Print

Aktivizācija Kulukasovo

10 09 02 012010. g. 13.-15. augustā notika aktivizācija Urālu kalnu dienvidos blakus Kulukasovo ciematam Baškortostānā. Šis mūsu dzīves gabaliņš kļuva par vienu no pašiem spilgtākajiem un neaizmirstamākajiem. Mūsu aktivizācija noritēja jašmas kalnā, spēka un dziedināšanas vietā, Sarkanā Drakona Acs vietā. Mēs kalnā sapulcējāmies 168 cilvēki. Kā nekad agrāk, šoreiz visi bija koncentrējušies, jautri un draudzīgi, uzstājās radoši, priecīgi, brīvi un laimīgi. Izpaužas pieredze, jo mēs taču aktivizāciju Urālu kalnos taisījām jau piekto reizi.

Pa šo laiku mēs esam ļoti izauguši apziņā un pacēlušies pēc vibrācijām. To pamanīja visi “vecīši”. Mēs esam sākuši skaidri saprast, kas notiek, apzināti būvējām savu aktivizācijas daļu, un tajā pašā laikā bijām brīvi un spontāni, pakļaujoties tam, kas radās pats no sevis. Mūsu kanāls ir izaudzis un pacēlies pie Radītāja.

Vieta, kura mūs uzņēma, bija pilna ar maigām un siltām enerģijām. Klintis un kalni izstaroja īpašu dziedniecisku enerģiju. Katra klints strādāja ar dažādiem orgāniem, dažas deva harmonizācijas enerģijas, vienā vietā bija tiešs Tēva kanāls. Viss kalns bija vienkārši neparasta spēka vieta, bet klintis uz tā bija gluži kā atvērti portāli, no kuriem sūcās kalna iekšējais spēks, kurš kļuvis pieejams cilvēkam.

Piektdien līdz pusdienas laikam mēs pētījām šīs klintis un ārstējāmies uz tām. Pulksten 17 sākās mūsu nodarbības. Sākumā mēs veicām iepazīšanās ceremoniju, neparastu ceremoniju, kuras laikā mācījāmies cita cilvēka informācijas un enerģijas lauka jušanas kvantu valodu. Mēs mācījāmies uztvert cilvēkus ar sirdi, tā, kā jutīsim pēc augšupcelšanās.

Pēc tam bija “Eņģeļu gājiens”, burvīga rotaļa, kura paceļ, spārno un atver sirdis pretim cits citam. Gājiena laikā katrs no mums sajuta sevi kā eņģeli, kurš atnācis Mājās. Šeit, Mājās, ir tik daudz mīlestības un prieka. Mēs esam maigi un atklāti, mēs esam priecīgi un mīlēti.

Pēc vakariņām mēs nodarbības turpinājām. Mēs ar Dievu-Dievieti Guaņ-Iņ veicām jaunu praksi “Iziešana no dualitātes”.

10 09 02 02Pēc tam Irīna Žuravļova, viena no Maskavas Augšupcelšanās Centriem vadītāja, pastāstīja par Maskavas grupas braucienu uz Baikālu un Arkaimu. Viņa ar entuziasmu un iedvesmu pavēstīja mums par grupas piedzīvojumiem pie Baikāla, par tiem darbiem, kurus viņi veikuši, par Gaismas Pilsētām, kuras viņi sev atklājuši Arkaimā un pie Baikāla. Šī grupa atkal bija atvedusi pie mums neparasto dziedātāju Bardu no Kirovas, bet no Arkaima – dziedoni-koklētāju Vladimiru. Viņi ar savu dziedājumu ļoti izdaiļoja mūsu aktivizāciju. Vladimirs uzstājās uzreiz pēc Irīnas. Viņš dziedāja burvīgas krievu dziesmas kokles pavadījumā.

Oksana Ivanova nodziedāja savas pašas dziesmas ģitāras pavadījumā. Visi pamanīja progresu Oksanas izpildījumā un drosmē. Viņa ir kļuvusi spilgtāka, brīvāka un mierīgāka. Viņas dziesmas ir ļoti dvēseliskas un maigas.

Nākamajā dienā 9 no rīta mēs devāmies uz aktivizāciju kalnā. 10:20 pēc mūsu laika sākās aktivizācija. Mūsu izrādījās 168 cilvēki. Sākās mana ievadošā meditācija, un kopā ar Ercenģeļiem atnāca pats Tēvs un citu Hierarhiju galvas. Kanāls bija ļoti spēcīgs un augsts. Mēs ieguvām virsgaismu un kļuvām viņas nesēji.

Pēc tam sākās pati aktivizācija. Tā pagāja vienā elpas vilcienā. Mums bija jānotur kanāls. Ļoti precīzi un saskanīgi visi uzstājās. Dzejoļu-sūtījumu teksti bija augsti garīgi, dziesmas tika dziedātas ļoti izteiksmīgi, ar iedvesmu un kaismi. Un ar kādu labpatiku tika dejots! Visus “parāva” grupas no Kumertau tatāru deja. Viņi bija atbraukuši ap 30 cilvēku, reti draudzīga un silta grupa.

Mūs iepriecināja arī Barda, kura harmonizēja telpu ar savu tīro un stipro balsi, kas modulēja augstas vibrācijas. Viņa mūs kā kamertonis noskaņoja uz augstu saskaņotību.

Burvīgu riņķa deju organizēja mūsu koklētājs un dziedonis Vladimirs! Grupas enerģijas savērpās un atvērpās. Mazā video ar neapbruņotu aci redzami enerģijas stabi virs mūsu galvām. Un arī vienkārši tāpat šī riņķa deja mums sagādāja dažas ļoti patīkamas minūtes. Aktivizācijas finālā spontāni radās “Strautiņš”, un mūsu spēki sajaucās un savienojās.

Pēc tam kalna virsotnē mēs no jašmas akmeņiem uzbūvējām piramīdu un ielikām viņā visu aktivizētus kristālus, dziedot un pateicoties. Šeit Andrejs no Oktjabrskas mums pastāstīja, ka naktī pirms aktivizācijas (kopā vēl ar četriem cilvēkiem) redzējis debesīs citplanētiešu kuģu klātbūtni. Viņa ģimene uz nometni atbraukusi ļoti vēlu, viņi aizkavējušies pilsētā, pēc tam meklējuši mūs. Pie nometnes piebraukuši pulksten 2 naktī. Viņš šo ainu vērojis ilgi, un mums ļoti sīki aprakstīja, kā tas noticis. Nometnē visi cieši gulējuši, bet debesīs ritējusi “sava aktivizācija”. Viņš atsūtīja arī ļoti daudz nakts debess fotogrāfiju, taču manā datorā es nespēju ieraudzīt tieši zvaigžņotajās debesīs šīs pārvietošanās. Dažus viņa kadrus (tas ir tuvāk zemei, bet viņa uzņemts tajā pašā naktī) mēs tūlīt publicēsim. Pēc tam Andrejs savu stāstu atsūtīja uz e-pastu:

“Kad meklējām jūs naktī – redzējām gaismas stabu, kurš gāja augstu debesīs blakus Kulkasovo, mežā. Mēs braucām ļoti ilgi, bet pirms tam gandrīz uzreiz no vilciena, vispār noguruši, smadzenes ne visai tad strādāja. Nu, mēs padomājām, ka tā ir jūsu nometne, kas mirdz, šodien taču ir uzreiz 4 planētu parāde, Plejāžu meteorītu lietus! Droši vien tā ir pie jums kaut kāda kustība, gaisma, ugunis... Pēc tam aizbraucām līdz pašam ciematam, pēc tam līdz “Kalnu upītei”, kā bija rakstīts brošūrā, uzdūrāmies mašīnām un pēc tam par to visu aizmirsām, gandrīz līdz pašam rītam vērojot pārvietošanās debesīs...

Šodien atkal atcerējāmies, īpaši pēc video ar gaismas stabu... Aņa saka: “Viņš taču ir gluži tāds pats kā mežā!” Es skatos – tiešām, tāds! Un krāsas vēl bija pablāvas, taču bija saredzamas un pārvietojās. Tā, ja tās grieztu... Tādas ieapaļas formas bija lapotnē krāsainas... violetas, zilzaļas... nedaudz sarkanas... kā video taču!!! Kad skaties palēninātā tempā, vēl ir arī spožs stars... es tad domāju, ka jūs klajuma vidū esat uzstādījuši projektoru, droši vien pavērsuši to pret debesīm, vēl kaut ko tur)) un meditējat uz to grupā. Tā kā, tātad – tur mūsējie sēdās iekšā NLO??

Ja uz nometni skatās no augšas (starp citu – uz foto paskatieties uz to – ļoti līdzīga Iņ un Jaņ zīmītei, klajums, kur ir nometne un lapotne apkārt veido to ļoti skaidri! Tātad harmonija!)) Ja peldēšanās vietu ņem par ziemeļiem, tad nosēšanās bija kaut kur 1,5-2 km uz Dienvidaustrumiem, kaut kur mežā. Ja gadījumā brauksiet cauri tām vietām... ja nu pēkšņi)), var iebraukt – ja nu gadījumā kaut kādas pēdas ir palikušas... jā?)”

Mēs pēc aktivizācijas palikām kalnā – kurš personīgai meditācijai, kurš miegam, lai līdz galam pieņemtu visas enerģijas, pēc tam sākām kāpt lejā uz nometni. Pa ceļam mēs ar Vladimiru izdzirdējām metāla klaboņu pa akmeni. Izrādās, Aleksandrs Gutkovs bija atradis vietu, kur aizdūņojies ūdens avots, kurš pagātnē visu ciemu bija apgādājis ar dzeramo ūdeni. Ar gadiem tas bija pavisam aizaudzis ar netīrumiem, akmeņiem, zariem. Mēs viņam palīdzējām izrakt un iztīrīt avotu.

Pulksten 17 mūsu nodarbības atjaunojās. Mēs veicām Ūdens Ceremoniju, savienojāmies ar Ūdens Garu, ar delfīnu un vaļu Garu, sajaucām ūdeņus visās vietās, no kurām bijām atbraukuši, ar Drakona Adžnas ūdeni. Pēc tam turpinājām Ceremoniju pie atjauninātā avota. Šeit ceremoniju vadīja Svetlana Pogudina. Pēc tam es liku priekšā avotu nosaukt Svētā Ņevas Aleksandra vārdā un palūgt viņam būt par tā aizbildni. Visi atbalstīja. Es piesaucu Aleksandru, un Viņš atnāca. Viņa enerģijas bija jūtamas ļoti labi, tās deva mums spēka, vīrišķības un cildenuma sajūtu. Ņevas Aleksandrs teica, ka avotam vajadzīgas fiziskas rokas, lai pabeigtu tā labiekārtošanu, bet mēs varam tikai svētīt.

Tagad šis avots ir liela vārda svētīts. Ūdens tajā ir maigs un garšīgs. Un svēts.

Pēc Ūdens ceremonijas mēs atgriezāmies nometnē, un Svetlana Pogudina turpināja mūsu nodarbības. Viņa nolasīja lekciju un veica meditāciju par skolotāju apvienošanās tēmu.

Pēc tam turpināju es un novadīju, kā mums lika Ercenģeļi, praksi “Tikšanās ar Skolotāju”.

Pēc pārtraukuma mūsu koklētājs organizēja riņķa deju, kur mācīja mums, kā to izveidot. Bet Irīna Taisina novadīja meditāciju “Varavīkšņainā augšupcelšanās ķermeņa uzbūvēšana”. Šis darbs mūs iepazīstināja ar varavīkšņainajām enerģijām.

Aleksandrs Gutkovs mums pastāstīja par savām nākamajā gadā priekšā stāvošajām meistarklasēm Arkaimā. Mēs iemācīsimies ar savām rokām veidot un apdedzināt māla podiņus pēc senām āriešu tehnoloģijām. (Arī Dievi apdedzina podiņus!) Šajā podiņā būs laba mūsu putra! Jāsaka, ka Aleksandrs ir arheologs, un pašlaik Arkaima vadība ir viņu uzaicinājusi (vecu atmiņu dēļ) izdarīt māla krāsns rekonstrukciju pēc senajām tehnoloģijām un izveidot dažus podiņus muzejam.

Koncertu turpināja Ludmila Fride no Kazahstānas, viņa nolasīja savus jaunos dzejoļus. Starp citu, uzstājoties aktivizācijā, es izmantoju dažus viņas lieliskos dzejoļus. Savu dzeju pēc tam vēl lasīja autori Natālija Vasiļjeva no Jekaterinburgas un Slava Konovalovs no Vjatkas. Pēc tam Permas grupa ar savu ģitāristu uzstājās korī, visi dziedāja līdzi, vakars beidzās ar mūsdienu dziesmām.

Svētdiena sākas ar meditāciju ar Ercenģeļiem (ierakstu mēs piedāvājam[1]). Negaidīti Ercenģeļu vietā ar mums sāka runāt mūsu Tēvs-Radītājs. Viņa atklāsmes man bija ļoti stipras. Tēvs iegāja sirdī katram no mums un palika tur uz visiem laikiem. Tā bija pati nozīmīgākā šī gada meditācija.

Negribējās šķirties, mēs bijām tā sadraudzējušies, un mūsu sakari savā starpā nostiprinājās. Mēs bijām kļuvuši ģimene. Bet mēs neatvadāmies uz ilgu laiku. Laiks aizlidos ātri un pēc ziemas, maijā, mēs atkal tiksimies noslēdzošajā ceremonijā Urālu kalnu čakrā sahasrārā.

 

Pievienots 02.09.2010

http://sanatkumara.ru/stati/aktivatsiya-v-kulukasovo

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. Mēs esam kļuvuši jauni http://www.sanatkumara.lv/index.php/16-meditacijas/384-mes-esam-kluvusi-jauni (Tulk. piezīme)