Deja vu

„Katrs no mums kaut reizi dzīvē ir izjutis deja vu efektu, kad mums pēkšņi sāk likties, ka mēs pazīstam cilvēkus, kurus patiesībā nekad neesam redzējuši, un jau esam bijuši vietās, kur patiesībā nekad neesam bijuši. Un, iespējams, tādos momentos kādam ienāk prātā doma, ka šīs sajūtas – nav nekas cits, kā brīdinājumi, sūtīti mums no pagātnes, bet varbūt arī atslēga no nākotnes izzināšanas.” https://www.kinopoisk.ru/film/102328/

Kas ir Akašas Hronikas?

Tā ir mūsu likteņu, talantu, iespēju, raksturu un noslieču bibliotēka.

Mēs varam, cik vien vēlies, iet iekšā šajā vieduma krātuvē, lai iegūtu pilnvērtīgu priekšstatu par sevi.

Dažas neparastas epizodes no savas dzīves, kuras saistītas ar Hronikām.

1. epizode. Viduszeme

Viena no pašām agrīnākajām bērnības epizodēm. Es vēl gāju bērnudārzā un stāvēju tramvaja pieturā kopā ar vienu no vecākiem. Saule laidās rietā, un es pēkšņi pamiru un iegāju kaut kur sevī, pilnīgi iegrimstot šajā persika krāsas saules gaismā, kura ietina mājas. Viņa ne tikai spīdēja, plaši izplūdusi pa pilsētu, bet arī sildīja manu sirdi. Es līdz šim laikam atceros šo saulrietu un manu burvības stāvokli…

Es ilgi nevarēju saprast, kas tas bija.

Nesen Sergejs Kanaševskis, žurnāla „Мировой ченнелинг” galvenais redaktors, palūdza man uzrakstīt čenelingu-vēstījumu no planētas iekšējām pasaulēm, no Viduszemes. Es nonācu šajās pasaulēs un uzrakstīju rakstu, kuru publicēja žurnālā. Tieši tur planētas iekšienē, spīd tāda gaisma – no rietošas saules – mīksta, silta un tevi ietinoša, gluži kā viegls apmetnis, ļoti maigs un piesūcinošs.

Tas ir deja vu piemērs, uzliesmojošas atmiņas no pagājušajām dzīvēm.

2. epizode. Bokačo

Lappuse no „Dekamerona”, piektā diena, 9. novele[1]: Federigo no Alberīgi dzimtas mīl, bet netop mīlēts un ar laipnības pierādījumiem un greznu dzīvi izputina visu savu mantu; viņam paliek vienīgi vanags, ko viņš, tā kā cita nekā viņam nav, pasniedz pusdienās savai mīļotajai donnai, kad tā atnāk pie viņa ciemos; to uzzinājusi, donna maina savus uzskatus, apprec viņu un padara bagātu.

Otrā epizode – iepriekšējā dzīve, par kuru man pavēstīja mans Skolotājs. Tas bija ilgi, pirms es sāku rakstīt čenelingus un iepazinu Akašas Hronikas. Reiz man (pēkšņi) pateica, ka esmu bijusi Bokačo, „Dekamerona” autors. („Dekamerons” (itāļu Il Decamerone, no sengrieķu δέκα „desmit” un ἡμέρα „diena” – burtiski „Desmitdienis”) – itāļu rakstnieka Džovanni Bokačo simts noveļu krājums, viena no pašām pazīstamākajām Itālijas jaunās Renesanses grāmatām, uzrakstīta aptuveni 1352.–1354. gados. Vairums šīs grāmatas noveļu ir veltītas mīlestības tēmai, sākot ar tās erotisko un beidzot ar traģisko aspektu. Kā atzīmē pētnieki, „Dekameronā” līdz pilnībai ir novests prozaiskā vēstījuma-noveles žanrs, kurš itāļu literatūrā eksistēja vēl pirms Bokačo. Šī grāmata atvēra ceļu visai renesanses novelistiskai. Vikipēdija https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%94%D0%B5%D0%BA%D0%B0%D0%BC%D0%B5%D1%80%D0%BE%D0%BD

Es tajā laikā jau biju izlasījusi „Dekameronu”, kura joprojām bija viena no pašām pazīstamākajām 14. gadsimta grāmatām. Es ilgi nevarēju noticēt. Tās man bija kaut kādas ārprātīgas zināšanas. Tajā laikā es tikai lasīju ezotērisko literatūru (ne pārāk cītīgi) un izgāju savas dzīves universitātes. Domāju, ka Skolotājs nolēma pārbaudīt, vai es iedegšos, kā es noreaģēšu, un uz prašņājumiem vairāk nekā neatbildēja. Domāju, ka tas bija grūdiens izzināt kaut no slēptu, spēriens pa ceļam.

Pēc daudziem gadiem es tomēr atgriezos pie šīs tēmas. Tajā laikā es jau biju iepazinusi Akašas Hronikas un nolēmu pārbaudīt, vai tas tā ir. Es ieraudzīju sevi vīrieša ķermenī, vairs ne jaunā, kurš sēž pie galda savās mājās, tur rokās spalvu, skatās pa lielu logu uz saulrietu. Redzams, šo epizodi es toreiz arī pa daļai iegaumēju lieliskā saulrieta dēļ (lūk, viņš, deja vu!), bet varbūt arī to skaisto domu un labā noskaņojuma dēļ, kad cilvēks ir apmierināts ar savu dzīvi un mierīgi raugās nākotnē.

Šī rakstniecības prasme pēc tam uzplauka dažādās citās manās dzīvēs, kuras es nepieminēšu. Gribu tikai teikt, ka arī jūsu dzīvē var pēkšņi parādīties vienas vai otras iespējas, spējas, kuras jums sagādā prieku un apmierinājumu. Sāciet kaut ko darīt sevis labā. Ieprieciniet sevi ar to, ko pagaidām neprotat. Un ja nu pēkšņi jūsos pamostas dejotājs, mākslinieks, mūziķis, rakstnieks?

3. epizode. Alķīmiķis

Tajā pašā seminārā, par kuru es rakstīju iepriekšējā vēstulē, es ieraudzīju sava gadagājuma vīrieti, ar garu rudu bārdu, gariem matiem, pēc nacionalitātes līdzīgu baškīram. Viņš palīdzēja skolotājiem „bardo” (pārdzimšana) tehnikā un izglāba vienu sievieti, kura ilgi nevarēja atrast izeju no aizkapa pasaules. Es šajā praksē nepiedalījos, tāpēc ka biju jau no jauna piedzimusi un dzīvoju nākamajā inkarnācijā uz to laiku.

Pēkšņi es atcerējos, ka es šo vīrieti esmu redzējusi kinoteātrī pirms gadiem 20! Tad nu gan, arī toreiz viņš izrādījās man ne gluži pazīstams, bet izcēlās no pūļa ar savu bārdu un vēl kaut ko, kas ļāva man viņu atcerēties pēc daudziem gadiem!

Atgriezusies mājās un, vēršoties pie Hronikām, es uzzināju, ka esmu bijusi precējusies ar viņu trīsreiz. Vienu dzīvi es ieraudzīju: Anglija, 15. gadsimts, esmu sieva un palīgs vīram-alķīmiķim, stāvu ar garu pelēku skoteli, nodarbojos ar ķīmiskiem eksperimentiem mūsu mājas pagrabā. Divas citas dzīves es neizskatīju, bet arī tās bija Anglijā.

Es nākamajā dienā pastāstīju viņam par mūsu pagājušajām dzīvēm. Un otrā dienā viņš man pateica – jā, ieraudzīju, sieviņ, un mūsu māja taču bija bagāta!

Pēc tam es nonācu garīgā grupā pie viņa, kur viņš bija skolotājs. Bet mūsu nodarbības nebija ilgas. Viņš aizbrauca, jo dzīvoja citā pilsētā.

Ievērojiet savas neparastās „atpazīšanas”, deja vu, tās ir atbalsis no pagājušām dzīvēm. Un jūsu dzīve kļūs bagātāka un interesantāka.

Aicinu jūs uz Akašas Hroniku Semināru iemācīties skatīties savas pagājušās dzīves un citas neparasti interesantas lietas!

2016. gada 6. un 7. decembrī

pulksten 17 pēc Maskavas laika

Seminārs „Akašas Hronikas”

visas detaļas vietnē

http://sanatkumara.ru/seminari-i-drugie-sobitiya-shkoli/seminar-chroniki-akashi[2]

Pievienots 05.12.2016

http://www.sanatkumara.ru/stati-2016/dezhaviu

Tulkoja Jānis Oppe

[1] Skat. http://gramatas-e.ucoz.lv/load/klasika/dekamerons/5-1-0-78 (Tulk. piezīme)

[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/21-raksti-2016/998-seminars-akasas-hronikas (Tulk. piezīme)