Skaistums un harmonija uz Zemes

16 12 09 07

16.12.09.

Dārgā Diženā Dieviete, es klausos tevi!

Šodien man gribētos parunāt par estētiskām jūtām – skaistumu, kārtību, harmoniju. Tās ir kultūras jūtas, tās ir atkarīgas no nacionālās kultūras. Kam tās kalpo? Kā tās attīstās?

Skaistums, tīrība, samērība, harmonija ir tās īpašības, kuras jums potē Sanats Kumara. Tā ir viņa pasaules izpratne, viņa iekšējās īpašības, viņa īpatnība. Ir arī citas skaituma izpratnes – neharmoniskums formā, mūzikā – raustīti ritmi, alterācija līdz pat atonālismam, abstrakcijai, kuri pārkāpj visus klasiskos skaituma kanonus un arī tiek uzskatīti par mākslas darbiem, piemēram, skulptūras un gleznas, kuras attēlo atsevišķas ķermeņa daļas, nāvi, pārspīlētas daļas vai norautus orgānus u.c.

Ir pat darbi, kuri attēlo planētas bojāeju. Tā ir to cilvēku, kas vēro šīs gleznas, un skatās tādas filmas, programmēšana. Tur nav nekā briesmīga, nāve vai bojāeja – tās ir beigas, sabrukšana un iznīcināšana, bet jūs taču to negribat? Jūs to nevēlaties sev uz planētas? Tātad tās gleznas, kuras attēlo cilvēku bailes, darbojas pret gaismu, uz kuru tiecas visa cilvēce. Paskatoties uz šausmīgu gleznu vai paklausoties šausmīgu mūziku, jūs ierosināt negatīvas jūtas, kuras zem garozas attīsta bailes un naidu. Šī iedarbība uz psihi nemaz nav estētiska, bet ar pretēju nodomu – sagraut psihi, uzdzīt bailes, apspiest skaituma estētiskās jūtas, aizstāt tās ar pretīgiem pārdzīvojumiem.

Cilvēki to pieņem par mākslu, taču šīs negatīva jūtas tiek piebarotas no telpas no negatīvu būtņu puses, kuras salido uz tādu jūtu avotu un ganās tādās vietās, un nav teikts, ka cilvēks nevarēs viņas uztvert un aiznest sev līdzi.

Jā, ir zināmi reāli gadījumi, kad gleznas iedarbojas graujoši uz telpu vai cilvēkiem, vācot ap sevi negatīvu enerģiju. Tādos dzīvokļos sākas poltergeists vai sabojājas attiecības starp cilvēkiem.

Estētiskās jūtas cilvēkam ir vajadzīgas, lai radītu ap sevi telpu, kura palīdzētu viņam vai celtu viņu pa vibrācijām. Tāpēc tīrās un sakoptās telpās ir tik viegli elpot, ir daudz gaismas un gaisa, pozitīva enerģētika, kura veicina veselību un piesūcina cilvēku ar gaismu un mīlestību. Visur ir vajadzīga mīlestība – tas ir harmonijas kritērijs. Nav mīlestības – nav harmonijas, un otrādi – nav harmonijas un tīrības – pazūd mīlestība, sākas sarežģījumi visās dzīves sfērās.

Ir mācība par gaišām un patīkamām krāsām, kuras sniedz atslābinājumu nervu sistēmai, piesūcina cilvēku ar pozitīvu enerģētiku. Katrai krāsai piemīt sava enerģija, un tā no telpas pievelk savus elementāļus. Melna krāsa, dominējoša iekārtojumā, dod pretēju, enerģiju absorbējošu efektu, pat savienojumā ar baltu. Pelēka veicina depresiju, nomāc estētiskās jūtas, veicina psihes ievainojamību un sacaurumo auras aizsardzību, palīdzot pelēkajām būtnēm un elementāļiem baroties ar cilvēka enerģētiku.

Gaisma atdod, piesūcina, bet tumsa paņem, barojas.

Bet pavisam bez tumšajām krāsām mēs nenodzīvosim.

Protams, tāpat kā visam uz Zemes, kā naktij un dienai, kā dziļumam un augstumam, kā dzīlēm un debesīm, kā garam un matērijai, visam ir jābūt līdzsvarotam. Un tāpēc tumšās krāsas tikai vecina ierāmējumu, kalpo kā apdare, kontrasts, ar kura palīdzību izpaužas mīlestības un cerības spožās pasaules dziļums un skaistums. Kur jūs dotu priekšroku dzīvot – pazemē vai pie dabas, dārzā, pilnā ar ziediem? Jūs esat dienas būtnes, un nakts krāsas ir mākslīgi iepotēta daba no pazemēm, kuras apdzīvo zemu vibrāciju un tumši nakts gari.

Kas attiecas uz ritmiem, arī tie ir cēlušies no dabas. Un raustīti muzikāli ritmi veicina sirds ritma un citu cilvēka ķermeņa iekšējo ritmu traucējumus. Grauj psihi un traucē bērna harmoniju cilvēka iekšienē. Iekšējais bērns cieš, it kā viņu sistu ar nūjām. Jēdzienu, krāsas, gaismas, ritma, proporciju, formas leņķu neharmonisks savienojums nospiedoši ietekmē cilvēka visu domu un jūtu kārtību, nospiež ķermeņa veselību, brīvību un harmoniskumu.

Sakarā ar to man gribas pajautāt par alu iemītniekiem mūkiem, kuri raka ejas kalnā un glābās gandrīz bez ēdiena un ūdens mazītiņās cellēs. Kādus jēdzienus viņi sevī audzināja?

Pirmkārt viņi sevi nemīlēja un nemīlēja nevienu, izņemot to, ko viņi pielūdza. Tas ir ceļš – noliegt sevi, ķermeni, gaismu un cilvēkus, un kalpošanu Dievam. Tu arī tādā ceļā gāji no vienas dzīves uz otru. Atceries sevi, un tu spēsi saprast, pēc kā viņi vadījās un pēc kā pašlaik vadās vairums reliģiju.

Man pirmkārt bija slikti cilvēku pasaulē, es biju nevienam nevajadzīgs, man nebija, kur dzīvot un ko ēst. Es atnācu no armijas, kur biju nokalpojis daudz gadu. Vecāku māju apdzīvoja radinieki, šaurībā un darbā. Mana veselība pavājinājās, ģimenes nebija, un es biju pārdomās – kurp iet, ar ko nodarboties. Biju apvainojies uz saviem radiniekiem, kuri burtiski spieda mani ārā no mājas. Kļūt par mūku man nācās izvēlēties, kad es atnācu ar grēku nožēlošanu uz baznīcu. Man piedāvāja pamēģināt padzīvot dzīvi, atsakoties no pasaulīgajām rūpēm un atbrīvojoties no piespiedu kontaktēšanās ar nīstajiem radiniekiem. Vienalga tas ir labāk, nekā ar galvu atvarā. Un tālāk pēc nolikuma, kā armijā. Un nepārzināju es toreiz estētiku un skaitumu. Jā, bija arī apakšējie stāvi cellēm un kalpošanām. Bet arī tur mēs nekalpojām tumsā, piesaucām dievu un viņa Kalpotājus – svētos un eņģeļus. Un, kas attiecas uz skaistumu, tas bija mūsu iekšienē, bet ārpusē bija kaili akmeņi, jo bija sapratne, ka tā tad arī ir pilnīga atsacīšanās no pasaules.

Nu tagad tu saproti, ka ar atsacīšanos no pasaules, nevis ar pasaules pieņemšanu nodarbojas reliģija? Cilvēki nepieņem ne pasauli, ne sevi pasaulē. Cik viņi ir harmoniski? Pasaule ir Dievs, Visa Radītājs. Un, kalpojot Dievam, viņi nepieņem to, ko Viņš radīja. Viņa radījumu nepieņem, atdalot radījumu no Radītāja.

Viņi atdalīja garu un matēriju, pielūdzot garu un atraidot matēriju kā kaut ko netīru un Radītāja necienīgu.

Ērta pozīcija – atnākot no smalkākām pasaulēm, lai apgūtu materiālo pasauli, dzīvot atmiņās un sapņos no pagājušajām dzīvēm starp inkarnācijām un noliegt to, pēc kā atnāca.

Bet viņi sastrādāja gaismu dvēselē.

Īstena gaisma tiek sastrādāta, pieņemot cilvēkus un dzīves apstākļus, pieņemot zemes dzīvi un atrodot tajā jēgu un svētlaimi, apmierinājumu. Ne velti visi reliģijas piekritēji atnāca atpakaļ uz Zemi – atdot savu gaismu cilvēkiem, iemiesojušies parastos cilvēkos. Zemes dzīvju jēga – kļūt harmoniskiem cilvēkiem, mīlošiem un plaukstošiem.

Un tam lielā mērā palīdz estētiskās jūtas, kuras ved cilvēci pie pasauļu harmonijas sapratnes, pie vienkāršuma un dabas, pie dabīguma. Skaistums ir dabīgumā, ne kropļojumos un defragmentācijā, bet viengabalainumā, sistēmas veselumā un tiklībā.

Tikko kā cilvēce pamatīgi pagriezīsies pret gaismu, sāksies revolūcija mākslā un matemātikā. Harmonija visā veicina uzplaukumu un cilvēku skaistuma pastiprināšanos. Un tas vedīs pie mājokļa tīrības un skaistuma, atbrīvošanās no liekām grabažām un kārtības ievešanas uz planētas un cilvēka iekšienē. Atbrīvos viņu no iekšējām un ārējām pretrunām, vedīs pie skaistuma un mīlestības sapratnes.

 

Pievienots 09.12.2016

http://www.sanatkumara.ru/stati-2016/krasota-i-garmoniya-na-zemle

Tulkoja Jānis Oppe