Meditācija ar Ercenģeļiem uz Taganaja

10.06.29

Tā ir meditācija par tēmu „Jaunās Zemes būvēšana” (saīsināti J.Z.). Tā ir visas aktivizācijas uz Taganaja tēma. Mēs, kā parasti, savienojāmies gaismas kristālā un piesaucām Skolotājus.

Kursīvā es izcēlu savu runu, treknā tekstā – Skolotāja runu, bet parastā – dalībnieku debates. Dalībnieki diemžēl bieži runāja vienlaicīgi, bet dažreiz sēdēja tālu un tāpēc neierakstījās diktofonā. Es lūdzu atvainot, ka viņu vārdu šajā ierakstā nav.

***

Ko jūs gribat?

Mēs gribam radīt J.Z. Un paklausīties jūsu atsauksmi par vakardienu.

Bet pats galvenais jūsu uzdevums – radīt jūsu prātos, iztēlē J.Z., radīt un nosēdināt, kaut vai astrālajā plānā.

Sāksim ar J. Zemi. Kā jūs uzskatāt, kāda būs J.Z. daba?
Vai tai jālīdzinās šīs Zemes dabai?

Kā mēs atbildēsim?

– Tai jābūt labākai par šo.

Vārdu „labākai” neviens nesaprot. Vai tu ir jābūt kokiem?

– Noteikti!

Upēm?

– Jā!

Kalniem?

– Jā!

Tuksnešiem?

– Nē!

Lūk, tas ir „Trīs Jā” efekts, kad cilvēks uz trīs jautājumiem atbild jā, uz ceturto viņš mehāniski atbildēs „jā”.

– Tuksneši lai paliek, tie pilda savu funkciju! Tur ir sava dzīvība...

Vai tur ir vajadzīgi ledāji?

– Nē!

Tas ir, mēs gribam siltu planētu?

– Jā. Protams...

Komfortablu?

– Bet kurš slēpos? ... gadalaiki... ledāji un sniegi... daudzveidība... ūdens...

– Izdarām, lai viss būtu! Zeme ir liela. Kāds būs te, kāds pārvietosies, kāpēc mums jābūt vienā vietā? Kāds gribēs kāpt ledājos...

– Atšķirība izmēros ir? droši vien nav... Zeme izmēro būs liela...nu, reizes simts!

– Daudzveidība ir ļoti labi!

Vai jūs gribat baroties ar augiem?

– Jā! Ar augļiem, sauli, ūdeni...

Vai jūs gribat baroties ar minerāliem?

– Nē...

Vai jūs gribat baroties ar enerģiju?

– Jā!

Vai jūs gribat dzert ūdeni?

– Jā!

Vai jūs gribat, lai ūdens būtu tīrs?

– Jā!

Ar kādām domām jūs piesātināt ūdeni, kuru dzerat?

– Ar mīlestību, pateicību...

Ja jūs piesātinātu ar mīlestību, pateicību, vai tad ūdens būtu tik netīrs?

Nāk jautājums, kādu jūs gribat ūdeni.

– Kristālskaidri tīru.

No kā atkarīga ūdens tīrība?

No mums...

No cilvēka dabas domas... Mēs pārejam pie cilvēka apziņas tēmas, sākam izcelt cilvēka apziņu. Kādai ir jābūt apziņai?

– Kā bērnam, naivai... (notiek vētraina apspriešana)

Augstai apziņai, jā?

– Jā.

Ne dzīvnieka cilvēka, bet augstākai apziņai, savienotai ar Debesu Tēvu un Māti, uz kuras jūs dzīvojat, uz kuras ķermeņa jūs, var teikt, parazitējat.

Mēs neparazitējam, bet ietilpstam pilnīgā simbiozē ar planētu. Mums ir jāieiet harmoniskā simbiozē, pašlaik uz planētas ir neharmoniska simbioze, tas ir, mēs postām zemi, mēs postām cilvēku dzīves, veselību, iznīcinām augus, iznīcinām minerālo pasauli, tas ir, mēs pret savu Māti attiecamies barbariski.

Vai tur būs tāda pati cilvēces attieksme?

– Nē! Vispār izslēgts.

Mums ir jādzīvo apziņā, kurai pirmām kārtām ir jāciena jebkura dzīvība, Humanitārajā Principā: nekaitē, cieni jebkuru dzīvību un neposti viņu.

Ko vēl mēs varam teikt... Vai tur būs lietas?

Vai tur būs mājas, vai mēs audzēsim barību, staigāsim apģērbos, sēdēsim uz krēsliem?

– Jā...

– Mājas būs, ģimenes, bērni, vēl būs viss tas...

– Uz krēsliem varbūt arī sēdēsim...

– Mās atkal lidosim?

– Mēs pagaidām vēl neesam gatavi...

Kur mēs tur dzīvosim, domājiet. Tātad apģērbam ir jābūt?

– Jā, mēs laika gaitā to realizēsim...

...lietām jābūt? mājām jābūt? Tas ir, mēs vienalga pārejam uz Lucifera realitāti, vienalga pārejam uz lietišķu, sintētisku realitāti, tāpēc ka citādu nevaram iedomāties, jā?

– Visam ir jābūt garīgā līmenī...

Kā būs galds garīgā līmenī, māja garīgā līmenī, paskaidrojiet man?

– No kā sastāv?

Jūs varat materializēt māju, bet pēc tam to dematerializēt, jā?

– Jā!

Tai ir jābūt mūsu īpašībai? Sagribējām, materializējām sev māju, iegājām tajā, pēc tam dematerializējām, un neviens tajā vairs ieiet nevar...

– Nu ja reiz tās nav?... Tad nevar... Harmonijā ar telpu... Dzimtas muiža...

Lieta tā, ka mēs Dzimtas muižu radīsim ne vienu sekundi vien, ja mēs katru reizi to iznīcināsim, bet pēc tam mēnešiem būvēsim... Domājiet. Mēs taču tagad radām J.Z.

– Pirmpamatam ir jāeksistē vienmēr, uz kuru balstoties viss tiek būvēts, lūk, kā ir jāizpaužas Pirmpamatam?

Kā ir jāizpaužas nākamās sabiedrības un esības Pirmpamatam?

(apspriešana)

Domāšanas līmenis ir daudz augstāks, apzināta domāšana, mēs saprotam, ko mēs darām, ko mēs runājam, ar katru vārdu būvējam kādu nākotni, kādu realitāti? Bet to mēs jau sākam darīt tagad. Kas būs tur?

– Tas pats... Nē, tur... Skatoties, kādā dimensijā...

Mēs pārejam uz astrālajiem ķermeņiem, uz astrālo dimensiju, uz smalko pasauli.

(apspriešana)

Nu, kāds uz mentālo, bet vairākums vēl uz astrālo. Līdz astrālajam tad vēl atsevišķi aizsniedzas. Lieta tā, ka tur momentāni materializēsies mūsu doma un mūsu jūtas. Turklāt mēs varam ieiet cita cilvēka apziņā un pilnībā viņu nolasīt. Kādiem jābūt cilvēkiem?

– Tīriem...

Un ko nozīmē tīriem?

Eņģeļi... Dzīvot vienotībā, harmonijā, apzināti... piepildīti... mīlestība...Tur ir jāpiemīt taktiskumam, un neviens neieies apziņā bez otra cilvēka atļaujas.

Nē, protams, nē! Mēs redzam cilvēku, mēs taču nejautāsim, vai varu tevi ieraudzīt? Tur ir tieši tāpat. Tā ir sensena īpašība...

– Nē, ja viņš ir vēlējies tev pārraidīt domu, viņa pārraidīja, ja viņš nevēlējās ar tevi sarunāties, tu vienalga viņā neieiesi.

Nu, būs kaut kāds kodekss. Kā dzīvo mūsu aborigēni? Viņi dzīvo vienotības apziņā. Tur nav ko slēpt, tur zemapziņā nav divpusības. Ko domājam, to arī darām, to arī bijām domājuši...

Mēs taču tagad vienu domājam, otru sakām, trešo darām, ceturto tā bijām domājuši. Kur ir domas kristālskaidrums? Tur, ka, kad mēs sakām, mums nav īstā cēloņa, mums zemapziņā nav divpusības, mēs taču varam teikt: cik tu esi lieliska, bet domājam: kāda muļķe! Tas mums ir visapkārt, visi mēs esam tādi, pieņemšanā pie priekšnieka – ko domājam? Kaut nu drīzāk es no tevis aizietu... Mēs nevaram saprast, ka jau tagad cilvēks nolasa mūsu zemapziņas domas...

– Tādiem mums jābūt, jā?

– Šīs īpašības tagad ir jāizstrādā...

Tagad, jā, ir prakses, kuras to novāc. Es jau praktiski esmu nonākusi pie tā, ka man neparādās divpusības domās un darbos. Es domāju un neko zem tā nedomāju. Uz to vajag iet.

– Ir tāda ideja, sistēma, kaut kas materializēts, ka tu – tas esmu es, JA ES TEV PAUŽU NEGATĪVU, ES TO PAUŽU SEV. No šī redzes viedokļa tas ir cits apvārsnis...

Ir tāds noteikums: ne tikai runā ar cilvēku tā, kā gribi, lai runātu par tevi, dari tā, kā gribi, lai darītu tev, bet arī domā par citiem, kā gribi, lai domātu par tevi.

Pašlaik mēs iekārtojam Zemi... nedrīkst būt divpusības, ir jābūt tīrībai vienotībā, domas viengabalainumam, kas vēl?

– Jābūt pašpietiekamiem, jāiet pa savu ceļu...pašrealizējas...

Kad iespējama pašrealizācija, pie kādiem apstākļiem?

– Kad esi izgājis uz sava ceļa. Kad esi sapratis misiju...

Kad ir pietiekoši pārtikusi sabiedrība, lai tu nebūtu spiests pelnīt naudu.

– Jā, jā!

Tātad, lūk, šis svarīgais nosacījums: no katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām. Tātad mums ir jāciena gan sētnieks, gan asenizators, gan ceļu policists. Tas taču nāk no cieņas pret katru profesiju! Un kā gan jūs gribat: visi kļūt par māksliniekiem?

– Katram dvēselē jābūt māksliniekam...

Bet kurš tad nodarbosies ar visu pārējo?

– Bet nav obligāti nodarboties profesionāli, cilvēks pārnāca mājās, uzgleznoja gleznu, dvēselei...

– Bet kas jums uzkops?

– Kad nodarbojies ar savu lietu, tā patīk...

– Uzkopšanai ir jāpatīk...

Kurš mums taisīs vannas, klozetpodus?

– Es domāju, ka piektajā dimensijā vannas nebūs vajadzīgas!

– Būs vajadzīgas!

(apspriešana)

Tātad, kas mums jāizdara? Vienlīdzību pa īstam! Ir jābūt pilnīgai vienlīdzībai starp cilvēkiem, cieņai pret visiem, pret katru profesiju, un absolūti visu svarīguma apzināšanai. Katra sabiedrības locekļa. Nav vairs svarīgu un mazāk svarīgu, augstāku un mazāk augstāku, ko, patiesību sakot, arī paziņoja Lucifers. Mēs atkal atgriežamies pie Lucifera, tāpēc ka tas ir viņa lozungs: pilnīga vienlīdzība. Pilnīga vienlīdzība un cieņa, un, kad sabiedrībā ir pārpilnība... Pārpilnība – tas nenozīmē, ka tā būs neprātīga naudas tērēšana...

– Enerģiju tērēšana...

Un jūs nēsāsiet simts uzvalku... Tas nebūs vajadzīgs nākamajā sabiedrībā... Un, lūk, tikai tad cilvēks iemantos savu pašcieņu. Un, kad cilvēks iemanto pašcieņu, viņš var pašrealizēties. Cilvēks-vergs, cilvēks, kurš ir pazemots, pašrealizēties nevar.

– Man tas nepatīk...

Verdzība un pašrealizācija ir pretējas lietas.

– Kāda tur verdzība?

Pilnīga brīvība, pašcieņa, vienlīdzība, ko mēs vēl varam pievienot, mēs taču būvējam J.Z., jaunu sabiedrību...

– Godīgumu, taisnīgumu, labestību, visuma mīlestību, nesavtīgumu...

Nesavtīgumu kādā nozīmē? Mēs saucam vārdus, bet kas aiz tā stāv?

– Labpatiku dot... augstsirdība... ego neesamība...

Augstsirdība un nesavtība ir dažādas lietas... padomājam.

(apspriešana)

– Tādi vārdi pat nenonāks jaunajā sabiedrībā! Jau tagad... tas arī nebūs! No kurienes tur var būt? Izglītība taču vēl tur...

Izglītība.

– Individuāla... pēc interesēm, skola bērniem attīstīs individualitāti praktiski... bet mums būs pieeja zināšanām... apmācības princips tieši komunistiskais: katra cilvēka spējas attīstība.

Tas ir labs lozungs, jā, nu, bet kā tas būs praktiski? Domājam! Lūk, bērni, 10 cilvēku, viņi ir dzimuši vienā ciemā, kā mēs viņus varam noteikt?

– Individuāli skolotāji, Ščetiņina (Щетинин) skolas... mājas audzināšana... tieši tik daudz, cik bērns vēlēsies...

(apspriešana)

Mums jāsaprot princips, mēs taču katram bērnam nekārtosim jaunu apmācību? Ko mēs varam likt priekšā jaunās sabiedrības apstākļos? Skolotāji mūs vēro, skatās uz katru no mums, ko mēs varam izdomāt. (apspriešana)

Tātad bērnam ir jābūt saistītam ar informācijas slāni, viņš ir jāiemāca smelt zināšanas no informācijas slāņa, bez zubrīšanas un iegaumēšanas.

– Mēs to pašu gribam!

Un kā izpaudīsies viņu jaunrade?

– Dvēseles realizācijā, pašreaalizācijā...

Runājam konkrēti, kas tas ir - dvēseles pašreaalizācija?

– Izvēles tiesības paliks... kādēļ cilvēks ir atnācis... (apspriešana)

Konkrēti, konkrēti!

– Piemēram, ekoloģijas uzturēšanā...

Konkrēti! Lūk, bērni, 10 cilvēki bērnu dažādā vecumā, no viena ciema...

– Pilnīga uzticēšanās bērniem, pedagogi-psihologi... (apspriešana)

Lūk, skatieties, ko mēs varam... mēs varam šos bērnus pieslēgt vispasaules izglītības tīklam, lai viņi mājās, atrodoties ar vecākiem, iegūtu to izglītību, kura viņiem translēsies, pieņemsim, uz televizora ekrāna, tad mums nevajadzēs tik daudz skolotāju, un bērni būs ģimenē, tas ir vissaprātīgāk?

– Kolektīvisms vajadzīgs... Bērniem vajadzīga pilna izglītība... saziņa, kontakts vienalga ir vajadzīgs, skolai vienalga ir jābūt... pie dabas ir pati labākā skola, kontakts ar dabu audzina, Anastasija taču pie dabas tika audzināta... no Dieva visu saņēma... viņai kontakts pa tiešo, kanāls ar Dievu...

Bet kā bērniem ir jāattīstās sabiedriski? Viņi taču sabiedrībā dzīvo?

Tomēr jūs esat par skolām?

– Skolas pie dabas.

– Nē, nē!

Skolas atceļam?

(apspriešana)

– Viņi dzīvos citā sabiedrībā, zināšanas... viņiem jābūt kaut kādām savām interesēm, saziņai.

Izglītība saziņā, padomāsim.

(apspriešana)

Mēs varam izdarīt tā: bērni, piemēram, līdz 12 gadiem attīstās mājās, ar informācijas ekrāniem. Viss tiek padots augstākajā līmenī, uz visu pasauli.

– Saziņai jābūt tiešā veidā. Tā taču nav robotizācija, mūsu bērni nav roboti.

Vai 100 cilvēkiem skolā jābūt? Kad mums ir 100 cilvēki skolā, kas iznāk? Vai tad saziņa?

– Bet, lūk, ja 10 bērni dažādā vecumā, kas būs programmā?

– Katram sava programma.

Un, lūk, kad viņš izaug līdz kaut kādam līmenim, viņš var stāties lielā mācību iestādē, bet tu, protams, apmācība ne tāda, kā pie mums, bet kāda?

– Pirmkārt, telepātiska.

(apspriešana)

Atceramies, kā jūs mācāties astrālajā plānā, kurš sevi ir redzējis?

– Brīvi staigā, apmeklē vienu auditoriju, otru, trešo, pasēdēji, nav interesanti, aizej uz citu vietu...

– Es – jauna meitene, atnācu, noliku eksāmenu, es nemācījos... Un pie paša Dieva noliku, es zināju, ka tas ir Dievs, un es pie viņa noliku eksāmenus.

Labākā skola, labākais videokurss – tā ir teorija. Ja jums parādīs piramīdas – jūs tās neredzat, jūs tās netaustāt, jums parādīja cilvēks, kurš, kā pats uztvēra, tā arī nodeva. Un nevis tā, kā jūs to gribētu uztvert. Tāpēc, ja apmācīt, tad vajag apmācīt uzreiz: lūk, akmens, viņš pataustīja to, viņam iedeva āmuriņu, viņš sasita to...

– Caur zināšanām, caur sava ķermeņa jušanu...

Kompleksa apmācība: lūk, akmens, viņš paskatīsies tā ķīmisko uzbūvi, paskatīsies tā fizisko uzbūvi, paskatīsies tā vēsturi, kā no šī akmens tika būvētas senās ēkas. Nebūs viena priekšmeta, otra, trešā, bet būs priekšmetiska apmācība: attiecībā uz augiem, augkopību, teiksim...

(apspriešana, runa ir par neracionālu zemes iznatošanu)

Apmācība maksimāli prasmīgi izmantot zemes resurus.

Gribu piebilst, ko man šajā sakarā teica Lucifers. Viņš teica, ka ir auglīgas zemes, spējīgas barot visus Zemes iedzīvotājus. Un viņiem ir jādalās ar visiem. Bet ar viņiem jādalās tajā, ko citi var dot, tad mums nebūs bada uz planētas.

Un turklāt zeme var pabarot reizes piecas vairāk cilvēku.

Mēs iznīcinām milzīgu daudzumu produktu, bet cilvēki mirst no bada.

– Tāpēc ka grābj...

Mēs pašlaik runājam par sistēmu... Tāda ir sistēma.

– Es pastāstīšu, kā es redzēju nākotni, kad es biju laboratorijā pie Radītāja. Ja mēs runājam par to, ka cilvēki atnāk ar kolektīvo apziņu, tas ir Kristus-apziņas līmenis, tā ir vienotības apziņa. Kāpēc saziņa būs jauna? Katrai saziņai ir savs uzdevums. Un, lūk, šī kopradīšana, kura nāk. Neatnāks bērni pie vecākiem, kuriem nebūs saiknes ar Augstāko Saprātu, tas ir, tā ir saikne ar Dievu sevis iekšienē. Augstākais Saprāts – tā ir viengabalaina sistēma. Katrs sevis iekšienē ietver visus pārējos. Pareizi? Katram mums ir dvēseles uzdevums realizēties. Kāds ir dziednieks, kāds mākslinieks, komponists utt. Un, lūk, kad atnāk bērni, viņi jau zina, ko dvēselei vajag izdarīt. Jo taču kad mēs iziesim uz Kristus-apziņas līmeni, mēs brīvi varam pārvietoties gaismas ķermeņos. Merkabas vajadzīgas, lai pārvietotos galaktikas iekšienē, bet gaismas ķermeņos mēs varam pārvietoties arī pa planētu, mums tas būs dots. Kad es biju laboratorijā pie Dieva, es pajautāju: kāpēc jūs visu darāt tik ātri? Viņi atbildēja: mums ir tāds uzdevums. Tur tika radīti jaunu planētu projekti, un, kam bija sastrādāta pieredze... Viena dvēsele bija sastrādājusi kristālisku struktūru radīšanas pieredzi, otra – dzīvnieku, augu, kukaiņu, DNS radīšanas pieredzi, kāda ir arhitekts, kāda nanotehnologs, tas, kas būtu pasaules-ēkas labumam un attīstībai kopumā... Un, lūk, šajās laboratorijās pulcējās cilvēki ar saviem zinātniskajiem izstrādājumiem: kādas dzīvas būtnes vajadzīgas, kāds gaiss, struktūru lūk, tajā planētā iedzīvināt, lai viņa sāktu tālāk attīstīties. Un katrs bērns atnāks ar savu uzdevumu, arī uz mūsu planētas viņš aprobēs jauno. Lūk, piemēram, ir varde, bet viņam pateiks: pieliec viņai asti un saproti, kā viņai – tā viņai traucēs vai nē? Šī dvēsele teiks: lūk, aizmetas jauna planēta. Lūk, mani rezultāti. Lūk, tā tad arī ir jaunrade.

Ēkas – tā būs kā enerģētiska struktūra. Es redzēju šos projektus, un katrs deva aprēķinus, analīzi. Pēc tam apkopo rezultātus, notiek eksperimenti, pēc tam notiek realizēšana. Bet tā arī ir kolektīvā apziņa – katra lēmuma pieņemšana. Kad cilvēks iziet uz gaismas ķermeni, realizēšanas plāns ir ļoti viegls. Kāpēc pašlaik vajadzīga gaiša apziņa? Lai materializētu tikai to, kas nepieciešams. Tieši darbam.

Ja planēta ir silta, tad mājas pēc būtības nav vajadzīgas. Būs silti zem atklātām debesīm. Var uztaisīt koku ar milzīgām lapām, ja nu ļoti gribas. Vai parunāt ar sauli, viņa nekad neapdedzinās. Pievērsiet uzmanību, ja jūs palūgsiet, viņa jūs neapdedzinās. Lūk, tas ir realitātes, kura ir, radīšanas līmenis. Lūk, tā man parādīja. Teica aiznest.

Paldies, lūk, redzat, kā mēs labi strādājam! Domāsim vēl tālāk. Kādai jābūt rūpniecībai, lauksaimniecībai. Apkoposim, kā ir ar bērnu izglītību? Pie kā mēs nonācām?

...

Tā arī ne pie kā nenonācām? Mēs taču būvējam!

(apspriešana)

Mēs mazos bērnu atstājam mājās? Skolas atceļam?

Jā... nē... Bērniem vajag saziņu...

Viņi var sazināties izzinošā ceļojumā, atpūtā, taču viņi vienalga nebrauks prom no ciema uz pilsētu un nedzīvos atsevišķi no vecākiem, tiesa?

Protams. Tā šī doma arī tā nevienam prātā neienāks.

Kāpēc neienāk, bet ja mēs ciemā radīsim skolu, kurai jābūt augstā līmenī, tad tur arī skolotājiem jābūt īpašiem!

Nu, bet ja būs pilsētas saplūšana ar ciemu?

Es domāju, ka pilsētu nebūs. Mēs gribam lielas pilsētas?

Nē! Būs kopienas. Kopiena pildīs savu lomu.

Mēs paziņojam, ka mēs negribam lielas pilsētas. Katram jādzīvo ar kokiem, ar dzīvniekiem, ciešā saziņā ar zemi, pareizi?

Jā!

Bet Atlantīdā bija milzīgas pilsētas. Ramta rakstīja, ka viņš dzīvoja pilsētā pēc lieluma kā 10 Ņujorkas. Mums vajag tādas pilsētas?

Nē!

Nē, nevajag, mēs gribam dzīvot nelielās kopienās.

– Ciešā saziņā ar dabu!

Transports būs vai nebūs?

Parunāsim par transportu. Ko mēs varam likt priekšā?

Cik es zinu, Hiperborejā bija pazemes tuneļi satiksmei ar citām valstīm.

– Pārvietosimies domās.

– Ko, piektajā dimensijā būs valstis? Tur būs vienota valsts.

Dažādas pilsētas, dažādas rases... Teleportācija.

(atceramies „Telosu” un tajā aprakstītās dažādās valstis)

Ja viņi pārvietotos ar teleportāciju, tad droši vien neuzturētu tuneļus.

(vētraina apspriešana)

Man ļoti gribas, lai katram cilvēkam aiz muguras būtu spārniņi un lai vienkārši lidotu.

– Domas ātrumā.

– Nē, tu pa apvidu vari palidot, pa savu, bet kaut kur lielos attālumos...

Vajag momentānu pārvietošanos

(vētraina apspriešana)

– Man ir tāda sajūta, ka katra galvenais uzdevums – tā ir jaunrade. Tāpēc bērni attīstīsies caur jaunrades centriem. Pat nebūs skolu, bet katrs atnāks šurp, apvienots ar savu misiju, savu pieredzi, tieši uz šo radīšanas centru, kuru viņš izvēlēsies pēc savas vēlēšanās... Tas būs darbs sociuma labā. Dzimtas ietvaros būs ciemi vai to apvienojumi. Jaunrades centros bērni nebūs atsevišķi, viņi strādās kopīgi...

Kas būs nepieciešams, to arī radīsim, ko gan tagad lauzīt galvu?

Mēs pašlaik radām to, ko gribam, mums ir jāatnāk, un tur kaut kam jau ir jābūt.

– Nu neatnāksi tu tagad tur!

– Jā, ja mēs tagad neuzbūvēsim, tad mēs atnāksim tukšā vietā!

– Tur paskatīsimies!

– Ko jūs uzbūvēsiet, UZ TO ARĪ ATNĀKSIET!

– Mēs nezinām, ko mēs pratīsim, lūk, pats galvenais, tāpēc ka mēs pašlaik dažādos līmeņos domājam, un idejas mums atnāk dažādas.

Bet tur nonāks viena attīstītības līmeņa cilvēki, kas izaugs līdz augšupcelšanai.

(vētraina apspriešana)

– Draugi, mēs visi esam izauguši līdz augšupcelšanai! Mēs no dzimšanas esam Dievi, jūs saprotat? Mēs principā pašlaik esam atbrīvoti no visiem saviem parādiem, karmas, mēs tagad esam tīri. Principā mēs visi nonāksim. Cik lielā mērā nonāksim, piektajā dimensijā vai citā, tas nav būtiski. Mēs visi būsim tur. Lūk, arī viss.

Bet parunāsim par dzīves ilgumu!

Teicams jautājums – dzīves ilgums. Kādu mēs gribētu dzīves ilgumu?

(vētraina apspriešana)

Pēc iespējas ilgāk, jā?

Kāpēc?

Atjaunot ķermeņus un nenovecot. Kad mums sagribēsies nomainīt dzimumu, teiksim, sievišķo uz vīrišķu... Tur taču arī dzimums, tikai es nezinu, cik lielā mērā viņš izteikts...

– Ir dzimums. Gan laulības būs, gan bērni.

Bija rakstīts, ka bērni tur dzims, kā tagad...

Astrālie ķermeņi ne tā dzimst kā fiziskie...

(vētraina apspriešana)

Mēs taču varam iztaisīt citu dzimšanas formu, mums kas, mēs taču pašlaik modelējam! Negribat, sievietes, dzemdības? Es negribu!

– Ne tādā formā, kā pašlaik!

– Mēģenēs būs!

No skūpsta bērni dzims!

Skūpstīties nedrīkstēs! (smiekli)

– Nē, galvenokārt caur mēģenēm, pašlaik ir šie eksperimenti, tas nāk no augstākā saprāta...

Nu, nē, nē, nē! Tas nāk no noteikta līmeņa civilizācijām. Tehnokrātiskām.

(vētraina apspriešana)

– Vīrietis un sieviete satiekas, viņi apspriež. Kāds būs bērns, materializē viņu...

– Bērns aug blakus, bet tu novēro...

– Kokonā, tādu rāda filmās...

Sievietes, mēs esam par kokoniem! (smiekli)

– Tad zūd mātes un bērna saikne...

– Gribi dzemdēt?

– Nē...

– Jādzemdē, tikai bez sāpēm...

– Vīrieši dzemdēs, sievietēm ir apnicis! (smiekli)

Mēs vakar veicām meditāciju ar kosmiskajiem vecākiem. Jo dvēseles taču tiek radītas tur, no kosmiskajiem vecākiem, bet šeit, fizikā, viņas ir pabērni. Šeit viss ir daudz vienkāršāk, dvēsele jau ir radīta. Satiekas divi gaismas ķermeņi, ja var, es neteikšu fiziskie, labi? Viņi ir saskanējuši pēc savām vibrācijām, lai palīdzētu pieņemt dvēseli un realizētu viņu. Viņi sagaida šo enerģētisko gaismu. Viņš atnāk jau ar ķermeņa struktūru. Un viņi vienkārši palīdz dvēselei atvērt šo ķermeņa struktūru uz uzbūvēt...

Kādā veidā? Mēs tad arī apspriežam, kādā veidā?

– Ne fizika, ne audzēšana, tas caur enerģētisku būvēšanu ies. Tas ir, sākumā viņu var uzbūvēt mazu, bet pēc tam samērā ar pieaugšanu...

– Kur?

– Lūk, tās ir mūsu domas: kur?

Kokonā...

(vētraina apspriešana)

– Mēs šeit ar apziņu esam ne zemāk, ne augstāk par citām galaktikas planētām. Ir uzdevums – mums šeit ir fizika. Bet jautājums ir par citu – pieņemšanā un formēšanā.

– Bet vispār par to visu jau ir uzrakstīts. Sekļitova (Секлитова) un Streļņikova (Стрельникова)...

J– ūs esat Radītāji un Dievi! Kāda starpība, kas uzrakstīts? Kādēļ mums kopēt tos, kas mums kaut ko programmē? Lūk, pašlaik, ko mēs aktivizējam? Mēs aktivizējam kopīgu jaunradi!

– No nekā mēs taču nevaram vienkārši izdomāt? Ir jābalstās uz kaut ko, uz kaut kādu domu...

– Ir taču pieredze...

– 1200 gadu, tāpēc ka pēc tam nāks septītā rase...

Draugi, viss taču jau eksistē! Mums ir jāizvēlas, kur mēs gribam nonākt. Var nonākt tur, kur sievietes turpina dzemdēt, var nonākt pasaulēs, kurās vīrieši dzemdē.

Mums ir uzdevums nevis nonākt pasaulēs, bet uzbūvēt Jauno Zemi. Protams, mēs varam iet uz jebkuru planētu, bet mēs pašlaik, šajā momentā, šeit un tagad, aktivizējam savu radošumu, savu dievišķību, mēs mācāmies radīt! Tā ir J.Z. radīšanas meditācija! Mēs taču viņu radām caur apzināšanos – kā tam ir jābūt, caur savu priekšstatu, caur kaut kādu jaunu paradigmu dzimšanu. Tas nav par to, kāds būs galds un kāds krēsls, bet kāda būs izglītība... (par medicīnu mēs nerunājam, mēs visi būsim veseli), kā dzims cilvēks, kā mēs būvēsim mājas, kā mēs strādāsim, kā būs iekārtota sociālā sabiedrība, kāda būs apziņa, kādā līmenī mēs dzīvosim... To visu ir svarīgi uzbūvēt, tāpēc ka mēs mācāmies domāt kristālskaidri tīri, mēs mācāmies būvēt un domāt par to, jo maz kāds no mums taču ir aizdomājies par šīm tēmām. Saprotiet, mēs ne ballīti esam sarīkojuši, mēs aktivizējam savu apziņu, tie taču ir Skolotāji, kuri mūs tā ved.

Pirmpamats – kādēļ viņai jāeksistē, tādai J.Z., sāksim ar to.

Kurp mēs aiziesim.

Mēs atgriežamies atpakaļ.

Nē, atpakaļ neviens nekad neatgriežas. Viss ir izmanījies, tas, no kurienes mēs atnācām, vairs neeksistē.

– Jāsaprot, kurp un kāds uzdevums.

– Cilvēks dzīvos 1200 gadu vai mūžīgi, jā? Mūžīgi dzemdēs bērnus? Ir grūtniecība 9 mēnešus. Uzreiz – un materializējām. Audzināt bērnu tik, cik gribat. Audzināt tā, kā gribat, dodat viņam tās zināšanas, kuras uzskatāt par vajadzīgām. Izglītība tādā gadījumā nav vajadzīga. Jūs, kad nēsāsiet viņu, dosiet viņam visu, ko viņam vajag zināt. Pietiek iznēsāt vienu kādu. Jūs nodzīvojāt tur 300 gadu, jūs noteicāt sev ideālu, lūdzu, lūk, jums iespēja uztaisīt sev līdzīgu, dot viņam tās zināšanas, kuras gribat viņam dot. Ne tā, kā tagad. Kaut kāds skolotājs viņu māca. Vai jūs gribat, lai viņš mācītu jūsu bērnu, vai negribat, vai kaut kādu disku viņš skatās, jūs paši būsiet radītājs – atsevišķi ņemta personība.

– Nav līdz galam skaidrs jautājums, kā tomēr bērns materializēsies no enerģētiskā ķermeņa, kā dvēsele iemantos ķermeni?

Lūk, tagad mums tas ir jāsaprot, jārada.

Kā es lasīju Telosā, radīt bērnu tiek nolemts laulībā, kad dzīvesbiedri padzīvos dažus simtus gadu, un, protams, tas būs tāds bērns, par kādu viņi sapņoja. Dabiski, viņi pieliks visus spēkus, lai viņu izaudzinātu. Iespējams, viņš augs ļoti ilgi, ne tā, kā pie mums.

– Viņu ilgi iznēsās.

– Tas notiks momentāni!

– Un viņš visu uzreiz zinās.

Piedzims tāds vecītis ar bārdu! (smiekli)

– Kur kā iznēsāt?

– Visas dzīves laikā...

– Jūs esat apstājušies šajā trešajā dimensijā!

– Nē, es tev jautāju, kur un kā iznēsāt?

Lūk, jūs nodzīvojāt un gribētu kaut ko izmanīt, un lūk, ir iespēja radīt jaunu būtni, kura ies to pašu ceļu, bet jūs mūžīgi būsiet viņai blakus, skaidrosiet viņai, ka es šeit, lūk, tā gāju, bet šeit, lūk, tā...

Bērni no vecākiem aiziet un nodarbojas ar savām darīšanām.

– Lūk, pašlaik jūs nedodat bērnam visas zināšanas, kuras ieguvāt, visu pieredzi, pēc tam bērns sāk savu punus uzsist.

Jāmācās no savas pieredzes.

Un, lūk, viņš kaut ko ir iecerējis, bet vecāku pieredze tēlu veidā jau būs. Viņš iecerēja to izdarīt, un viņam tieši atnāca pieredze.

Bērni reizēm aiziet uz citām planētām. Es domāju, ka vecāki un bērni sazināsies telepātiski, tāpēc ka mums nevajadzēs būt ar viņiem vienmēr. Un viņš jebkurā brīdī zinās mūsu viedokli un izdarīs savus secinājumus, un rīkosies, kā viņš domā.

Ko vēl mēs neesam apsprieduši? Rūpniecību?

Jāražo tikai tas, kas dienišķi nepieciešams, bez jebkāda kaitējuma dabai un ekoloģijai.

Ja mēs gribam, lai būtu kopēji sakari, teiksim, apmācībai, tad kādam sakari ir jāuzbūvē un jāuztur? Jābūvē skolas, mājas, transports, ja tas ir?

Skolas nav vajadzīgas.

Skolas nav vajadzīgas, transports nav vajadzīgs, mēs visi dzīvojam ciemā, nekur nebraucam, teleportējamies, telepātiski sazināmies.

Un lidojam!

Pārtikas produktus audzējam savā sakņu dārzā. Tad katram ir jānodarbojas ar savu sakņu dārzu un vairāk ne ar ko.

(vētraina apspriešana)

Barošanās no saules.

Barošanās no saules – procenti 80.

(Stāsts par hidroponiku debesskrāpī.) Principā, jums pietiek tērēt stundu dienā, lai jums viss būtu mājās.

Bet vai jūs negribat atgriezies pie pirmatnējās Zemes?

Un kāda viņa bija, es neatceros!

Pie paradīzes dārza?

– Protams, gribētos.

Bet paradīzes dārzs – tā ir pavisam cita realitāte. Pašlaik tiek izdarīta izvēle starp Lucifera realitāti un Mihaēla realitāti. Anastasija iziet šo pieredzi, viņa kaila staigā pa noriņu un barojas ar riekstiņiem.

– Bet kā tu staigāji pa paradīzi, atceries? Zāle un visi koki, viss izstaro, viss ir dzīvs un viss sazinās ar tevi.

(vētraina apspriešana)

Mēs izgājām Paradīzi, mums tas vairs nav interesanti. Mūs interesē tas, iekš kā mēs griežamies. Skatieties, kāds te paradokss: mums ir ļoti interesanti dzīvot šajā pasaulē!

– Mūs aicina uz Paradīzi, bet mēs atsakāmies!

Mūs aicina uz radīšanu! Individuālu radīšanu. Bet paradīzē mums radīšanas praktiski nebija, mēs vienkārši dzīvojām tā, kā vaļi dzīvo un delfīni. Iespējams, viņi mentālajā plānā kaut ko rada, bet fiziskajā gan nē. Mūs interesē radīt ar rokām un domām. Tātad, mēs tomēr izvēlamies lietu realitāti!

– Atkal eksperiments, kad gan normāli dzīvot?

Nav interesanti atkārtot. Kad cilvēks kaut ko atkārto, attīstība izbeidzas, kustības nav, un viņš sāk mirt. Jaunu, pastāvīgi jaunu! Un kādēļ tad mūs radīja tādus gudrus? Lai mēs šeit radītu kaut ko pilnīgi jaunu. Mums nebija programmu. Mūs atlaida uz paša izvēli – ko gan mēs varam radīt.

– Pirms pāriet pie kolektīvas radīšanas, mums visiem vajag ieiet stāvoklī, kad mēs sevi mīlam. Kad mēs sevī atklāsim šo mīlestības stāvokli, tad mēs atklāsim dievišķību. Un tad mēs pāriesim pie radīšanas. Un tad mēs apzināsimies, cik brīnišķīga ir mūsu planēta. Nav nemaz tik slikti uz mūsu Zemes. Uz Zemes ir vienkārši ļoti lieliski. Mums to tagad vajag apzināties. Planēta ir brīnišķīga, un visi cilvēki uz Zemes – tie ir eņģeļi. Un nav nekā slikta. Ir pieredze, kuru mēs ieguvām.

Par mīlestību gan mēs vēl neesam parunājuši!

– Nu, mēs taču zinām, ka piektajā dimensijā cilvēks bez beznosacījuma mīlestības vienkārši nenonāks.

Tā ir ļoti svarīga tēma. Mēs zinām, kas ir beznosacījuma mīlestība. Bet vai mēs mīlam bez nosacījumiem?

– Mēs trenējamies un ejam uz to, jo ar vienu reizi taču nedarās vienalga!

(vētraina apspriešana)

Beznosacījuma mīlestība – tā ir piektās dimensijas apziņa. Un, kad mēs tur nonāksim, mums ir jātiecas uz nākamo dimensiju, kāda gan tur ir mīlestība? Kāds gan būs nākamais mīlestības līmenis? Pasapņosim, pafantazēsim! Mēs zinām bioloģiskās mīlestības, cilvēku mīlestības, beznosacījuma mīlestības līmeņus. Bet kas gan ir tur? Pafantazēsim! Ko vēl mēs varam radīt?

– Tas ir ilgi jādomā! Uz reizi neizdomāsi! Mīlestība sevī ietilpina visu!

(vētraina apspriešana)

Draugi, es taču esmu kanālā! Jūs nesaprotat, ka tā ir meditācija ar Ercenģeļiem? Viņi taču mūs ved. Saprotiet, šis jautājums nāk no turienes! Jums nedrīkstat teikt: mēs nevaram, nezinām, viss jau ir! Nav tiesa! Cik apziņas līmeņu, tik ir mīlestības līmeņu. Pārejam tālāk.

– Mēs pagaidām guļam. Mēs nezinām, kas ir mūsu iekšienē.

Nevajag teikt: nezinu! Kāds varbūt kaut ko izdomās, mums notiek radīšana!

Mēs sākam ar mīlestību pret sevi pirmām kārtām. Mums nāk savas vērtības, savas dievišķības apzināšanās. Kad iekšienē ir patiesa tīra mīlestība, tad mēs nevaram nemīlēt citus un dabu, un apkārtni...

Nu nav citu, jūs saprotiet, citu taču nav! Izņemot jūs, neviena nav, jūs esat visi cilvēki! Atcerieties, kad semināros un skolā mēs pārgājām uz augstākajiem aspektiem un kļuvām Logosi – vai tur ir citi?

– Nē, nē!

– Viens mēs visi esam. Un ir neiespējami nemīlēt, kad saproti, ka mēs esam viens. Tur droši vien mīlestība ir daudzšķautņaina, un tas, ko mēs uzskaitījām – tas ne tuvu nav viss. Un šīs jūtas vajag līdz galam apzināties, to, ko mēs uzskaitījām, mēs neesam līdz galam apzinājušies, neesam izjutuši.

Mēs pašlaik pārejam uz vienotības apziņu, kad mēs jūtam cits citu, un mēs it kā atrodamies korī un dziedam gandrīz vienādās balsīs. Bet nākamā apziņa – viena apziņa uz vairākiem ķermeņiem. Pašlaik mēs pārejam uz grupveida apziņu, bet pēc tam būs kolektīvā apziņa, vienota apziņa uz visiem. Kā mēs vienotajā apziņā, interesanti, mīlēsim?

– Normāli, kā?

Izsmeļoša atbilde! (smiekli) Domājam, mēs taču esam radītāji!

– Kā elpot...

Tas ir skaidrs – kā elpot, mēs ari pašlaik bez pūlēm mīlam, kā elpojam, kaut kas jauns ir jāatklāj, pamēģiniet, padomājiet, sajūtiet! Te pat domai nav jāstrādā, sirdij ir jāatveras, mūs pašlaik uz to iniciē, saprotiet! Jūs saprotat, ko mēs pašlaik darām? Es vismaz saprotu, ka mēs strādājam no 7. dimensijas!

– Visas augstās būtības – tie esam mēs, mūsu brāļi, mūsu māsas, mēs esam jau viņu līmenī, principā, ne cilvēka...

– Nataša pati tagad mūs pieveda pie tā, lai mēs katrs apzinātos, ka mīlestība ir augstākais aspekts, nevis vienkārši beznosacījuma mīlestība, tā ir apzinātība. Kad ir augsts apziņas līmenis, mīlestība – tas ir dabiskais stāvoklis. Jūs vienkārši neaizdomājaties – mīlēt vai nemīlēt, jūs šajā stāvoklī atrodaties. Jūs to sasniedzat caur savas apziņas pilnību, vibrāciju pacelšanu, bet kolektīvā apziņa pati par sevi paredz beznosacījuma mīlestību. Šeit vairs par nav jūtu, tieši apzinātība. Jūtas izpaužas, bet kad jūs atrodaties... Tāpēc ka jūs nevarat radīt, lai tas nebūtu labumam. Jūs taču nedarīsiet, lai kādam būtu sāpīgi, jums tā nav apziņā, tādas programmas. Jums ir programma – svētība, sadarbība, līdzradīšana, pilnība, prieks, skaistums, maigums, pieņemšana, miers, pamats būs – žēlsirdība un līdzcietība. Un šis kristāls, kurš iznāks apziņas līmenī, šis kristāls ir visas mīlestības mirdzums, tāpēc ka jūs – visa pasaulē avots kā mīlestības avots. Un tas būs vienotības ar Dievu līmenis.

– Un tālāk?

Ļoti svarīga frāze – vienotības ar Dievu līmenis. Var pat teikt – nevis vienotība ar Dievu, bet sevis kā šī Dieva uztveršana, jo mēs esam Viens, un vairāk, izņemot mūs, nekā nav. Mums mīlestība – tā ir atdeve. Piekrītiet, tā, tāpat kā pateicība, ir enerģija, kuru tu kādam atdod. Mēs to emenējam[1] no sirds centra, bet otrs cilvēks uztver, pareizi? Kad es biju lemūrietis, es viņu jutu ļoti labi. Viņš nesaprot, ka viņš mīl... Viņš ir mīlestība, viņš nesaprot, ka var kaut kā citādi dzīvot, viņam nebija programmu, kuras mēs šeit sastrādājām, kad nolaidāmies uz 5. un 3. dimensiju. Tāpēc viņš nezināja, ka viņš mīl! Viņš citādi dzīvi nesaprata. Tas droši vien ir nākamās dimensijas līmenis, kad tas ir fons un netiek vērtēts kā labi vai slikti, bet vienkārši, kā mēs elpojam.

– Tas ir jāizjūt, jābūt pieredzei...

Stādieties priekšā, ka mēs dzīvojām kalna virsotnē un elpojām svaigu gaisu. Un vienā jaukā dienā mēs nolēmām nokāpt un uzzinājām, ka ir smacīgas pilsētas, bet, kamēr nenolaidāmies no kalniem, mēs nezinājām, ka mēs elpojam svaigu gaisu. Mēs nezinājām, ka var būt nesvaigs. Un, lūk, tur vispār nav jēdzienu par citādu mīlestības stāvokli.

– Tu saplūsti ar visu, kas ir...

Nevis saplūsti, bet ir viens, tu esi un viss!

– Par aktivizāciju lai pastāsta!

Dārgie Skolotāji, ko jūs gribat teikt par vakardienas aktivizāciju?

Mēs satraucām jūs, un mēs gribam teikt – kad jūs izklīdīsiet pa savām grupām... Mēs izvirzījām jums visiem, planētas kolektīvajai apziņai, ļoti svarīgu jautājumu: kurp jūs ejat un ko jūs tur gribat radīt? Tas ir viens pašiem svarīgākajiem cilvēces uzdevumiem. Ir cilvēki, kuri nāk radīt J.Z.

Lūk, tagad es apzinājos – kāda tad man ir misija? Ir dziednieki, ir kosmiskie policisti, skolotāji, informācijas glabātāji, un ir jaunas realitātes radīšanas aspekts. Mēs ar jums pašlaik radām jaunu realitāti. Vecā piektās dimensijas realitāte nevienu neinteresē. Tas, kas bija – nevienu neinteresē! Tā nav radīšana, tā ir atkārtošana, un tas ir mīnuss, tāpēc ka tas neiet attīstībai! Viņus neinteresē, ka mēs atgriezāmies, viņiem vajag, lai mēs radītu tajā līmenī, kurā mēs attīstījāmies. Mēs atnācām šurp kā lemūrieši, kļuvām atlanti, bet pēc tam nogājām vēl vairākus tūkstošus gadu, un mēs kļuvām pieredzējušāki nekā viņi. Mēs kļuvām radošāki, mēs vēl kaut ko iemācījāmies, un šajā apziņas līmenī mums atkal ir jārada, nevis jāatgriežas tur, kur kāds kaut kad kaut kā dzīvoja. Saprotiet, ka tā ir svarīga tēma mūsu grupām. Tā ir svarīga tēma visām ezotērikas grupām, visiem gaismas darbiniekiem. Zemes kolektīvajai apziņai ir jārada jauna J.Z. paradigma. Mēs tagad esam radītāji ar daudz lielāku varenību, nekā bijām. Lūk, to mums saka Skolotāji.

Nu, viņi slavē mūs, protams, viņi mīl mūs. Viņi mūs stimulē. Aktivizē uz to un svēta turpmākai sadarbībai ar viņiem. Piesauciet viņus savās meditācijās un sāciet būvēt, pārdomāt visas smalkākās detaļas, tas ir ļoti svarīgi, viņi apgalvo, un vairākkārt uzsver, ka tas ir svarīgi. Tāpēc ka ir daudz aspektu, kuri pagaidām ir pavisam tukši. Nav informācijas, ko mēs tur gribam: daba, piemēram. Nu ko, mēs atkal tur delfīnus-vaļus iemitināsim? Tīģerus, kuri mūs plosīs? Ļoti daudz kas ir jāpārdomā! Un īpaši tas, kas attiecas uz apziņu un sabiedrisko iekārtu.

Bet, kas attiecas uz vakardienas meditāciju, mēs esam gatavi jums pastāstīt. Vakar notika jauns izrāviens uz augstākiem plāniem, salīdzinot ar to, ko jūs darījāt pagājušajā gadā. Mēs apsveicam jūs, jūs aizgājāt līdz Lielajam Centrālajam Avotam un saņēmāt no turienes ļoti daudz enerģijas, kura asimilējās jūsu smalkajos ķermeņos. Un pakāpeniski tas notiks fiziskajā plānā, un būs izdziedināšanās, būs atklāsmes, jums būs daudz skolotāju, viņi apzināsies savu misiju un sāks strādāt ar grupu, lai arī pulcējot dažus cilvēkus. Lai tā būtu neliela grupa, lai tie būtu 3-4 cilvēki meditatīvā darba sākšanai, informācijas apmaiņai. Pēc tam jūs sāksiet pieaugt pa eksponenti, tas ir, ātrā tempā, vairākas reizes. Pašlaik mums tiek dota tāda enerģija. Kāpēc mēs šeit sapulcējamies pa 100-150 cilvēku? Saprotat, kā pieaug grupas spēks?

Jā, mēs varam pilsētās nodarboties pa 10-20-30 cilvēkiem. Bet, kad mēs iznākam tīrā vietā, ne pilsētā, kad mēs esam sagatavoti (visi mājās gatavojās šai aktivizācijai tādā vai citādā veidā? Kāds naktis negulēja, saņēma enerģijas, kāds lasīja), kad mēs sapulcējamies vienotā apziņā, un Skolotāji strādā ar mums, un tas viss ietekmēja to, kā mēs vakar nostrādājām. Ja pagājušajā gadā mēs aizgājām līdz Lielajam Centrālajam Avotam, tad mūsu kanāls bija kā apvērsta piltuve, ar šauro daļu atduroties šajā līmenī. Mēs iegājām, uztaisījām kanālu uz turieni. Bet tagad šis kanāls atvērās uz augšu. Protams, vakar bija šīs enerģijas lavīna, es visus apsveicu, liels paldies jums, jūs esat malači! (aplausi)

Bet vai mūsu galaktiskās ģimenes bija klāt aktivizācijā?

Bija un daudz.

Bet kas šonakt bija klajumā?

Šonakt mēs sēdējām blakus katram no jums un mīlējām jūs. Visu nakti... (asaras)

Un mēs lējām jūsos savu mīlestību un taisījām par skolotājiem Un jūs to izjutīsiet, iespējams, atgriezušies mājās, apzinoties, atceroties... Sajūtiet mūsu mīlestības spēku.

Sazinieties ar savām Ģimenēm, meditējiet ar viņām, un jūs virzīsieties daudz ātrāk.

Katrs no jums iegūs kaut kādas savas zināšanas, savienosies ar saviem kosmiskajiem radiniekiem – ar tēviem, vīriem, bērniem, un arī viņi palīdzēs jums radīt J.Z. un risināt visu jūsu uzdevumus, un iemācīs jums mīlēt.

Tomēr galvenais gaismas darbinieku uzdevums – pāriet uz augstāku apziņu, pie beznosacījuma mīlestības, apzināties savu dievišķību, aizvākt no apziņas salīdzināšanu, vainu, nepiedošanu, kaunu – visas jūtas, kuras tika uzspiestas, kuras traucē jums attīstīties.

Piedodiet visiem, tāpēc ka daudziem no jums vēl ir ļoti smagi sirdī. Tas vēl nav atstrādāts. Šī enerģija spiež uz jums, spiež jūs pie zemes un neļauj augšupcelties. Tās ir piesaistes zemei. Jūs būsiet spiesti atnākt vēlreiz, lai piedotu visiem cilvēkiem. Tāpēc, pirms pāriet pie beznosacījuma mīlestības, jums vismaz ir jāpiedod. Nevienam nav jābūt vainīgam jūsu priekšā, nevienam cilvēkam. Arī jūs neesat vainīgi un neesat nevienam parādā. Tas ir sākuma līmenis pāriešanai pie beznosacījuma mīlestības. Jums sevi ir jāmīl tā, kā mēs mīlam jūs, tā, kā Dievs jūs mīl. Arī jums ir jāiemācās mīlēt Dievu. Mīlēt Viņu sevī. Mīlēt Viņu savā apkārtnē... Zināt, ka pasaule – tie esat jūs izvērsti. Kad jūs iztaisīsiet izvērsumu otrādi, tad pasaule būs jūsu iekšienē, jūs kļūsiet šī pasaule, un jums ir jāiemācās mīlēt viņu tagad. Zināt, ka šie bērziņi un pīlādzīši, šie akmeņi, sveces – viss ir jūsu iekšienē. Kaut vai mentāli to saprast. Tad jūs iemācīsieties augstu vērtēt visu apkārtnē, un nespēsiet vienkārši nolauzt zaru garāmejot, izmest dzīvnieku uz ielas vai vēl kaut ko... Ne tikai visa pasaule, kuru jūs redzat, ir jūsu iekšienē, mēs – Skolotāji, arī esam jūsu iekšienē. Un dievišķības visas dimensijas arī ir jūsu iekšienē. Kad jūs iztaisīsiet izvērsumu no ķermeņa, tad viss fiziskais plāns kļūs mazs gabaliņš jūsu iekšienē, bet jūs kļūsiet milzīga apziņa, kura ietver visus plānus savā iekšienē. Bet no ārpuses būs Es Esmu, kas jūs īsteni arī esat. Mēs aicinām jūs iet uz šo apziņu ar visu dvēseli. Tiecieties uz to, jums tas ir dots šajā dzīvē!

Mēs esam ar jums, draugi, mēs mīlam jūs, mēs vedam jūs pie Es Esmu apzināšanās. Esiet Viens ar Mums. Mīlēsim šo pasauli sevis iekšienē, un jūs ieraudzīsiet, kā pasaule ap jums mainās. No jūsu mīlestības tā kļūst tikai skaistāka...

Mēs atvadāmies no jums, dārgie draugi. Mēs esam ļoti apmierināti ar jūsu aktivizāciju! Mēs apsveicam jūs, mēs esam lepni. Sanata Kumars Skola ir priekšējās pozīcijās. Apsveicam visus! Uz jaunu tikšanos!

 

Pievienots 30.06.2010

http://sanatkumara.ru/stati/meditatsiya-s-archangelami-na-taganae

Tulkoja Jānis Oppe



[1] Emanēšana – radioaktīvās gāzes radona izdalīšanās apkārtējā vidē no cietām vielām, kuras satur rādīju.