Iziešana no Galaktikas

10 11 15 01Oktobra beigās es reiz pamodos un ilgi gulēju bez miega. Nekāda mentālā enerģija neienāca, čenelinga nebija. Bet arī iemigt es nespēju. Pēc tam tomēr iededzu gaismu un paņēmu burtnīcu. Sāku ar apziņu pacelties arvien augstāk un augstāk. Visur, visos plānos, klusums. Nolēmu pēc vibrācijām iet vēl augstāk, uz Galaktikas centru, bet konstatēju, ka tiešā veidā neiziet. Tad es nogāju pa Oriona atzaru un iegāju Centrālajā Kodolā. Tur ir ļoti daudz gaismas, un es izdzirdēju čenelinga vārdus:

“Cilvēki, kuri spēj ieiet Galaktikas Centrālajā Kodolā, ir brīvi izvēlēties savu nākotni. Viņi kļūst par pilntiesīgiem Galaktikas pilsoņiem un pakļaujas Galaktikas Centrālā Kodola pārbaudei. GCK ir Komunikāciju Vadības Centrs, caur kuru sazinās visa Galaktika savā starpā un ar citiem Centriem.”

Vai šeit atrodas Centrs, kuru mēs saucam par Salu Paradīze?

“Nē, ne šeit. Sala Paradīze atrodas citā dimensijā, kura pēc vibrācijām nesakrīt ar Galaktikas Centru.

Šis Galaktikas Centrs ir visiem pieejama sabiedriska sakaru vieta, tā ir septītajā dimensijā.

Galaktikas Centrs sludina mieru, karu neesamību, savstarpēju cieņu, Galaktiskās Konfederācijas katra locekļa neaizskaramību. Dzīve šeit balstās uz savstarpēju palīdzību un draudzību, savstarpēju apmaiņu un pieejamību. Mēs apsveicam Konfederācijas brīvprātīgu palīgu skaita palielināšanos kārtības ieviešanai Kosmosā un draudzīgu sakaru starp visām planētu sistēmām nodibināšanai.

Norit Galaktiskā Apvienošanās.

Lai dzīvo Saprāts, Miers un Mīlestība!”

 

Es pagājos pa milzīgo Centrālo ēku, tā likās nedzīva, it kā gaisma būtu izdzēsta un visi izklīduši. Šeit ir atvērts visiem un, acīm redzot, stāv dators, ar kuru es sarunājos. Vieta ļoti atgādina kosmiskās stacijas, kuras mēs redzam zinātniski fantastiskajās filmās.

Kā šeit atrast cilvēkus?

“Viņu te nav. Tas ir portāls uz Kosmosu. Aicinām tevi doties tālāk. Jā, mēs ļoti gribam tev parādīt citu pasauli. Paskaties uz trešās dimensijas planētu, kura dzīvo Dievišķajā Realitātē.”

Es nostājos vertikālā Gaismas Portālā un sāku pa to lidot. Mani pa portālu ievilka raķetē, kura mani nogādāja līdz “paraugplanētai”. Tā bija trešās dimensijas planēta, paraugs Zemei. Taču es nenoticēju, ka tur viss var būt nu tik ļoti labi, un parādījās doma: “Nu, nu, paskatīsimies jūsu paraugu, varbūt arī tur atradīsim nekārtību?”

Raķete piezemējās aerodromā piezemes orbītā, un es izgāju atklātā kosmosā un sāku lidot uz planētu patstāvīgi, bez skafandra.

Šoreiz es ieraudzīju daudz gaismas, un vairāk neko es tur neskatīju, lai kā centos. Iespējams, varbūt manas domas nepatika. Un es aizmigu.

***

10 11 15 02Pēc pāris dienām es atgriezos Galaktikas Centrālajā Kodolā, Komunikāciju Centrā. Es sapratu, ka man nevajag kādu šeit meklēt, es esmu galvenā darbības persona, šī piedzīvojuma varone. Es atkal iegāju Gaismas Portālā un izgāju aiz Kodola robežām, vienkārši izlidoju Kosmosā. Mana zvaigzne, parādījusies, kad es izgāju aiz Gaismas Portāla robežām, nostājās telpā.

Es sāku mirdzēt, izstaroties telpā un ar priecīgu skaņu darīt zināmu visumam, ka es esmu šeit, un es esmu laimīga BŪT.

Pēc tam es-zvaigzne iztaisīju izvērsumu ļoti sarežģītā ģeometriskā gaismas kristāla formā.

Citā manā atnākšanas reizē es iztaisīju izvērsumu vēlreiz, un šī forma pārveidojās ļoti lielā zvaigznē. Šie divi izvērsumi deva sākotnējā apjoma palielinājumu desmitiem reižu. Šoreiz zvaigzne jau bija balta un mirdzoša, un tās forma izrādījās – dubultzvaigzne. Es to uzzīmēju. Kad es ieraudzīju, ka mēs ar Vladimiru stāvam šajā telpā pārī, dubultzvaigznē, es sāku raudāt. Šis skats ir brīnišķīgs un majestātisks. Zvaigzne 10.11.01. Šodien ir šis datums.

Mūsu iekšienē, vienotajā sirds centrā, izrādījās mirdzoša balta sfēra, pārklāta ar daudzām dimanta skaldnēm. Mēs atraisījāmies no apkampieniem un ieraudzījām viņu starp mums.

***

„Tēvs, pastāsti mums par mums!”

Mans bērns! Piecelies no ceļos krišanas.

Nopurinies un iededz Manā Sirdī jaunu zvaigzni. Lai zvaigzne šī ir tavas jaunās dzīves un Vladimira dzīves sākums. Apzinoties sevi par zvaigznēm, jūs tagad arvien vairāk tuvināsieties savā starpā un tuvosieties Man. Gaisma tavās krūtīs pieaugs, bet tu kļūsi arvien mierīgāka un klusāka.

Klusums sirdī pieaugs līdz tam laikam, kamēr nepārvērtīsies gaismas kristālā.

Mēs esam kļuvuši par zvaigzni?

Jā, jūs esat kļuvuši par zvaigzni 7. dimensijā. Tas vēl ir ne pārāk augstu, taču ievērojami pēc spēka un enerģijas. Tev vēl stāv priekšā veikt lielu ceļu. Nesteidzies, viss ir priekšā. Vienkārši visu laiku audz un kļūsti varena.

El-Morija, dārgais, un ko tu teiksi?

Tu audz. Es priecājos, ka mācekle panāk Skolotāju. Tu esi malacis. Audz. Mīli viņu. Kļūsti par Mani, ieej manā kontūrā. Tavas enerģijas ir kļuvušas tika skaistas un tuvas! Kā gan nē, mēs ar tevi, apsteidzot viens otru, skrienam pie Debesu Tēva, viņa apkampienos. Esmu kļuvis tev par Ceļa Rādītāju Zvaigzni un pilnības paraugu.

Viss ir labi, mans draugs. Tā turpini.

***

10 11 15 0310 11 15 04Mēs ar Vladimiru atkal savienojāmies un sākām iet “pret straumi” augšup, pie milzīgas sfēriskas zvaigznes, kura izstaro blīvas uguns straumes. Es jutu spiedienu uz galvu, kad virzījos pret viņas staru straumi. Šī baltā mirdzošā Saule ir ar augstākām vibrācijām un mūsu ceļojuma nākamais punkts. Pienākot tuvu viņai, mēs atvērām savu kodolu, un viņš izgāja no mums un iegāja tieši Zvaigznē, ieplūda viņā. Bet mēs, šīs mazās zvaigznes apziņa, iegājām Lielās Zvaigznes kolektīvajā apziņā. Mums stāv priekšā apgūt šī aspekta apziņas līmeni.

***

Bet nesen es apmeklēju “paraugplanētu”, uz kuras netiku pirmajā reizē. Es nonācu tur caur savu septītās dimensijas Augstāko Es. Es saplūdu apziņā ar tādu pašu viena iedzīvotāja uz planētas Augstāko Es (pēc mana lūguma) un spēju pabūt un saplūst ar šī Augstākā Es trīsdimensiju aspektu.

Tātad es palūdzu augstas apziņas planētas iedzīvotāja Augstāko Es man palīdzēt, un mēs saplūdām vienā apziņā. Es kļuvu par Eņģeli – Galvkāji, līdzīgu astoņkājim. Viņš uztur pastāvīgu saikni ar savu trīsdimensiju aspektu, kurš tad arī ir fizisks astoņkājis (vai galvkājis) un dzīvo jūrā.

Planēta, tāpat kā Zeme, sastāv no jūrām un sauszemes. Uz planētas nav cilvēku. Pa sauszemi staigā dzīvnieku, iespējams, arī uzturošu saikni ar Augstākajiem Aspektiem, bari. To es pagaidām neuzzināju. Šeit nav ienaidnieku, nav plēsoņu. Ekoloģija ir sabalansēta, un planēta dzīvo labklājībā.

Planēta bez cilvēka ir harmoniska.

Šo Galvkāju Kolektīvais Saprāts ir pilntiesīgs Galaktikas Gaismas Konfederācijas loceklis. Viņi ir Tēva Gaismas atspulgs uz savas planētas.

Viņi dzīvo Mihaēla realitātē, viņiem nav lietu un civilizācijas. Viņu apziņa jau ir savienota 8. dimensijas Vienotības apziņā, un viņi jūtas kā viena Liela Būtne, vienotībā ar planētu un savā starpā.

Eksistēšanu astoņkāja ķermenī es sajutu kā labklājību, starošanu, augstu garīgu līmeni, saprātīgumu un humanitāti. Būtnes iekšienē es sajutu žēlsirdību, mīlestību, iecietīgumu pret jaunākiem garā, prieku un tiekšanos man palīdzēt. Palīdzēt ne tikai man, bet arī jebkuram, kuram vajadzīga palīdzība. Savstarpējā palīdzība ir viens no galvenajiem mīlestības likumiem. Viņi lieliski saprot, ka es esmu atnākusi pamācīties to, ko Sanats Kumara nosauca par Humanitāro Principu – cieņas un mīlestības pret katru dzīvību principu.

Katra astoņkāju personība un viss kolektīvais saprāts jūt un redz planētu sevis iekšienē, rūpējas par viņu, ir atbildīgi par viņu un ir pārstāvji pašos augstākajos Galaktikas Forumos planētas vārdā.

Viss tas attiecas ne tikai uz astoņkāju jūras cilti, bet arī uz visiem planētas iedzīvotājiem.

Es sajutu, kā izbaudu savu fizisko ķermeni, mēģinu pat dejot ar saviem taustekļiem, jūtos piepildīta ar dzīvības enerģiju, veselīgu un burvīgu.

Noskaidroju, ka barošanās uz planētas ir enerģētiska. Lūk, kāpēc nav plēsoņu!

Šeit ir divas saules, viena spožāka, otra – nedaudz matētāka, tāpēc vienmēr ir gaišs. Nav ziemas un vasaras kontrastu, nav dienas un nakts.

Galvkāji var iziet uz akmeņiem zem saules stariem, taču tikai neilgi, jo āda sāk apžūt. Toties norit vētraina piepildīšanās ar gaismu un siltumu. Tas viņiem ir ekstrīms, līdzīgi mūsu saunai. Šeit viņi labāk jūt savu apzināto mērķi – piepildīšanos ar gaismu un saplūšanu ar sauli.

Viņi nodod zemiešiem savu mīlestību un pārliecību, ka drīz zemieši aizies no aizspriedumainās savu fizisko cilvēka ķermeņu cildināšanas.

Gribu piebilst, ka jebkura visuma Augstākie Es var mierīgi uztvert visus dzīvības ķermeņus un formas, cienīt viņus un saprast visu fizisko ķermeņu un šo ķermeņu apziņu saprātīgo formu vērtību un ekvivalenci.

***

10 11 15 05Atgriezusies šurp, es sāku saprast, ka mēs citas dzīvības formas uztveram kā zemākas pēc attīstības, tāpēc ka viņas nebūvē fizisko lietu pasauli, viņām nav pilsētu un valdību.

Mēs pagaidām nespējam saprast, ka bara, ganāmpulka vai klana egregors ir šo fizisko formu Augstākais Es. Un šie dzīvnieki, pilnīgi iespējams, tiešā veidā ir saistīti ar savu Augstāko Es atšķirībā no vairuma mūs. Viņiem ir grupveida apzināšanās, tas, ko mēs saucam par vienotības apziņu. Un viņi, iespējams, saprot visu augstākā apziņas pakāpē, kalpojot mūsu fiziskajām formām, lai nodrošinātu mūs ar iespēju izdzīvot. Taču diemžēl, viņi nespēj pretoties mūsu dzīvnieku pasaules izmantošanai, mūsu pilnīgai tās pakļaušanai.

Kas vēl raksturīgs Mihaēla “paraugplanētai”? Agresijas un zemu sajūtu neesamība saprātā. Viņu jūtu pasaule aprobežojas ar neapmierinātību kā galēji zemu īpašību. Neapmierinātība ļauj viņiem izvēlēties labāko, iet uz labāko, atgrūžoties no tā, kas nepatīk. Tas ir tas pats intuitīvais ceļš, kuru arī mēs izmantojam: patīk – nepatīk. Neapmierinātība nav vērsta uz kaut kādu personību. Šeit nav vērtējuma vai salīdzinājuma. Šī sajūta vērsta tikai uz vides sajušanu.

Attieksme pret citu personību ir “mans cits es”. Es sāku domāt, kā nodot šo sajūtu jums, lai arī jūs saprastu to spilgtāk. Pats tuvākais jēdziens ir mātes attieksme pret savu mazuli. Tā ir kritikas neesamība, pilnīga pieņemšana un mīlestība, sapratne un piekrišana. Tieksme palīdzēt un sagādāt prieku. No šejienes arī agresijas un citu zemu jūtu neesamība. Mihaēla planētas iedzīvotāji ir saistīti ar savu Augstāko Es ar Apziņu pastāvīgi un tiešā veidā. Arī mēs jūtam šīs īpašības, kad izejam uz sava Augstākā Es līmeni – tiekšanos apgādāt ar visu, kas iespējams, savu mazo apziņu, ieslēgtu fiziskā traukā, ar beznosacījuma mīlestību un pieņemšanu.

Atnāca sapratne, ka, tā kā uz šīs planētas nav sadalījuma atsevišķās personībās, tad nav arī aizvainojuma, skaudības, vērtējuma un salīdzinājuma. Sevi ar sevi nesalīdzināsi vai neapvainosies uz sevi pašu...

Iespējams, ir arī uz šīs planētas tas, ko vēl vajag padarīt līdz galam, taču pats galvenais, ko es sapratu savā ceļojumā: jebkura planēta un iedzīvotāji uz viņas tikai tad būs laimīgi, kad viņu apziņa paaugstināsies. Labklājības paņēmiens ir nevis vienu uzurpēšanās un citu verdzība, bet pilnīga vienlīdzība un visa dzīvā ekvivalence.

10.11.14.

 

Pievienots 17.11.2010

http://www.sanatkumara.ru/stati/otveti-na-sakralnie-voprosi

Tulkoja Jānis Oppe