Urantijas Grāmata: trīs augšupkāpšanas ceļi

Es izvēlējos citātus no savas grāmatas „Augšupcelšanās soļi” („Шаги Вознесения”)[1], kura drīz iznāks izdevniecībā „Амрита-Русь”, kuri apgaismo mūsu dažādos augšupiešanas ceļus – ceļu pie Tēva, pie Svētā Gara un pie Dēla. Atcerēsimies šo materiālu, tas bija publicēts vietnē pagājušajā gadā.

11 02 25 01

Apziņas attīstības ceļi ir trejādi, kā trejāds ir Radītājs. Šie ceļi veidojas apmēram tā, kā attēlā.

Daļa cilvēku iet uz Gaismas pasauli, eņģeļu un Ercenģeļu pasauli, piecas reizes vairāk cilvēku iet uz neitrālo pasauli, pie Tēva-Radītāja, un milzīgs skaits, piecas reizes lielāks nekā uz neitrālo pasauli, iet uz Svētā Gara pasauli, jeb, kā mēs to saucam, uz tumšo pasauli. Taču tā vienalga ir evolūcija, tā ir attīstība – gara kustība, jaunā izzināšana un jaunas pieredzes apgūšana.

11 02 25 02Svētā gara pasaule ir Matērijas pasaule, kura atrodas noteiktā blīvumā, kuru pie mums sauc par Tumsu, tā ir Aktīvā Intelekta pasaule, spēka, jaunā izzināšanas neizpētītos ceļos pasaule. Dēla (Dievišķās Matērijas) pasaule ir Mīlestības-Vieduma un Gaismas pasaule, Tēva pasaule ir neitrālā – Gribas un Varenības – pasaule.

Ko var teikt par to, ka garīgo cilvēku vairākums tomēr iet uz Svētā Gara pasauli? Tikai to, ka viņu dvēselei ir tāds uzdevums. Šīs pasaules ir ļoti jaunas, tur ir daudz darba, salīdzinot ar Gaismas pasaulēm. Gaismas pasaules ir vecas un pilnīgas pasaules. Protams, visur pietiek darba, taču nez kāpēc Tēvs savu bērnu lielāko daļu sūta uz vēl neiekārtotām un līdz saprātīgam stāvoklim nenovestām pasaulēm. Viņš grib, lai arī šīs pasaules kļūtu pilnīgas, savā veidā sapratīgas un savā veidā skaistas. Viss ir dievišķs – gan skaistais, gan neglītais, taču Tēvs savu pasauļu spogulī Sevi grib ieraudzīt tikai Skaistu un Pilnīgu.

Šajā punktā Tagad, no kura es ieraudzīju kustību trīs virzienos, ir vēl kustības varianti, nekavēšos pie tiem, taču pats galvenais, šeit vēl ir cilvēki, kuri neattīsta apziņu, parasti cilvēki, kuri ir iestrēguši. Viņi nekur nevirzās, neapzinās sevi un netiecas attīstīties. Apbrīnojami, taču viņi sēž nekustīgi, un tādu ir vairākums.

Lūk, bīstamība, par kuru runā Skolotāji – iestrēgt purvā. Var pētīt blīvo pasauli, tīrīt to, novest līdz pilnībai, taču tas jādara apzinoties. Tajā izejas punktā, no kurienes visi tagad iet, ir daudz cilvēku, kuri nav atklājuši apzināšanos. Apzinošos cilvēku ir apmēram viena ceturtā daļa, pārēji nekustas, bet daži iet atpakaļ. (…)

Tādejādi, uzsveru: Zemes pasaule ir unikāla vieta, kur ir iespēja harmonijā savienot gaismu un tumsu, spēku un varenību un KĻŪT PAR TĒVU.

„Urantijas Grāmata” dod mums mūsu turpmākā ceļa uz gaismu paplašinātu izpratni. Citāti, kurus es izvēlējos no šīs Grāmatas, ir apstiprinājums tām zināšanām, kuras man Skolotāji deva pagājušajā gadā. Tie ir citāti no „Urantijas Grāmatas”.

„Tāpat kā daudzās citās visuma būtņu pamata grupās, ir atklātas septiņas vispārīgās Augšupejošo Dieva Dēlu klases:

1. Mirstīgie, saplūdušie ar Tēvu.

2. Mirstīgie, saplūdušie ar Dēlu.

3. Mirstīgie, saplūdušie ar Garu.

4. Evolūcijas serafimi.

5. Augšupejošie Materiālie Dēli.

6. Pārveidotas starpradības.

7. Personības Noskaņotāji.” (443. lpp.)

„Saplūšanas pieredze nepieļauj uzklāšanās: gribas radība saplūst vai nu ar Garu, vai ar Dēlu, vai ar Tēvu. Tie, kuri saplūst ar Noskaņotājiem, – ar Tēvu, – nekad nesaplūst ar Garu vai Dēlu. Vispārējā nozīmē, ar Garu saplūdušie mirstīgie ir ierobežoti ar lokālo visumu; nāvi pārdzīvojušās radības, saplūdušas ar Dēlu, ir ierobežotas ar virsvisumu; mirstīgajiem, saplūdušiem ar Noskaņotājiem, ir lemts pārvarēt visumu no visumiem. Gari, kuri saplūst ar mirstīgajiem, vienmēr uzkāpj savas izcelšanās līmenī; tādas garīgas būtnes nemainīgi atgriežas sfērā, kura bija viņu sākotnējais avots.”

„Vispārējā Tēva iemantošana – tā ir caurlaide uz bezgalību.” (295. lpp.)

„Evolūcijas mirstīgie dzimst uz telpas planētām, iet cauri morontijas pasaulēm, uzkāpj gara visumos, šķērso Havonas sfēras, atrod Dievu, sasniedz Paradīzi un tiek pieņemti sākotnējā Pabeigšanas Korpusā, kur atrodas, gaidot nākamo nozīmējumu visumā. Tiek komplektēti arī seši citi Pabeigšanas Korpusi, bet visu kategoriju pabeidzēju Paradīzes galva ir Grandfanta, pirmais augšupejošais mirstīgais.”

„Mirstīgie ir pēdējais posms to būtņu ķēdē, kuras tiek sauktas par Dieva dēliem. Sākotnējā un Mūžīgā Dēla personības iezīmes lejupejošā virknē tiek nodotas arvien mazāk dievišķām un arvien cilvēciskākām personiskām radībām, kamēr neparādās būtnes, daudzējādā ziņā līdzīgas jums – tādas, kuras jūs varat redzēt, dzirdēt un sataustīt. Un tad jūs garīgi iesvēta lielajā patiesībā, kuru var apjēgt jūsu ticība: jūs esat mūžīgā Dieva dēli!”

„Tādā pašā veidā Sākotnējais un Bezgalīgais Gars caur arvien mazāk dievišķām un arvien cilvēciskākām personiskām kategorijām pakāpeniski tuvojas cīņā esošajām sfēru radībām, sasniedzot robežu savā izpausmē caur eņģeļiem, kuri atrodas nedaudz augstāk par jums un kuri apsargā un virza jūs jūsu ceļojumā par mirstīgo laika ceļu.”

„Kaut arī Dievs-Tēvs nevar būt ar jums tiešā personiskā izpausmē, viņš atrodas jūsos un ir jūsu daļa caur jūsos atrodošos Apziņas Noskaņotāju – dievišķo audzinātāju – individualitāti. Tā Tēvs, kurš personībā un garā atrodas vistālāk par visiem, kļūst tuvāks par visiem personības kontūrā un garīgajā saziņā, iekšējā saiknē ar sava mirstīgā dēla un meitas pašu dvēseli.”

„Personības Noskaņotāji pieder unikālai un neaptveramai būtņu grupai. Būdami sākotnēji ar ekstenciālu un pirmpersonības statusu, viņi ir ieguvuši empīriskas īpašības, pateicoties dalībai materiālo pasauļu primitīvo mirstīgo radību dzīvē. Un, tā kā personības, kura veltīta šiem pieredzējušajiem Apziņas Noskaņotājiem, avots ir Vispārējais Tēvs, kurš personīgi un nenogurstoši rūpējas par empīriskās personības veltīšanu sava radījuma radībām, tad šie Personības Noskaņotāji klasificējas kā augšupejošie Dieva Dēli – augstākā no visām tamlīdzīgām dēla aspekta kategorijām.”

„Garīgā individualitāte ietver sevī personīgās pestīšanas noslēpumu un nosaka garīgās augšupkāpšanas mērķi. Un, tā kā Apziņas Noskaņotāji ir vienīgie, kuriem piemīt saplūšanas ar citiem potenciāls un kuri spēj identificēties ar cilvēkiem, dzīvojot miesā, tad laika un telpas mirstīgie pirmkārt klasificējas atbilstoši viņu attieksmei pret šīm dievišķajām veltēm – jūsos mītošajiem Slepenajiem Audzinātājiem:

1. Mirstīgie ar pārejošu jeb empīrisku Noskaņotāju klātbūtni.

2. Mirstīgie, kuri nesaplūst ar Noskaņotājiem.

3. Mirstīgie, kuriem piemīt potenciāls saplūšanai ar Noskaņotājiem.”

„Mirstīgajās gribas radībās Tēva klātbūtne izpaužas iekšējā Noskaņotājā – viņa pirmsperonības garā; turklāt Tēvs ir tādas mirstīgas gribas radības personības avots.

Šie Apziņas Noskaņotāji – Vispārējā Tēva iesvētījumi – ir salīdzinoši izolēti; viņi atrodas cilvēka saprātā, taču viņiem nav nekāda pamanāma sakara ar lokālā radījuma ētiskajām problēmām. Viņus tieši nekoordinē ne serafimu dienests, ne sistēmu, zvaigznāju vai lokālo visumu administrācija, pat ne vadība no Dēla-Radītāja puses, kura griba ir augstākais likums viņa visumā.”

„Iekšējie Noskaņotāji ir viens no savrupajiem, kaut arī unificētajiem paņēmieniem, ar kuru palīdzību Dievs nodibina sakarus ar sava gandrīz bezgalīgā radījuma radībām. Tā mirstīgajam cilvēkam neredzamā būtne liek konstatēt savu klātbūtni, un, ja Dievs varētu, viņš būtu atklājis sevi mums arī citādos veidos, taču tāda tālāka atklāšanās nav dievišķi iespējama.”

„Caur personības kontūru Tēvs zina – Viņam piemīt personiska zināšana – visu būtņu visas domas un darbus visu visumu visās sistēmās visā radījumā. Kaut arī mēs nespējam līdz galam apjēgt šo Dieva saziņas ar saviem bērniem metodi, mēs varam nostiprināties savā pārliecībā, ka „Dievs Kungs pazīst savus bērnus” un ka attiecībā pret katru no mums viņš „ievēro, kur mēs esam dzimuši”.”

„Garīgā nozīmē jūsu visumā un jūsu sirdī Vispārējais Tēvs ir klātesošs vienā no centrālās mītnes Septiņiem Galvenajiem Gariem; viņa konkrēta klātbūtne izpaužas dievišķajā Noskaņotājā, kurš dzīvo, strādā un gaida mirstīgā saprāta dziļumos.”

Mirstīgo pasaules, saplūdušas ar Tēvu. „Pašreizējā laikā jūs esat planetārie dēli, evolūcijas radības, iegūtas Dzīvības Nesēju veikto implantāciju rezultātā un modificētas ar Ādama asiņu piejaukumu, – pagaidām vēl diez vai augšupkāpjoši dēli. Taču jūs patiešām esat dēli, kuriem piemīt augšupkāpšanas potenciāls, līdz pat augstākajām svētlaimes virsotnēm un dievišķības sasniegšanai, un šo augšupkāpjošā dēla statusu jūs spējat iemantot, pateicoties savai ticībai un brīvai, brīvprātīgai sadarbībai ar jūsos mītošā Noskaņotāja apgarojošo darbību. Kad jūs un jūsu Noskaņotājs saplūdīsiet galīgi un uz mūžīgiem laikiem, savienosieties vienoti, kā Dieva Dēls un Cilvēka Dēls savienojās vienoti Kristū, tad jūs patiešām kļūsiet augšupkāpjošs Dieva dēls.”

„Šīs jūsos dzīvojošās Dieva daļiņas atrodas kopā ar jūsu kategorijas būtnēm kopš fiziskās eksistēšanas agrām dienām visa augšupkāpšanas ceļa laikā Nebadonā un Orvontonā, un tālāk, caur Havonu, līdz pašai Paradīzei. Pēc tam šis pats Noskaņotājs paliek kā jūsu daļa un kopā ar jums dodas mūžīgajā ceļojumā.”

„Saplūšana ar Vispārējā Tēva daļiņu ir ekvivalenta priekšā stāvošās Paradīzes sasniegšanas dievišķam apstiprinājumam, un tādi, ar Noskaņotāju saplūduši mirstīgie, ir vienīgā cilvēku klase, kuras visi locekļi šķērso Havonas apļus un iemanto Dievu Paradīzē. Ar Noskaņotāju saplūdušā mirstīgā priekšā atklājas plašas vispārējās kalpošanas iespējas. Kāds cienīgs mērķis, kāds lielisks ieguvums gaida katru no jums! Vai jūs līdz galam apzināties, kas jūsu labā ir izdarīts? Vai jūs saprotat jūsu priekšā paverošos mūžīgās sasniegšanas augstieņu diženumu? Tās ir atvērtas jums, kas velkas pa savu necilo dzīves ceļu caur tā saucamo „asaru ieleju”.”

„Kaut gan praktiski visi dzīvi turpinošie mirstīgie saplūst ar saviem Noskaņotājiem vienā no mītnes pasaulēm vai uzreiz pēc ierašanās augstākajās Morontijas sfērās, dažos gadījumos notiek aizkavēšanās, kad galīgā pārliecība par pestīšanu tiek iemantota tikai pēc visuma galvaspilsētas pēdējo izglītojošo pasauļu sasniegšanas; bet dažiem no šiem mirstīgo kandidātiem uz mūžīgo dzīvi vispār neizdodas panākt identificējošu saplūšanu ar saviem uzticamajiem Noskaņotājiem.” (450. lpp.)

„Apziņas Noskaņotājs, kurš izcēlies no Paradīzes Tēva, nepārtrauc savus pūliņus, kamēr mirstīgais dēls nenonāk aci pret aci ar mūžīgo Dievu.”

Mirstīgo pasaules, saplūdušas ar Garu. „Augstie Pilnvarotie – tie ir augšupkāpjoši mirstīgie, saplūduši ar Garu; viņi nesaplūst ar Noskaņotājiem. Jūs pilnīgi saprotat mirstīga kandidāta saplūšanai ar Noskaņotāju augšupkāpšanu visumā, kas ir augsts mērķis visiem Urantijas mirstīgajiem kopš Kristus Mihaēla iesvētījuma. Taču tas nav vienīgais uzdevums visiem pirmsiesvētījuma laikmetu mirstīgajiem pasaulēs, līdzīgās jūsējai: eksistē pasaules, kuru iemītnieki nekad nekļūst Apziņas Noskaņotāju pastāvīgi aizbilstamie. Noslēpumainie Audzinātāji, kurus Paradīze dāvā tādiem mirstīgajiem, nekad ar viņiem nesavienojas mūžīgā savienībā. Un tomēr Noskaņotāji iemitinās viņos uz laiku, būdami pavadoņi un etaloni dzīves miesā laikā. Šīs pagaidu atrašanās laikā viņi veicina nemirstīgās dvēseles evolūciju, tāpat kā tas notiek tajās būtnēs, ar kurām viņi cer saplūst; taču pēc mirstīgā ceļa pabeigšanas viņi uz visiem laikiem pamet tos, ar kuriem bija saistīti ar laika saikni.”

“Šīs kategorijas pestītās dvēsele nemirstību sasniedz, pateicoties mūžīgam saplūdumam ar lokālā visuma Mātes Gara individualizēto gara daļiņu. Šī grupa – vismaz Nebadonā – nav liela. Apdzīvotajās pasaulē jūs satiksieties un satuvināsieties ar šiem ar Garu saplūdušajiem mirstīgajiem, kuri kāpj augšup kopā ar jums pa Paradīzes ceļu līdz pat Salvingtonam, kur viņi paliek. Vēlāk daži no viņiem spēs pacelties uz augstākiem visuma līmeņiem, taču vairums uz visiem laikiem paliek lokālā visuma rīcībā; kā klasei, viņiem nav lemts sasniegt Paradīzi.

Nesaplūduši ar Audzinātājiem, viņi nekļūst pabeidzēji, taču rezultātā tiek pieņemti lokālā visuma Pilnības Korpusā. Garā viņi ir izpildījuši Tēva pavēlējumu: “Esiet pilnīgi.””

“Tas fakts, ka šie mirstīgo radību tipi nav kandidāti uz saplūšanu ar Noskaņotājiem, netraucē Noskaņotājiem iemitināties viņos dzīves miesā laikā. Noskaņotāji patiešām strādā tādu būtņu saprātā, bet nekad uz mūžīgiem laikiem nesaplūst ar savu aizbilstamo dvēselēm. Šīs pagaidu atrašanās laikā viņi efektīvi rada dvēseli – tādu pašu mirstīgas dabas garīgo dublikātu, kādu viņi rada kandidātos uz saplūšanu ar Noskaņotājiem. Līdz pat fiziskās nāves iestāšanās brīdim Noskaņotāju darbs ir pilnīgi analoģisks viņu darbībai jūsu rasēs, taču pēc miesas nāves viņi uz visiem laikiem pamet savus kandidātus uz saplūšanu ar Garu un uzreiz dodas uz Dievības Sfēru – visu dievišķo Audzinātāju centru, kur gaida jaunus norīkojumus savai kategorijai.”

“Vienā aspektā ar Garu saplūdušie mirstīgie atšķiras no brāļiem augšupkāpšanas lietā. Mirstīgo atmiņa par cilvēka pieredzi, sakrātu izejas pasaulē, pēc nāves saglabājas, jo iekšējam Noskaņotājam ir to cilvēka dzīves notikumu, kuriem bija garīga jēga, garīgs dublikāts jeb kopija. Taču ar Garu saplūdušo mirstīgo gadījumā neeksistē mehānisms cilvēka atmiņas saglabāšanai. Pie Noskaņotāja atrodošies atmiņas dublikāti paliek sveiki un veseli, taču šie ieguvumi ir prom devušos Noskaņotāju empīriskā valdījumā un nav pieejami būtnēm, kurās tie atradās un kuras tādēļ pamostas Nebadona morontisko sfēru augšāmcelšanas zālēs tā, it kā būtu no jauna radītas, – kā būtnes, kuras nezina savu pagātni.

Tādi lokālā visuma bērni var atjaunot ievērojamu daļu pieredzes, kura glabājās bijušā cilvēka atmiņā, pateicoties ar viņiem saistīto serafimu un ķerubu stāstiem vai iepazīstoties ar informāciju par mirstīgo ceļu, kuru reģistrē atbilstoši eņģeļi. Viņi to var darīt ar neapstrīdamu pārliecību, jo, neskatoties uz to, ka pestītā dvēsele, kura empīrisko sākumu ņem materiālā un mirstīgā dzīvē, nesaglabā atmiņu par mirstīgajiem notikumiem, viņai piemīt empīriskās uztveres palikusī reakcija attiecībā uz pagājušās pieredzes aizmirstiem notikumiem.”

“Kad ar Garu saplūdušajam mirstīgajam atstāsta aizmirstās pagājušās pieredzes notikumus, pestītās radības dvēselē (individualitātē) nekavējoties rodas empīriskās uztveres reakcija, kura uzreiz izstāstītajam notikumam piešķir īstenībai raksturīgo emocionalitāti un faktam raksturīgo intelektuālo kvalitāti; un šī dubultā reakcija ir mirstīgās pieredzes aizmirstās šķautnes atjaunošanās, uztveršana un apstiprināšana.”

“Pat, ja radība ir kandidāts uz saplūšanu ar Noskaņotāju, nāvi pārdzīvojušās dvēseles un pārnākušā Noskaņotāja kopīgā valdījumā atrodas tikai tāda cilvēciskā pieredze, kurai ir garīga vērtība, pateicoties kam šīs pieredzes atminēšanās notiek uzreiz pēc augšāmcelšanas.”

“Turklāt ar Garu saplūdusī un nāvi pārdzīvojusī radība spēj daudz uzzināt par miesā nodzīvoto dzīvi, apmeklējot savu dzimto pasauli pēc atbilstoša planetārās tiesas perioda beigšanās. Tādi ar Garu saplūduši dēli var šo iespēju izmantot, lai pētītu savu dzīves ceļu, jo kopumā viņi ir ierobežoti ar dienestu lokālajā visumā. Atšķirībā no jums viņiem nav lemta tāda pati augsta un dižena nākotne Paradīzes Pabeigšanas Korpusā. Tikai ar Noskaņotājiem saplūdušie mirstīgie vai citas īpašus apskāvienus izgājušas augšupkāpjošas būtnes tiek pieņemtas to rindās, kurus gaida nezināms ceļojums pie mūžīgās Dievības. Ar Garu saplūdušie mirstīgie ir pastāvīgi lokālo visumu iemītnieki; viņiem ir tiesības tiekties uz Paradīzes mērķi, taču viņi nevar būt pārliecināti par tā sasniegšanu. Nebadonā kā viņu visuma mājas kalpo Salvingtonu aptverošo pasauļu astotā grupa – debesu mītne, pēc savas dabas un atrašanās vietas daudzējādā ziņā atbilstoša tiem aprakstiem, kuri sastopami Urantijas teikās.” (452. lpp.)

“Ar Garu saplūdušie mirstīgie pieder lokālajam visumam. Parasti viņi nepaceļas augstāk par savu dzimto sfēru, neiziet aiz tā gara, kurš viņos iekļūst, aptvertās telpas ietvariem. Tādā pašā veidā ar Dēlu saplūdušās augšupkāpjošās radības paceļas līdz līmenim, kurš atbilst viņu garīguma avotam, jo daudzējādā ziņā tāpat, kā Dēla-Radītāja Patiesības Gars ir sakoncentrēts viņa partnerī, Dievišķajā Aizgādnē, tā viņa “saplūšanas gars” ir ietverts augstāka līmeņa visumu Atspoguļošanos Garos.”

“Asociatīvās metodes noslēpumainā mainība – cēlonis, kādēļ mirstīga būtne nesaplūst vai nespēj saplūst ar viņā mītošo Noskaņotāju – var likties kā augšupkāpšanas programmas trūkums. Pavirši aplūkojot saplūšanu ar Dēlu un garu, tā šķiet kā kompensācija neizskaidrojamiem izkritumiem kaut kādā augšupkāpšanas uz Paradīzi plāna daļā. Taču tamlīdzīgi slēdzieni balstās uz maldiem: mums māca, ka visas šīs parādības saskan ar Visuma Augstāko Valdnieku eksistējošajiem likumiem.”

“Salvingtona apļa astotā grupa no septiņām sākotnējām planētām un pakļautajiem pavadoņiem ir ar Garu saplūdušo Nebadona mirstīgo sevišķā īpašuma. Ar Noskaņotājiem saplūdušajiem augšupkāpjošajiem mirstīgajiem nav sakara ar šīm pasaulēm, ja neskaita to, ka viņi vairākkārt, labprāt un sev noderīgi apmeklē šīs sfēras kā to pastāvīgo iemītnieku, – ar Garu saplūdušo mirstīgo – viesi.”

“Šīs pasaules ir ar garu saplūdušo pestīto mirstīgo pastāvīgas mītnes vietas, izņemot tos nedaudzos, kuri sasniedz Uversu un Paradīzi. Tāds apzināts augšupkāpšanas ierobežojums darbojas par labu lokālajiem visumiem, jo nodrošina pastāvīga attīstīta kontingenta saglabāšanos, kura pieaugošā pieredze arī turpmāk veicinās stabilitāti un daudzveidību lokālā visuma vadīšanā. Lai arī šīs būtnes nesasniedz Paradīzi, taču viņu iegūtais empīriskais viedums Nebadona problēmu risināšanā ievērojami pārsniedz jebkurus sasniegumus no to augšupkāpjošu radību puses, kuras tikai uz laiku atrodas lokālajā visumā. Un šī pestītās dvēseles turpina eksistēt kā unikāls cilvēciskā un dievišķā savienojums, spējīgas arvien labāk savienot šo divu tik atšķirīgo līmeņu uzskatus un izklāstīt duālu redzes viedokli, izpaužot arvien lielāku viedumu.”

Mirstīgo pasaules, saplūdušas ar Dēlu. “Ar Dēlu saplūdušo mirstīgo grupa pēc skaita ir neliela: visā virsvisumā Orvontons viņu ir mazāk nekā miljons. Visos aspektos, izņemot pastāvīgu dzīvošanu Paradīzē, viņi ir vienlīdzīgi saviem ar Noskaņotājiem saplūdušajiem partneriem. Viņi bieži apmeklē Paradīzi virsvisuma uzdevumos, taču reti dzīvo tur, būdami kā klase ierobežoti savā dzimtajā virsvisumā.

Tamlīdzīgas atšķirības mirstīgo likteņos nekādā ziņā nenozīmē, ka viens liktenis noteikti ir augstāks vai zemāks par citu: tas liecina tikai par to, ka tie visi ir atšķirīgi. Mūžīgajā nākotnē ar Noskaņotājiem saplūdušos mirstīgos patiesi gaida liels un slavens pabeidzēju ceļš, taču tas nenozīmē, ka viņi atrodas priviliģētā stāvoklī, salīdzinot ar saviem augšukāpjošajiem brāļiem. Dzīvo radību dzīves turpināšanas dievišķā plāna selektīvajā darbībā nav vietas favorītismam vai gadījumam.”

“Viss, ar ko raksturojas ar Garu saplūdušie mirstīgie, attiecas arī uz mirstīgajiem, kuri ir saplūduši ar Dēlu un ieguvuši Uversas pastāvīgo iedzīvotāju statusu. Dažas no šīm būtnēm nāca pasaulē pašos agrīnākajos Orvontona laikmetos, un ir lēni augoša personību grupa ar vērību padziļinošu viedumu, kura ar savu kalpošanu nes arvien lielāku ieguldījumu septītā virsvisuma labklājībā un nākotnes stabilitātē.”

“Tāpat kā ar Garu saplūdušie brāļi, mirstīgie, saplūdušie ar Dēlu, nešķērso Havonu un nesasniedz Paradīzi, nepārdzīvojot noteiktus modificējošus pārveidojumus. Ja ir svarīgi un pietiekami iemesli, šīs izmaiņas dažos ar Dēlu saplūdušajos mirstīgajos notiek; šīs būtnes periodiski satiekas centrālā visuma septiņos apļos. Tādejādi, noteikts skaits mirstīgo, kuri ir saplūduši kā ar Dēlu, tā arī ar garu, patiešām uzkāpj Paradīzē un faktiski sasniedz mērķi, daudzējādā ziņā vienādu tam, kurš gaida mirstīgos, kuri ir saplūduši ar Tēvu.” (454. lpp.)

“Kaut arī ar Noskaņotājiem saplūdušajiem pabeidzējiem acīmredzami ir visplašākās kalpošanas iespējas, šī mērķa sasniegšana automātiski liedz viņiem piedalīties gadsimtiem ilgajā grūtību pārvarēšanā kaut kādā vienā visumā vai virsvisumā, sākot no agrīniem un nestabilākiem laikmetiem un līdz pat vēlīniem un stabilākiem laikmetiem attiecībā pret pilnību. Pabeidzēji sakrāj lielisku un plašu pieredzi no īslaicīgas kalpošanas visos septiņos lielā visuma segmentos, taču parasti viņi neiemanto tādas dziļas zināšanas par kaut kādu vienu visumu, ar kādām jau šodien izceļas ar Garu saplūdušie Nabadona Sasnieguma Korpusa veterāni. Šiem indivīdiem ir iespēja vērot augšupkāpjošo procesiju, kādā iet planetārie laikmeti, kuri pakāpeniski atklājas desmit miljonos apdzīvoto pasauļu. Tādu iemītnieku uzticīgā kalpošanā notiek pieredzes uzkrāšanās, kamēr nepaiet pietiekami daudz laika un nenobriest tās augstās kvalitātes viedums, kādu rada koncentrēta pieredze – autoritatīvs viedums, kurš pats par sevi ir ārkārtīgi svarīgs faktors, lai jebkurš lokālais visums iegūtu stabilitāti.”

“Ar Tēvu saplūdušie mirstīgie ir potenciāli pabeidzēji; viņu mērķis ir Vispārējais Tēvs, kuru viņi arī sasniedz, taču visuma pašreizējā laikmeta ietvaros pabeidzēji, kā tādi, nesasniedz savu galamērķi. Viņi paliek nepabeigtas radības – sestās pakāpes gari – un tāpēc ir neaktīvi evolūcijas īpašumos, kuri nav sasnieguši gaismas un dzīves laikmetu.”

“Salīdzinot dēlu augšupkāpjošo kategoriju likteņus, diez vai būtu vietā lietot vārdus “vairāk” vai “mazāk”. Dievs kā Tēvs ir kopīgs visiem tādiem Dieva dēliem, un Dievs vienādi mīl katru no saviem radītajiem dēliem; viņš ir taisnprātīgs attiecībā kā pret augšupkāpšanas ceļiem, tā arī pret radībām, kuras var izvēlēties vienu no šiem ceļiem. Tēvs mīl katru no saviem dēliem, un šīs jūtas patiešām ir īstenas, svētas, dievišķas, neierobežotas, mūžīgas un unikālas – mīlestība, veltīta šim dēlam un tam dēlam, veltīta individuāli, personiski un sevišķi. Un tāda mīlestība pilnīgi aizēno visus pārējos apstākļus. Dēla aspekts ir radības augstākā attieksme pret Radītāju.” (455. lpp.)

“Iemantojot visaugstāko apmierinājumu no pielūgsmes pilnības, jūs esat gatavi ieskaitīšanai Pabeigšanas Korpusā. Augšupkāpjošais ceļš tuvojas beigām, un tuvojas septīto svinību svinēšana. Pirmās svinības bija līgums, kuru mirstīgā radība noslēdza ar Apziņas Noskaņotāju un kurš apstiprināja mērķi – dzīves turpināšanu; par otrajām kļuva pamošanās morontiskajā dzīvē; trešās bija saplūšana ar Noskaņotāju; ceturtās bija pamošanās Havonā; ar piektajām iezīmējās atnākšana pie Vispārējā Tēva; par sestajām kļuva pamošanās no pārejas pēdējā miega. Septītās svinības iezīmē pieņemšanu mirstīgo pabeidzēju rindās un mūžīgās kalpošanas sākumu. Pabeidzējam gara iemiesojuma septītās stadijas iemantošana, iespējams, kļūs par pirmajām no mūžības svinībām.” (305. lpp.)

Paradīzē ienākošie. “Sasniedzot Paradīzi pastāvīgā iemītnieka statusā, jūs sākat apgūt dievišķības un absolūtisma secīgu kursu. Jūsu Paradīzes pastāvīgā iemītnieka statuss nozīmē, ka jūs esat atraduši Dievu un ka jums stāv priekšā ieskaitīšana Mirstīgās Pabeigšanas Korpusā. No visām lielā visuma radībām šajā korpusā tiek uzņemtas tikai tās, kas ir saplūdušas ar Tēvu. Tikai tādas personības dod pabeidzēja zvērestu. Citas Paradīzes pilnības būtnes vai tās, kuras ir sasniegušas Paradīzi, var uz laiku tikt pievienotas pabeigšanas korpusam, taču viņas nekļūst par šī pilnīgo evolūcijas laika un telpas veterānu augošā pulka nezināmās un neatklātās misijas mūžīgajiem izpildītājiem.”

“Mirstīgo Pabeidzēju Korpuss ir uz šodienu pazīstams mērķis ar Noskaņotājiem saplūdušajiem augšupkāpjošajiem laika mirstīgajiem. (...) Kaut arī Mirstīgās Pabeigšanas Korpuss pašreizējā laikā formējas Paradīzē, kaut arī tas aktīvi gādā par visuma telpām un sniedz palīdzību pasaulēm, kuras iegājušas gaismas un dzīves ērā, tā nākamajam norīkojumam ir jābūt saistītam ar ārējās telpas formēšanās procesā esošajiem visumiem. Jebkurā gadījumā, tā tiek uzskatīts Uversā.”

“Visuma pašreizējā laikmeta laikā pabeidzēji atgriežas kalpošanai laika visumos. Viņi tiek norīkoti secīgai kalpošanai dažādos virsvisumos, taču uz savu virsvisumu tiek nosūtīti tikai pēc tam, kad pabeidz kalpošanu pārējos sešos virsvisumos. Tā viņi iegūst iespēju iemantot septiņdaļīgu priekšstatu par Augstāko Būtni.”

“Viena vai vairākas mirstīgo pabeidzēju vienības pastāvīgi kalpo uz Urantijas. Nav tādas kalpošanas visumā jomas, kurp viņi nesaņemtu norīkojumu; viņi darbojas visur, pēc kārtas mainot speciālus uzdevumus un brīvu kalpošanu.

Mums nav pieņēmumu attiecībā uz šī neparastā korpusa nākamās organizācijas raksturu, taču pašreizējā laikā pabeidzēji ir pilnīgs pašpārvaldes orgāns. Viņi izvēl savus pastāvīgos un pagaidu līderus, uzdevumu vadītājus un pārvaldniekus. Viņu politika nepakļaujas nekādām ārējām iedarbībām, bet uzticības zvērests viņus saista tikai ar Paradīzes Trīsvienību. (345. lpp.)

Pabeidzējiem ir savas rezidences Paradīzē, virsvisumos, lokālajos visumos un visās reģionālajās galvaspilsētās. Viņi ir atsevišķa evolūcijas kategorija. Mēs nevadām un nepārvaldām viņus, un tomēr viņi demonstrē nemainīgu lojalitāti un vienmēr piedalās kopīgā mūsu plānu realizēšanā. Pastāvīgi pieaugot skaitā, šīs pārbaudītās un uzticamās laika un telpas dvēseles – visumu evolūcijas sāls – nav pakļautas netikumiem un ir aizsargātas no grēka.

Iestāšanās Pabeigšanas Korpusā ir viena no pašām ilgotākajām lietām Havonā; iespēja kļūt par pabeidzēju ir ļoti augsta uzdrīkstēšanās šīm pilnīgajām rasēm.” (346. lpp.)

“Ar Noskaņotājiem saplūdušie augšupkāpjošie mirstīgie veido pirmatnējā Pabeigšanas Korpusa galveno daļu. Kopā ar pielaistiem un slaveniem serafimiem katrā pabeidzēju vienībā parasti ir 990 tādu būtņu. Jebkurā šādā grupā mirstīgo un eņģeļu attiecība ir dažāda, kaut gan mirstīgo ir ievērojami vairāk nekā serafimu. Vietējie no Havonas, slaveni Materiālie Dēli, slavenas starpradības, Gravitācijas Kurjeri un nezināms klāt neesošs loceklis veido tikai vienu procentu no korpusa sastāva; katrā vienībā no tūkstoš pabeidzējiem ir vieta tika desmit tādām nemirstīgām un neserafiskām personībām.”

“Mēs, Uversas būtnes, nezinām, kāds ir augšukāpjošo laika mirstīgo “galīgais uzdevums”. Pašreizējā laikā viņi mitinās Paradīzē un uz laiku kalpo Gaismas un Dzīves Korpusā, taču tik kolosāls zināšanu apjoms un tik ilgstoša prakse visumos droši vien ir paredzēti, lai augšupkāpjošās būtnes sagatavotu vēl lielākiem un svarīgākiem pārbaudījumiem, vēl cēlākai un atbildīgākai kalpošanai.

Neskatoties uz to, ka šie augšupkāpjošie mirstīgie ir sasnieguši Paradīzi, tikuši pieņemti Pabeigšanas Korpusā un pārsvarā nosūtīti atpakaļ, lai piedalītos lokālo visumu pārvaldē un sniegtu palīdzību virsvisumu vadībā, – neskatoties uz šo acīmredzamo uzdevumu, – paliek neapgāzts tas eksistējošais fakts, ka viņi ir reģistrēti tikai kā sestās pakāpes gari. Neapšaubāmi, ka Mirstīgās pabeigšanas Korpusa ceļā paliek vēl viena pakāpe. Mēs nezinām, kā tā izpaudīsies.”

“Daudzi uzticami serafiskie mirstīgo radību glabātāji saņem atļauju iziet augšupkāpšanas ceļu kopā ar viņu cilvēciskajiem aizbilstamajiem, un daudzi no šiem sargeņģeļiem, saplūduši ar Tēvu, dod tādu pašu pabeidzēja uzticības zvērestu kā viņu aizbilstamie, uz visiem laikiem dalot likteni ar saviem mirstīgajiem biedriem. Tiem eņģeļiem, kuri iegūst mirstīgu būtņu augšupkāpšanas pieredzi, ir tiesības dalīt likteni ar cilvēku; viņi ar tādām pašām tiesībām kā cilvēkiem var tikt pieņemti Pabeigšanas Korpusā. Milzīgs skaits pielaistu un slavenu serafimu ir pievienots dažādiem nemirstīgo pabeidzēju korpusiem.”

“Materiālie Dēli – Planetārie Ādams un Ieva – var pieņemt lēmumu, kurš viņiem ļauj iemantot cilvēka būtību, saņemt Noskaņotājus un nostāties uz visuma augšupkāpšanas evolūcijas ceļa, kurš ved uz Mirstīgo Pabeidzēju Korpusu. Daži no tādiem Materiālajiem Dēliem ir cietuši daļēju neveiksmi vai izdarījuši tehnisku pārkāpumu, pildot bioloģiskā progresa paātrinātāju misiju, – kas tajā skaitā notika arī ar Ādamu uz Urantijas; tādos gadījumos viņiem nākas stāties uz konkrētās pasaules tautām dabiskā ceļa, saņemt Noskaņotājus, iet cauri nāvei un ar ticības palīdzību veikt pakāpenisku augšupkāpšanu, kura ved uz Paradīzi un Pabeigšanas Korpusu.”

“Tādi Materiālie Dēli ir sastopami tikai dažās pabeidzēju vienībās. Viņu klātbūtne būtiski paaugstina grupas gatavību augstai kalpošanai, un viņi nemainīgi tiek izvēlēti par līderiem. Ja abi Ēdenes pāra locekļi tiek pievienoti vienai un tai pašai grupai, viņiem parasti ir ļauts darboties kopīgi, kā vienai personībai. Tādi augšupkāpjoši pāri sasniedz ievērojami lielākas sekmes trinitizācijas varoņdarbā nekā augšupkāpjošie mirstīgie.”

“Jebkura debesu personība, norīkota uz jebkuru pabeidzēju korpusu, iegūst nosaukumu Gaismas Apustulis. Šīs būtnes nedod pabeidzēja zvērestu, un, kaut arī viņas ir pakļautas korpusa organizācijai, viņu piesaistīšana nav pastāvīga. Šajā grupā var ietilpt Atsevišķie Sūtņi, supernafimi, sekonafimi, Paradīzes Iedzīvotāji vai viņu trinitizētie pēcnācēji – jebkura būtne, kura nepieciešama pabeidzēju īslaicīga uzdevuma izpildīšanai. Mēs nezinām, vai šīs būtnes piedalīsies mūžīgās misijas pildīšanā. Pēc uzdevuma izpildīšanas Gaismas Apustuļi atjauno savu iepriekšējo statusu.”

“Dažādu visumu starpradības būtiski atšķiras cita no citas pēc savas izcelsmes un dabas, taču viņas visas tiecas uz vienu no Paradīzes pabeigšanas korpusiem. Visas sekundārās starpradības agri vai vēlu saplūst ar Noskaņotājiem un tiek pieņemtas Mirstīgo Pabeidzēju Korpusā. Daudzās pabeidzēju vienībās ir pa vienai no šīm slavenajām būtnēm.” (350. lpp.)

“Visā Uversā arvien vairāk izplatās pārliecība, ka formējošies Pabeigšanas Korpusi ir paredzēti nākamai kalpošanai ārējās telpas visumos, kur jau šodien mēs spējam konstatēt sakopojumu no kā minimums septiņdesmit tūkstoš vielas agregācijām, katra no kurām ir lielāka par jebkuru šodien eksistējošo virsvisumu.” (454. lpp.)

 

Pievienots 25.02.2011

http://www.sanatkumara.ru/stati/kniga-urantii-tri-puti-voschozhdeniya

Tulkoja Jānis Oppe