaistītas cilvēkiem, vietām, situācijām. Zaudējot sevis daļas, mēs zaudējam savu personisko spēku. Un tā noteiktā vecumā izrādāmies tik apkosti un bez barošanas, ka žēl skatītes, šis skats atgādina ābola apgrauzu.

Tādu praksi mēs taisām trešajā pakāpē. Tās autors nav zināms, bet es to paņēmu no Sela Reičela. Viņš arī ir rakstījis, ka dažās planētas vietās, tur, kur mēs esam mīlējuši un ieauguši valstī, pieķērušies reliģijai, cilvēkam, dabai, mēs esam atstājuši sevis daļiņu. Tas varēja būt arī ceļojumos. Tiesa, aicinājumu mēs taisījām vienu reizi – mēs sākumā savācām savus enerģijas fragmentāros gabaliņus no dažādām vietām, un nāca enerģijas pieplūdums, bet ar otru sūtījumu mēs atdevām tādus pašus citu cilvēku gabaliņus, kurus glabājam sevī, un gāja skaidrs enerģijas atplūdums.

Turklāt bija skaidri sajūtams enerģijas pieplūdums pirmajā gadījumā un atplūdums otrajā.

Pārejam pēc atsūtītās prakses apraksta tālāk.

Visi dvēseles fragmenti atrodas visumā un gaida savu stundu, lai atgrieztos mājās.

Kā zemes fragments ir nonācis visumā? Viņš nespētu pacelties augstāk par zemes dvēseli, būtu pabeidzis savu pacelšanos, saplūstot ar viņu. Kur nu viņam taisni uz visumu? Autors nesaprot dvēseles uzbūvi, viņš vienkārši nekad nav bijis dvēselē, bet ja ir bijis, tad nav redzējis.

Sākotnējā avotā ir rakstīts, ka eksistē eņģeļi, kuri palīdz mums veikt savienošanos ar sevi pašu. Tādēļ aicinājums ir jāizrunā trīs reizes.

Pirmais dvēseles sauciens sasauc jūsu dvēseles daļiņas, un viņas sāk taisīties uz mājām.

Otrais dvēseles sauciens steidzina viņas.

Trešais dvēseles sauciens atver atgriešanās eju un pievelk.

Eņģeļi vāc cilvēka enerģijas zemes fragmentus no citām dzīvēm vai no šīs dzīves. Skaidrs, ka to nedara pats cilvēks. Un cilvēka Spēkos ir vadīt astrālos un mentālos Palīgus. Nedomāju, ka zemes dvēseles fragmenti var lidot kaut kur citā galaktikā vai pat Plejādēs. Un, ja arī tur lido, tad tie nav zemes struktūras fragmenti, bet tie lokālie fragmenti, un kādēļ viņi zemes dvēselei?

Jums ir jāapsēžas jums ērtā pozā, jāizdara dziļa ieelpa un jāizsaka aicinājums.

Rituāls, lai atgrieztu pazaudētos plānus(?), dvēseles daļiņas, enerģētiskos dubultniekus(?)

“Es, (vārds, uzvārds), pasludinu visam Visumam un aicinu manas dvēseles visas daļas, kaut kur izmētātas, atgriezties manas dvēseles klēpī un atkalapvienoties vienoti. Es pasludinu šo aicinājumu visam visumam, es sūtu to uz visiem viņa kaktiņiem. Lai manu aicinājumu izdzird visi!”

Izdarīt dziļu ieelpu un izteikt otro aicinājumu.

“Es, vārds un uzvārds, uz kosmiskā sludinājumu dēļa izsludinu visām manas dvēseles daļiņām, pazaudētām Visumā, kāda nozagtām vai kādam uzdāvinātām, atgriezties pie manis un atkalapvienoties vienā manā vienotajā Dvēselē. Tā ir tikai MANA dvēsele, un tikai man ir tiesības uz viņu, jo viņa esmu es, bet es viņa.”

Uzdāvināji, bet pēc tam atgriez uzdāvināto?

Interesants turpinājums. Viss visums dzird tevi un pakļaujas tev. Vai nav pārāk ambiciozi? Jūs esat pārliecināti, ka mūsu zemes eņģeļi-palīgi metīsies visumā un sāks tur strādāt ar Atmu?

Atma jau tāpat savieno visus mūsu fragmentus ar visu visumu Vienotajā Dvēselē un Vienā (Atmans) Dvēseles plānā.

Es, zemes Taņa, Vera vai Nataša nolēmu neuzticēt tādu savienošanu Atmai un izdarīt korekciju savam Atmanam?

Jeb es nolēmu visus savus fragmentus no visām planētām un zvaigznēm pievilkt sev – zemes kripatai?

Ko es daru ar tādu aicinājumu?

Un kādēļ man no visa visuma vākt manus Būtības fragmentus, kad visumā ir pavisam citi dvēseles aspekti, kuri ir iemiesojušies dažādās galaktikās, galaktikas dažādos reģionos, visos plānos, citās nelīdzīgās apziņās. Viņi ar turpmāk attīstās, aug un vairojas (dalās, fragmentējas, izsējas), un katram fragmentam ir savs liktenis. Jeb es vācu kaut kādus atrautus gabalus, lauskas, kuras kā netīrumi vairs nevienam nav vajadzīgi?

Jeb man ir pilnvaras izmainīt kaut vienu atomu visumā? Kad man būs tādas pilnvaras, tad man to pateiks. Un tad es domāšu uz priekšu un zināšu, ar ko es strādāju, ko es daru un KĀDAS SEKAS ir visumam un būtnēm, viņu apdzīvojošām. Tā ir pieauguša cilvēka atbildība.

Un tagad mums tādā mērā neuztic pagaidām smalko plānu, ka ir ieslēguši mūsu atbildību planētas ietvaros. Aizsegs – tā nav ilūzija. Tās ir mūsu iespēju robežas. Un mūsu iespēju robežas ir planēta. Jo cilvēks ir planēta. Un arī ar planētu mums ir jāstrādā nevis no zemes duālās apziņas (varētu sabombardēt visus vai izdedzināt ar karstu dzelzi!), bet no Augstā Mentālā aspekta. Tur mēs jau esam pieauguši, un mums ir daudz Skolotāju. Gan apziņa tur ir cita, gan sapratnes.

 

Var ieraudzīt interesantu skatu, kā maziņas dzirkstelītes mazītiņu zvaigznīšu veidā savācas vienkopus, grupiņās sakārtojas līnijā un 45% grādu lokā izkārtojas jūsu priekšā. Ir, kuras nāk pa vienai, ir pāros, grupās. Tas ir atkarīgs no tā, cik stiprs ir bijis trieciens. Dažreiz var redzēt, ka daļiņas ir kaut kā bojātas, tas ir mājiens, ka viņām ir nācies iziet ņirgāšanos un vardarbību. Var ar viņām parunāt un pajautāt, kas viņas ir novedis pie tādas deformācijas.

Dažreiz atgriežas veseli plāni – dubultnieki.

Un kādēļ tad tas? Plāni-dubultnieki ir paralēlas zemes dzīves. Un kādēļ jums tāds juceklis? Ko šie realitātes plāni darīs jūsu dzīvē? Padomājiet, vai nesajuksiet prātā?

Dziļa ieelpa un trešais aicinājums.

“Es, (vārds, uzvārds), vēršos pie visām savas Dvēseles daļiņām, kuras atgriezās, savienoties vienoti vienā manā vienotajā Dvēselē. Jūs man esat vajadzīgas, un es gribu jūs.”

Šis trešais aicinājums ir apstiprinājums jūsu gatavībai kļūt veselam un laimīgam, jūs atbildat par savām darbībām.

Kad trešais aicinājums ir izteikts, dzirksteles sāk virzieties uz jūsu pusi.

Viņas no loka atvienojas pa vienai no labās puses uz kreiso, un caur saules pinumu ieiet jūsos.

Saules pinumā ieiet mentālās enerģijas. Nezinu, cik jūs būsiet apmierināti, visus savus mentālos atkritumus savācot atpakaļ. Dzīves procesā mēs kaut ko ražojam, kaut ko atlaižam un atlaižam... pārestības, nepiedošanas, vainu, nožēlu un citu nevajadzīgo no sevis.

Bet šeit ir aicinājums, līdzīgs tam, ka es savācu visus manu dzīvības procesu atlikumus visos plānos un dzīvēs.

Pats galvenais (tiem, kuri lasa), ka eņģeļi atsaucās manam aicinājumam un stipri sablīvēja mani. Un tagad es dodu aicinājumu aizvākt visu nodzīvojušo un nevajadzīgo, atkal attīrīt mani līdz kristāliskai tīrībai.

Jo lielāks ātrums, jo mīkstāka ir daļiņu ieiešana. Pagaidiet, kamēr visas dzirkstelītes ieiet jūsos, savienojieties ar sevi. Tuvākajā laikā notiks jūsu dvēseles savienošanās un izdziedināšanās, kurai nav līdzīgu. Dažādas jūtas pārpildīs jūs: iekšējs prieks un aprimums, atgriešanās mājās sajūta. Sākumā jūs varat just pārpildīšanos ar enerģiju un enerģijas kustību, it kā būtu atjaunojies viss gaismas ķermenis, katra daļiņa atradusi savu vietu. Pēc tam sajutīsiet siltuma viļņus, kuri izplūdīs pa visu ķermeni. Pēc tam ir jāveic piedošanas un atkalapvienošanās ar Dvēseli rituāls. Tas nav mazsvarīgi, jo jūs paši radījāt stāvokli, kad daļiņas varēja pazust, iespējams, iekšēja konflikta dēļ. Ir svarīgi to saprast!

Tālāk seko sevis pieņemšanas un sevis svētīšanas rituāls. Tas neizraisa nekādus iebildumus. Dariet kaut katru dienu!

Pirmais iebildums. Nedzird jūs viss visums! Jūs esat vieni no niecīgiem atomiem viņā. Jau planētas Mentālā apvalka līmenī jūsu aicinājums no Taņas vai Vaņas (Es,vārds, uzvārds) noslīkst Planetārajā Vienotībā un tālāk neiet. Visums ar grūtībām atšķir planētu tumšajā plānā.

Cita lieta, ja jūs pa apziņu izejat uz savu Vienoto Dvēseli un strādājat no tā līmeņa. Bet tur, Vienotās Dvēseles līmenī, jūs pēkšņi sākat saprast, ka visi Dvēseles fragmenti jums jau ir, un vākt neko nevajag. Jūs Sevī savienojat visus Dvēseles fragmentus, kuri ir būtnes uz visām planētām un visās realitātēs.

Otrais iebildums. Nav doti vēl jums Spēki vadīt visumu. Nav jums tādu pilnvaru. Nav tādu Spēku (pagaidām). Varenība pagaidām nav atklāta. Un paldies Dievam! Citādi jau sen būtu pārtaisījuši visu visumu pēc savām pavēlēm.

Ja neticat, ka nav tādu Spēku, tad pamēģiniet vismaz mākoņus pārbīdīt, lietu pārtraukt, tās ir jūsu pilnvaras. Šīs iespējas pašlaik atklājas, un ir Palīgi zemes plānā. Viņi ir astrālā un mentālā. Pamēģiniet pastrādāt kaut vai ar zemes Spēkiem. Iemācieties, un pēc kustināsiet visusmus un Atmas. Vēlāk.

Trešais iebildums. Tā atkal ir duāla izpratne, ka ir jāsavieno tas, kas reiz fragmentējās. Mēs kā Dvēsele atjaunojamies tur, kur ir sabojājies vai saslimis. Tas ir reģenerācijas, izveseļošanās un izdziedināšanās process. Kāpēc mums vecā aste, ja mums ir izaugusi jauna?

Ceturtais iebildums. Visi zemes Dvēselei vajadzīgie zemes Dvēseles fragmenti – tās ir inkarnācijas visos plānos – fiziskajā, astrālajā, mentālajā, budhiālajā. Tās ir sēklas, no kurām ir izauguši koki. Kokus atpakaļ sēklās neatgriezīsi, un viņi turpina augt patstāvīgi, pieaugot un dodot Dvēselei arvien jaunas un jaunas dzīves iespējas uz planētas. Un pats pārsteidzošākais, ka šie fragmenti neatgriežas Dvēselē, bet nes viņai savas veltes – pieredzi. Un turpina patstāvīgi attīstīties tālāk mentālajā un augstākos plānos. Par to runāja Sets (Džeina Robertsa). Pagaidām ne gluži vēl mans zemes prāts ieiet šajos jēdzienos, taču loģiski pieņem tos. Kā augs sēj sēklas un negrib, ka sēklas atgrieztos augā, tā arī Dvēsele sēj un sēj savus fragmentus-Sēklas, lai izaugtu par mežu. Un katrs Koks (Dvēseles Koks) būs patstāvīgs, nevis taisīsies nirt atpakaļ auglī, kurš viņu radīja.

Par ko tad ir fragmentu vākšanas prakse?

Par to, ka UZ ZEMES ir tādi fragmenti, un tā strādā Zemes plānā.

Par to, ka kā Dvēseles zemes fragments jūs varat (garīgā ceļa rezultātā) savākt savus daudzdimensionālos aspektus kā Augstākos Es un zemākos es un kļūt par Vienotu Daudzdimensionālu Būtību.

Uz to tiecamies mēs visi, taču to mūsu vietā eņģeļi nekad neizdarīs.

Tas ir Ceļš.

 

Pievienots 07.04.2016

http://sanatkumara.ru/stati-2016/ne-nado-komandovat-vselennoy

Tulkoja Jānis Oppe