Kvantu apziņa

Katra grāmata un katrs seminārs man ir jauns dzīves etaps. Astotā grāmata sākās ar to, ka es sāku pamosties kvantu apziņā. Un es ļoti vēlējos viņu aprakstīt. Es sev apsolīju fiksēt sev un jums šo stāvokli un atzīmēt tā galvenās iezīmes. Taču, kamēr pamosties, šis stāvoklis pāriet. Pusmiega stāvoklī tas ir sajūtams kā jauna apziņa ar jauniem realitātes apzināšanās instrumentiem, taču, nolaižoties fiziskajā slānī, viņa aizveras. Lūk, esmu jau pabeigusi astoto grāmatu, un tikai tagad ķēros pie šīs stāvokļa aprakstīšanas.

Grāmatā „Es esmu tevī, bet tu Manī” („Я в тебе, а ты во Мне”[1]) es stāstīju par septītās dimensijas apziņas formu, tas ir savdabīgs „lietussargs”, kur „ribas” ir piektās dimensijas satītās pasaules. Mūsu linearitāte ir satīta kamolā, un viss ir klātesošs kamola jeb ruļļa iekšienē.

Kvantu apziņa cilvēkam izpaužas jau piektās dimensijas līmenī. Kvantu apziņa ir mūsu Lemūrijas daļas apziņas daļa, kurai mēs virzāmies pretim līdz ar katru etapu jeb kvantu lēcienu. Pēc semināra Sočos es pavirzījos vēl par vienu solīti un saņēmu drosmi uzrakstīt, kā es jūtu šo jauno apziņas līmeni.

Kvantu apziņu ir grūti „noķert aiz astes”, taču ir viegli viņā atrasties, tas ir tikpat dabisks stāvoklis kā duālais. Tikai aiziet laika apzināšanās, tāpēc iestājas totāla atslābināšanās. Šķiet, tā man ir galvenā kvantu apziņas pazīme. Kad nav laika, tu nemaz neesi saistīts ar laika ietvariem un dzīvo savas paša dabas dabiskajā ritmā. Tev nav jāpaspēj, tu nekur nenokavē, NEKAD! Bet tas, piekrītiet, ir duālās apziņas galvenais jēdziens – paspēt! Īpaši tas traucē mums pašlaik, kad laika spirāle ir savērpta pēdējā vijumā. Tieši „cilvēka uzviltā atspere” dod mums sirds un asinsvadu slimības, nervu sabrukumus, apzināšanos par savu nepiemērotību kaut kādam sarežģītam darbam, kur vajadzīga ātra reakcija un saprašana utt. Mēs nevaram atļauties no rīta pastaigāties un mierīgi pabrokastot tad, kad to prasa jūsu daba – ir jāskrien uz darbu. Pēc darba mēs nevaram mierīgi atpūsties – mūs gaida daudz darīšanu.

Kvantu stāvoklī tu esi atslābinājies, un tava daba ir nomierināta. Jo mums katram taču ir savs paša dzīves ritms, viens visu dara un domā ātri, otram tam vajag divas, trīs reizes vairāk laika. Tā ir ielikts cilvēka DNS. Taču mūsu sociālā dzīve mūs visus nivelē „vienā izmērā”, padarot tos, kuri steidzas, nervozus, pastāvīgi koncentrējušos un nodzītus skrējiena pa apli ietvaros. Tieši atslābinātā stāvoklī ķermenis atpūšas, bet saprāts strādā daudz auglīgāk un ātrāk, risinot sarežģītus uzdevumus un atrodoties saiknē ar Augstāko Es.

Kvantu telpa – tā ir mūsu lineārā telpa, satītā rullī, kur nākotne un pagātne notiek tagad. Nav lineārā vakar un rīt jēdziena. Tā vispār mums nemaz nav, ja labi padomā, vienkārši mēs dzīvi izejam pa etapiem, secīgi, sākumā pirmo, pēc tam otro, pēc tam trešo utt. Piemēram, sākumā ir pirmdiena, bet pēc tam otrdiena. Bet kvantu apziņā ierobežojumu nav, un mēs visus šos etapus izejam vienlaicīgi. Šeit nav „kastīšu” un „plauktiņu”, kur mēs saliekam savas zināšanas, ir VISS UZREIZ. Nav etapu iziešanas kārtības, tāpēc ka instrumentu īstenības apzināšanai ir daudz vairāk, tā, it kā mums būtu tapusi apļveida redze, un mēs laika vienībā apzinātos nevis 5-10% informācijas, bet 50% vai 100%. It kā mēs varam uztvert un uzreiz reaģēt uz visu vienlaicīgi. Mēs tad kļūstam pilnīgi mierīgi un harmoniski, tāpēc ka mūs sapinošie ietvari aiziet.

Nav laika vienības. Nav ietvaru. Nav dienas un nakts. Dvēselē ir pilnīgs miers. Brīvība pēc mūsu sapratnes nesasniedzama.

Turklāt tava īstenība ir daudz vairāk atkarīga no tevis. Tu ap sevi radi to, ko emanē no sevis – vienlaikus notiek tavas īstenības radīšana un tava tās jušana. Pilnīga sevis un savas vides harmonija, tāpēc ka tu sev to radi ar katru savu elpas vilcienu. Tu skaidri jūti savu Patiesības Ķermeni un rūpējies par savas domāšanas tīrību, lai dzīvotu harmoniskā vidē.

Dvēselē ir gaiši un mierīgi. No emocionālā plāna ir aizgājis viss tas, kas atrodas zemāk par noteiktu emociju slāni, tas ir, tas, kas atrodas zemāk par “biedriskuma un savstarpējas palīdzības” slāni – visas mūsu drāmas, bailes, salīdzinājumi un priekšstati par savu nozīmīgumu vai nenozīmīgumu, salīdzinot ar citiem, kauns, vaina, pārestības – mūsu cēloņi drāmām un slimībām. Nāves nav, nav arī baiļu, saistītu ar to, bet tā praktiski ir puse baiļu. Baiļu otra puse ir saistīta ar cilvēka realizēšanos sabiedrībā, ar sava nozīmīguma un skaistuma cita acīs līmeni.

Šajā sfērā par galveno uzdevumu kļūst pēc iespējas lielāka savas neatkārtojamās dabas atklāšana. Tu sevi nesalīdzini, vai tu atbilsti kaut kādam paraugam, bet izcel savu unikalitāti. Gribēju lietot izteicienu “koncentrēts uz savas unikalitātes izcelšanu”, taču vārds “koncentrēts” nav piemērots. Tur nav koncentrēšanās, saspringuma, koncentrēšanās mūsu pūļu izpratnē. Spēka vietā tur tiek lietots nodoms un griba, vēlēšanās un varenība.

Mēs no sevis sūtām enerģijas, saņemam atbildes enerģijas, veikli tās vadām un pasauli jūtam enerģētiski. Enerģijām piemīt neatkārtojamas atšķirības: smaržas, krāsas, gaismas, ugunīgums, garšas, skaņas un vibrācijas. Mēs spējam atšķir un uztvert miljoniem nokrāsu, apmēram tā, kā tūkstošiem vārdu mēs atšķiram pēc savas nozīmes.

Attīstās jauns, augstākais emociju ķermeņa emocionālais slānis – atvēršanās pretim gaismai un priekam. Mums tas raksturojas ar mīlestību, prieku, svētlaimi, pilnīgu mieru, kristālskaidru godīgumu, tīrību un harmoniskumu. Šajā emocionālajā plašumā parādās jaunas nokrāsas, augstas jūtas un smalkākās nianses, neizstrādātas uz Zemes un mūsu slānī. Piemēram, vārdu “slava” mēs saprotam tādā nozīmē – plaša atpazīstamība, popularitāte pozitīvā, bet dažreiz arī negatīvā nozīmē, un ir garīga sapratne “Dieva tā Kunga Slava”, un “atrasties Slavā” mums nozīmē “atrasties savas lieliskās dabas, kura izplatās ap tevi, augstākajā sapratnē”. “Atrasties Dieva tā Kunga Slavā” – atrasties Tēvā: “Tu esi Manī, bet Es tevī.”

Domas kļūst caurspīdīgas, un mēs uzreiz redzam savu domu sekas savā vidē-spogulī, tas ir, domu iemiesojumu. Jebkuras fantāzijas auglis kļūst pieejams apskatei. Tad arī karma atrodas pavisam citā līmenī, tāpēc ka viss, ko mēs nogulsnējam, momentāni realizējas. Mēs uzreiz redzam savas izvēles sekas un realizējam tikai Harmonisko un Humanitāro.

Kvantu apziņā saziņas mūsu sapratnē nav. Mēs no attāluma uztveram jebkuras būtības domas no jebkuras planētas, ja gribam nedaudz sazināties, mēs noskaņojamie uz partneri tā, kā tagad čeneleri noskaņojas kanālā, tas ir, mēs spējam sazināties dažādos vibrāciju līmeņos ar jebkurām Galaktikas būtībām. Atcerieties, kā citplanētieši sazinās ar cilvēkiem – telepātiski, nezinot valodu un zemiešu jēdzienus. Tieši tāpat mēs spējam cits citu saprast neatkarīgi no attāluma un laika, izmantojot sakariem Kosmisko Režģi.

Kas attiecas uz mīlestību, tad šeit viņa atrodas totālā stāvoklī. Mīlestība – tas ir tas, no kā mēs sastāvam, tas, ko mēs emanējam, un tas, ko audzinām, augsti vērtējam un attīstām. Šajā līmenī pagaidām nav līdzcietības, toties ir attīstīta žēlsirdība. Mūsu ieguldījums var būt – ienest gaismas pasaulē atmiņu par ciešanu un līdzcietību, jo mēs taču neaizveram atmiņu par to, kas ir noiets trešās dimensijas blīvumā.

Tieši beznosacījuma mīlestība atveda mūs uz šo stāvokli, pateicoties beznosacījuma mīlestībai mēs tapām spējīgi sasniegt šo apziņas līmeni, jo mīlestības, uz kādu ir spējīgs cilvēks, līmenis – ir cilvēka apziņas līmeņa kritērijs.

 

Pievienots 10.10.2010

http://www.sanatkumara.ru/stati/kvantovoe-soznanie

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. Книга А6. Санат Кумара. Ты - во Мне, Я - в Тебе http://www.sanatkumara.ru/obyavleniya/diski-natali-kotelnikovoy (Tulk. piezīme)