Meditācija Sanktpēterburgā

Fragmenti no meditācijas Sanktpēterburgā

10.12.11.

N. K. Redzu mūsu Kristāla virsotnē Drakonu. Es pat mēģināju viņu aizdzīt, bet nekas neiznāk. Redzams, viņš ir atnācis ar mums pastrādāt un kaut ko nodot… Mēs sveicam tevi, Sarkano Drakon!

Arī es sveicu jūs, mani bērni! Es atnācu ar mīlestību. Nedomājiet, ka es varu jums atnest kaut ko negatīvu, to, kas jūs sagraus. Gluži otrādi, mēs radīsim jauno, skaisto, pasaules-ēkas jaunajās enerģijās. Jo ne tikai uz Zemes tiek nomainītas enerģijas, tās visu dimensiju visos apziņas slāņos arī mainās. Pašlaik norit spēcīga visu enerģiju, visu būtību pārkārtošanās, tajā skaitā arī uz Zemes. Un es atnācu parunāt ar jums par augšupcelšanos.

Kā mēs tevi aktivizēsim Urālu kalnos, to tu jautā tagad? Pacentīšos atbildēt. Tiešā veidā es ar Urālu kalniem saistīts neesmu, tur guļ mana projekcija. Tur patiešām ir Sarkanais Drakons. Un tu nekļūdies. Tava sirds vienmēr ir šaubu pilna. Mūžīgi tu meklē apstiprinājumu tavām nojausmām, mūžīgi tu meklē atbalstu citos cilvēkos, citos viedokļos, citos čenelingos. Jā, tas ir cilvēciski, tu gribi apstiprināt sevi cilvēku vidū, lai cilvēki tevi cienītu un saprastu, ka tu esi viena no viņiem. Es tevi saprotu.

Tev vajadzētu būt pamatīgākai, paļauties uz sevi vairāk, nekā uz citiem cilvēkiem. Un es to gribu teikt katram cilvēkam, kurš šeit sēž, aplī: tev, mans draugs, vajadzētu būt pamatīgākam un paļauties uz savu viedokli, pirms tu izdzirdēsi citu cilvēku viedokli, jo tavs viedoklis ir pats galvenais, pats svarīgākais tavā dzīvē, lai ko tev neteiktu citi. Esi uzticīgs savai patiesībai, kura ielikta tevī, tavā DNS, tavās kristāliskajās struktūrās. Katrs no jums nes savu patiesību, būtu tā kā laiks jau to iegaumēt. Un es redzu jūsu svārstošās apziņas, kuras alkst pēc jauniem atklājumiem un apzināšanām, jūsu apziņas, kuras patiešām maldās pa tumsu, tāpēc ka jūs pagaidām esat aizklāti no pasaules informācijas struktūras. Jūs nevarat atrast apstiprinājumu savām domām, un jums liekas, ka domas, skolotāju teiktas, izlasītas grāmatās, ir daudz pareizākas nekā jūsu pašu. Tas tā nav.

Tas tā nav. Katrs no jums tagad būvē savu struktūru. Tā ir jūsu nākotnes struktūra. Jūs domājat, ka esat radītāji vienai dienai uz priekšu? Nu, vismaz vienam mēnesim uz priekšu… Nav tiesa. Pašlaik visa Zemes pasaule būvē savu nākamā gadsimta nākotni. Gadsimti tiek būvēti, balstoties uz to, ko tajos ieliek cilvēki, tajā skaitā arī iespēju mainīties, tajā skaitā arī kolosālu apziņas izaugsmi, tajās skaitā arī ienaidu, nesaskaņas vai domstarpības…

Ko jūs ieliekat savas dzīves nākamajā gadsimtā, ir atkarīgs tikai no jums. Ir tādi viedokļi, ka jūs risināt svešus starpgalaktiskus jautājums savā planētas teritorijā. Neiesaku jums pie tiem pieturēties, tāpēc ka jūs esat spēcīgas personības, jūs esat daudzdimensionālas struktūras. Jūs ar savu saprātu radāt savu nākotni šeit, uz Zemes. Nevis Augstākie Es jums rada perspektīvu, bet jūs kopā ar Augstākajiem Es. Jūs ietekmējat šo izvēli lielā, lielā mērā. Un pienāks tāds laiks, kad jūs sapratīsiet, cik spēcīgi jūs esat šajā trīsvienībā: Gars – Dvēsele – Ķermenis. Jums liekas, ka Gars – tas ir VISS, KAS IR, Dvēsele – tas ir Dievs, Augstākā Apziņa, bet jūs… maziņa konfektīte lejā, oglīte, uz kuru vajag pūst visu laiku, lai tā degtu.

Iespējams, fiziskā nozīmē tas tā ir, tāpēc ka fiziskā pasaule sastāda tikai 5% no visa sastādošā. Mazs ir zelta gabals, bet dārgs! (Мал золотник да дорог!) Bez šī zelta gabala, kurš attīsta jūsu saprātu, jūs vēl klīstu gan astrālā, gan mentālā gandrīz neapzinošās būtībās, kuras sevi meklē un nevar atrast.

Jūs pašlaik esat līdzīgi enkuram, kurš tur visu kuģi. Enkurs ir dibenā, aizķēries augsnē un cieši tur visu kuģi ar visām tā burām uz vietas. Jūsu loma šajā lielajā struktūrā ir nenovērtējama…

Es, Sarkanais Drakons, nedaudz apskaužu to Urālu kalnu Sarkano Drakonu, kuram jūs veltāt dziesmas un dzeju, kuru jūs iepriecināt un mīlat. Es jūs saprotu, jūs esat cilvēki. Jūs savas jūtas paužat tik neviltoti un uzticīgi, ka iepriecināt manu kolēģi Sarkano Drakonu Urālu kalnos. Viņš jau ir pamodies un uzsūc jūsu enerģijas, un strādā caur tiem portāliem, kurus jūs un citas grupas ieliekat kalnos. Viņa kristāliskās struktūras pašlaik apzinās jūtas, kuras viņam ir pazīstamas – mīlestību. Reiz viņš mīlestībā un priekā atnāca uz Zemi, iegāja kristāliskā apziņā un gulēja pusotru miljardu gadu uz Zemes. Bet pienācis laiks arī viņam pacelt galvu, piecelties kājās.

N. K. Kā tas atspoguļosies fiziskajā plānā?

Viņš atdzīvosies, un sāks mainīties viņa struktūra, viņš sāks kustēties. Tās būs ne pārāk stipras zemestrīces, tā būs zemes garozas pārbīdīšanās, ūdens slāņu iekšēja pārtecēšana, iespējams, kaut kur uz virsmu pacelsies magma, taču lieli vulkāni tur nav gaidāmi. Vienā vārdā, jābaidās jums nav, vēl jo vairāk, jūs tik daudz enerģijas, gaismas un mīlestības esat ielikuši šajā darbā, ka pašlaik viņš ir piepildīts ar jaunu saturu, es viņu nedaudz apskaužu…

Pateicos visiem cilvēkiem par to, ko jūs esat izdarījuši mana kolēģa Sarkanā Drakona labā…

Bet tagad es gribu teikt, lūk, ko… Jūs visi virzāties pie manis, pie ugunīgā plāna. Es esmu plazmas simbols, ugunīgā plāna simbols, Dievišķās Būtības, sauktas par DIEVU, pirmās čakras simbols. Es esmu pirmais līmenis. Jūs visi ejat caur mani, jūtot iziešanu caur mani kā Sanata Kumaras ceturto ugunīgo iesvētījumu.. tu to atceries. Un tu jau esi devusi vairākus tādus iesvētījumus.

Tagad es ienākšu cilvēku sirdīs ar manu projekciju, plazmas sabiezējumu, komētu… ugunīgu lodi, kurai ir aste kā komētai. Jūs esat sagatavojušies? Mēs sākam…

N. K.: Daži nevar viņu ielaist, atveriet jūsu sirdi, ielaidiet viņu... ja jūs neielaižat, viņš stāv pusmetru, metru no jums. Ielūdziet viņu savā sirdī, tas nebūs ne sāpīgi, ne karsti... Es gluži kā iegāju citā realitātē. Šie enerģija piepildīja manu galvu, kājas un rokas... it kā es esmu kļuvusi citāda...

(balss) – Ar grūtībām ienāca ugunīga lode...

N. K.: Ne visi ir pieņēmuši, lodes vēl stāv jūsu priekšā...

(balss) – Vibrācija labajā ausī un sirds rajonā smagums...

N. K.: Es sapratu, ka mūsu vibrācijas ceļas... Interesanti, ka mans astrālais ķermenis ir kļuvis sarkanīgi oranžs, it kā viņš liesmā stāvētu. Lode sāk izvērst manu sirds toru. Nebīstieties, ja jums notiek tas pats. Izvērsums vienmēr – tā ir vibrāciju paaugstināšanās. Kā mūsu vibrācijas tagad ir pacēlušās?

N. Terehova: Tev bija 40 000, un kļuva 45 000.

(...)

N. K.: Vladimirs saka: man ir maz! Nu ko, lūdz vēl! Es redzu, ka viņam dod nākamo lodi daudz reižu lielāku. Kurš grib, lūdziet vēl nākamā līmeņa lodi! ... Es arī lūdzu... Tā kā matrijoška nostājās apkārt pirmajai, tā ir lielāka par pirmo. Man saka – neesiet mantkārīgi, trešo nelūdziet.

Drakons: vēl es gribu ar jums parunāt pat mīlestību.

Tu bieži esi teikusi, ka mēs, drakoni, neprotam just, ka mums ir maza aizvērta sirds, neattīstītas jūtas. Tas ne gluži ir tā. Mēs esam tik sāpīgi jutīgi, ka mēs noslēdzamies no pārestībām. Mēs esam uzbūvējuši sienu pret nodevību, pārestībām un visa sāpīgā, ko nes fiziskā pasaule. Mēs esam kļuvuši cietsirdīgi un ietiepīgi. Mūsu sirds ir kļuvusi par dzelzi, tāpēc ka viņa bija pārklāta ar bruņām no tā, ko šajā pasaulē nesa cilvēki, un tāpēc cilvēki sāka uzskatīt, ka mēs neko nejūtam. Bet tagad es tev pavēru savu sirdi, un tu sajuti, kāds jūtu dziļums tur ir.

N. K.: Tāda ievainojamība, tāds jūtu griezīgums, trīsas, sirsnīgums un tīrība!

Lūk, tādus mūs radīja Radītājs. Un cilvēkus Viņš tādus radīja. Viņš ielika savu tīrības un nevainības tēlu, dziļa maiguma, krietnuma tēlu... (es aprakstu šīs jūtas savos jēdzienos). Tur ir tāda spēja mīlēt, tāda uzticība, bez nosacījumiem... Es pat nevaru aprakstīt, cik lielas jūtas tās ir – skaituma, tīrības un majestātiskuma ziņā... un pārspēj cilvēka jūtas daudz reižu... cilvēks nav spējīgs just tā, kā jūt šis drakons.

Mēs pašlaik atklājam jums savas sirdis, lai jūs kļūtu par uztverošiem traukiem un sāktu piepildīties tieši ar tādām visaugstākās kvalitātes dievišķajām jūtām: uzticību, cieņu, atbalstu, tīrību, nevainību, skaistumu, rāmumu, gaismu un prieku – ugunīgu, eņģelisku.

Šeit ir klātesošs atbalsts un mīlestība, cēlums un pateicība, un to visu mēs, drakoni, pašlaik nesam uz Zemi kopā ar eņģeļiem.

Kāpēc drakoni? Eņģeļi – skaidrs, bet kāpēc drakoni? Tā ir mūsu planēta, tie esam mēs, kas viņu radīja. Domā, kāpēc visi kalni – tie ir drakoni? Tie esam mēs, kas radīja šo planētu. Mēs viņu sākumā apguvām, pēc tam mēs sākām ieiet citos ķermeņos, citās rasēs. Arī cilvēkos. Cilvēkus jau radīja ne vairs drakoni.

N. K.: Es esmu tik pārpildīta ar jūtām, un sirds man... ir kā kurtuve, kurā viss sadeg... Bet kas radīja cilvēkus?

Tur bija čūskas, reptiļi, ķirzakas un tie, kurus jūs zināt, puscilvēka formā, ar asti, ar ragiem, ar nagiem, bija arī tāda forma. Pats galvenais, ka jūs no planētas informācijas slāņa uztvērāt visu, ko viņi izstrādāja astrālajā un mentālajā plānā. Jūs vienkārši esat uztvērēji tam, ko iepriekšējās rases un civilizācijas būvēja, tāpēc ka viņu dvēseles palika blakus Zemei un pēc tam inkarnējās cilvēku ķermeņos. Šīs dvēseles jau bija ļoti augstas, un viņas uz Zemes izgāja lielu evolucionāru ceļu – tās, kurus mēs tagad saucam par “eņģeļiem”, “ercenģeļiem”, “velniem”, “milžiem”, “titāniem” u.c. Tas viss ir vienots, tāpēc ka Zemes apziņa attīstījās uz tā rēķina, kas uz viņas dzīvoja. Protams, ja mēs atgriezīsimies miljoniem gadu atpakaļ, tad tie, kurus jūs saucat par Dieviem, tajā laikā bija ļoti primitīvi. Viņi dzīvoja ūdenī, alās, viņi neradīja nekādu materiālu civilizāciju. Tā bija dievišķa realitāte, viņi barojās no planētas, planēta barojās no viņiem, tā bija tāda laba simbioze un harmonija. Dievi šeit radīja blīvas formas, viņi visu laiku radīja jaunu, jaunu un jaunu. Galu galā ar jūs radīsiet jaunas rases, arī jūs pie tā kādreiz nonāksiet.

Jūs paši esat savu fizisko ķermeņu radītāji un ar saviem fragmentiem iegājāt šajos ķermeņos, lai pētītu to, ko jūs radījāt, no iekšienes, lai saprastu savas radības – kas viņās ir ielikts, kā tas strādā, kā tas attīsta cilvēku, kā tas attīsta Radītāju un kā tas attīsta Vienoto Avotu, tāpēc ka tam ir jātiek apzinātam visos apziņas līmeņos.

Es pateicos jums, ka uzklausījāt mani, un gribu atbildēt uz jūsu jautājumiem.

– Vienotais avots – kādā līmenī viņš atrodas?

N. K.: Es jūtu, kā viņš pacēla augšup savu mīlestības un gaismas staru. Un viņš norāda turp, bezdibenīgi dziļajā visumā, šis stars ir līdzīgs degošai sutratmai, ar kuru Drakons ir savienots. Viņš norāda uz augstāko aspektu, tas – uz savu augstāko aspektu, tas uz savu augstāko. Šī ķēdīte ir ļoti gara. Nonācām līdz pašam galam, tur vienkārši viss grimst gaismā. Nu, tas ir mans priekšstats. Un tiek rādīts: 90 grādu leņķī pret šo staru iet nākamā sutratma, šīs Lielās Būtnes saikne ar nākamo gaismu. Es nonācu līdz tai, tur vēl ir saiknes... Tās vairs nav tik saredzams, tur jau viss zūd, bet es saprotu tā, ka šī ķēdīte ir bezgalīga... Tas ir pasaules fraktālums...

– Kādēļ viņš mums iedeva šo bolīdu?

Šis bolīds – tas ir jūsu sirds jaunais apjoms. Jūs sajutāt, ka jūsu sirds ir paplašinājusies? Jūs tagad kaut kādā laikā izaugsiet līdz šiem jaunajiem apjomiem un jutīsieties jaunā veidā, citādi. Jums pieaugs pasaules jušana, saasināsies visas sajūtas, jūs asāk sapratīsiet skaistumu, jūs vieglāk savienosieties ar Avotu. Strādājiet tiešā veidā ar Avotu! Netērējiet laiku starpniekiem, pat tādiem, kā es. Jo vairāk jūs savas enerģijas noenkurosiet Avotā... (es skatos, uz kādu Avotu viņš norāda, – uz to, pašu pirmo, balto liesmu)...

– Bet aiziet līdz viņam nemaz nav vienkārši!

N. K.: Bet mēs tagad jau līdz viņam nonācām. Ja jūs tagad caur Drakonu iesiet augšup, viņš taču rāda ceļu uz turieni, un tur jūs ieraudzīsit rindu... mirdzošu pakāpienu... un vienalga ir ceļš līdz pašai augšai...

N. Terehova: Viņš teica, ka pirmā lode (kuru mēs saņēmām) – tā ir sestā pakāpe, bet otrā lode, kas viņu paņēma, tā ir devītā pakāpe. Bet pavisam pakāpienu – bezgalība...

(33 minūtes meditācijas no 1:07)

N. K. Komentārs: “...jūs no planētas informācijas slāņa uztvērāt visu, ko viņi izstrādāja astrālajā un mentālajā plānā. Jūs vienkārši esat uztvērēji tam, ko iepriekšējās rases un civilizācijas būvēja.” Šie svarīgie vārdi mums rāda divas lietas, kurām ir vērts pievērst uzmanību. Pirmkārt, ka mūsu apziņas Tīklu ir būvējusi ne tikai mūsu rase, bet arī visas rases, tajā skaitā arī ne cilvēciskas, kuras bija uz Zemes. Mēs savos ķermeņos uzsūcam visu, ko juta un sprieda visas apziņas visos laikos. Otrkārt: Drakoni Zemes laukā ieliek tās jūtas, kuras viņi sevī saglabāja veselas un neskartas un kuras kļuva pieprasītas tagad, kad mēs izejam uz jūtu un emociju augstiem spektriem. Tās ir veltes mums. Mēs kļūstam spējīgi tās uztvert, tāpēc ka mūsu attīstība ir pienākusi jau pie viņu attīstības līmeņa.

 

Pievienots 14.12.2010

http://www.sanatkumara.ru/stati/meditatsiya-v-sankt-peterburge

Tulkoja Jānis Oppe