Augstākā Mentāla formas un apziņas

Un nedaudz par driādām

(Šri Juktešvars, 2016. g. ziemas sesija, 2. mācība)

16 01 02 01

15.12.31.

Dārgais Šri Juktešvar, sāksim mācību.

Apsveicu tevi ar Jauno gadu un novēlu, lai mūsu mācības izplatītos pa visu pasauli!

Pateicos, centīsimies!

Sāksim mācību. Šodienas tēma – tev pati svarīgākā, – tavs Augstākais Mentālais aspekts, tas, ko tu sauc par Saules Brālību.

Mentālais aspekts sastāv no ļoti daudzām hierarhiskām vienībām. Viņš ir izvietojies nevis pa vertikāli, bet pa spirāli, šeit nav galveno un otršķirīgo, vadītāju un pakļauto, nav arī varas kā tādas. Nav ne monarhijas, ne demokrātijas, ne vadošu struktūru.

Uz kā tad turas Vienotība?

Uz kolektīvismu. Atceries granātābolu (augli) – tā ir pilnvērtīgu sēklu vienotība, ir arī līdz galam nenobriedušas, ir arī šķērssienas augļa iekšienē, tad, lūk, katrā šūnā, kura atdalīta ar šķērssienu, atrodas dvēseļu grupa, kā jūs sakāt, klasteris, bet granātābols visas šīs grupas savieno.

Visas šūnas jeb grupas apvieno vienota ideja, teiksim, sociālistiskas sabiedrības uzcelšana (par piemēru).

Kādas vēl idejas, izņemot sociālistisko sabiedrību, ir grupās?

Es pateicu to, kas pirmais ienāca prātā. Jūs varat nosaukt reliģiskas idejas, politiskas, zinātniskās, medicīniskas, tas ir, dvēseles apvienojas pirmkārt idejiski, bet pēc tam arī materiāli.

Kāda matērija ir Augstākajā mentālajā Plānā?

Mentālais lauks, bioloģiju kopība, kolektīva atbildība, muzikāla jaunrade, kosmisko vibrāciju, lauku, plūsmu un likumu u.c. pētīšana.

Kāpēc tu nosauci bioloģiju? Mēs uzskatām, ka bioloģiskais ķermenis var eksistēt tikai mūsu plānā.

Tas tā nav. Neskatoties uz mentālo lauka struktūru, mūsu ķermeņi arī iedalās kristāliskos, amorfos (bioloģija), plūsmveida (starveidīgos), „sastingušā lauka struktūrā” (magnētiskās matērijas veids), elektriskos, plazmveida un daudzos citos, kurus dzirdēt un pārtulkot tu pagaidām neesi gatava.

Principā, es saprotu, ka visam ir apziņa, un jebkurš „veidojums” var tikt izdzirdēts un saprasts.

Mēs tiecamies apgūt sapratni un saziņu ar viņiem – ar visām struktūrām, veidojumiem un laukiem (plūsmām), lai pilnīgāk apgūtu realitāti. Apmēram tā, kā tu sāc runāt ar kokiem.

Patiešām, esmu ļoti iedraudzējusies ar milzīgu priedi netālu no mājas, un mēs pat iegājām ar apziņām viens otrā, sākumā viņš (priede, bet ar vīrišķām enerģijām) manī – rokās, kājās un visā ķermenī, pēc tam arī es pamēģināju. Enerģijas iemājoja mūsu laukos un palika. Mēs pa retam sazināmies, koki pašlaik galvenokārt ir pusmiegā.

Es vērsos Akašas Hronikās, lai saprastu savu saikni ar kokiem: vai esmu bijusi druīdu ordenī?

Atbilde no A.H.: Nē. (Rāda): Tu reiz biji driāda.

16 01 02 02

Foto 1

(Driādas – nimfas, koku aizbildnes. Eksistēja ticējums, ka cilvēks, kurš rūpējas par koku, ir viņu īpašā aizbildniecībā. Dažreiz driādas tika dēvētas pēc koku vārdiem[1]. Vikipēdija).

Hronikas man parādīja attēlu, kuru es pēc tam atradu Vikipēdijā (ļoti līdzīgi): uz foto 1 ir Evelīnas de Morganas glezna, kurā attēlota driāda.

Noskaidrojās, ka braucienā uz Arkaimu Vladimirs no autobusa ir „noķēris” driādu. Uzņēmums, protams, nav tik spilgts, taču driāda ir redzama (foto 2).

16 01 02 03

Foto 2

16 01 02 04

Foto 3

Uz foto 3 ir izpaudies viens no meža gariem (attēla centrā, stāv krastā un ar galvu paceļas pie krūma galotnes, ar vienu ragu, ar lielām ausīm un vēderu).

Šri Juktešvar, vai tu vari man pastāstīt par tiem gariem, kuri pašlaik dzīvo kokos?

Lūk, kā mēs aizejam no mentālā plāna tēmas! Nu ko, pats tevi atrāvu.

Līdz šim laikam kokos un mežos dzīvo lielas astrālas būtnes, kuras barojas ar koku gaismu. Viņas ir miermīlīgas, nekad nekaitē cilvēkam.

Jā, aplūkojot savu draudziņu priedi, es ieraudzīju, kā astrālajā plānā no viņa iet stipri starojumi pa horizontāli, kā no saulītes.

Arī no manis tagad iet tādi paši stari, kurus redz koki?

Ne tikai koki, arī es redzu…

Atgriezīsimies pie mūsu tēmas: Saules aspekta mentālais plāns. Cilvēki kā vienības veido tikai nelielu Saules Brālības un Augstākā Mentāla daļu. Brālībā ietilpst arī ne cilvēku radības, kā eņģeļi un būtības, kā pie jums dzīvnieki, putni un kukaiņi. Turklāt ir arī flora, taču tādas augstas augu valsts izcelsmes apziņas dzimst ne uz Zemes…

Tur nav pat sekvoju?

Nē, pat sekvoju nav, šeit ir klātesoši mentālie gari no augu veida telpām, kuras izstaro aromātus un barojošas enerģijas. Viņas reti lieto barībai, drīzāk izbauda viņas, kā jūs kokus un ziedus.

Dzīvnieki arī ir klātesoši mentālajā plānā, pēc vibrācijām zemākās nodaļās viņu ir ļoti daudz, bet arī Augstākajā Mentālajā plānā viņu ir liels daudzums. Kad jūs jau brīvi sazināsieties šajā plānā, vērīgi paraugieties un pakontaktējieties ar tādiem dzīvniekiem.

Kā viņus pazīt, jo visu, kas eksistē, radām mēs paši apziņā?

Nesaki, jūs vienkārši varat vienu un to pašu uztvert dažādi (baidīties vai priecāties), bet būtnes dzīvo un labi dzīvo neatkarīgi no jums. Dzīvnieki ir ļoti viedi, viedi savā veidā, jo viņi ir senāki par cilvēkiem, un reiz viņi bija planētu pamatiedzīvotāji.

Bet kā ir senindiešu dieviem? Viņu ir ļoti daudz, un viņi maz līdzinās cilvēkiem – zili, sarkani, violeti, melni… (sk. http://www.sanatkumara.ru/stati-2015/ischeznuvshie-obitateli-zemli-v-drevnich-skulpturach-i-izobrazheniyach[2]) Viņi arī kādreiz ir mājojuši uz Zemes, bet Augstākajā mentālā viņi ir?

Viņi ir, bet ne visi. Kā zināms, daļa no viņiem karoja un gāja bojā, un viņu enerģijas sagrautā daļa tā arī pilnīgi neatjaunojās, viņi pagaidām atrodas anabiozē un lēni aug no jauna kā Būtība.

Vai tad atomkarš sagrauj arī smalkos ķermeņus?

Šī enerģija ir atomu līmenī, radioaktīva enerģija… Saprati?

Jā, atomu līmenis – tie ir ercenģeļu ķermeņi, tās ir viņu vibrācijas?

Jā, tu pareizi saprati, radioaktivitātes vibrācijas ir smalko plānu raksturīgās vibrācijas, un šī līmeņa ķermeņi arī cieš no atomieroča. Neaizmirstiet par savu daudzimensionalitāti.

Es satiku vienu jaunu sievieti, kurai nebija mentālā ķermeņa, un viņu nācās radīt no jauna. Pašlaik viņai viss ir kārtībā, nesen redzējāmies. Tās ir atomkara sekas? Varbūt viņa ir mirusi Hirosimā vai Nagasaki? (Rādu sievieti.)

Nē, tās ir sekas no atomkara senatnē…

Aprakstītā senindiešu eposā?

Jā, pilnīgi pareizi.

Bet šie kari bija pirms miljoniem gadu?

Jā, viss ir pareizi. Tā lēni atjaunojas dvēsele dažās savās daļās. Ja viņa nebūtu gatava pieņemt jaunu mentālo ķermeni, viņa tagad neatdzimtu…

Un neinkarnētos?

Iespējams, jā.

Bet kur tiek turētas tādas dvēseles, kuras pazaudējušas savus fragmentus?

Glabāšanā.

Matricā?

Nē, Glabātuves ir gan planetārajā nodaļā, gan Saules hierarhijas nodaļā.

Un daudz dvēseļu tur tiek turētas?

Miljoniem…

Mans Dievs, bet kāpēc viņas neatjaunojas?

Viņas atjaunojas, taču pārāk lielus satricinājumus viņas ir pārdzīvojušas, un atmiņa tik vienkārši nedzēšas.

Lūk, vajadzētu mums to visu nodemonstrēt! Citādi mēs atkal gribam karus (mūsu militāristi, tas ir, mēs). Domājam, ka tas nav tik briesmīgi, jo dvēsele taču ir mūžīga.

Dvēsele var mūžības gulēt anabiozē, bet var dzīvot saprātīgu un skaistu dzīvi, pilnu ar piedzīvojumiem un izzināšanām.

Bet vairums to, kas ir cietušas, taču ir nevainīgas, viņas krita kā kara upuri!

Lūk, viņas tad arī ir anabiozē, bet tās, kuras sarīkoja slaktiņu, atrodas pavisam citā vietā.

Cik lielā mērā apraksts, ko devis D. Andrejevs „Pasaules Rozē[3]”, atbilst tādām vietām?

Atbilst, pilnīgi. „Kā mežā sauksi… to pļausi”.

Parunājam par skaisto, citādi kaut kā auksti kļuva.

Augstākajā Mentālā skaistā ir daudz, bet šeit taču ir pavisam citas īpašības un formas. Savienošanās skaistās savienībās, sabiedriskās dvēseles skaistas formas radīšana, savienošanās uz dažādiem pamatiem dažādās formās un vienībās… Daudz pilnīgi nesaprotama ir tavai dvēselei šajā plānā, taču tevis apgūta sapņos un iziešanās uz šo plānu.

Kāpēc atklātā nomodā esošā apziņā mēs nevaram just to, ko lieliski saprotam un jūtam sapņos?

Tā cilvēka apziņas uzbūves īpatnība, jo cilvēks ir radīts, lai nevadītos no tā, kas visiem sen ir zināms, bet radītu kaut ko savu, jaunu un, iespējams, ne tik saprātīgu un skaistu, taču jaunu.

Paskaties uz triāžu foto (ne uz gleznu). Cik lielā mērā viņas ir skaistas?

Nu, es neteiktu, īpaši uz foto 2, tas ir dzīvnieks…

Tā ir skaistā atšķiršana tikai vienīgi astrālajā plānā uz jūsu planētas. Bet ja ņemtu visus, kas ir dzīvojuši Saules sistēmā? Ko tu teiksi?

Jā, ja mēs saglabāsim zemes apziņu, mums neklāsies viegli Saules plānā…

Tāpēc kaut nedaudz es sāku jūs gatavot plašākai nekā zemes uztverei.

Šodien pietiek. Vēlreiz sveicu svētkos! Apsveic no manis visu mūsu lasītājus!!

Arī tevi apsveicu mūsu Jaunajā Gadā! Novēlēšu, lai mūsu draudzība arvien attīstās un aug par prieku mums visiem!

Piekrītu! Lai tā notiek!

 

Pievienots 02.01.2016

http://www.sanatkumara.ru/stati-2016/formi-i-soznaniya-visshego-mentala

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Pēc teiksmas, kuru sniedz Ovīdijs, driāda DriopaEurita meita, Ioles pusmāsa. Apollona iemīļotā, dzemdēja viņam Amfisu. Andremona sieva. Pārvērtās par koku.

Eiridīkesengrieķu mitoloģijā viena no driādām (meža nimfa), pazīstama kā leģendārā mistiskā dziedoņa un muzikanta Orfeja sieva. (Pēc dažām versijām Apollona meita.) (Vikipēdija)

 

[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/691-a-koltipins-izzudusie-zemes-iemitnieki-senajas-skulpturas-un-attelos (Tulk. piezīme)

[3] Skat. http://rose.urania-books.ru/ (Tulk. piezīme)