Diženās Dievietes Dzīvības Avoti

16 12 30

16.12.23.

- Dārgā Diženā Dieviete! Man gribas, lai Tu pastāstītu man par tiem Avotiem, kuri radīja, vai baro Tevi. Šodien meditācijā ar Svēto Garu un Šri Juktešvaru es ieraudzīju, ka Tevi no augšas baro 4 Avoti. Viens no tiem sadalās augstāk par Tevi, ieplūstot Tevī ar vienu atzaru. Tātad es saskatīju 5 avotus. Iespējams, to ir vairāk?

Es ieraudzīju vienu no Avotiem kā Svēto Garu, tā ir milzīga Būtība un ar ļoti augstām vibrācijām, kura baro Tevi caur lielu atzaru.

Svētais Gars man likās kā “Debesis”, pretējs visam materiālajam, un tās ir pašas augstākās vibrācijas VISĀ, KAS IR. Viņš nes apgarošanu, apzināšanos un apskaidrošanos, taču ir matērijas pretstats. Cilvēks, sasniedzis “Debesis” (milzīgs Es līdz debesīm), iemanto Svētā Gara nokāpšanu, tas ir, apskaidrību. Ar kājām tāds Lielais Cilvēks stāv uz Zemes, bet ar galvu atduras Debesīs (Baloža Debesu Velvē) un savieno sevī Matēriju un Garu.

Var viņu nosaukt pat apskaidroto Dvēseli, kaut gan tā ir tieši cilvēka, nevis būtības daudzdimensionalitāte, (dvēsele – tā ir būtība, kura rada cilvēku kā apzinošos būtni, un tālāk šī būtne attīstās par patstāvīgu Lielo Cilvēku).

Kā otru Avotu es ieraudzīju Trinitizēto Dvēseļu Kopienu. Tā nav viena Dvēsele, bet apvienotu dvēseļu kolektīva apziņa. (Sīkāk par viņām var izlasīt “Urantijas Grāmatā”, no kurienes es paņēmu divus citātus.)

1. Augstākās varas Trinitizētie Sakramenti

(207.12) 18:1.1 Paradīzes pavadoņu iekšējā lokā atrodas septiņas pasaules, un katru no šīm cildenajām pasaulēm vada korpuss no desmit Augstākās varas Trinitizētajiem Sakramentiem. Nebūdami radītāji, viņi ir augstākie primārie administratori. Septiņu brālīgo sfēru lietas pilnībā atrodas šo septiņdesmit augstāko vadītāju korpusa pārziņā. Kaut arī šīs Paradīzei tuvākās sfēras gan vada Trīsvienības pēcteči, šī pasauļu grupa pirmkārt ir pazīstama kā Vispārējā Tēva personīgais loks.

(208.1) 18:1.2 Augstākās varas Trinitizētie Sakramenti funkcionē grupās no desmit vienlīdzīgiem un apvienotiem atbilstošo sfēru vadītājiem, taču turklāt viņi darbojas arī individuāli, atbildot par konkrētām darbības jomām. Katra no šīm īpašajām pasaulēm ir veltīta septiņu galveno funkciju pildīšanai, bet katru no specializētajām jomām vada viens no vienlīdzīgajiem valdniekiem. Pārējie trīs darbojas kā trīsvienīgās Dievības personīgi pārstāvji attiecībā pret septiņiem citiem, turklāt viens no viņiem pārstāv Tēvu, otrs – Dēlu, bet trešais – Garu.

(208.2) 18:1.3 Kaut gan Augstākās varas Trinitizētajiem Sakramentiem piemīt kopīgas iezīmes, kuras izdala viņus atsevišķā klasē, viņi dalās arī septiņās skaidri izteiktās grupās. Desmit Diviningtona augstākie vadītāji atspoguļo Vispārējā Tēva personīgo raksturu un dabu. Tas ir spēkā jebkurai no septiņām sfērām: katra grupa no desmit Sakramentiem atgādina to Dievību vai Dievību apvienojumu, kura ir raksturīga viņu sfērai. Desmit Asendingtona vadītāji atspoguļo Tēva, Dēla un Gara apvienoto dabu.

Trinitizētie Dieva Dēli

(243.1) 22:0.1 Eksistē trīs grupas būtņu, kuras dēvē par Dieva Dēliem. Bez lejupejošajām un augšupejošajām Dēlu kategorijām ir trešā grupa, pazīstama kā Trinitizētie Dieva Dēli. Trinitizēto dēlu kategorija dalās trīs pamata paveidos atbilstoši tajos pēc izcelsmes apvienotajiem daudzajiem personību tipiem – atklātiem un neatklātiem. Eksistē trīs pamata paveidi.

(243.2) 22:0.2 1. Dēli, kurus trinitizējusi Dievība.

(243.3) 22:0.3 2. Dēli, kurus aptver Trīsvienība.

(243.4) 22:0.4 3. Dēli, kurus trinitizējušas radības.

(243.5) 22:0.5 Neatkarīgi no izcelsmes visiem Trinitizētajiem Dieva Dēliem piemīt trinitizācijas pieredze, kura vai nu eksistē viņu izcelsmes dēļ, vai arī parādās nākamajā Trīsvienības aptvērienā.

 

Nākamā būtne – matērijas pretstats, es viņu nosaucu par Antimatēriju, tā ir ļoti smalka Viela, kurai ir vāja (augsta, bet varbūt man nepieejama) apziņa.

Un vēl viena – Augsts Tumšs Gars. Tumšais gars zemākā vibrāciju līmenī saplūst ar Ķieģeļsarkanu Garu, un viņi ieiet Tevī caur vienotu atzaru.

DD: Labi, Es pastāstīšu tev par maniem Vecākiem.

Dabiski, Es sastāvu ne tikai no matērijas, bet arī no pretējas vielas, kas padara Mani nemateriālu un ļauj Man strādāt uz abām pusēm – materiālo un garīgo. Matērija mani baro tāpat, kā antimatērija. Un ja tu paskatīsies “uz leju” no Manis, tad tu ieraudzīsi tās saiknes, kuras baro Mani no “apakšas”.

No Dievietes uz leju aiziet daudz smalku auklu, kuras ir ļoti līdzīgas manas dvēseles sutratmām. Tās ir Galaktiskās Pasaules. Viena no tādām pasaulēm – mūsu Galaktika.

- Mani interesē, kādā veidā es spēju pacelties augstāk par Tevi un ieraudzīt visus pašus augstākos Avotus.

Tu taču ienāci manā Sirdī, un caur manu apziņu tu un Šri Juktešvars ieraudzījāt Mani no visām pusēm. Turklāt tu taču savienojies ar Svēto Garu un no viņa pozīcijām ieraudzīji Mani.

Trinitizētās Būtnes – ieguvušas savienojumu ar Debesu Tēvu un iegājušas viņa Apkārtnē. Tā ir kolektīva Radītāju Būtne ļoti augstā apziņas un vibrāciju līmenī. Viņi izdala augstus uzdevumus un ir tādu Būtņu, kā Es, aizbildņi. Viņi ir Skolotāji manā līmenī un ved mani tieši tāpat, kā tevi ved Ercenģeļi un Šri Juktešvars.

Antimateriālā Būtne ir piepildīta ar matērijai pretējiem pamatiem, īpašībām, kuras neitralizē matērijas darbību – antigravitāciju, antilādiņu, antikustību u.c. (rāda arī attēlu – apkārt lādiņam fiziskajā plānā ir torsionu lauks kā matērijas forma, bet tāds pats tors antimatērijā atrodas daļiņas iekšienē).

(10 FAKTU PAR ANTIMATĒRIJU, KURUS JŪS VARĒJĀT NEZINĀT

http://hi-news.ru/science/10-faktov-ob-antimaterii-kotoryx-vy-mogli-ne-znat.html)

Un visbeidzot Tumšā Būtne. Jau tas vien, ka viņa ir klātesoša vibrāciju ziņā tik augstā plānā, liecina par to, ka viņai nav sakara ar materiāliem tumšiem aspektiem. Tieši viņa rada Dzīvību. Pārāk augstas matērijas vibrācijas nevar dod dzīvības impulsu. Tās ir pašneauglīgas. Tikai savienojumā ar šo Dzīvības Principa Būtni var aizmesties Dzīvība jebkurā veidā.

“Ķieģeļsarkanā” būtne, kura ieplūst Dzīvības Principa atzarā, ir Būtība, kura rada formu. Tās visas ir iekšējās hierarhijas, Dzīvības Principi manā plānā, Manis kā Būtnes eksistences misijas un programmas. Dzīvības materializācija. Tas ir gluži kā vīrišķais un sievišķais princips, ideja un matērija.

Tu esi apmierināta?

Jā, pateicos Tev!

Dzīvības Princips

Raksts no grāmatas “Sanats Kumara “Dzīvo un mīli”[1]

Ar ko atšķiras Dzīvības Princips no vienkārši Dzīvības?

Par Dzīvību Mēs esam pieraduši saukt Logosu. Jā, patiešām, viņš dod dzīvību visam. Viņu var saukt vēl simts vārdos, un tie visi atspoguļos viņa būtību. Taču viņš ne vienatnē būvē sevi un izpauž Visuma veidā. Viņam ir daudz Palīgu, tajā skaitā arī Dzīvības Princips, kā Mēs viņu saucam. Tā ir Augstas Hierarhijas Pirmmonāde, kura tāpat kā Pirmmatērija caurauž visu Pasaules-ēku un ir Visuma neatņemama daļa, bez kuras nav iespējama Dzīvība jebkurā izpausmē.

Tā ir ļoti smalka matērija, emanācija, starojums stipri retinātā stāvoklī. Logosa sākotnējā darba būtība ir tāda, lai piesaistītu sev šīs emanācijas kā polāru pretstatu, sabiezinātu viņas, piesūcinātos ar viņām. Te viņam palīdz Pasaules-ēka. Aiz Logosa eksistences robežām ir starojumi plūsmu veidā, kurās tad arī eksistē koncentrētākā veidā Dzīvības Princips, iznēsājot Dzīvību Pasaules-ēkā. Vācot šīs emanācijas un piesūcinoties ar viņām, Logoss pāriet radīšanas stadijā.

Kāda ir Dzīvības Principa darba būtība?

Stari būvē formu, Logoss šo formu ieslēdz magnētisku režģu ietvaros un atdzīvina šo formu ar Dzīvības Principu. Savienojoties ar viņu, Logoss izjūt vēlēšanos, sajūsmu, ekstāzi, augstas mīlestības jūtas, kuras iekļūst visās viņa formās un dimensijās, atdzīvinot viņas ar apziņu, dzīvību, vēlēšanos dzīvot un eksistēšanas prieku. Bez eksistēšanas prieka nekāda forma nav spējīga attīstīties un virzīties pa evolūcijas spirāli.

Prieks jeb sākotnējā apmierinājuma sajūta ir dzīvības katalizators, līdzeklis, kurš formu uzved uz attīstības un sev līdzīga radīšanas ceļa, uz pašpilnveidošanās ceļa. Tas ir Dzīvības pamatjēdziens, tā slepenā atslēga, kura Pasaules-ēku ved pa evolūcijas spirāli. Prieks – tas ir savdabīgs augstākais seksuālais jēdziens, kurš saistīts ar Kundalini enerģijas pacelšanu cilvēkā un dzīvniekā, elementālās enerģijas (ūdens un auras enerģijas) piegādāšanu visām viņa ķermeņa šūnām, jūtām un domām. Logoss, savienojoties ar Dzīvības Principu, pats sākumā izjūt iekāri, bet pēc tam augstāko prieku. Viņš apvelta ar to katru viņa tikko radītās formas daļiņu, un visa Pasaules-ēka sāk vibrēt un dzīvot, ražojot Gaismu un vēlēšanos. Logosa un Dzīvības Principa kopošanās aktā virs viņiem ir klātesošs Svētais Gars, kā šīs Svētās Trīsvienības virsotne.

Tātad mēs redzam Logosa Palīgus – Starus, Dzīvības Principu un Svēto Garu – Augstāku Logosu, un tā līdz bezgalībai uz abām Hierarhijas pusēm.

Salīdzinām ar cilvēku. Cilvēku pāra kopošanās aktā ir klātesošs tas pats – vēlēšanās, savstarpēja pievilkšanās, ieņemšana, Staru iedarbības klātbūtne un pārklāšana ar Dievišķo Substanci.

Kā turklāt Stari iedarbojas uz cilvēku?

Trīs galvenie Stari bērnam dod intelekta-prāta iedīgļus, mīlestības vēlmi, mīlestības pievilkšanu un gribu dzīvot un augt, darboties saskaņā ar Monādes sākotnējo projektu, attīstīties, kļūstot skaistākam patiesības meklējumos un izstrādājot dzīves procesā savu paša Dzīvības Principu, kurš kalpo vispārējam labumam, piešķirot dzīvību visam apkārt. Mēs ar viņu barojam visu ap sevi. Ir redzami cilvēki, kuri grib dzīvot un priecāties. No viņiem starojas prieks un pārliecība, spēks un mīlestība. Tas ir tas dievišķais stāvoklis, kuru mēs tad arī saucam par Dzīvības Principu. Logoss, savienojoties ar viņu, piesūcinās ar viņu pats, un visas emanācijas iet caur Logosu – Radītāju. Viņš ar mentāliem pūliņiem sāk izstarot šīs smalkās enerģijas savā sfērā. Vide vēl ir tumša, viss viņā guļ. Viņš visu šīs sfēras apjomu piesūcina ar Dzīvības Principa izstarojumiem, pastiprinātiem ar Mīlestību un Radīšanas vēlmi. Notiek Pirmmatērijas sākotnējās vibrācijas, kustības impulss ir iedots.

Turklāt Logoss ar Staru palīdzību rada sākotnējā Centrālā Atoma, Visuma pozitīvā centra, punktu, to vietu, ap kuru pēc tam viss riņķos. To var salīdzināt ar atskaites punktu, enerģijas sākotnējās dzimšanas vietu. Attīstās berzes uguns. Paiet eoni (eons – mūžība), pirms berzes uguns uzkrājas un rada materiālas daļiņas, spējīgas pieņemt sākotnējo apziņu. Iešana caur pirmatnējo toru izmaina enerģijas kvalitāti. Viņa iegūst pirmatnējo lādiņu un apziņu pašā smalkākajā līmenī (sk. nod. Pirmatnējais tors).

Centrālajam punktam sāk pievilkties negatīva enerģija, evolūcijas procesā tā veido savus pozitīvus centrus, kā atomu kodolā, radot vielas tīklu, kristālisku režģi sākumā smalkākajās enerģijās, pakāpeniski arvien sablīvējoties, novedot formas kvantitāti līdz pārejas punktam uz kvalitatīvu stāvoklī, kad tad arī notiek kaut kas līdzīgs sprādzienam, enerģijas sadalīšanai pa telpu, vairāku centru radīšanai, no kurienes iet tālāka vielas sadalīšana un augšana.

Dzīvības Princips ir Pasaules-ēkas svarīgākā daļa, atdzimšanas stūrakmens. Bez Dzīvības Principa neviens negribētu augt un attīstīties. Viņš dod dzīvības eliksīru, augstāko dievišķo emociju sajūtu – vēlmi iegūt, radīt un attīstīties, vēlmi Dzīvības Principu radīt no jauna, palielināt Dzīvības daudzumu un ienest šajā Dzīvībā Mīlestības vibrācijas un vienotības ar Dievu sajūtu (to, ko cilvēks jūt reliģiskā vai seksuālā ekstāzē).

Dzīvības Princips – tas ir fons, uz kura tiek būvētas visas izpausmes uz planētām un notiek Apziņas Staru iedarbību. Tās ir sākotnējās vibrācijas, kuras bija, pirms tika radīti Staru pārstāvji kā Logosa centri. Viņš caurauž Pirmmatēriju. Pašus Starus atdzīvina šī Būtība, kuras avots ir Radītājs. Apziņu dod Stari, bet Dzīvības Princips dod spēju uztvert Staru emanācijas, sākotnējo atsaukšanos uz vides iedarbību, spēju uztvert un savienot, uzbudināties un sākt pārveidojumus. Viņš katrā Visumā darbojas saskaņā ar Logosa uzdevumiem. Logoss Principu transformē, izvedot viņu caur Sevi un apveltot ar to uzdevumu, kuru Viņš ir radījis savā Visumā. Dzīvības Princips – tā ir unificēta, universāla Pasaules-ēkas īpašība. Šis princips ir vairāk nekā Būtība, Ideja ir vairāk nekā doma.

Kad dzīvība vienā vai otrā aspektā beidzas, Dzīvības Princips nonāk sākuma retinājuma stāvoklī. Jaunas dzīvības radīšanai jaunā Ritenī viņš ir atkal jāsavāc un jākoncertē, lai matērija varētu atdzīvoties.

A. Beilijai un H. Blavatskai ir Anima Mundi, dzīvnieka Dvēsele, kura iedzīvina matēriju...

Mēs taču runājam par to, kas iedzīvina Pirmmatēriju. Par sākuma aspektu. Tā nav Dvēsele, tas vēl ir Princips, kurš viņu rada. Tas pats celtniecības materiāls, no kura vēlāk tiek būvēta Dvēsele. Šis materiāls, tāpat kā Radītāja enerģija, tāpat kā Staru emanācijas, caurauž visu sākotnējo ēteru. Radot Logoss ar gribasspēku sabiezina šīs emanācijas un rada savu Polāro Pretstatu. Lūk, kāpēc tu redzēji Gaismu un Tumsu Logosa un Dzīvības Principa kopošanās aktā. Gaisma un Tumsa ir pretējas vibrācijas, tur nav Gaismas neesamība, tur ir pretēji lādētas Būtības. Kad Viņa (Logoss) saplūst ar Viņu (Principu), notiek daļēja Viņas vibrāciju pazemināšanās, un tāpēc Logoss atkal piepildās ar Dzīvību. Tam, kas bija pirms saplūšanas, ir pārāk augstas vibrācijas, lai dzīvotu. Tas ir Es Esmu, bet ne Dzīvība Mūsu sapratnē.

Kādā veidā var sakoncentrēt Dzīvības Principu?

Ar to nodarbojas Gara Manass (Saprāts). Ar apzinātiem pūliņiem Gars vāc Dzīvības Principa emanācijas, lai radītu vienu vai otru izpausmi. Saule viņu sabiezina un dod saviem aizbilstamajiem tāpat kā Prānu. Matērijai visu vajag daudz, lai viņa varētu dzīvot, lielu koncentrāciju. Tāpēc cilvēks fiziskā ķermenī var uz planētas parādītes tad, kad ir radīti Prānas apstākļi. Kad enerģijas ir sakoncentrētas un novestas līdz noteiktam līmenim. Augi var dzīvot bez cilvēka, cilvēks bez augiem – nē. Tāpat ir ar dzīvniekiem.

Ideja un Dzīvība. Kā viņas attiecas?

Logoss ir Ideja. Dzīvība ir jauns jēdziens, kad Logoss pārved sevi stāvoklī, kurš spēj ne tikai Būt, bet Radīt. Salīdzināsim ar cilvēku. Lielas mīlestības gadījumā sievietei gribas bērnu no mīļotā. Tas ir totālas Mīlestības, dzemdēšanas vēlmes stāvoklis. Šī VĒLME ved pie Pasaules radīšanas. Tā rodas no savienojuma ar šo Būtību, Polāro Pretstatu. Logosu var salīdzināt ar sievieti. Vīrietis apaugļo, bet sieviete rada.

Ja salīdzina ar elpošanu, tad Logoss izelpo no sevis Dzīvību, bet viņa pēc tam pakāpeniski pievienojas viņam, viņš it kā ieelpo viņu. Kad paaugstinās vibrācijas visām būtnēm, kuras apdzīvo šo Visumu, viņa sāk mirdzēt, pakāpeniski visa pārvēršoties Gaismā.

 

Pievienots 30.12.2016

http://sanatkumara.ru/stati-2016/istochniki-zhizni-velikoy-bogini

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. Книга А1. Санат Кумара. Живи и Люби http://sanatkumara.ru/obyavleniya/diski-natali-kotelnikovoy (Tulk. piezīme)