Iesvētījumu ceļš – ceļš uz svētumu

10.09.03.

Mēs ejam pie apskaidrības caur iekšējo darbu ar sevi. Praktizējot attīrīšanos, mums jāstādās priekšā, uz kādu mērķi mēs ejam, kādiem mums jākļūst, lai augšupceltos. Kā man iedveš Skolotāji, tā, pie kā mums jānonāk, paraugs ir svētums. Kurus mēs saucam par apskaidrotiem? Svētos.

Seminārā Sočos es atgriezos pie sarunas par svētumu. Kurus mēs uzskatām par svētajiem, kādas konkrēti īpašības mēs redzam tajos, kurus uzskatām par svētajiem? Lūk, ko mēs uzskaitījām (secībai nav nozīmes).

1. Rāmums, aprimums, harmonija.

(Pazemību kā vardarbības pret savu dvēseli veidu mēs noraidām, tāpēc ka mēs apslāpējam dvēseles dabiskas dziņas, izdabājot noteikumiem vai pakļaujoties nolikumam, piemēram, izdabājot celibātam.)

2. Pieņemšana, beznosacījuma mīlestība.

3. Līdzcietība un žēlsirdība.

4. Viedums un vērīgums, apzināta dzīve.

5. Atbildība par savu dzīvi.

6. Kristālskaidrs godīgums.

7. Kalpošana.

Šeit komentēšu – mēs sākumā šajā punktā nosaucām „upurēšanās kalpošanai”. Es noraidīju vārdu „upurēšanās” kā vardarbības pret sevi veidu, izdabājot citiem. Nē, mēs neko neupurējam, kad pildām savu misiju – kalpošanu, jo kalpojam pēc aicinājuma un savas dvēseles karmas, pildot savu uzdevumu uz Zemes. Mēs vienmēr visu darām priekš sevis, par darot kaut ko priekš cita, jo katrs cits ir tavs otrs es, un es esmu visi Zemes cilvēki. Darot priekš otra, es daru priekš sevis – Zemes.

8. Sirdsapziņa – tikumības pilnības kritērijs.

Ar tikumības pilnību mēs saprotam augstu apziņas līmeni. Mūsu apziņas līmenī sirdsapziņu mēs definējam kā godīgumu, krietnumu, cēlumu, taisnprātīgumu. Bet taisnprātīgumu mēs nodefinējām kā svētumu. Loks noslēdzās.

 

Pievienots 14.09.2010

http://sanatkumara.ru/stati/put-posvyascheniy-put-k-svyatosti

Tulkoja Jānis Oppe