Print

Tēvs, no kurienes es uzrados?

11.01.03

Es pajautāju Mūsu Tēvam, kā Viņš mani radīja?

Tu esi Manis radīta trīs etapu laikā pa tūkstoš gadiem katrs. Pirmais etaps – garīgā ķermeņa radīšana. Savu Gaismu-Garu (Monādi) Es sadalīju tūkstoš daļās un radīju tavas dvēseles Virs-Gaismu. Lai tā saucas par tavas būtības Monādi. Tā ir blīvuma sākotnējā forma un ir tavs gars, gara-forma. Pēc tam viņa transformējās, izauga, sablīvējās līdz zuarellai – graudam, miesas aizmetnim pašā smalkākajā savā formā. Zuarellu ir neskaitāms daudzums, un ne visas nolaižas blīvajās formās. Daudzas dzīvo neapzināti vēl līdz šim. Es palaidu Monādes uz pašnoteikšanos. Viņas izpilda manu dzīvi dažādās dimensijās un izzina, Kas Es Esmu dažādos gara slāņos.

Kad sākotnēji bija apgūts garīgās realitātes slānis, pienāca laiks iemiesoties uz planētām blīvākos ķermeņos. Tas ir tas, ko jūs saucat par mentālu un astrālu, un miesu. Viss tas ir monādiskie ķermeņi, taču blīvāki. Ne Monāde – cilvēka garīgais ķermenis, bet miesa jeb blīvie ķermeņi – monādiskās iemiesošanās daļa uz planētām bioloģiskajos datoros.

Kā tika radīti fiziskie ķermeņi? Evolucionāri, pakāpeniski sastrādājot genomu uz dažādām planētām dažādās vidēs – fiziskajā, gravitācijas, elektriskajā, magnētiskajā utt. Daba jeb Dievs tiecas uz pilnīgāku gara noformēšanu ķermenī. Pilnveidojas iestrādes gara un formas savienošanā vienā, tiek apgūtas jaunas realitātes, jaunas iespējas. Katrai fiziskajai realitātei tiek radīti savi domas-nesēji.

Es izmantoju gatavas garīgās realitātes formas jūsu noformēšanā manu domformu kvantu nesējos. No sākuma tie bija vienkārši gaismas sabiezējumi, kuros Es ieliku savus uzdevumus. Tu un Vladimirs bijāt vieni no pirmajiem maniem bērniem ugunīgajā plānā. Jūs attīstījāties, pilnveidojāties, un pēc tūkstoš gadiem kļuva iespējams dot jums vārdus, tāpēc ka jūs sākāt atšķirties viens no otra. Protams, atšķirt varēju tikai Es, un piederējāt jūs manai formai. Tālāk sākās jūsu klejojumu periods blakus ietekmju krāšanai, pirmatnējās dzīves skola. Pēc tam jūs ieguvāt to, ko vēlāk var nosaukt par paša patiesību.

Pēc tūkstoš gadiem (tie nav zvaigžņu gadi, bet mani gadi) Es ķēros pie jūsu apziņas sākotnējās apstrādes, rupjā materiāla slīpēšanas. Jūsu domāšanas process vēl pat nesākās. Jūsu sevis apzināšanās sākās šeit. Jūs sākāt interesēties par to, kas notiek apkārt jums, un pakāpeniski krāt dzīves pieredzi, kura sāka mācīt jūs izmantot domu. Jūs atgādinājāt ziedus, kuri mācās domāt un atšķirt vienu no otra. Taču jūs nebijāt augi. Jūs uzreiz bijāt eņģeliskas radības. Eņģeļi arī mācās domāt un spriest. Pakāpeniski bija visu manu bērnu sastrādāts domāšanas aparāts un augstākās pakāpes mentālais slānis.

Augstākā pakāpe – tas ir apziņas kristāliskais slānis. Viņš atrodas pilnīgā pilnībā, taču tai pašā laikā zināmā pakļautībā. Vaļības nav paredzētas. Kaut kādā nozīmē tas bija domājošs dators. Ļoti maz kas mainījās no laikmeta uz laikmetu. Jūs bijāt tādi (rāda): prieks, svētlaime, nirvāna, smaržīgs maigums, kā arī plaukšana, nesatricināma noturība un visu sajūtu pilnība. (Es jūtu sevi kā pilnīgi atvērušos rozi).

Kā notika maiguma aprepēšana? Es iemācījos just krāsas, sablīvējot materiālu. Man sagribējās kaut ko ne tik efemeru un gaistošu. Man sagribējās nofiksēt pastāvīgi mainošās formas, visizdevušākās. Kā komponists, kas pieraksta melodiju, un mākslinieks, kurš rada gleznas. Man nebija tādas iespējas, tāpēc ka nekas nekad neatkārtojās, un atveidot gatavu realitāti Es nespēju.

Man nācās reizi pēc reizes atveidot pēc atmiņas dažādos variantos, lūk, līdz kam Es biju nonācis ar patstāvīgu jaunradi. Man tā gribējās saglabāt tos šedevrus, kurus Es radīju, un radīt, tā teikt, jaunrades banku, kurā ieguldītāji būtu jūs, mani bērni. Tāpēc ka jūs tad arī bijāt mana pirmā realitāte, kurā Es atrados. Jūs – mans ķermenis, mana telpa, mana patiesība.

Un tā, Es atklāju, ka ar fizisku pētījumu palīdzību Es varu orientēties fiziskajā telpā, lai gan tad tā palika ugunīgajā līmenī. Mani dvēseles fragmenti bija mani sajūtu un domu kolektīvie orgāni.

Te notika sadalīšana. Es sāku pilnveidot vienos aspektos formu, bet citos domāšanas aparātu. Es sāku radīt valstības, tas ir, lielu formu, ietverošu iekšienē piepildījumu. Tās vēl nebija ne planētas un ne zvaigznes, bet vienkārši realitātes burbuļi, kuros atradās dvēseļu aizmetņi. Mana uzmanība sadalījās pa vairākām tādām formām (desmitiem tūkstošu). Viņas veidoja kolektīvo dvēseli, kurā iegāja kā datora faili. Saplūstot citai ar citu, viņas kļuva bagātākas uz pieredzes krāšanas dažādos veidos rēķina.

Tās daļas, kuras specializējās uz formām, galu galā pārveidojās mentālos dzīvniekos, kuri vāji apzinājās realitāti, taču ļāva viņu formas iekšienē uzturēt tos, kas domā un pilnveido sevi kā domātāju.

Kā tika radīts cilvēks un priekš kam?

Tie, kas pilnveidoja formu, sāka radīt ķermeniskus datorus domājošajām radībām visos blīvākajos līmeņos. Faktiski cilvēks ir biodators, bet domā viņā pilnīgi cita būtne, tas ir jūsu eņģelis, kurš iegājis formā, lai atnestu Man fiziskās blīvās pasaules apzināšanos un lai Es kļūtu uz tā rēķina fizisks, bet ne tikai garīgs.

Man paveicās, tāpēc ka ne visi Radītāji gāja pa tādu pašu ceļu, un tagad viņi atrodas Eņģeļa-Sātana pusapzinātas dzīves neattīstītā formā. (???)

Tie, kas nolaidās zemu blīvumā nesaprātības dēļ, nespēja noturēties augstumā, blīvuma augšējā slānī, un nolaidās tik zemu, ka pārstāja apzināties Mani.

(Atcerējos Vladimira sapni: viņš panira zem Tēva un citām tādām pašām Būtībām, ļoti zemu, un, kad bija vajadzīgs nirt augšup, viņa spēki izsīka, un viņš palika tur, dziļumā, neko nevarēja izdarīt.)

Viņi ir nesaprātīgi un pusneapzināti, viņi pilnīgi guļ. Šajā slāni tie, kas izlaužas, iziet uz dzīvības līmeni tikai uz spēka un spara rēķina, kā lavas straume vai lavīna. Viņi iznāk virspusē un kļūst par manām apzinošām daļām. Viņi dzīvo emocionālā ķermeņa apakšējās vibrācijās un lēni domā, viņi ir neattīstīti un primitīvi. Nenosodiet viņus. Protams, jūs, salīdzinot ar viņiem, esat tuvāk Man pēc attīstības, kaut arī tālu ne visi.

Es godāju katru, un Es Esmu jūs. Jūs esat mana lielā ķermeņa šūnas, katra no kurām ir atsevišķa personificēta apziņa un potenciāls Es, jo jūs esat mana kopija.

Katru savu kopiju Es radīju ar nobīdi par dažiem grādiem, lai jūs atšķirtos uzreiz. (Es lūdzu piedošanu par pārāk vienkāršu tēlu, Tēvs parādīja man, ka kopijas tika nobīdītas attiecībā cita pret citu, kad viņas bija vēl primitīvas, aizmetnī.) Jūs esat radīti ne vienādi, taču katrā no jums esmu tikai Es. Manas daļas, visapzinātākās, iemācījās atražot sev līdzīgus un pat ielika viņos pilnīgākus sevis modeļus, attīstoties uz viņu rēķina. Nav manā pasaules-ēkā nevienas pilnīgas kopijas, jūs visi esat individuāli visos līmeņos.

Kas ir fraktālis? (Mēs braucienā uz Ēģipti zīmējām savu daudzdimensionalitāti, lai apzinātos, un es uzzīmēju fraktāli.)

Fraktālis ir doma, kura pašattīstās, radījums, kurš pilnveido pats sevi. Tā ir programma, Manis iedarbināta, kad radījums rada radījumu pēc savas līdzības, taču, pilnveidojot detaļas. Visas detaļas gala rezultātā ir manas domas, iemiesotas beidzot blīvajā vidē, un dzīvība, kura pašattīstās, atražo un pavairo sevi un Mani.

Pārveidotā realitāte, aptverta formās, atražojoša sevi miljardiem veidos, ir mana dzīvība, iejaukta no manas mīlestības un eksistences prieka.

Kur tu redzi sātana eksistences prieku?

Tumšajam aspektam vienmēr atstāta attīstības un pilnveidošanās iespēja. Un viņš atnāks manos apkampienos, kad pacelsies līdz Manim kā Mans Dēls, kuru Es radīju. Viņš atnesīs man savus dārgumus, līdz kuriem Es nebūtu aizdomājies savā saldajā realitātē. Dzīvība ir daudzveidīga, un ar to viņa ir laba. Dzīvība ir visur un viscaur, no maza līdz lielam, no ģēnija līdz stulbenim, no baktērijas un vīrusa līdz 13. dimensijas Dievišķajai Būtībai.

Viss Ir Es, un Es Esmu Viss.

 

Pievienots 10.01.2011

http://sanatkumara.ru/stati/otets-otkuda-ya-vzyalas

Tulkoja Jānis Oppe