Dvēseles dziedināšana

Seanss ar Diženo Dievieti

16 12 22

2016.10.20.

Ievads.

Dārgā Diženā Dieviete, mēs sākam mūsu dziedināšanas seansu.

DD: Dvēseles ciešanas dažādās dzīvēs cilvēka iekšienē ir radījušas kādu lietu.

Es redzu šo lietu kā metālisku kristāliņu savā iekšienē, kaut ko ļoti cietu. Un pēc tam es konstatēju, ka šis cietais nelielais kristāliskais veidojums – tā ir tikai ieeja, tas ir tikai vainaga akmens piramīdiņai, kura paplašinās uz leju un izskatās kā piramīdiņa no pelēka akmens, tāda pamatīga, cieta un pelēka.

DD: Šodien mēs vāksim prom šo enkuru, kurš ir piekalis jūs matērijai, lai jums būtu vieglāk pacelties vēlāk.

Šī citadele, ciešanu balsts ir vesels institūts uz planētas. Tas izkaldināja gara skarbumu, stiprumu, noturību un nesatricināmību. Un, pateicoties tieši nesatricināmībai, saglabājās zināšanas par augstākajām pasaulēm, kad visa planēta iegāja tumsā. Tieši ciešanas deva cilvēkam to, ko nevarēja dot apmierinājums un miers. Tas ir – nemierīgumu, pastāvīgas kontroles, jutības, jutīguma stāvokli, kurš attīstījās no pastāvīgās nedrošības sajūtas. Kā arī ātrdarbību, modrību un, rezultātā, evolūcijas paātrināšanos. Ciešanu neesamība eņģeļiem neved pie viņu attīstības tādā pašā tempā kā fiziskajās dimensijās. Taču augšupceļoties bieži sakrātās negatīvās īpašības nevar pilnībā aiziet no dzimtas programmu atliekām, kuras satur ciešanas un nāves, atmiņas par nacionālām nelaimēm, sērām, un no programmām, kuras glabā atriebību no to nacionālo egregoru puses, kuri tika pakļauti vajāšanām.

Iespējams, mēs to neapzināmies, bet programmu līmenī ir bailes – ierobežojumi.

DD: Personīgās ciešanas spēlē ne būt ne pēdējo lomu dvēselē, kad cilvēks nevar piedot. Viņam ir grūti līksmot un priecāties. Viņš gluži ir kā palēnināts un slēpts no cilvēkiem. Mēs šodien aizvāksim ciešanu kristāla atliekas, gluži kā tiks izņemta nagla no sirds. Izšķīdīs kristāls, kurš vairs nekalpo jūsu interesēm un savu lomu ir nospēlējis.

Mums sāpēs? Kam sevi gatavot?

DD: Nē, nesāpēs, ja jūs labi sazemēsieties un augšupcelsiet savas enerģijas pie Manis.

Vai mēs ar citiem cilvēkiem varam strādāt pēc šīs programmas?

DD: Ja piesauksiet Mani un izmantosiet Manus spēkus. Visi, kas iet uz augšupcelšanos un skaidri stādās priekšā, kas viņu tālāk sagaida, var sev mierīgi vākt prom šo naglu. Ciešanas nolaižas bezdibenī, bet jūs paceļaties vēl par vienu sava garīgā ceļa pakāpīti.

Tā mums ir negaidīta tēma. Mēs daudz esam runājuši par ciešanu lomu kā par virzības nosacījumu vai kā par bremzi.

Šodien mums parādīja, ka kaut kur dvēselē mums ir sacietējums, piramīdiņas kristāliņš, kurš ar pamatu stāv jau tumšajā plānā, vidējā reģistrā.

Un, kad DD pateica, ka šī piramīdiņa kritīs lejā, es ieraudzīju, ka tā sašķīst sīkos akmentiņos un lido lejā tumšajā telpā. Lūk, pašlaik mēs to visu izjutīsim.

Iezemēšanās un grupas enerģiju augšupcelšana uz augšu, augstāk par Sauli, līdz DD.

Atslābināšanās...

Seanss.

Dārgā Diženā Dieviete, mēs esam gatavi.

Un, lūk, DD gluži kā ar aizkaru aizklāj mūsu grupu un kā pirmo aicina Ercenģeli Gabriēlu, kurš atnāk no augšas pa Augšupcelšanās staru.

Un Viņš pa šo ugunīgo sutratmu ienāk mūsu sirds centros un atver mūsu auru līdz vidum. Un aicina mūs uz apzināšanos un uzmanību.

G: Ieskatieties sirds centra vidū.

Un es pašlaik ieraudzīju savu dvēseli Lielā Cilvēka veidā. Apkārt ir daudz mazu cilvēku, droši vien tās ir manas inkarnācijas, bet varbūt tie ir mūsu klausītāji.

DD: Katrs redz savu dvēseli, viņš ieiet savā centrā un redz daudz savu inkarnāciju. Jūs zināt, ka viss ir vienā punktā, gan senas inkarnācijas, gan mūsdienu, gan nākamās, ja tās kādam vēl būs. Un tās visas ietekmē dvēseli, kura vāc no tām jebkuras enerģijas. Katra no tām strādā dvēseles labā, izstrādājot dvēseles kaut kādas īpašības un šķautnes.

Es pašlaik skatos uz savu dvēseli un uz šiem cilvēkiem no malas, no mūsu grupas. Varbūt jūs arī redzat sevi.

DD: Paskatieties uz kājām, uz pamatu, uz kā stāv dvēsele un šie cilvēki. Un pašās kājās mēs ieraudzīsim šo piramīdiņu. Tā ir ļoti smaga un atrodas kā enkurs, kurš ir piekalis dvēseli planētai, iezemē viņu tādā veidā.

Ne visi ieraudzīja un sajuta šo piramīdiņu. Un es jautāju DD, ko vajag izdarīt, lai to labāk saprastu.

DD: Tie, kas neieraudzīja, var pamēģināt vēl vienu veidu. Augšupcelt sevi uz mentālo plānu, un no turienes jūs ienirstat pa sutratmu tieši savā sirds centrā kā plazmas lode. Un nonākat sirds centrā, taču ugunīgajā reģistrā, tāpēc ka sutratma – tā ir uguns. Tā ir sirds sakrālā telpa. Un šeit jūs ieraudzīsiet sevi Lielo.

- Man ir liela piramīda kājās ar metālisku nokrāsu. (Ludmila)

- Izdarīju to, un bums ar pieri piramīdā. (Irīna)

 

Pašlaik Gabriēls vāc prom piramīdas virsotni. No šīs piramīdas tiek norauta atslēga, un tā sāk šķelties kā zemestrīcē.

 

Gabriēls aicina Spēkus. Tie ir lieli milži, un viņi palīdz graut šo piramīdiņu, nolīdzinot to ar zemi, pārvēršot putekļos un smiltīs to, kas bija tāds ciešanu balsts un citadele.

DD: Un kas notiek jūsu sirds centrā, kādas transformācijas pašlaik norit jūsu sirdī?

Man pagaidām šī citadele stāv. Es pati redzēju, kā šī piramīdiņa sabruka, taču sirdī šis sacietējums ir palicis. Kāpēc es nevaru no tās šķirties?

- Sāpīgas sajūtas fizikā. (Irīna)

- Turklāt es jūtu metālisku plāksni krūškurvja centrā. (Ludmila)

Tās ir mūsu programmas mentālajā līmenī, no kurām mēs nevaram šķirties. Mentālās sajūtas pagaidām paliek.

DD: Ja to varētu tik viegli izdarīt, pamāt ar pirkstu, un milži visu sagraus, tas būtu lieliski.

Un mēs turpinām strādāt. Un tagad katrs no jums, kurš redz savu dvēseli – lielo figūru, pielido pie Dvēseles sirds centra un ieiet viņā.

(Mēs daudz reižu tādu meditāciju jau esam taisījuši.)

Un, lūk, šeit es jūtu cilvēku gadsimtiem ilgu ciešanu programmu, dzimtas programmas, tik daudz asaru ir jūtams, tik daudz bēdu! (...) Tas ir tas, kas spiež mūsu krūtis.

Un es pašlaik nostājos iekšienē un iesūcu visas šīs ciešanas, un kļūstu par tādu vaimanājošu figūru, raudošu, kura lūdz palīdzību (bēdu uzskaitījumi). Viss, ko mana dvēsele ir savākusi, tas tagad manī ir iesūcies. Esmu kļuvusi par to. Tās ir dvēseles sāpes. (...) Un es skatos uz to tagad kā kino, lai man būtu vieglāk.

- Šķembas vēl ir lielas, apsēju tās ar zāli, viņa aug cauri. (Larisa)

- Upura stipra sajūta. (Irīna)

Un tagad mēs no sirds centra, no šīs ciešanu figūras iekšienē kļūstam par visu Eņģeli, mēs izplatām savas enerģijas un paplašinām tās uz rokām, kājām un kļūstam lieli, lieli. Par visu, kas ir šajā apjomā. Un mums ir skaidra saikne ar DD un Ercenģeļiem. Tagad mums tikai vajag saprast, ka to mēs paši visu radījām, lai attīstītu saprātu.

Tāpēc, ka mēs jau ievedām uz planētas vairākas civilizācijas: te mēs devām mazāk, kā bija nepieciešams, te pārvadījām pārpilnības enerģijas. Mums nekādi nesanāca, tāpēc ka – te cilvēki pārvērtās dzīvniekos pārpilnības dēļ, te ciešanas bija lielas, un mēs arī neko nevarējām izdarīt. Ritēja mūsu regulēšana.

- Emocionālās sāpes mazinās, kūst, bet to vēl ir ļoti daudz. (Ludmila)

Mums vajag saprast, ka mēs to radījām paši. Un tad no upura mēs pārvēršamies Radītājā. Un tā jau ir stipra pozīcija. Kad mēs pārvēršamies tajā, kurš to ir darījis ar sevi, un saprotam, ka tas bija nepieciešams konkrētajā fiziskās dzīves intervālā. Atcerēsimies DD vārdus:

Šī citadele, ciešanu balsts ir vesels institūts uz planētas. Tas izkaldināja gara skarbumu, stiprumu, noturību un nesatricināmību. Un, pateicoties tieši nesatricināmībai, saglabājās zināšanas par augstākajām pasaulēm, kad visa planēta iegāja tumsā. Tieši ciešanas deva cilvēkam to, ko nevarēja dot apmierinājums un miers. Tas ir – nemierīgumu, pastāvīgas kontroles, jutības, jutīguma stāvokli, kurš attīstījās no pastāvīgās nedrošības sajūtas. Kā arī ātrdarbību, modrību un, rezultātā, evolūcijas paātrināšanos.

Un tagad mēs ar savu Eņģeļa pavēlējumu un Ercenģeļu lūgumu, mēs sakām: “Mēs ejam uz Gaismu. Un, lūk, tas, ko mēs jūtam krūtīs, mums vairs nekalpo. Mēs atstājam šīs programmas blīvajā plānā, tāpēc ka smalkajā plānā tas mums traucēs, jo mentālajā plānā mūsu piesardzība un bailes, un uzbrukumi momentāni iemiesosies. Un mēs lūdzam tagad mūsu skolotājiem Ercenģeļiem un DD izdarīt to, kādēļ mēs šodien atnācām – aizvākt no mums visas ciešanas atliekas, visus kodus, visus noskaņojumus!”

Kļuva vieglāk. Ja jums ir jūtams sāpīgs punkts, gaidiet un lūdziet, kamēr tas neaizvāksies. Man tas tieši mugurā stāv kā nagla.

Emanuēls ir atnācis. Viņš mani apgaismoja ar tādu siltumu, viņš izšķīdina visu, kas man iekšienē ir. Enerģija iet uz visu ķermeni, ne tikai uz šo punktu, un viss sirds centrs ir piepildīts ar šo enerģiju. Taču šī nagla vēl ir palikusi.

Emanuēls: Nesteidzies. Piesauc uz šo punktu savu mīlestību, manu mīlestību, Debesu Tēva mīlestību, Diženās Dievietes mīlestību. Un mēs tagad sāksim ar šo mīlestību šķīdināt šo nagliņu un to, kas tur sāp.

It kā slānis pēc slāņa tiek nomazgāts, bet ne uzreiz, un sāpes mazinās...

(Atceros divus tamlīdzīgus iesvētījumus manā dzīvē.)

DD: Katru darbu ar mani var vērtēt kā iesvētījumu.

Sirdij ir kļuvis mīkstāk, trešās čakras rajonā paliek. Un tagad mēs palūgsim, lai Emanuēls vēlreiz ievestu kārtību. Vēl un vēl.

Vieglāk kļuva. Un mēs paplašinām Emanuēla klātbūtni sirds centrā. Izšķīdinām visas atliekas, nomazgājam no visām sieniņām visus citadeles gabaliņus, it kā sāls izšķīstu ūdenī.

Trešajā centrā punkts ir kļuvis mazāk sāpīgs. Vēlreiz mani atgriež no uztvērēja lomas pie autora lomas (ceļ uz augšu no mācekļa jeb upura apziņas). Es esmu tā visa radītājs.

Apzināti mēs paplašinām gan Gabriēla, gan Emanuēla klātbūtni. Un cenšamies sirds centru iztīrīt no visām pusēm, dziļāk, plašāk, augstāk. Piramīdiņa ir aizgājusi, bet mēs strādājam ar mentālo kristālu, mentālo citadeli, un, lūk, iznāca kāda aizvainojums, un kāda asaras bērēs, un lielas nacionālas sēras par nogalinātajiem.

Jūs atlaižat arī savas programmas. Lūk, ņirgāšanās un manu lielu ciešanu, asaru programma: es esmu uz ceļiem, esmu pazemota un piekauta. Tas viss nāk no manis ārā.

Nāk ārā arī programma ar skaudību pret kaut kādu karalieni, stipri skaudu, un tās bija kā ciešanas. Lūk, programma ar nāvi noslīkstot, kuģis ir nogrimis, es esmu jūrnieks, kurš noslīka. Mani plosa haizivis. Bailes.

- Iznīcināta indiāņu cilts, un es esmu šīs cilts virsaitis, kurš arī ir gājis bojā. Manī ir šīs cilts visas sāpes. (Ludmila)

- Trako māja un cietums. (Irīna)

Vēl vardarbība bērnībā nekādi nevar izlēkt no manis, es to jūtu. Dziļi ir iestrēgusi un ļoti sāpīgi.

- Es atlaižu šīs sāpes caur lielu piedošanu. (Ludmila)

Piedodiet un dziediniet sevi un jūsu sāpju dalībniekus. Tā ir karmiska dziedināšana. Jūs paši visu to radījāt, lai izzinātu sevi, lai saprastu ciešanas un sāpju sajūtu. Lai atšķirtu ļaunu un labu, lai saprastu, cik lielā mērā ļaunums nav tas, ko mēs izvēlamies. Ļaunuma mērķis – nonākt pie sapratnes, cik tas viss ir smagi.

Lūk, arī bērna ciešanas man aizgāja. Pēdējā nagliņa izlēca.

- Piedod, man žēl, es mīlu tevi un pateicos tev. (Irīna)

- Enerģijas krāsas kļūst gaišākas, dominē violetās. (Rainis)

- Šķembas pārmaļ drupinātājs, viss tiek iesūkts lejā, apakšā ir gaisma. (Larisa)

Lūk, arī trešais centrs man ir atbrīvojies. Pamazītēm viss nonāk labā stāvoklī.

DD: Mēs neesam beiguši, tāpēc ka pašlaik mēs tikai aizvācām šīs programmas, lūk, tagad būs dziedināšana.

Sāpēs ir aizgājušas praktiski visiem.

- Daudz vēl ir sāpju. (Ludmila)

Nosūtīsim Ludmilai, atrodoties savos lielajos ķermeņos, daudz mīlestības. Beznosacījuma mīlestību, izšķīdinošu mīlestību, un mēs piesaucam vēl Emanuēlu un Gabriēlu, lai viņi palīdzētu izšķīdināt sāpju atliekas, tāpēc ka viņai ir bijuši kaut kādi ļoti lieli cēloņi ciešanām. Un mēs tagad palīdzam viņai, ārstējam viņu.

Pašlaik nāk labas enerģijas, tādas maigas, tādas spēcīgas.

- Uguns, ugunīgas enerģijas, es raudu, es to jau sen neesmu darījusi. (Ludmila)

Dvēsele atmiekšķējās, tas, kas neļāva raudāt, ir aizvācies. Paglāstīsim visi viņu, pamīlēsim viņu, viņa ir laba meitene, dvēsele – tas ir kā bērns. Ar lielu maigumu un mīlestību.

- Es raudu, un es jums visiem pateicos. Kļuva vieglāk. (Ludmila)

 

DD gaida mūs, un tagad noritēs dziedināšana. Un atkal vajag pilnīgi atslābināties. Un piešķirt sevi DD. Mēs jau esam Dvēseles tēlā, un mēs neizejam, fiziskais plāns ir kaut kur tur, pašā centrā, un viņš nesāp.

Tagad mums būs tā mazā cilvēka saskaņošana ar Lielo Dvēseli. Mēs šo dvēseli varam saukt par iekšējo es vai Augstāko Es. Praktiski tas ir viens un tas pats. Lūk, šis iekšējais pieņem visus noskaņojumus, un no mums fiziskā pieņem informāciju par fizisko plānu. Mēs esam informācijas avots dvēselei.

Tātad mēs pieņemam DD enerģijas, kuras dziedina visas mūsu brūces. Mēs aizvācām no turienes visas strutas un visas naglas, visu aso un sāpīgo, pašlaik viņa liek mums tādus “pārsējus” ar “speciāliem balzāmiem”, kuri ārstē savainoto dvēseli.

Un galvas rajonā arī ir parādījušās DD enerģijas, sestajā čakrā, tur, kur rodas mūsu domas, kur rodas programmas. Tas viss tiek ārstēts un attīrīts.

- Tiek aizvākts mentālais kristāls. (Irīna).

Un ar ko ir saistīts šis kristāls? Viņš ir saistīts ar apakšējo mentālu, kurā dzīvo cilvēku vairākums, viņi augstāk par trešo centru savās vibrācijās nepaceļas. Tieši viņu apziņa atrodas sociālajā plānā. Darbs, vairošanās, nauda, bauda, ceļojumi, kaislības. Arī mēs atradāmies šajā līmenī, mēs piedzimām šajā līmenī šajā dzīvē. Jau pēc tam katrs no mums izdarīja lielu darbu ar sevi. Transformējām, pacēlām apziņu, pacēlām vibrācijas, attīrījām ķermeni utt.

- Milzīga indiāņu cilts, vīrieši-karavīri, es esmu virsaitis un stāvu uz paaugstinājuma, un piedodu. Īstajā režīmā es stipri raudu.

To vajadzēja izdarīt. Tā bija liela brūce...

Lūk, es pašlaik ieelpoju-izelpoju, un jūs arī izdariet, pārbaudiet, vai ir palicis kaut kas, kas jūs bremzē? Paskatieties, kur kas sāp, kur kas āķējas, man, lūk, vēl nedaudz ir.

Un es tad jautāju DD, kas man vēl ir palicis?

Tā ir lepnība par atlantisko dzīvi, tā arī ir saistīta ar nesatricināmību, stingrumu, ar drosmi, ar vīrišķību, ar labām enerģijām. Tā ir saistīta ar pozitīvām īpašībām un “neatlīp”. Un es sev atstāju visu labo, kā sastrādāto daudzās dzīvēs, bet, lūk, lepnību man gribētos aizvākt. Kā gan to izdarīt?

Nu, lūk, es iegāju šajā lepnībā, un saprotu, ka lepoties īpaši nav ar ko, es vienkārši esmu ļoti liela un stipra, un es šīs enerģijas varu pilnīgi mierīgi izmantot planētas labā. Un es tās jau esmu izmantojusi.

Skatieties, pat ja mūsos ir kaut kādas negatīvas lietas, mēs tās tagad varam transformēt ar savu apzināšanos. Tās mums deva kaut kādas pozitīvas lietas. Un tās pašas aizgāja, bet sekas – vīrišķība, izturība – palika.

Un, lūk, Ludmilai nevajag visu vākt prom – to, kas indiāņu virsaitim bija, viņam bija liela sirds, un viņa atvērās, bet viņš joprojām bija izturīgs, vīrišķīgs un stiprs. Iztēlojieties, ka jūs šajā momentā atnācāt uz šo cilti, jūs droši zinājāt, kas būs, un jūs atnācāt, lai cienīgi mirtu. Ļoti liels spēks atnāca šajā momentā, kā šīs cilts virsaitis, lai pabeigtu šīs cilts vēsturi cienīgi.

Un, lūk, ugunīgas enerģijas. Un vēl vairāk noplūst, tas, ko es tur atradu – tas, ko es tur apzinājos un ieraudzīju. Izšķīst un pārvēršas šķidrā gaismā. Apzinieties vēl to, kas ir palicis jums iekšienē. Mēs to jūtam, kā es sajutu lepnību. Un mēs pašlaik vēl apzināmies, no kā mēs šķiramies.

- Virsaitis nebaidījās no nāves, tās bija sāpes par visu cilti un piedošana visu vārdā. Un šodien tas notika. (Ludmila)

Paskatieties citus notikumus, lūk, jūs piefiksējāt vienu, bet ir bijuši vēl kaut kādi notikumi, pacentieties tos aplūkot un atlaist.

- Tikai stiprs cilvēks var iet uz upurēšanos un atkal atgriezties jaunai dzīvei, saglabājis šo spēku radīšanai. (Irīna)

Es vēl atradu kādu sāpīgu punktu, un sāku to aplūkot, kas gan tas ir, no kurienes tas uzradies, no kādas dzīves. Tas ir kauns. Un es pat nezinu, par ko ir šis kauns. Es nolādēju bērnu, pēc tam es atbrīvojos no šī karmas parāda, bet kauns ir palicis. Nesavaldījos un izdarīju to, ko nedrīkstēju izdarīt. Un arī atlaižu šo momentu.

- No manis noņēma milzīgu akmeni, kurš spieda mani. (Ludmila)

Ludmila, jums tagad dzīve citādi ritēs. Jums pašlaik norit liela transformācija, tāpēc ka šajā dzīvē visdrīzāk jūs bijāt vainīga.

Droši vien jūs uzskatījāt, ka jūs bijāt vainīga, ka cilti ne tur ievedāt. Bet tagad nāk apzināšanās, ka tikai stiprs cilvēks varēja tajā laikā atnākt ciltij un cienīgi iet bojā. Iespējams, ka šī cilts beidza savu vēsturi uz Zemes. Tādiem cilvēkiem mēdz būt ļoti daudz vainas dzīvē, un viņi, kur vainīgi, kur nevainīgi, visu uzņemas sev. Bet tagad jums viss būs citādi. Jūtu, ka jūs piedodat sev par kļūdām, un jums nāk asaras, vēl kāds raud.

Bet, lūk, mans Vladimirs nekādi nevar šķirties no saviem karavīra “cīniņiem”, pretnostatījums tev iekšienē vēl ir. Viņš bija tāds “lielais karavīrs”, daudzās dzīvēs bija, un tas viss ir dabiski. Pacenties savu karavīra varonību, kuru tu vērtēji kā spēku un veiklību, tu kādu galināji, ne tevi, atlaid tagad šīs enerģijas – tās ir asas.

Cīniņš, pretnostatījums, dumpīgums – to visu var atlaist, lai kļūtu par miermīlīgu cilvēku.

- Nevaru izlauzties uz augšu, it kā viss atduras milzīgā kupolā un enerģijas uzkrājas. (Irīna)

Pagaidi, Irīna. Mēs pašlaik pagaidām esam aizsegti. Iztēlojies, ka no mums viss nāk ārā, protams, mēs pašlaik esam aizsegti, lai tas viss savāktos. Es tā saprotu, ka kupols atvērsies, kad mēs pilnīgi attīrīsimies. Mums norit process.

- Kaut kāda šausmīga aka indiāņu laikā, kurā mani iemeta.

Lūk, arī vāciet prom.

- Cilti aizdzina no sensenās teritorijas un iznīcināja. (Ludmila)

Mēs zinām, ka teritorijas, kur bija Lielās piramīdas, indiāņi pameta, tur pazuda ūdens. Varbūt tas ir saistīts vēl ar to, ka šī aiziešana vai iznīcināšana ir saistīta ar to, ka tur ūdens vairs nebija.

Es pašlaik aplūkoju jūs visus... Jums visiem ir kļuvis mīkstāk, tīrāk. Lūk, man, es uzskatu, ir noticis labs darbs.

Vēl vienu punktu es atradu tieši kupola virsotnē. Pašlaik mēs atrodamies slēgtā telpā un meklējam, ko vēl aizvākt.

- Tā ir teritorijas iekarošana. Amerika. (Ludmila)

Un apzināmies vēl, vienu aizvācām, nākamo, nākamo... Šis darbs nav pārāk ātrs. Nesteidzieties.

Irīna arī var paskatīties, kas tur ir.

- DD enerģijas nāk kā ūdens virpulis dabā. (Irīna)

Jā, viņa mūs apmazgā un nomazgā slāni pēc slāņa. Un kaut kādas nagliņas, iedzītas ļoti sen, sāk parādīties. Un mēs tās tagad raujam ārā un skatāmies, kas tas tāds ir. Apzināmies. (...)

Paurbināsim vēl savas brūces, lai pilnīgi tās izārstētu. Lai DD enerģija mums visu atkailina, process norit uz tīrību.

- Atradu sevī Atlantīdas atliekas, es tur biju galvenais laboratorijā, un, lūk, atliekas jau nāk ārā, un viss ir labi. (Irīna)

(Atgriezeniskā saite no dalībniekiem.)

DD mums piedāvā ceļojumu kā bonusu, es uzskatu, ka mums notika labs darbs, vēsturiskā griezumā. Mēs vēl paliekam Dvēseles līmenī, neaizejam no šī plāna, tāpēc ka DD strādā ar dvēselēm.

DD piedāvā pacelties pie Viņas uz Dārzu, kur mēs bijām mazi eņģeļi, kur mums bija tāda svētlaime, tāds brīnums... Vienkārši mazlietiņ pieskarties savai bērnībai, klātbūtnei pašā patīkamākajā no visiem plāniem, dvēseles dziedināšanai, dvēseles atjaunošanai. Paceļamies, mēs zinām, kur ir šis Dārzs. Mēs kļūstam par mazuļiem, eņģeļiem, it kā par iekšējo bērnu.

- Kāpēc es savu dvēseli redzu vīrieša ķermenī?

Vairāk ir vīrišķo enerģiju, un tās ir sastrādātas Atlantīdā.

Tagad mēs esam Lielo Dvēseļu iekšējie bērni, viņām arī ir iekšējais bērns, tāds mazs bērniņš. Mazi eņģelīši, kuri peldas DD enerģijās. Mums nav nekādu pienākumu, izņemot rotaļas. Mēs esam ļoti dzīvespriecīgi un uzticīgi, maigi, silti bērniņi. Un mīlestība no mums vienkārši uz visām pusēm starojas no tīras attīrītas sirds. Sajūtiet, kā jūs esat kļuvuši par saulīti, no kuras plūst gaisma bez jebkādiem šķēršļiem, bez jebkādiem blokiem. Tīrības un nevainības, maiga jutīguma, skaistuma, laimes enerģijas.

Lūk, šī Gaisma tagad ir apgaismojusi, un es atradu sevī lielu, lielu saknīti, un es uzreiz palūdzu aizvākt, kaut kādu noziegumu, kurš ar lielām saknēm ir ieaudzis iekšienē, kā tāds celmiņš vecs. Izvilka ar saknēm. Tātad, ja jums vēl kaut kur kaut kas sāp, tad mums vēl ir iespēja visu aizvākt.

- Ir steidzīgi jādalās šajā laimē!

Nu tad dalīsimies šajā laimē ar mūsu mazo planētu. Mēs ar jums atrodamies pat augstāk par mentālu, pat augstāk par Kristus-apziņu, dvēseles līmenī.

DD: Jūs no šejienes no Dārza nevarēsiet strādāt ar planētu, tāpēc ka jūs esat lielās vibrācijās un tālu no fiziskā plāna. Pagaidām izjūtiet baudu, pēc tam pastrādāsiet ar planētu. Un jēga šai klātbūtnei ir tāda, ka reiz mēs ievedām ļoti skaistas attīstības programmas. Tās pakāpeniski izkropļojās, transformējās astrālam, fiziskajam ķermenim.

Un mēs tagad šīs mīlestības, pateicības, skaistuma, pateicības Skolotājam programmas, mēs pieņemam cits citu, mīlam tādu kopību, vienotību. Lūk, šīs programmas mēs tagad atjaunojam. Mēs vienkārši grimstam svētlaimē, atjaunojamies, varbūt rotaļājamies cits ar citu, mēs varbūt uzdodam kaut kādus jautājumus DD, kā mazi bērniņi stāvam blakus mātei. Bet patiesībā mēs atjaunojam savu dvēseli un ienesam viņā sākotnējās Avota programmas.

Un, lūk, mēs sakām, ka dvēseles līmeni mēs esam Būtības. Šeit nav nekādu domu, šeit nav nekādu noteiktu jūtu, izņemot svētlaimi, izņemot skaistumu un laimi. Un tajā mūsu dvēseles agrāk eksistēja.

Es vienmēr šajā vietā atceros Roberta Monro stāstu, kā viņa AEs atveda viņu uz šo vietu. Viņš ieraudzīja rozā mākoņus un sevi ieraudzīja kā mazu eņģeli, kurš lēkāja no mākonīša uz mākonīti… Un viņš sajuta neparastu laimi un svētlaimi, it kā viņš būtu atgriezies pie māmiņas dzemdē. Pēc 10 minūtēm viņš saka, ka droši vien es ne tur esmu iegājis. Viss atkārtojas, un es arvien lecu no mākonīša uz mākonīti, tās ir cilvēka smadzenes, kuras sāk būt neapmierinātas ar to, ka viņš ir ienācis tikai Eksistencē, Esībā.

Šeit nekas nav jādara, šeit ir tikai jābūt un jābauda. Un viņš iegāja no otras puses, un tur tas pats: mazs eņģelis lēkā no rozā mākoņa uz citu mākoni, un tas viss atkārtojas un atkārtojas, un viņš ir svētlaimē un skaistumā. Bet kā vīrietis, kurš ir aizņemts ar darbu, viņš sev teica: viss ir saprotams, es nevaru ieiet savā eņģelī, tāpat kā nevaru ieiet dzemdē. Es jau sen esmu izaudzis no šī stāvokļa.

Tas ir, mēs pašlaik esam šeit atgriezušies un vienkārši atjaunojam savas programmas, mēs kļūstam par to, mēs to jūtam, mēs to iesūcam. Un dziedinām dvēseli tādā veidā.

Un, lūk, tagad man viss ir labi krūtīs, viss kļūst viengabalains, tīrs, jau nekur un nekas neizlec, nekādu nagliņu. Viss ir novākts.

- Jā. Šie vīrieši-karavīri nāca pie manis šodien pēc dziedināšanas, un es virsaiša tēlā piedevu par visas cilts iznīcināšanu. Un tādā veidā es dziedināju viņus un sevi. (Ludmila)

Karma atrisinājās. Redzams, kaut kādas karmas atliekas vēl bija, un, lūk, tas viss aizgāja. Es domāju, ka daudz kas aizgāja arī mums. To, kas var būt, mēs arī īpaši necilājām. Un mums tādas dziļas brūces kā Ludmilai nebija. Bet vienalga, mēs visi izgājām cauri ciešanām absolūti. Visi iepazinās ar ciešanām, tas ir viens no institūtiem, un tas speciāli tika ievests uz planētas. Tumsa, ļaunums, ciešanas, bēdas – tā ir dvēseles izglītošana. Protams, mēs tagad esam daudz izglītotāki eņģeļi, kuri uz šejieni nav nolaidušies. Viņi nav tik izturīgi un viengabalaini kā mēs.

DD: Nu kā, dārgie, jūs esat piesātinājušies?

Es gribu teikt, ka šis stāvoklis ir radniecīgs nirvānai, bet nirvānā tā ir ļoti stipra sajūta, tā ir zemāka pēc vibrācijām, tā ir astrāla, bet arī ļoti stipra bauda, kura iedarbojas uz dvēseli. Arī tur viss ir apstājies, un nekas nekur neiet, un jūs atrodaties baudas stāvoklī. Un šis stāvoklis mums, cilvēkiem kā Radītājiem, arī apnīk, un mēs no turienes izejam.

Un visiem vēl gribas pabūt šajās enerģijās un izbaudīt. Jūs sajutāt starpību enerģijās, kad mēs tur nonācām? Mani interesē, kā jūs to jūtat; svētlaimes stāvoklis, neko nevajag, viss ir labi, viss ir skaisti, un, lūk, šeit es varētu dzīvot mūžīgi... Bet tas ir pirmais iespaids, pēc tam mums kļūst garlaicīgi.

- Bet, lūk, tagad no otras puses es esmu sievišķās enerģijās, esmu savienojusies.

Savieno vīrišķās un sievišķās enerģijas vienā ķermenī, izjūti.

Jūtu grupai ļoti dziļu meditāciju, redzu, ka visi guļ pašlaik un pieņem šo atjaunošanu.

Un mēs esam piesātinājušies. Un sajūtiet, ka sirds centrs jums tagad ir mīksts, silts, tīrs un viengabalains. Sajūtiet to. Var ieelpot un izelpot, ja kaut kur kaut ko atradāt, aizvācam.

- Man nav svētlaimes stāvokļa, drīzāk man vajag laiku, es daudz reižu klausīšos šo ierakstu. (Ludmila)

- Esmu gatava beznosacījuma mīlestības izplatīšanai. (Irīna)

Ludmila var vēl piesaukt DD, var paklausīties DD pirmo disku, kad mēs šajā Dārzā atrodamies, vai bez diska aiziet uz turieni un pastrādāt ar sevi. Ja nejūti svētlaimi, tātad šis stāvoklis vai vieta vēl nav līdz galam izdziedināta.

 

Pateicība jums, Dvēselē Lielie...

 

Pievienots 22.12.2016

http://www.sanatkumara.ru/stati-2016/istselenie-dushi

Tulkoja Jānis Oppe