Venēras mācības

Mūsu Augšupcelšanās Krēsls ir atjaunojies. Mēs esam sākuši lūgt Gaismas Būtības meditācijās, kuras ievada ceremoniju, dot mums tās vai citas mācības.

Venēra ir Sanata Kumara dvīņu liesma jeb viņa sievišķā puse. Viņas mācības ir tēmētas uz mūsu savienotās enerģijas iņ un jaņ sievišķās daļas sapratni. Šodien viņa atnāca kā Skolotājs, kurš dod jaunu sapratni par sievišķo enerģiju un cilvēces dalījumu divās daļās. Sievišķā daļa bija aicināta saglabāt sevī mīlestību un savienojumu ar Dievu, bet vīrišķā daļa – radīt fiziskajā plānā jaunu mākslīgu realitāti. Runa nav par vīriešiem un sievietēm, bet par cilvēka vīrišķo un sievišķo pusi.

Tātad saīsināts meditācijas teksts.

Venēra vērš uzmanību uz mūsu enerģiju sievišķo daļu, to daļu, kura vienmēr bija slēpta, iemūrēta aiz vīrišķās, kaut kur dibenplānā, pašā apakšā, kura pašlaik sāk būt pieprasīta ļoti spēcīgi, lai līdzsvarotu un noharmonizēt vīrišķo daļu.

Otrā čakra sāk pastiprināti strādāt, izraisot mūsos sievišķās daļas vibrācijas. Sievišķais vienmēr bija aizliegts. Vīrišķā daļa vienmēr bija sievišķās daļas paverdzinātāja gan vīrietī, gan sievietē. Tas nav vīrieša un sievietes pretnostatījums, tas ir divu enerģiju – iņ un jaņ – pretnostatījums. Jaņ enerģija bija prevalējošā Zivs laikmetā, tāpēc ka tādas bija dievišķās enerģijas, caur kurām gāja Saules sistēma un Zeme tajā skaitā. Nevienu neapsūdzot, mēs varam teikt, ka tas bija Zemes dievišķais plāns – sagraut veco, kurš bija uzbūvēts agrākā laikmetā un aizvākts no planētas pirms 13000 gadiem. Kaut arī tajā pagājušajā laikmetā prevalēja sievišķās enerģijas, tās vienalga noveda planētu pie izbalansēšanās un kara.

Pašlaik Venēra mums rāda Atlantīdas galu – kā sievišķās enerģijas karoja cita ar citu: ambīcija pret ambīciju, kliedziens pret kliedzienu, spiedziens pret spiedzienu. Spēks pret spēku.

Salīdzināsim vīrišķās un sievišķās enerģijas tajā momentā, kad Atlantīda nogrima. Mēs ar jums uzskatām, ka sievišķās enerģijas ir tik liegas, maigas, viņas grib mieru, bet mēs taču sadūrāmies ar to, ka Atlantīda nogrima tā rezultātā, ka sievišķā enerģija valdīja pār pasauli. Venēra atver mums šo Akašas Hroniku daļu, lai mēs sevi ieraudzītu šajā vietā.

Es redzu, ka es nepiedalījos karā, man šeit it ļoti harmoniska, sabalansēta sievišķā daļa, iespējams, es tad neikarnējos. Bet, lūk, Vladimirs bija sieviete, un viņu pašlaik jūtu. Viņam līdz šim laikam ir saglabājušās tādas jūtas, kāds es tagad jūtu viņa Atlantijas aspektā: mēs esam tik stipri un lieliski, ka mums neko nemaksā uzvarēt pretējo pusi, tāpēc ka mēs esam tik meistariski, pilnīgi... Tās ir ambīcijas, balstītas uz paaugstinātu pašvērtējumu.

– Bet es sevi redzu ar šķēpu rokā un vicinu to.

– Bet es jūtu enerģētisku gredzenu uz otrās čakras.

– Bet es sajūtu emocionālas sāpes!

Iespējams, jūs bijāt pusē, kura zaudēja, vai vienkārši jutāt ciešanas, ka mēs karojam: tāda brīnišķīga zeme brūk, iet bojā. Tagad mēs domājam, ka tikai vīrišķais ir agresija un tumšā puse...

Venēra saka priekšā, ka tad sievietes noliedza sievišķo būtību un pārgāja pie vīrišķajām enerģijām savā iekšienē. Agresija ir jaņ enerģija, un sievietes sāka sevī attīstīt vīrišķo pusi, lai demonstrētu spēku.

Bet tagad mēs pārejam pagātnē, uz lemūriešu daļu, tajā laikā, kad Lemūrija vēl bija spēcīga.

Tagad mēs sajutīsim lemūrieša apziņas līmeni un salīdzināsim ar to atlantu, kurš mēs tikko bijām. Šeit ir vairāk gaismas, nav agresijas, maigums, līdzjūtīgums un naivāka apziņa, vieglums, apziņas gaisīgums, nav smagu jūtu, nav ciešanu. Šī apziņas daļa nav apgrūtināta ar ciešanām, nav vēl ļaunuma, tumšās enerģijas.

– Bet es jūtu apkārt labklājību.

Uzticēšanās, atvērtība, skaidrība, maigums, mierīgums, tīrība, tiešums. Mums piedāvā uzminēt, kāda apziņa tā ir – vīrišķa vai sievišķa? Bērna. Te vēl nav dalījuma divos dzimumos. Nav vēl iestājušies laiki, kad mēs sadalījāmies vīrietī un sievietē. Tagad mēs pakāpeniski atgriezīsimies tuvāk mums, lai saprastu, kāpēc mēs tikām sadalīti dzimumos.

Mēs atradāmies eņģeļu stāvoklī. Mēs bijām saistīti tieši ar monādi, ar garu, un var teikt, ka mēs gandrīz neskārām zemi, kad mēs gājām, tik viegli mēs bijām, nesazemēti. Mēs tik tikko modāmies dzīvei uz Zemes, mēs galvenokārt atradāmies augstā apziņā. Mēs mēģinājām savas formas nostiprināt uz planētas. Pasaule mums vēl arvien bija zvaigžņota, brīnišķīga. Mēs sazinājāmies ne tikai ar galaktiku, bet arī ar visu visumu. Kā mēs redzam, apziņa šajā slānī ir naiva, viegla, viņa ir līdzīga eņģelim. Mēs atradāmies tajā slānī, kurš visiem bija pazīstams un kurš nenesa neko jaunu. Mums nebija tiesību radīt, tāpēc ka radīja Tēvs, bet mēs bijām tikai viņa radījumi. Un, lūk, atradās tāds dumpīgs gars, kurš uzdrošinājās dot radīšanas iespēju visiem eņģeļiem, lai viņi attīstītu saprātu, ne tikai savu, bet arī bagātinātu Visu, Kas Ir ar savām jaunajām pieredzēm. Tas nebija Lucifers, tie bija pavisam citi Radītāji, tieši ar tādām pašām idejām. Tāpēc ka Lucifers veic trešo izmēģinājumu uz Zemes. Pirms viņa arī bija tādi paši dumpinieki, kuri uzdrošinājās sablīvēt eņģeļu ķermeņus, palaist viņus pa jaunām zemēm, kuras tikko bija atklājušās, trešā blīvuma zemēm. Taču, lai tur iekļūtu, pakāpeniski vajadzēja sastrādāt blīvos ķermeņus. Un šis dumpīgais gars tika mūsos ielikts, lai mēs paši vadītu savu ķermeņu radīšanu. Mēs, katrs no mums kolektīvajā apziņā vadījām savu ķermeņu radīšanu. Tas bija rases uzdevums – radīt jaunu formu un iemitināt viņā savu apziņu.

Bija dažādi formu radīšanas paņēmieni. Mēs balstījāmies uz citu planētu fizisko ķermeņu formām un radījām pilnīgi jaunas formas. No tūkstošgades uz tūkstošgadi šīs formas parādījās un sabruka. Bija dažādi radīšanas mēģinājumi, un bija lielas civilizācijas uz Zemes, kamēr Saules sistēma nenonāca līdz milzīgā galaktikas apriņķošanas ap savu asi cikla vidum. Viņa pienāca tādam momentam, kad viņa atkal pāriet uz Galaktikas gaišo pusi. Tā priekšvakarā bija radīta cilvēku rase. Mēs ar jums esam viņas radītāji. Mūsu monādiskās apziņas trīs rasu laikā gāja iekšā arvien blīvākos ķermeņos, lai fizisko blīvo ķermeni savienotu ar eņģeļa apziņu. Eņģeļa apziņa fiziskajā ķermenī ļoti cieta. Tieši tādēļ, ka apziņa cieta, tika nolemts sadalīts mūs dzimumos.

Pirmkārt, dabiski, tādēļ, lai mēs varētu pašreproducēties. Vēl kaut ko svarīgu mums stāv priekšā apzināties...

Spēks parādās tad, kad starp poliem plūst enerģija. Un mēs sadalījāmies divos polos, lai starp sievišķo un vīrišķo polu būtu spēks. Tā bija spēka velte.

Kad mēs sablīvējām ķermeņus un sastrādājām arvien jaunus un jaunus materiālā ķermeņa apvalkus, tā bija potenciālās enerģijas sablīvēšana. Fiziskais plāns potenciāli ir daudz spēcīgāks, nekā budhiālais, mentālais un astrālais. Šeit ir pats lielākais enerģētiskais spēks.

Spēks parādās tad, kad parādās divi poli, lai mēs varētu pieprasīt viņu, lai viņš darbotos, lai parādītos kustība... Starp poliem vienmēr ir kustība, atgrūšanās, pievilkšanās... Kustība ir dzīve. Tā mēs iedarbinājām savu dzīvi, tieši ar sadalīšanu polaritātes. No šejienes aizgāja viss – dalījums dzimumos, ziemā un vasarā, dienā un naktī utt.

Viena saule bija aicināta pastiprināt atrašanās uz planētas smagumu, izdzīvošanas pakāpi, lai norūdītu garu, lai mums būtu fiziski sarežģīti. Ja mēs dzīvotu paradīzes dārzā, tad attīstība būtu lēna. Bet, kad mums ir smagi, mēs sākam piemēroties un piemērot realitāti ap sevi, lai mums šeit būtu vieglāk dzīvot. Tādā veidā mēs stimulējam saprāta attīstību, civilizācijas attīstības paātrināšanu.

Sieviete izrādījās sirds un mīlestības glabātāja, bet vīrietis – smadzeņu un labās puslodes glabātājs un „attīstītājs”. Vīrietis ir radītājs fiziskajā plānā, bet sieviete saglabā saikni ar dvēseli un garu. Un tikai tā civilizācija spēja attīstīties.

Un, lūk, tagad mūs atgriež šodienas pasaulē un jautā: „ Jūs uzzinājāt, kādēļ tika radītas vīrišķās un sievišķās enerģijas? Vai viņas ir izpildījušas savas funkcijas?”

Sievišķās enerģijas ir tam, lai saglabātu mīlestību un savienojumu ar Dievu, bet vīrišķās – lai radītu, uzbūvētu mākslīgo realitāti. Jūs izdarījāt gan vienu, gan otru, un mēs ļoti priecājamies, ka šī paritāte, šī savas lomas saglabāšana nav nodzisusi. Un tagad ir svarīgi, tai laikā, kad sievišķās enerģijas atkal iznāk priekšplānā, savienot jūs ar dvēseli un garu – visu planētu. Un lai jūs spētu nodot visiem šo zināšanu ķēdīti – tālāk un tālāk. Jūs esat attīstījušies jau kā skolotāji.

Bet tagad jūs atverat savas sirdis un savienojaties ar dvēseli un Garu, plaši atplešaties iekšienē ar eņģeļa uzticību un vieglumu jūsu augstākajiem aspektiem.

 

Pievienots 11.12.2010

http://sanatkumara.ru/stati/uroki-veneri

Tulkoja Jānis Oppe