Iedvesmas reālums

(Šri Juktešvars, 2016. g. ziemas sesija, 3. mācība)

16 01 13

16.01.12.

Dārgais Šri Juktešvar! Lūdzu piedošanu, ka iztaisīju tādu lielu pauzi. (Es izgāju Ēriksona hipnozes kursu.) Mēs varam turpināt mūsu apmācību.

Viss, kas attiecas uz tavu apmācību, mums ir svarīgi. Tu droši vien jūti mūsu klātbūtni apmācības laikā?

Nē, apmācības laikā klasē nejutu, toties divas naktis bija vienkārši ugunīgas.

Mēs centāmies tev atvieglot jaunu zināšanu apgūšanu, un vēl rekomendētu tev pēc iespējas vairāk mācīties un apmeklē pēc iespējas vairāk kursu.

Jā, protams, es to ļoti gribu, un gribu radīt „iezemētus” seminārus, ar lielāku ievirzi uz citu cilvēku realizēšanos. Taču mani plāni jūk pa vīlēm! Kā paspēt visu pasaulē, jo manas grāmatas taču arī man ir ļoti svarīgas!

Noticēsim, ka visu, kas vajadzīgs, tu paspēsi, un viss, kas tev vajadzīgs tagad, atnāks laikā.

Es jūtu zināmu badīgumu pēc zināšanām, kuru remdēju un nevaru remdēt. Es gandrīz nepaspēju lasīt. Man vajag vairāk kustēties, mans ķermenis lūdz. Es gribu radīt videokursus. Es sapņoju uzrakstīt vēl grāmatas, jo materiāls taču stāv dīkā! Es tā gribu apmācīties, un, pats galvenais, lai apgūtu šo apmācību un to pielietotu!

Mēs tev palīdzēsim, jo ne velti taču mēs esam blakus. Mēs radīsim notikumus, bet tu ieklausies un strādā nepagurstoši!

Lieliski, pateicos! Viss, kas man tagad vajadzīgs, vienkārši krīt rokās!

Labi, sāksim mācību. Mēs redzam, ka tu centies, taču redzam, ka var vēl atrast laiku.

Es piekrītu. Man liekas, ka manī un manās interesēs ir sācies kaut kāds ass pagrieziens. Taču pagaidām neesmu sapratusi, kurp mēs pagriežamies.

Tev arī nevajag, vienkārši esi laimīga!

Šodien runa būs par enerģijām, kuras jūs esat apguvuši seansu ar Saules Brālību laikā.

(Nāk apbrīnojama enerģija, kura šodien jau bija atnākusi. Pacentīšos viņu aprakstīt: gluži kā pērļaina krāsa, mīksta un ietīstoša, ne silta un ne vēsa, indiferenta, taču tik patīkama, ka es gribētu viņā vienmēr dzīvot.)

Tā ir mūsu dāvana, mūsu izgudrojums, mūsu atklājums un radījums. Mēs mēģinām katram no jums (kas ir SB Skolā) savdabīgu barojošu vidi, kura sastāv no neitrīno.

?

Jā, no neitrīno…

Mēģinu saprast, kas ir neitrīno. Izvēlos no fiziskā teksta tikai to, ko varu saprast.

Avots

Neitrīno (itāļu. neutrino – neitroniņš, pamazināmais vārds no neutrone – neitrons) – neitrāla fundamentālā daļiņa ar pusveselu spinu, kura piedalās tikai vājajās un gravitācijas mijiedarbībās un pieder leptonu klasei.

Mazas enerģijas neitrīno ārkārtīgi vāji mijiedarbojas ar vielu: piemēram, neitrīno ar enerģiju 3 – 10 MeV brīvā noskrējiena garums ūdenī ir kārtu 1018 m (ap 100 gaismas gadu). Katru sekundi caur laukumiņu uz Zemes ar 1 cm2 laukumu iziet ap 6x1010 Saules izlaistu neitrīno, taču viņu ietekme uz vielu praktiski nav jūtama. Tajā pašā laikā augstu enerģiju neitrīno tiek sekmīgi konstatēti pēc viņu mijiedarbības ar mērķiem.

Takaaki Kadzita un Artūrs Makdonalds saņēma 2015. gada Nobela prēmiju fizikā „par neitrīno oscilāciju, kuras parāda, ka neitrīno piemīt masa, atklāšanu”.

Avots

Neitrīno (itāļu. neutrino, pamazināmais vārds no neutrone – neitrons) – elektriski neitrāla elementārdaļiņa ar miera masu, daudz mazāku par elektrona masu (iespējams, vienādu ar nulli), Spinu 1/2 (Planka konstantes vienībās h) un izzūdoši mazu, redzams, nulles magnētisko momentu.

N. tiek izstaroti atomu kodolu Beta sabrukšanā, K satveršanā, satveršanā ar μ kodoliem un, sabrūkot nestabilām elementārdaļiņām, galvenokārt pī mezoniem (Sk. Pī mezoni) (π+, π-), K mezoniem (Sk. K mezoni) un mioniem. N. Avoti ir arī Kodoltermiskās reakcijas zvaigznēs.

N. piedalās tikai vājajā mijiedarbībā (Sk. Vājās mijiedarbības) un gravitācijas mijiedarbībā un nepiedalās elektromagnētiskajā un stiprajā mijiedarbībā. Ar to ir saistīta N. ārkārtīgi augstā iekļūšanas spēja, kura ļauj šai daļiņai brīvi iet cauri Zemei un Saulei.

Eksperimentāli nav iespējams izslēgt N. ļoti mazas masas esamību. Ja N. masa nav stingri vienāda ar 0, N. var būt magnētiskais moments, un tātad tas var piedalīties elektromagnētiskās mijiedarbības procesos.

Neitrīno dabiskie avoti. Dabiskā radioaktivitāte. Jebkurš kosmisks ķermenis, tajā skaitā arī Zeme, satur ievērojamu daudzumu radioaktīvu elementu un ir N. avots.

Eksistē hipotēze, ka superaugstu enerģiju N. ir cēlonis ļoti spēcīgām atmosfēras lietavām (sk. Kosmiskie stari).

Ķīmisko elementu kodoltermiskās sintēzes reakcijas ir pamata mehānisms N. ģenerēšanai Saules un zvaigžņu lielākās daļas dzīlēs (viņu “kodol”-evolūcijas periodā).

Vielas neitronizācija tas ir, protonu pārvēršanās neitronos pēc shēmas р + е- → n + νe, var kalpot kā spēcīgs N. avots, kad zvaigzne kaut kādu cēloņu dēļ zaudē gravitācijas stabilitāti un kolapsē, pārvēršoties neitronu zvaigznē (Sk. Neitronu zvaigznes). Turklāt milzīgs skaits N., ar vērtības kārtu vienāds protonu skaitam zvaigznē (Neitrīno 1057), tiek izstarots sek. simtdaļās. Ja kolapsē karsta zvaigzne, neitronizācija notiek kopā ar procesiem, kādi raksturīgi karstai plazmai. Tāda situācija iespējama, sprāgstot supernovām un pie gravitācijas kolapsa (Sk. Gravitācijas kolapss).

Tā ir jauna enerģija, kura veicina jūsu virzību uz augstāka sava aspekta apgabalu.

Astrāli-mentālu vai astrālu?

Grūti viņu nosaukt jebkādā nosaukumā, tāpēc ka tādas vibrācijas jūsu valodā nav. Tu taču saproti, ka tagad ir iespējams radīt jaunu realitāti? Un kādēļ gan jums iet iekšā novecojušā pasaulē, piepildītā ar pagātnes kļūdām un neērtībām, nekārtību un nepareizību, kuras mēs gribam pārradīt?

Tas ir, jūs cilvēcei radāt jaunu pasauli, jaunu realitāti?

Jā, tādi mēģinājumi ir, virzība šajā jomā arī ir, bet, lūk, jūsu klātbūtne jaunajā apgabalā ir vēlama.

Vai tiešām nav kam tur būt klāt, jo tik daudz cilvēku taču ir blakus jums?

Jā, protams. Tikai... jūsu klātbūtne arī ir obligāta...

Dīvaini, kādā veidā? Pēc nāves vai tieši tagad?

(Smejas.) Pacelies tagad un esi klāt SB apmācības jaunajā klasē.

Labprāt!

Kamēr mēs runājām, redzams, tā enerģija, kura ir klātesoša mūsu sarunā, radīja portālu, tāpēc ka momentāni iegāju ugunīgajā ķermenī: gluži kā ugunīgs zieds atvērās virs mani, un es izlidoju no viņa.

– Saki, tā enerģija, kura tā bija jūtama, tad arī ir neitrīno enerģija?

Jā, nedaudz, bet ne visa. Pašlaik tu viņu jūti ar visu ķermeni, bet tavs Mentāla Augstākais Es jūt viņas neitrīno daļu, viņam šī enerģija ir dzimtā. Paskaties uz mani tagad!

Es atkal izgāju caur lielu mirdzošu figūru, kuru man radīja Šri Juktešvars. Es izlidoju no viņas un milzīgā ātrumā aizlidoju tālāk. Man sagribējās apvaldīt ātrumu, bet nekā nebija! Nācās pilnā kustībā apgriezties un atgriezties atpakaļ, bet tur vairs neviena nebija.

– Kur tu esi, dārgais Skolotāj?

Man aiz muguras atskan smiekliņš. Un man gluži kā no muguras puses uzģērbj milzīgu mirdzošu baldahīnu. ŠJ ieiet manī no muguras puses. (Tas man ir pierasti. Ciešai mijiedarbībai Skolotāji saplūst ar mācekļiem ar savām enerģijām (iespējams, ar daļu).)

Nu ko, saprati, kāds ātrums tev ir tagad?

Un kādēļ man viņš? Tas ir milzīgs enerģijas daudzums, kuru vajag iemācīties izmantot?

Nemaz nē. Tā ir kvantu mehānika[1], tu pašlaik kādā ķermenī atrodies?

Gaismas, mentālajā...

Un kā tu sevi jūti?

Iedvesmojoši!

Jā, labāk nepateiksi. Tā tad arī ir iedvesmas, tas ir, īpašas jaunrades enerģijas klātbūtne, līdz ar kuru visas cilvēka spējas izpaužas un spārnojas.

Kā spārnojas? (Es zinu, ka šeit, šajā līmenī, nav pārnestas nozīmes.)

Skaties!

Gluži kā milzīgi spārni, uz Zemes teiktu – puse no debess, ir parādījušies virs manis.

– Vai tiešām tu saprati, ka mans jaunais mērķi ir atklāt cilvēkos dusošās spējas?

(Tādēļ es ieinteresējos par hipnozi, lai iekļūtu misijās un uzdevumos, talantos un spējās, un noteiktu tās cilvēkiem. Mēs SB seansos atklājām, ka to pirmām kārtām ir nepieciešams katram zināt.)

Jā, tas ir tavs jaunais uzdevums. Tu taču to pati gribēji?

– Jā, bet... es vēl neesmu gatava, viss ir jāiemācās un jāsāk izmantot... nesteidzoties...

Nesteidzies, kurš tad tevi biksta? Nesteidzies... bet steidzies, citādi tu nepaspēsi līdz laikam, kad atnāks tavs nākamais uzdevums!

– Es tagad paskatījos, ko pēta kvantu mehānika, lai līdz galam saprastu, par ko mēs sarunājamies. Tātad mēs tagad atrodamies gaismas daļiņu līmenī vai atomu līmenī? Tas ir atomu vai subatomu līmenis?

Atomu. Tu nožēlo, ka neesi fiziķis, bet es tev teikšu, ka tev vienkārši traucētu visi jūsu atklājumi, tāpēc ka saprāts pašlaik būtu aizņemts ar fiziku, bet šeit ir pavisam citi likumi... Saprotams, ka vismaz kaut kā tev ir jāsaprot, kur tu esi pašlaik, bet, teikšu tev, jūsu zinātnieki tev nepaskaidrotu, kas tie ir par Spārniem...

– Un kas tie ir par Spārniem?

Mēs tev viņus tagad dāvājam, tas ir tavs.

– Viņi ir tik milzīgi...

(Drosmīgi): Es pieņemu viņus ar pateicību!

Spārni iebūvējās, pielaikojās man... Esmu kļuvusi gluži kā tauriņš ar milzīgiem spārniem...

– Šīs spējas ir noteikt uzdevumus?

Nav svarīgi. Veltes tev atklāsies, ja tu būsi cienīga. Tev pašai ir jāatklāj šīs Spārnu īpašības. Es varu tikai palīdzēt tev iejusties.

– Es pateicos par vērtīgo velti... Spārni... Dvēseles lidojums... Brīvība... Atbildība...

Ne vairāk kā vienmēr, nedreifē!

– Varbūt tas ir savienojums ar dvēseli?

Tuvu...

Es visa esmu caurausta ar šo īpašo maigo gaismu, un Spārni mirdz tāpat.

Es izpletu Spārnus un paliku karājamies... tāda strauja kustība, kāda bija nesen, tagad nav iespējama, jeb vienkārši ir jāņem vērā Spārnu vēziens? Esmu gluži kā Aštara Kuģis, kļuvusi par kaut kādu karkasu, kosmosa kuģi...

Nē, tev nav taisnība, tu neesi kuģis! Tu sajuti, ka esi kļuvusi par Realitāti, pamatu savai radīšanai.

– Cik interesanti! Un ko es varu radīt tādā realitātē?

Kā vienmēr, visu! Bet tev ir vērts padomāt, pirms kaut ko radīt, – ko tu radīsi un kādēļ.

– Jā, tas ir nopietni. Bet Skolas radīšanas apmācībā es esmu izgājusi šajā līmenī?

Šķiet, tev ir vērts atkārtot apmācību apzinātākā līmenī, lai tu no savas telpas varētu saprast, ko un kā mēs šeit radām.

Un es ieraudzīju daudzus tādus pašus kā es, ar kosmosa spārniem, karājoties gluži kā tūļīgi kuģi.

– Vai tik ne viņus pamanīja mūsu teleskopi?

Nē, mana saule, tie esam mēs un tādi paši kā mēs. Bet pašlaik tu atrodies JAUNĀ REALITĀTĒ, KURU MĒS RADĀM. Tas ir citā vietā, NE ŠEIT.

– Cik interesanti, bet kur?

NEKUR pagaidām. Nav pagaidām koordināšu Saules sistēmā, tāpēc ka arī realitātes pagaidām nav, tā tikai tiek radīta mūsu domās.

Iedziļinos radīšanas jēgā, piepildījumā un sajūtās...

Atcerējos, kā vienā no Galaktiskajiem Sūtņiem, klātesošiem zemes plānā, sajutu tās īpašības un jūtas, kuras cilvēkam vēl nav pieejamas kā viņa īpašības, bet jau tās var just – augstumu un attīstītību, bezgalīgu skaistumu un humānismu, kristālskaidru godīgumu un būtības iekšējo harmoniju. Viņš man kļuva par atdarināšanas paraugu un ideālu būtni, no kuras var ņemt piemēru...

Bet šeit, šajā mentālajā telpā, es sajutu, ka īpašības, kuras tiek liktas jaunās ideālās sabiedrības pamatā, ir tik augstas, ka es neaizsniedzos, lai saprastu un atklātu kaut vai nesasniedzamības līmenī, bet tikai saprotu, ka cilvēka atmiņā tādas pieredzes vienkārši nav.

– Kurš atnesa uz šo realitāti manam saprātam tik nesasniedzamas dvēseles īpašības?

Lucifers un Sanats Kumara, Gabriēls, Mihaēls un Daudzi Mēs, tie, kuri tiecās un izauga. Mēs esam no dažādām vietām un augam vienmēr. Un katrs dalījās ideālos, kurus ienesa radīšanas krājkasītē. Mēs neapstājāmies izaugsmē kopš tiem laikiem, kad iznācām no Zemēm. Šeit ir klāt daudz citzemju Skolotāju, ar vissenākajām saknēm, kuri ir saglabājuši tās īpašības, ar kurām atnāca pasaulē no Radītāja.

– Tātad tomēr īpašības, kuras ielika Radītājs, pagaidām neviens nav pārspējis, attīstības un pieredzes turpmākas pieaugšanas nozīmē?

Jā, protams, grauds, kuru ielika Radītājs, sevī ietver noteiktu dievišķo īpašību komplektu. Un tev ir taisnība, ka var tās attīstīt, kā mēs attīstām realitātes un klātbūtnes, bet tajā pašā laikā, lai tās attīstītu, tās ir jāapgūst. Un vienu īpašību vietā parādās daudz jaunu, kuras dabiskā veidā paplašina dvēseles visas iespējas un ar Spārniem pārklāj arvien jaunas telpas.

– Kāda ir jauno realitāšu būtība? Kā tu man vari paskaidrot, kur ir viņu jaunums jeb jūsu sapņa īpašības?

Sapnis – tas nedaudz nav tas, kas mums jau ir. Tas ir pilnīgi sajūtams, tu taču jau sajūti?

Es atkal pārtraucu saziņu un noskaņojos uz jauno realitāti. Sākumā es iegāju sevī ar Spārniem un sajutu, ka mana realitāte pagaidām ir rupja un neizpausta, kā aizmetnis vai mitrs audums gleznai. Pēc tam atkal iegāju tajā stāvoklī, kādā mēs sākām sarunu ar Šri Juktešvaru un sapratu, ka tā enerģija, kura caurauž šo stāvokli, ir ļoti izpausta, noteikta un ar resursiem, ja var tā izteikties. Tas ir, viņa ir pausta un pilnīgi uzstādīta – iedvesmas reālums... Jā, iedvesma – tā radīšanas sajūta, kuru tā gaida cilvēki kā jaunrades Mūzu...

– Tieši šajā realitātē es spēšu noteikt cilvēku uzdevumus?

Nē, savā pašā, kuru tu radi saviem uzdevumiem. Es tev iedevu paraugu, lai tu varētu saprast, KĀ būvēt, KĀDĒĻ tev tas...

– Un es spēšu uzbūvēt sev savu realitāti?

Un tu šaubies? Kādēļ, kā tu domā, mēs iedevām tev Spārnus?

– Es saprotu, ka sākumā man viss ir jāpieņem, un, kā pie mums saka, jāpaguļ ar šiem Spārniem...

Nē, nekādā gadījumā! Tieši tagad sāksim!

 

Otrā daļa. Saruna ar Augstāko Es.

Nu ko, ja radīt, tad radīt!

Vairākas reizes salīdzināju SB realitāti un savu spārnoto un pārliecinājos, kas es visu pareizi jūtu.

– Tātad, kādēļ man vajag radīt savu realitāti atomu slānī?

Sākumā pašizteikt visu Cilvēka pieredzi, pēc tam sākt to transformēt vai mainīt jaunajiem uzdevumiem.

– Kādi man ir jauni uzdevumi?

(Saka priekšā mans Saules Brālības aspekts): ienest savu pieredzi SB JAUNĀS REALITĀTES radīšanā. Tā ir daudzdimensionālas, nevis tikai fiziskas būtnes pieredze, un tā ir sakoncentrēta mentālajā plānā.

– Tātad savienot visus savus aspektus ar jauno spārnoto būtni?

Nepietiek izmantot tikai zemes pieredzi. Vajag paņemt Saules aspektus, kuri ietver pieredzi uz citām SS planētām.

Kad es iegāju manā SB aspektā, tad uzdevums kļuva sarežģītāks. Jaunajā realitātē nevajag likt visu pieredzi, bet tikai “krējumu”, tas ir, ideālu pašu “augstāko” daļu, un arī tad izgājušu caur filtru, kurš stāv “augstu virs galvas”. Man tas ir saprotams simbols – tas, līdz kam es tikai esmu sākusi izaugt, līdz ideālajai daļai, līdz paraugam, līdz izaugsmes un attīstības mērķim... Un tas – Augstākajā mentālajā būtībā!

Un kā tu domā, vai ir vērts radīt to, kas ir divus soļus no tevis? Tas vairs nav tāls mērķis, bet blakusstāvošs... Un mēs gribam radīšanu, nevis sīku amatniecību. Jo mēs taču esam noskaņoti caur šo radīšanu noskaidrot visus potenciālus jaunajam saprātam, radītam mūsu realitātē, un uz šo izpētīšanu tad arī ir vērstas visas mūsu radīšanas bultas (atomi).

– Kāda ir mana loma pašlaik? Ko es varu izdarīt tieši tagad?

Visu. Tu taču vienmēr eksistē tieši tagad. Un tu vari radīt visu visiem.

Domāju, aptveru un mēģinu. Nolēmu vienkārši izsūkties cauri filtram un paskatīties, kas no manis paliks. Jo taču kaut kā ir jāmēģina... Filtrs aizturēja mani visu. Viņš elastīgi ieliecās un nelaida. Sadalu sevi un mēģinu ieiet ar pašu augšējo daļu. Filtrā atvērās “vāciņš”, un es mazā izgāju augstāk. Šeit ir rupjāka realitāte nekā Saules Brālības Jaunajā Realitātē (SB JR). Salīdzinu, lai saprastu, kāpēc?

Vecā realitāte ir piepildīta ar visu veco pieredzi, no kuras tagad SB grib atteikties. Tas ir līdzīgs “zināmajam un atklātajam”. JR no šejienes atgādina apaļu lodziņu, bet ja tajā ieiet, tad atkal izrādies burvīgajās jaunajās enerģijās. Šeit ir daudz gaišāk un svaigāk, it kā jaunā ēkā, vēl neapdzīvotā.

– Kādēļ es šeit esmu?

Lai visu izpētītu. Šeit nav tieša mentoringa un zināšanu. Ir personīgā pieredze. Šajā plānā ir tik dažāda pieredze un dažādi uztveres veidi, ka nevar apmācīt tam, ko zini. Vajag pieredzi piešķirt, tam kurš pēta, lai piepildītu to ar savām zināšanām.

– Kāpēc tu zināšanas nosauc kaut kā “pēdiņās”?

Kā tu domā?

– Tāpēc ka šeit vispār nav “objektīvās realitātes”?

Tieši tā. Katrs šeit ir radītājs pilnā nozīmē.

– Bet ir taču kolektīvā realitāte? Un tātad ar kolektīvā zināšana par Pasaules-ēkas Likumiem, par Radītāju, par citām pasaulēm?

Tie ir ļoti relatīvi un nestabili jēdzieni. Nav “objektīvas realitātes”.

– Bet vēsture ir?

(Smiekli) Jūs taču zināt, cik viegli to ir izmainīt... Nav “objektīvas vēstures”.

Esmu ļoti nogurusi, ir dziļa nakts... Pašlaik zem sevis veru vaļā daudzdimensionālu gaismas konusu, kurš atver manu potenciālu zemākos plānos – SB plānā un Zemes aspektu plānā.

Vai, viņš tā atgādināja man Patiesības Ķermeni!

– Es zem sevis atvēru Patiesības Ķermeni?

Viņu nevar „atvērt”. Tu vienkārši viņu ieraudzīji. Pašlaik, kad tu esi nogurusi, un tava kontrole ir atslābusi, ir pats laiks nomainīt uzstādījumus un vienkārši uzticēt Sev Lielajai.

Es „atlaižu grožus”.

Sēžu vairākas minūtes, vienkārši atpūšoties. Mans AEs manu spārnoto realitāti ir piepildījis ar pašām apakšējām SB JR vibrācijām kā bāzes daļu. Atvēris potenciālu augstāk savam darbam, lai uz šīs bāzes radītu savu. Darba lielākā daļa atrodas aiz cilvēka jēgas ietvariem, taču ļoti pārliecināti ir „sajūtama” ar manu augstāko daļu. Šri Juktešvars neiejaucas un nesarunājas ar mani, droši vien viņš ir devis man iespēju radīšanai.

Kad uzdevums ir izpildījies, es atkal iegāju spārnotās būtnes sajūtās, lai saprastu, kas ir izmainījies. Ir palikusi skaidra sajūta, ka esi „kosmosa kuģis”, tāpēc ka atkal ir parādījies grīdas, apakšas, balsta stāvoklis, gluži kā zeme, uz kuras ir sākusi būvēties „pilsēta”, kaut kas līdzīgs būvēm, kuras es redzu no augšas.

Droši vien tas ir mans zemes priekšstats, apdzīvotības, pieraksta ostas simbols, apvalks apdzīvošanai vai jaunradei. Un te es saprotu, ka man pašai ir jāpiepilda šis dzīves apgabals ar savu piepildījumu, ar to, kas ir mani mērķi – kāda es gribu kļūt dzīvju Saules Sistēmā rezultātā. Gluži kā visas dzīves ir pagājušas pirmsnāves stundā, tikai apgrieztā kārtībā, nesataustāmi, momentāni, kā pārskats…

Izvēlēties to, kas netiks pakļauts nosodījumam nekad, pats aklākais, augstākais, (gribēju teikt – viedākais, bet vārda jēga nav piemērota nez kāpēc) centrālais, pilnīgākais.

Padomāju, ka esmu aizmirsusi par mīlestību… Mīlestība šeit ir jūtama būtības dziļumā, kā kodols, avots, sākotne. Lūk, kas ir jāizdara – viņa jāatver un jāpārvērš straumē!

Atveru avotiņu: strūkla ir maza, nepietiek, lai piepildītu plašumu.

Daudzkārtīgi papildinu, paplašinu, piepildu. Un lai izplūst. Tā tad arī būs šodienas apzinātā radīšana.

Mīlestība pagaidām nāk nepilnīga, kā Es teiktu, ķeburaina. Uzreiz redzams, kur jāpilnveidojas. Nu ko, uzdevums ir atklājies skaidri. Mīlēsim pilnīgāk un augstu. Visos plānos ir uzdevums!

– Šri Juktešvar, ko tu teiksi?

Negaidīju, ka tu esi jau Liela. Nu ko, tā turēt! Līdz rītdienai!

– Līdz rītdienai! Pateicos un mīlu!

(Īpašība „mīlu” atkal neapmierināja. Lūk, taču, kā viss ir kļuvis redzams! Izplatu „augstāko mīlu” uz savu fizisko plānu, lai aug.)

 

Pievienots 13.01.2016

http://www.sanatkumara.ru/stati-2016/realnost-vdochnoveniya

Tulkoja Jānis Oppe



[1] Fizikas sfēra, kura pēta matērijas īpašības mikrolīmenī – atsevišķus atomus un vēl sīkākus objektus (elementārdaļiņas). Vienkārši izrādās, ka fizikas likumi, kuri apraksta tādu sistēmu uzvedību, atšķiras no mums pierastajiem “makroskopiskajiem” likumiem.

Turklāt pat dažu pilnīgi makroskopisku objektu – piemēram, pusvadītāju, – īpašības arī tiek aprakstītas ar kvantu mehānikas palīdzību.

Mehānika – zinātne, kura pēta materiālu ķermeņu mijiedarbību. Bet kvants – tā ir gaismas daļiņa. Kvantu mehānika pēta daļiņu mijiedarbības parādības, un definē to mijiedarbības likumus. Pēta atoma uzbūvi un struktūru. (Avots: https://otvet.mail.ru/question/16730137)