Print

Turpinot Ēģiptes tēmu...

11.01.03.

Turpinot Ēģiptes tēmu, papildināšu to, kas neiegāja vakardienas materiālā. Pēc Piramīdu apmeklējuma es saņēmu čenelingu no saviem Skolotājiem caur Augstāko Es:

Dārgie draugi! Ko jūs šodien izdarījāt?

Jūs pacēlāt vibrāciju slēdzenes, kuras Zemi bija piesprādzējušas trešajai dimensijai Ēģiptē. Ir vēl daudz punktu, līdzīgu piramīdām Ēģiptē, taču Ēģipte ir svarīgākais no punktiem, ar kuru jūs spējāt pastrādāt, lai tas nepaverdzinātu Zemi. Tieši no Ēģiptes, no Memfisas dzima verdzība, kura kā kauna zīmogs dedzināja Saules sistēmu. Verdzība ir šausmu, smirdoņas un tumsas satece. Tā kā atbalss skan mūsdienu pasaulē, pat jūsu zemē.

Verdzība – tas ir pats zemākais no trešās dimensijas punktiem. Viena vardarbība pār citu, cilvēka pārvēršanās dzīvniekā – tas ir saprāta involucionārs ceļš. Valdnieki nesaprata, ka, pārvēršot savus kalpus vergos, viņi paši kļūst vergi vispārējā cilvēces evolucionārajā Apziņas Režģī.

Tikai pārvēršot vergus dievišķā saprātā, Zeme novērsīsies no trešās dimensijas. Izglītošana, skološana jebkurā veidā, apzināts svētceļojums un apgaismošanas darbs ir jūsu ceļš, to ceļš, kas pievilkās Ēģiptei pēc iekšējām vajadzībām, intuitīvi. Jūs tad arī bijāt paverdzinātāji, priesteri, apkalpotāji, karavadoņi un piegulētājas Ēģiptē – tie, kas dzīvoja greznībā dzīvniecisku cilvēku vergu darba rezultātā.

Jā, pēc apziņas jūs bijāt daudz augstāk par viņiem, bet ne tāpēc, ka jūs bijāt labāki vai gudrāki. Jūs esat šo cilvēku ķermeņu, šīs rases radītāji. Ne visi no jums, apmēram puse. Piecelieties tie, kas bija ģenētiķi!

(Manā acu priekšā piecēlās apmēram puse grupas!)

Jūs un visi pārējie iegājāt ķermeņos, lai palīdzētu Zemei. Tagad jūs risināt tos jautājumus, kuri kļuva par jūsu darba sekām uz planētas. Mēs enerģiski palīdzam jums šajā darbā un svētām jūs tālākai jaunradei.

 

Es pajautāju: Kāpēc tagad atkal saules Dievi atnāca strādāt ar mani nākamajā seminārā – Izīda, Ozīriss, Ra?

Viņi ir vistuvāk zemes cilvēkam. Iekļauj savos semināros gan “augstas” prakses, gan astrālos dievus. Visi pašlaik strādā vienā sistēmā, un nav starpības, ar ko strādāt. Šī sistēma ātrāk pacels apziņu, tāpēc ka tā ir tuvāk Zemei. Viņi visi ir šeit, ar mums, viņi labi saprot cilvēku, un viņi tiecas un apzinās savu uzdevumu, kopīgo uzdevumu ar cilvēci.

 

Izīda gandrīz nedeva man paskaidrojumus. Šis čenelings noritēja, kad viss jau bija izdarīts.

Mēs ar tevi un Ņinu esam māsas. Es sūtīju tevi uz Zemi, lai tu mani atbrīvotu no verdzības karmiskajām saknēm, kuras es iesēju uz Zemes. Verdzība ir parasta prakse uz Nibiru (bija tajā laikā). Un mēs, nemaz nešaubīdamies, radījām vergu rasi. Ēģipte bija šīs domformas dzimšanas vieta Zemei.

Sfinksa bija mūsu kulta celtne, mūsu Skolotāja, no Galaktiku lauvu ģimenes. Sfinksa ir mums Debesu Tēva simbols. Mēs ar Viņu sazinājāmies vienmēr, uz visām planētām. Nav nekā dīvaina, ka Viņa atnāca un apsveica tevi.

(Nupat es pirmoreiz ieraudzīju Izīdu un Ozīrisu kā lauveni un lauvu, stāvošus uz pakaļkājām, viņi ārēji ir ļoti līdzīgi Sfinksai. Tad, lūk, kāda civilizācija mūs radīja – lieli kaķi!)

Sfinksa (rakstu uzreiz pēc iesvētījuma): Tā ir tava galvenā iniciācija Ēģiptē. Tev tai nav jābūt smagai (esmu tikko dzīva). Tu tai sevi sagatavoji Piramīdā. Mēs priecājamies, ka tu pabeidzi ar sevi (es attīrīju savu kātiņu). Tagad tu vari apzināti turpināt strādāt ar sevi – planētu, iztīrot sevi un veicot darbu pa spēkam ar cilvēkiem.

Pārvadītāja tīrība – tavas veselības ķīla visās aktivizācijās. Jo tīrāks pārvadītājs, jo labāk tu strādā.

Tu taču zini, ka “laiks bīstas no Sfinksas”. Beidzas laiks, kuru es apsargāju. Es palēnināju planētas kodolu. Protams ne mana akmens figūra, bet tās ierīces, kuras te tika uzstādītas. Tās vairs nedarbojas, un laiks aizgāja joņiem, uz paātrinājumu.

Jūs izpildījāt uzdevumu, ar kuru atbraucāt uz Ēģipti. Es jau jūs apsveicu tavā personā. Es pateicos katram par izdarīto darbu. Tiksimies citā līmenī.

11 01 09 01

Irīna Kračkovska par Sfinksu.

Sfinksa ar laiku strādā nevis zemes plānā, bet kosmiskajā. Lai uz laika – pagātnes, tagadnes un nākotnes – linearitātes rēķina noteiktu, skenētu cilvēces attīstību katrus 25 gadus: progress vai regress?

Planetārā hierarhija viņu uzstādīja, lai palēninātu procesus fiziskajā plānā, tajā skaitā arī laika procesus, lai sasniegtu cilvēka apziņas pašu rupjāko fizisko formu.

Uz Ēģipti jūs atbraucāt tādēļ, lai paceltu vibrāciju frekvenci šajā apvidū – planētas galvenajā punktā, kurš iesaistīts augšupcelšanā, tā, kā paceļat Urālu kalnus. Jūs paši to izvēlējāties, un jūsu pieredze jums palīdzēja.

Spēka kults, kurš audzina verdzību, balstās naidā, varenības kults – mīlestībā.

 

Tajā pēdējā dienā, kad es “tīrīju astes” (tagad gan pilnīgi esmu sapratusi šo izteicienu!), Izīdas sakne bija nolaista kristāla pašās beigās, un mēs kopā ar viņu to atbrīvojām. Tā bija līdzīga lauvas astei. Mēs attīrījām un atbrīvojām ar viņu visus matiņus, ar gaismu un mīlestību.

Pēc tam es ieraudzīju, ka Sfinksas aste arī ir darvā, un piesaucu visu Ģimeni. Tas bija jau pilnīgi cits kristāla apjoms! Manā acu priekšā mēs darvu transmutējām zeltā. Tagad Sfinksai aste ir ar zelta pušķīti galā!

Brauciena beigās parādījās vēl dažas rindiņas no Izīdas.

Tu atnāci dziedināt manas saknes. Tavas saknes tika izdziedinātas, kad tu saprati Ēģiptes nolaišanās cēloni – agrīno verdzību, pakļaušanos un zemošanos. Tevī ir manas saknes, ir arī citas saknes, bet tieši manas saknes tev bija jāizdziedina, par ko es tev esmu pateicīga.

Tu visu izdarīji. Mana un tavas saknes ir izdziedinātas.

Pašlaik es esmu slima, nolikta gultā, lai apzinātos un atcerētos, atcerētos...

Atnāca atmiņā, ka Sfinksa kādreiz bija aplikta ar pulētām tumši brūnām plāksnēm, bija tumšāka nekā tagad. Uz plāksnēm bija daudz bareljefa attēlu. Sfinksa bija mūsu civilizācijas simbols. Mēs tādus simbolus atstājām uz visām planētām, kur aizkavējāmies uz ilgu laiku. Apkārt tam bija dārzi.

Mēs dzīvojām klintīs izcirstās alās. Mūsu kalnu strādnieki uztaisīja mums lieliskas mītnes, vēsas un tīras.

Mūsu ķermeņi bija līdzīgi Sfinksas ķermenim, tie bija lauvas ķermeņi. Mēs staigājām uz pakaļkājām un izskatījāmies gandrīz pēc cilvēkiem. Jāsaka, ka tas bija astrālais slānis, un mēs savu ārieni varējām mainīt tā, ka gribējām.

Mēs nolaidāmies Āfrikas kontinenta centrā. Tur bija mūsu kosmodroms, apmēram uz CĀR un Sudānas robežas. Taču dzīvojām mēs Nīlas augštecēs. Pakāpeniski mūsu apmetnes izplatījās līdz Deltai. Suņgalvainie uz planētu atnāca vēlāk. Viņi apmetās Mezopotāmijā. Mēs viens otru atradām un miermīlīgi dzīvojām, savienojot savas DNS un dzemdinot jaunu bērnu paaudzi. Zeltu visu laiku izvedām, bet mums patika šeit dzīvot, un mēs nesteidzāmies atpakaļ.

Zeltu raka, protams, vergi, kurus mēs atvedām ar zvaigžņu kuģiem. Bet pēc tam viņi sāka dumpoties un nevēlējās turpmāk strādāt. Tika nolemts radīt vietēju rasi, kura palīdzētu mums izpildīt smago darbu un izglābt mūsu planētu. Un izeja atradās – palīdzēja mūsu gēnu inženierijas pieredze. Sākumā tās bija brīvas etīdes par tēmu: jaunas dzīvnieku sugas radīšana. Tāpēc parādījās dažādi sakrustoti puscilvēki-pusdzīvnieki. Mēs sacentāmies, kurš ko spēj, kam labāk, “krutāk” utt.

Taču viņi sāka kopoties ar dzīvniekiem, un viņu paaudzes sāka kļūt mežonīgas un izmirt. Tad mēs radījām rasi bez iespējas vairoties, lai viņi vairs nevarētu bojāt DNS. Apziņas pieaudzēšanai mēs viņus izvedām uz salu, lai viņi ne ar vienu vairāk nevarētu kontaktēties, un nestāstījām viņiem par pašatražošanās metodi. Paradīzes sala-dārzs un mīts par Ādamu un Ievu ir no šejienes.

Protams, viņiem mēs bijām Dievi-Radītāji, saules Dievi, jo mēs taču atnācām no Debesīm. Mēs pēc tam arī aizgājām uz Debesīm, kad pabeidzām, atstājot rasi pašizdzīvošanai. Taču mēs vienalga pārraudzījām mūsu “bērnu” attīstību, periodiski palīdzot viņiem, pieaudzējot viņu apziņu.

Mūsu ekspedīcijas vadītājs bija Ozīriss, viņš aizgāja no planētas, kad lietas noplaka. Tas ir atspoguļots mītā, ka viņš nomira. Pēc viņa aiziešanas vadību savās rokās ņēma tas, kuru mēs saucam par Setu. Viņš sadalīja varu pa vienībām, pa raktuvēm un nodaļām, no šejienes mīts par Ozīrisa ķermeņa sadalīšanu 14 daļās. Sets realizēja vispārējo varu uz planētas. Taču Izīda bija neapmierināta, kā iegrozās lietas, un galu galā panāca visu izkliedēto daļu savienošanu vienā vienotā apvienībā. Vladimirs bija galvenā centra apsardzes priekšnieks un piedalījās varas dalīšanas procedūrā kā militārās vienības vadītājs. Viņš arī gādāja mums dažādus dzīvniekus eksperimentiem.

Tagad mēs nolēmām veikt lēcienu cilvēku apziņas attīstībā, lai palīdzētu Zemei pāriet uz astrālo plānu, un gandrīz visi atnācām uz planētu.

Jēzus – Ozīriss

11.01.03.

Savienojoties ar Ozīrisu, es pazinu viņā Jēzus Kristus vibrācijas. Minējums mani apgaismoja, un es vērsos pie Jēzus pēc izskaidrojumiem. Atcerējos tekstu no pirmās grāmatas, lūk, tas.

Jēzus Kristus: “Es atnācu no nifilimu planētas Mardukas, tur Es biju augstākais priesteris, mūžīgs vadītājs. Es panācu nemirstību uz šīs planētas un sāku strauji augt plašumā un dziļumā, pievienojot sev visas gaišās un tumšās enerģijas. Pašlaik Es aizņemu divas Galaktikas. Personības Es esmu integrējis ļoti daudz, Es esmu iemiesojies uz Zemes un uz citām planētām daudzās personās. Viņas visa nesa pasaulei dāvanas augstāko ideju veidā, kuras vadīja attīstību, humānismu un mīlestību, visu saprātu vienlīdzību un labas kaimiņattiecības un harmoniju starp viņiem. Es, Gaismas Būtne, aicinu jūs, zemiešus, atklāt savus talantus, vērsties katram savā iekšienē un paplašināt sava pielietojuma sfēras dzīvē, neaprobežoties ar vienu profesiju, kļūt universāliem, interesējoties un attīstot daudzus savus talantus vienlaicīgi, paplašinot izziņas apgabalus, pilnveidojoties dažādās zinātnēs, mākslās, arodos un hobijos un ienesot ieguldījumu pa spēkam to attīstībā.”

 

Un, lūk, ko man teica Jēzus vakar.

Mēs ieradāmies Āfrikas centrā. TU BIJI AR MUMS KOPŠ PAŠA PIRMĀ BRAUCIENA, EKIPĀŽAS LOCEKLIS.

Mēs starptelpiski savienojāmies ar Zemes apziņu caur Apziņas Režģi, kuru veido Galaktiskajā Centrā planētu pārstāvošās pamata sugas, un saņēmām atļauju iegūt izrakteņus. Mēs Galaktiskajam Centram pierādījām šo izstrāžu nepieciešamību un saņēmām kā Gejas, tā arī Galaktiskā Centra atļauju.

Mūsu nometne atradās Nīlas augštecēs. Mēs neko nedarījām apmēram 1000 gadu. Mūsu pirmais uzdevums bija – radīt mūsu sugas ekoloģisku līdzsvaru ar planētu. Mēs bijām lielu kaķu ķermeņos, taču varējām mainīt savu izskatu pēc saprašanas.

No paša sākuma bija vairāki ekipāžas locekļi. Pēc 3600 gadiem atnāca cita ekipāža, daudz zvaigžņu kuģu, un mēs sākām izrakteņu izstrādi. Atnāca Izīda, kura kļuva par nometnes priekšnieci. Pakāpeniski auga mūsu apmetnes, apaugot ar dzīvniekiem, augiem, dārziem.

Sfinksa izskatās tā, kā toreiz izskatījos arī es. Tas ir mūsu ārienes tips. Sfinksa ir megalītiska būve, mūsu civilizācijas piemineklis uz planētas. Viņa tika uzstādīta tad, kad mēs jau gājām prom no planētas, bet mēs šeit atradāmies ļoti ilgi.

Izīda arī izskatījās kā lauvene. Viņa bija ļoti stipra, izturīga, gudra un tālredzīga, īstens mūsu civilizācijas centrs uz planētas.

Suņgalvainie arī atnāca uz Zemi, bet vēlāk, un viņu centrs bija vairāk Mezopotāmijā. Mēs draudzīgi sazinājāmies un kopīgi veicām daudz ģenētisku izmēģinājumu. Gan viņi, gan mēs.

Mēs uz planētu nākam visa Ģimene, lai atbalstītu planētu, uz kuras mēs atstājām savus bērnus, mūsu DNS un apziņas fragmentus.

Kas es esmu?

Tavs vecākais aspekts ceļo pa visumu, viņš jau ir ļoti attīstīts. Taču Saules sistēmā vēl ir daudz neizpētītā, un mēs izmantojām jūsu planetāro piekrišanu ieiet cilvēku ķermeņos un virzīt apziņas evolūciju uz priekšu, attīstoties šajā blīvajā punktā.

Cilvēki maz ir attīstījušies šajā laikā, kopš tiem laikiem, kad es aizgāju no planētas. Mēs izdarījām visu iespējamo, kas bija mūsu spēkos, taču ļaunuma sakne, kuru mēs iesējām, vēl arvien ir dzīva,

Mēs viņu tagad novācām?

Jā, ceru, ka uz visiem laikiem. Es jūtu lielu atvieglojumu. Arī Izīda ir brīva. Paldies viņai. Verdzības sakni dzemdināja nevis viņa, bet mēs visi. Taču viņa iedziļinājās, vadīja, virzīja, organizēja un loloja šo ideju – radīt vergus. Pēc tam viņa pati nesāka dzēst šo rasi no Zemes virsas, kad mēs aizgājām no planētas. Mēs sākām mūsu bērniem palīdzēt, nākot uz Zemi un veicot apziņas attīstītības mērījumus. Mēs nācām kā teicēji, dziedoņi, pravieši, miera nesēji, pēc tam kā skolotāji uz garīgajiem centriem. Pēc tam parādījās iespēja radīt garīgus centrus un skolas pa visu Zemi.

Sanats Kumara ir viens no mums. Viņš sen nav uz planētām, ceļo kā gars, un pasaules-ēkā dara to pašu, ko mēs tagad uz Zemes – rada garīgus centrus. Viņš apgaismo tavu garīgo ķermeni un mūsu civilizācijas vārdā palīdz Zemei savienot Zemi un Debesis, Gebu un Nutu, tas ir, ar garu izlauzties aiz Saules sistēmas robežām.

Mēs neko ar Sfinksu nedarījām, bet patiešām tur stāvēja citas civilizācijas taisītas ierīces fiziskā plāna nodibināšanai un uzturēšanai kaut īsu laika intervālu.

Daudz augstu attīstītu radību šajā īsajā laika intervālā nāca šajos pusdzīvieka ķermeņos. Mums bija svarīgi savas saknes attīstīt fiziskajā plānā. Zeme – tas ir poligons, šeit tiek organizēti gigantiski eksperimenti ar vibrāciju plānu, apziņām, un tajos piedalās ļoti augstas radības, kurām ir svarīgi attīstīties tālāk, vienmērīgi plašumā un dziļumā.

Kas ir palicis no mīta par ēģiptiešu dieviem, kā tas patiesībā bija?

Es no planētas aizgāju, kad sakārtoju izstrādi. Tu paliki, Izīda un Neftīda arī. Sets bija suņgalvainais, viņš paņēma par sievu Neftīdu. Pēc manas aiziešanas vara tika nodota Setam, kurš, nevēloties uzņemties visu nodaļu problēmas, izdalīja varu, izveidojot izrakteņu izstrādes nodaļas, un tās bija vairākas, ģenētikas nodaļu, saimniecības nodaļu, kosmisko, vadības nodaļu. Kad paaugās Izīdas dēls, viņa nodaļas savāca atpakaļ viņa varā. Hors tā arī toreiz palika uz Zemes, pāriemiesojoties faraonos.

Anubiss, Neftīda, tajā skaitā arī tavs Vladimirs nodarbojās ar apsardzi un kārtības nodrošināšanu nometnēs. Ar laiku savairojušies neteri[1] sāka bojāt Zemes apziņu, un DNS-nodaļa no Zemes tika aizvākta. Lūk, no kurienes ir mīts par to, ka mans falls tika zivju apēsts.

11 01 09 02

Mums nekad nebija karu. Es uzsveru, ka mūsu civilizācijas attīstījās miermīlīgi, un mēs neatnesām uz Zemi kara un kauju ideju. Tas tika izdarīts ievērojami vēlāk. Mēs atnesām verdzību, un šī mūsu iemiesojuma mērķis bija – novākt savas pēdas.

Jā, mēs radījām cilvēku rasi un ielikām viņā iespēju vadīt cilvēku DNS līmenī. Tagad tie, kas ir pamodušies, automātiski dzēš šo ierakstu, aktivizējot slāni, kurš saistīts ar Augstāko Es. Tikko kā cilvēks iziet uz Augstākā Es līmeni, viņš kļūst nevadāms un brīvs.

Pateicos, ka tu pabeidzi šo darbu savas tā izpratnes līmenī.

Jā, es biju Ozīriss. Tā ir mana Ģimene.

Mēs pie jums nācām ne tika bieži, taču mūsu sējumi attīstās, lai caur Sauli parādītu gaismu un ceļu pie zvaigznēm.

Mēs atnācām šurp kā Saules dievi, mēs viņi arī bijām.

Es mīlu tevi, mana dvēsele.

Čūskas un spārni

11.01.03.

11 01 09 03

11 01 09 04

11 01 09 05

Čūsku un spārnu kults Ēģiptē piesaistīja manu uzmanību. Čūskas ir visur: kapenēs, galvassegās, skulptūrās un ratu rotājumos, juvelieru rotās. Arī lielas čūskas, piemēram, kobra un pitons; ar kājām un spārniem kā drakons uz kapeņu sienām; arī mazas čūskiņas ir klātesošas uz visām dievu un faraonu galvassegām virs saules lodes, apvijot to un ar čūskiņas galvu izejot uz pieres. Arī mītā par Izīdu divreiz ir pieminēta čūska kā spēks, ar kuru tikt galā ir ļoti grūti, pat Izīdai un pašam dievam Ra. Šeit nav runa par čūsku kā kundalini simbolu.

Līdz ar čūskām es simbolikā ieraudzīju daudz dažādu sugu putnu – kā neteru galvas vai gandrīz visu dieviešu spārnus.

Es griezos pie interneta.

11 01 09 06

“Drakoni ir spārnotas čūskas, kuru tēlā ir savienojušies dzīvnieki, iemiesojoši divas pasaules – augšējo (putni) un apakšējo (čūskas). Drakoni bija varenu dievu, kuri dod dzīvību, simboli: Ketsalkoatlam, rīta zvaigznes dievam, Atumam, mūžības dievam, Serapisam, vieduma dievam. Šis simbols ir bezgalīgs, kā bezgalīga ir mūžīgā attīstībā esošā pasaule, kuru apsargā uroborosa gredzens.”

11 01 09 07

“Senajā Ēģiptē čūskas attēls tika piestiprināts pie faraona pieres par zīmi, ka viņš valda debesīs un uz zemes. Čūskas simbola kā sociāli klasificējošas (pēc izcelšanās totēmiskas) zīmes, kura atšķir svēto ķēniņu, izmantošana Senajai Ēģiptei ir raksturīga (svētās čūskas Urejas zīme kā faraona simbols). Dieviete-čūska Vadžita (ēģipt. “zaļā”) bija Lejas Ēģiptes dieviete-aizbildne un šajā lomā kā obligāta komponente ietilpa faraonu titulatūrā līdz ar dievietes-klijas – Augšēģiptes aizbildnes – attēlu. Čūskas attēls bija uz faraona galvassegas (grieķi to sauca par “ureju”) – tas it kā kalpoja par aizsardzību no visiem ienaidniekiem. Tā paša iemesla dēļ dieva Ozīrisa mītne gulēja uz ūdens, bet tās sienas bija veidotas no dzīvām čūskām. Čūska Ureja – cīņai gatava kobra – Senajā Ēģiptē personificēja faraona kroni un izplatīja indi pret viņa ienaidniekiem; viņa apjoza arī solāro dievību saules disku. Kobras vai sievietes ar kobras galvu izskatā tika attēlota auglības un labības ražas dieviete Renenuteta, zemes dievs Gebs dažreiz tika attēlots ar Čūskas galvu.”

 

Jēzus: Čūskas kults – tas ir plejādiešu atzars, kurš sadarbojās ar mums gadsimtiem ilgi. MĒS NEBIJĀM VIENI UZ PLANĒTAS. Viņi atnāca augstā apziņā. Viedums un zināšana – lūk, čūskas simbola nozīme. Tā ir apmācība no plejādiešu skolotāju puses pāri Saules sistēmai.

Čūskas – tas nav tikai kundalini, tā ir apziņas pārveidošanas gaisma. Plejāžu sistēmai ir čūskas simbols. Čūska, kur apvij Sauli – tā ir Saules sistēmas vadība no Plejāžu puses. Tā ir Saules sistēmas un Plejāžu saikne, kanāls. Toreiz viņš bija neliels. Tāpēc visas zināšanas nāca caur dievu pielūgšanu.

Es – Dievs tika apzināts kā Es Esmu Saules sistēma. Es – Saule.

Tas ir tas apziņas līmenis, līdz kuram tagad ir pacēlusies gaismas nesēju ievērojama daļa un līdz kuram jums ir jāpaceļ visa cilvēce.

Spārni ir planētas Nibiru simbols. Mūsu kosmisko putnu brīvā lidojuma un Plejāžu vieduma savienojums – lūk, spārnoto čūsku simbolika.

11 01 09 08

Astroloģijas vietnē http://www.astrolog.ru/index.php?option=com_content&view=article&id=1938:-----11---12---xiv----&catid=75:2009-06-17-06-50-22&Itemid=131 es sadūros ar tādu simboliku:

11 01 09 09

Senās Ēģiptes spārnotais disks.

Senajā Šumerā un vēl agrākos laikos divpadsmitās planētas Nibiru, viņa arī – Marduka, attēlošanai tika izmantoti dažādi spārnotā globusa attēli.

11 01 09 10

Daži šumeru Spārnotā Globusa attēlojuma varianti.

Man liekas, ka tā ir Saule, nevis globuss, un, ja šis disks ir sarkans, tad tā ir Drunvalo Melhisedeka versija – neofītu apziņas gredzens Metamorfoza.

Vispār, ir tēma pārdomām un darbam.

 

Pievienots 09.01.2011

http://sanatkumara.ru/stati/prodolzhaya-temu-egipta

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Ēģiptes mitoloģijā par neteriem saucās mistiskas cilvēciskas būtnes ar dzīvnieku galvām (attēlā zemāk). Katrs neters bija ARHETIPS un savā hromosomu komplektā nesa noteiktu dominējošo hromosomu ar konkrētās dzīvnieku sugas ģenētisko programmu.

Pirmie hibrīdi bija maz saprātīgi un nevadāmi. Viņiem piemita dzīvnieku īpašības – viņu spēks un, galvenais, izdzīvošanas instinkts, kas bija svarīgi viņu nākamajai evolūcijai. Augstāko Civilizāciju pārstāvji meklēja pilnīgu formu cilvēku būtnēm un mēģināja attīstīt viņu saprātu.

Nākamajā selekcijas etapā, lai iegūtu divas saprātīgas cilvēku būtnes (vīrieti un sievieti), nākamā vīrieša olšūnā tika ievadītas 42 dažādu neteru (42 dzīvnieku ARHETIPU) dominējošās hromosomas un divas Sīriusiešu (2 citplanētiešu ARHETIPU) dzimuma hromosomas. Bet otrā nākamās sievietes olšūnā tika ieviestas 42 citu neteru (42 citu dzīvnieku ARHETIPU) dominējošās hromosomas un divas Nefilimu (2 citu citplanētiešu ARHETIPU) dzimuma hromosomas. Summā vīrietim un sievietei bija (42+2) + (42+2) = 88 hromosomas, kuras nodrošināja pieslēgšanos 88 Zvaigznājiem, redzamiem (izpaustiem) pašreizējā laikā. Tālāk noritēja Kosmiskās bioģenēzes process – informācijas iegūšana un izmantošana no šiem Zvaigznājiem cilvēka tālākai attīstībai. Tādejādi, cilvēku evolūcijas vadība tiek realizēta no Kosmosa caur Planetārajiem biodatoriem.

Augstāko Civilizāciju pārstāvji tādā veidā iegūtās cilvēka olšūnas ievietoja dzemdēs septiņām nefilimu sievietēm, kuras tam bija speciāli izvēlētas. Tā tika radīti septiņi cilvēku mazuļi, nevis tikai pāris Ādams un Ieva. Ar šo ģenētisko eksperimentu, kurš ierakstīts mūsu planētas Akašas Hronikās un veda pie pirmo cilvēku radīšanas apmēram pirms 200 tūkstoš gadiem, tad arī sākās Cilvēku Civilizācijas attīstības vēsture. Kā mēs redzam, katra Piektās Rases cilvēka hromosomu DNS satur dzīvnieku organismu ģenētisko materiālu, tāpēc pat mūsdienu cilvēkā izpaužas dzīvniekiem piemītošas psihoemocionālas īpašības. Bet, gala rezultātā, mūsu senči – Trešās Rases otrā nozarojuma pārstāvji (viņus dēvē par vēlīnajiem lemūriešiem jeb lemūru-atlantiem) – tika apveltīti ar Manasu – Saprātu. Nefilimi klonētos cilvēkus izmantoja ne tikai zelta iegūšanai, bet arī kā kalpus savās pilsētās.

http://israel.kosmopoisk.ru/materials-iccr.htm