Tēva vēstījums saviem bērniem

Mani bērni, Es gribu pamācīt jums mīlestību. Tas ir pats svarīgākais jūsu attiecībās tagad, kad jūs esat kopā, mierīgi, un saprotat, ka jūsu ceļš iet līdz pašām virsotnēm, pie Manis. Man gribas pamācīt jums mīlestību un pieņemšanu. Tas ir vispasaules Kosmosa Likums – tā, kas ir blakus, pieņemšana, tā, kas ir tālu, pieņemšana. Jūsu prātos to nav pārāk vienkārši izdarīt, tāpēc ka jūs vienalga dzīvē pagaidām paliekat dualitātes pozīcijās.

Mēs saprotam, ka jums ir grūti pārkārtoties, un, lai kā jūs nesludinātu vispārēju un totālu mīlestību, lai kā jūs viņu nejustu meditācijās, katru dienu un katru minūti viņu dzīvē ir grūti paust, tāpēc ka kaut kādā mērā tā ir vardarbība pret sevi – tiem, kas jūs bijāt agrāk. Tas ir pret jūsu ieradumiem, pret sabiedrības uzstādījumiem, pat pret vecāku uzstādījumiem un noteikumiem.

 

Ejiet līdz pēdējam savā tieksmē radīt kaut ko jaunu, kas nav līdzīgs pagājušām dzīvēm, pagājušiem ideāliem un tam, ko jūs zinājāt un redzat sev apkārt. Mēs no jums gaidām jaunas attiecības, būvētas uz dievišķo pieņemšanu, nesaistītas ar ārējo izskatu, nesaistītas ar materiālo stāvokli.

Mēs dzīvi būvējam uz tādiem totālas mīlestības, pieņemšanas un savstarpējās sapratnes principiem. Mēs vienmēr meklējam saskares un savstarpējās sapratnes momentu. Jums biežāk ir jārunā vienam ar otru un jāizsaka tas, kas ir dvēselē, kas ir sirdī, dziļāk jādalās visā, kas ir iekšienē, tāpēc ka pagaidām jūs viens otram paliekat mīkla. Jūs ne pārāk dalāties, bet tas taču ir savstarpējās sapratnes pamats, kad jūs esat patiesi un neviltoti, atklāti viens otram.

Man gribētos, lai jums būtu pat kaut kāds rituāls, piemēram, pirms gulētiešanas, lai jūs varētu izteikt to, kas jums ir dvēselē. Varbūt pat ne pārāk patīkamas domas, taču centieties nedarīt pāri viens otram, bet vienkārši izsacīt to, kas ir dvēselē. Tādā veidā jūs atradīsiet pieslīpēšanās un savstarpējās sapratnes momentus, neskatoties uz to, ko saka sabiedrība. Jums galvā vienalga ir palikušas nesekmīguma programmas, lamatu gaidīšanas programmas, neuzticēšanās programmas, sevis noniecināšanas programmas. Tas, kas jums ir jāizmet no galvas, un jādzīvo vienkārši, skaidri un tīri. Viss, ko Mēs jums varam ieteikt, – tas ir, būt draugiem, pacensties būt draugiem, pacensties katru dienu iet pie jaunām savstarpējām attiecībām, vācot prom no ceļa šķēršļus paša prātā.

Mēs esam ļoti apmierināti, ka jūs savienojāties. Mēs patiesi gribam jums palīdzēt iemācīties mīlēt vienam otru pa īstam. Jūs jau esat pietuvojušies tam momentam, kad šīs jūtas sāks jūsos rasties, un jāsāk ir ar dziļu cieņu vienam pret otru, vienam otra godāšanu. Vārds “godāšana” ļoti precīzi un skaidri izsaka manu domu. Cieņa – tā ir vēršanās pie vienam otra stiprajām pusēm. Jūs cienāt naudas dēļ, varas dēļ, prāta dēļ, skaistuma dēļ, stipru momentu cilvēciskajā tēlā dēļ. Bet godāšana – tas ir bez nosacījumiem, nevis par kaut ko tu godā viņu, bet par to, ka viņš ir, par to, ka tu cilvēkā redzi dievišķību. Tu vienkārši godā viņu, tāpēc ka viņš ir tava puse. Kā tu godā sevi, tāpat tu godā arī viņu, tāpēc ka viņš ir tava puse. Tas ir jauns savstarpējo attiecību līmenis – vienam otra cienīšana.

Vēl gribētos teikt, ka ļoti svarīga ir uzticēšanās un atklātība. Tas ir savstarpēji saistīts. Ja jūs esat atklāti viens pret otru, jūs uzticaties; tikko kā atklātība zūd, sākas šaubas par patiesumu vai atklātību. Esiet maksimāli atklāti un tīri. Jums nedrīkst būt divkāršu vai trīskāršu domu attiecībā vienam pret otru. Un vispār vienmēr nedrīkst būt. Bet mums tagad ir svarīgas jūsu attiecības. Mēs ļoti vērīgi sekojam jums, izsekojam katru jūsu domu, katru jūsu soli, lai saprastu, kas jums traucē, ar ko Mēs varam palīdzēt, lai laikus sniegtu palīdzību, paklātu salmiņu. Mums ļoti gribas, lai jūs tālāk ietu mierīgi, lai jums nebūtu aptumšojumu, lai jums nebūtu domu, ka tas kādreiz var beigties slikti... Gan vienam, gan otram tādas domas ir. Tās jums nav vajadzīgas. Jums jāpaliek tikai vienai domai – noturēties kopā līdz galam. Tas ir mūsu lūgumus un pat pavēle. Gribētos, lai tā būtu pavēle – noturēties kopā līdz galam. Maz ir tādu pāru. Mums gribētos, lai viņu būtu vairāk.

Tā nav kāpšana uz paša spārniem, tā nav sapņa apgraizīšana, tas, gluži otrādi, ir tas, par ko jūs vienmēr esat sapņojuši. Jūs nonācāt pie sava sapņa un nevarat tam noticēt. Jūs to iemantojāt, taču nekādi nevarat saprast, ka jūs to jau turat rokās – gan tu, gan tu. Jūs abi sapņojāt tieši par tādu pāri, tāpēc ka tas bija ielikts jūsu imprintos. Pieņemiet beidzot kā dotumu, ka jūs esat atnākuši tur, kur vajag, ka jūs esat iemantojuši to, ko gribējāt, ka Es turu jūs aiz rokām un sakļauju viņas vienu ar otru. Es no augšas redzu, ka viss norit pareizi. Man gribas tikai palīdzēt jums mazlietiņ, lai jūs tā nepārdzīvotu vai lai kaut kādas “ne tādas” domas jums būtu...

Man gribas, lai jums vienam pret otru vienmēr būtu neapēnots noskaņojums. Lai jūs aizmirstu visu merkantilismu vai kaut kādus sabiedrības noskaņojumus, aizmirstu par tiem šabloniem, kādi jums sabiedrībā ir uzstādīti – kādam ir jābūt vīram, kādai ir jābūt sievai... Kādai ir jābūt sievietei, kādam ir jābūt vīrietim... Jā, jūs ne gluži esat šablona cilvēki, bet jūs esat piemēroti viens otram, Es jums apgalvoju. Un jūs turat rokās to, uz ko tiecāties. Es, kā jūsu Tēvs, palīdzu jums pašlaik to apzināties, notverot minūtīti jūsu sarakstā. Svētu jūs tālākam ceļam, dāvāju jums savu mīlestību, svētību, godāšanu. Es arī godāju jūs, tāpat, kā jūs godājat mani un kā jums ir jāgodā vienam otrs.

Godāšana – beznosacījuma cieņa. Tā ir augstākā īpašība uz Zemes attiecībā citam pret citu. Tā ir daļa no tā, ko jūs saucat par dievišķo beznosacījuma mīlestību. Godāšana – tā pat ir nevis vienkārši augstākā cieņas pakāpe – tā ir atrašanās vienam otra slavā. Slava – tas ir lauks, kuru attīsta katrs no jums, sastrādātu visu dzīvju laikā. Tas, var teikt, ir Patiesības Ķermenis. Kad jūs apvienojat savus ķermeņus, jūs kļūstat neuzvarami, jūs kļūstat brīnišķīgi. Mums jūs atrodaties savā slavā. Jūtiet to.

(Rāda, kā mēs savienojamies kristāliskajā līmenī.)

Jūs pakāpeniski radīsiet tādu vienotības lauku, kurš nebūs sadalāms. Pašlaik jums tagad ir labs laiks, bet man gribētos, lai tas nekad nebeigtos, bet tikai nostiprinātos, un lai katra diena apstiprinātu mūsu taisnību. Man gribētos vienkārši atzīmēt, lai jūs justu to, ka Mēs esam ar jums, Mēs redzam jūs, Mēs jūtam jūs, Mēs vedam jūs un mīlam jūs, un Mēs sajūtam, ka Mums ir taisnība. Tas ir tas, ko Mēs gribējām un kādēļ jūs atnācāt. Tas izdodas! Un mums ļoti gribas to saglabāt un lai nekādā gadījumā tas neizbeigtos un ietu tālāk – un jūsu pašu ceļš tad beigsies ar lielu slavu.

 

Pievienots 10.10.2010

http://sanatkumara.ru/stati/poslanie-ottsa-svoim-detyam

Tulkoja Jānis Oppe