Gars un personība

Ercenģelis Gabriēls

Kas tas ir – dvēsele, kā viņa formējas?

Personība ir dvēseles sastrādājums. Ir individuāla dvēsele, ir kolektīvais saprāts. Uz planētas ir kolektīvais saprāts, tikai jūs viņu neapzināties. Viņš ved jūs, viņš eksistē kā sistēma, bet sistēmā jums katram ir sava atsevišķa „ligzda”. Jūs esat āboli ābelē. Kamēr ābele aug, jūs esat sistēmā, nobrieda un nolūza – jūs izgājāt no sistēmas. Šī sistēma ir materiāla – ābele, mūsu dvēsele Saules sistēmā.

Kā tiek vadīta Zeme? Tautas cīnās, dala varu un naudu.

Tātad tas ir kolektīvais saprāts, kurš mūs tā ved, caur pretnostatījumu?

Jā, viņš ir neharmonisks.

Kādas mums ir perspektīvas Krievijā?

Nekādas.

Bet kur?

Nekur nav nekādu perspektīvu.

Jūs domājat mūsu dzīvi?

Nāciet pie mums – tā ir vienīgā jūsu attīstības perspektīva. Tikai pie Dieva. Audziet pie mums. Uz Zemes jums ir arvien mazāk vietas. Zeme jūs izdzīvo. Mīlam jūs un gaidām. Viss būs normāli…

Dvēsele – tas ir ķermenis?

Tā ir radīšanas forma, forma, kura iegūst vairākus traukus, formas iekšienē un ārpusē ir dvēsele, formas pamats. Dvēsele – tā ir dzīve, tas ir trauku dievišķā piepildījuma pamats. Tavā iekšienē ir dvēsele, tu viņu jūti kā prieka, gaismas un laimes avotu. Dvēsele paliek gara sastāvdaļa, gara piepildījuma vienība. Tas ir mazais gars, blīvāks un spējīgs sazināties ar „Lielo” garu.

Dvēselei piemīt apziņa. Dažādos līmeņos dažāda. Dvēselei ir jāattīstās. Viņa attīstās uz saprāta un apziņas rēķina, viņa dzīvo. Tas ir dzīves elements.

Ercenģelis Mihaēls

Es dzemdinu visus bērnus, Es dzemdinu formas, ar nodomu.

Mātišķais gars viņas apgādā ar Saprātu un Apziņu.

Debesu Tēvs viņām dod dvēseli. Dvēsele ir Tēva daļa. Dvēsele – tā ir personība. Personība ir sevis jušana kā vienīgajam, īpašam, atšķirīgam. Personiskums – tā ir dvēseles nokrāsa.

Cilvēks uz Zemes dzīvo ar dvēseli, saskaroties ar dvēseli, bet nesavienojoties pilnībā. Var teikt tā: pa pusei ar dzīvnieka dvēseli, pa pusei ar cilvēka. Attīstoties uz „augšu”, viņš arvien vairāk saplūst ar cilvēka dvēseli.

Kristus-apziņa – tā ir dvēsele?

Dvēsele – tas eņģelisks veidojums. Tas ir viens no Cilvēka ķermeņiem, kurš vērš viņu pretim dievišķumam. Kristus-apziņa – tas ir pirmais solis pretim Dvēselei, tā ir virzība uz Gara dievišķumu. Tas ir pirmais atdzimšanas pakāpiens.

Ar ko raksturojas Kristus-apziņa?

Tā ir piektās dimensijas apziņa. Tā ir visu cilvēku kopība un savienotība, atbildība par planētu, tiekšanās uz mieru, vienlīdzību, tīrību un prieku, tas ir beznosacījuma pieņemšanas un mīlestības līmenis. Tā ir pāriešana no mācekļa skolotājā. Tev viegli ir saprast Kristus-apziņu, raugoties uz Jēzu, uz ko viņš aicināja, uz ko mācīja. Jēzus staigāja ķermenī, bet tajā pašā laikā viņa dvēsele, eņģelis, bija blakus viņam, un kanāls ar Tēvu bija uzbūvēts, tas ir – viņa kanāls bija pastāvīgs. Tajā pašā laikā Jēzum bija fiziskais apvalks, bet dvēselei nav fiziskā apvalka. Tas ir dažāds ķermeņu blīvums.

Dvēsele apaugļo ķermeņus, dažādus ķermeņus, kamēr Cilvēks nesaplūdīs ar viņu, tas ir, nenostāsies eņģeļa ķermenī. Tad viņš spēj pacelties augstāk – pie Tēva, kļūstot jau par kolektīvu Dvēseli, augšupceļoties Garā.

Dvēsele lēni sastrādā debesu dzīves iemaņas, pārejot no pakāpītes uz pakāpīti, kamēr pilnībā neaties no individuālā ieraduma domāt par sevi kā par atsevišķu fragmentu.

Dvēsele pazīmes – vieglums, labdabīgums, uzticēšanās un žēlsirdība, beznosacījuma mīlestība, tieksme attīstīt apziņu un saprātu, arvien jauna sevis bagātināšana dažādās vietās un funkcijās, nesteidzīga attīstība labpatikā un mierā, dzīves baudīšana, maigums un tīrība.

Pēdējo aprakstu es devu pati, noskaņojusies uz savu dvēseli. Sajūtiet arī jūs savu dvēseli, vienkārši atverot savu sirdi.

 

Gabriēls par jaunas cilvēku rases dzimšanu

Mans bērns, tu velti apgrūtini sevi ar to, ka centies noteikt manu ieiešanu tevī un atrašanās vietu. Es esmu šeit blakus, apkārt tev kā Gaismas Ķermenis. Tu vienmēr vari ar mani mijiedarboties, tikai pajautā pēc manis.

Jums liekas, ka Gaismas Hierarhija uz Zemes ir saimnieks, ko noteikusi, tā arī būs. Ne vienmēr. Bieži nepareģojami mūsu plāni mainās. Jo planēta taču vēl nav Gaismā, kā gribētos Mums. Mēs jau viņu redzam Gaismā, un pēdējie melnuma uzplaiksnījumi arvien skaidrāk izspiežas uz tīras debess fona. Planēta attīrās, taču daudz vēl nav izdarīts, nav pagriezta viņa vēl cilvēku prātos Gaismā. Jums liekas, ka jūs jau esat Gaismā. Tā arī ir – priekš jums. Bet ne cilvēkiem apkārt.

Saule iedegas, un vārnu bars paceļas debesīs, paziņojot par savu klātbūtni. Mēs esam šeit! Mēs nekur neesam pazuduši un dzīvojam pilnvērtīgi. Tāpat arī Tumsa dzīvo pilnvērtīgi, un mūsu uzdevums – nevis nospiest viņu, bet pieņemt kā savu daļu. Tā mēs paplašināmies un atjaunojamies.

Uzdrošinājušies sākt savu, jaunu, tagad izvēršas. Jūs atgādināt skolas absolventus, kuri neaiziet no skolas, bet izvērš savu apmācību, pašu jaunāko, progresīvāku, tieši vecās skolas ietvaros. Pārdroši un romantiski, tiecošies uz jaunām virsotnēm, jūs esat izloloti pie mums, jūs – mūsu dārgums, mūsu bērni, kuri iet tālāk par skolotājiem. Šajā ceļā ir iespējamas gan izgāšanās, gan kļūdas. Jaunais vienmēr ir grūts. Taču mēs atbalstām jūs.

Ko jaunu ir spējuši piedāvāt Nebadona bijušie vecāko klašu skolnieki? Jūs esat izauguši daudzdimensionalitātē. Jūsu dvēsele apvieno daudzdimensionalitāti un mācās dzīvot tajā. Jūsu zinātne par daudzdimensionalitāti sākt apgūt jaunas pasaules un māca dzīvot vienlaicīgi trešās dimensijas cilvēka apziņā un Gabriēla apziņā, piemēram. Tas, kas agrāk tika uzskatīts par neparastu un priesteriem un mūkiem pieejamu, kļūst par daudzu PARASTU cilvēku lietu. Vai tad tas nav brīnums?

Mēs ar labpatiku vērojam jūs un atbalstām jūs ar savām karstajām sirdīm. Vienlaikus gribam apliecināt, ka viegli jums nebūs.

Kad jūs pacelsieties pie mums, jūs sapratīsiet, KO jūs esat izdarījuši. Pašlaik jūs esat atdalīti no vispārējām zināšanām un Man ir grūti pamatīgi to izskaidrot. Tas nav izskaidrojams tehniskos terminos. Tie ir dvēseles jauni impulsi, jauns salāgojums ar garu un dzīves iekārtu. Mainot apziņu, jūs maināt visumu, aptverot viņu ar savu jauno apziņu un nebaidoties mainīties no iekšienes.

Faktiski jūs esat sataustījuši ceļu jūsu tumsā uz kaut ko jaunu, kuru vēl stāv priekšā apzināties, izpētīt un apgūt.

Tā ir gara jauna forma – Cilvēks Daudzdimensionālais. Jūs ceļaties augšā no zemes tumsas pavisam ne tās būtnes, kādas jūs tur nolaidāties. Jūs esat jaunā laikmeta jaunie gari. Kā man tev izskaidrot? Tas ir līdzīgi tam, ka jūs nolaidāties kā stars, bet ceļaties augšā kā sfēra. Uz kā rēķina jūs iemantojāt gara apjomu? Kas notika uz planētas? Kāpēc vecās dvēseles metās uz planētu? Tāpēc ka šeit dzimst jauna Daudzdimensionālā Gara rase uz iedziļināšanās sevī, iekšienē, rēķina. Savienošanās ar planētu ļauj pievienot saknes dimensijas, tas ir, no 1. līdz 3., no minerālās līdz dzīvnieku valstībai, dvēselei, kura zemāk par astrālo slāni vēl nav pavirzījusies. Un, nolaidušies sevis dziļumā, JŪS CAUR IZVĒRSUMU DAUDZDIMENSIONĀLĀ BŪTĪBĀ KĻŪSIET PILNĪGI CITĀDI. Jūsu iekšiene izvērsīsies uz āru un kļūs par jūsu apvalku – Debesu Cilvēka jaunās būtības apziņu.

Jūs vēl neesat nogājuši savu spēku apzināšanās ceļu. Daudzi no jums pagaidām vēl nav pievienojuši Zemi kā savu aspektu. Viss ir priekšā. Ceļš ir izklāts. Uz pašiedziļināšanās rēķina jūs uztaisīsiet izvērsumu pasauļu daudzdimensionalitātē un kļūsiet Radītāji Dēlu-Radītāju Mihaēla un Lucifera līmenī. Visa planēta pašlaik spēj to izdarīt, ja sevis apzināšanās pavirzīsies uz apziņu savienošanās Vienā planetāro aktu. Tie, kuri nav nobrieduši, labi sapratīs, ka Mēs pagaidām runājam priekš nedaudziem. Jūsu uzdevums – sēt un sēt patiesības sēklas, nenolaižoties līdz visu cilvēku sapratnei. Vediet Zemi tālāk un tālāk. Viss atnāks, kad iestāsies planētas apskaidrojums un simtiem tūkstošu uztvers jūsu minējumus, izvērsīs tos, novedīs līdz sapratnei un zinātnei visiem.

Vēršos pie konferences: novēlu jūsu prātu pilnīgu apskaidrošanos un savienošanos ar kvantu apziņas sirds līmeni. Apzināšanās sirds līmenī vienmēr ir saistīta ar beznosacījuma mīlestību. Tas ir ceļš visiem saprotamā režīmā. Virziet sevi uz apziņu, ka esat vienoti ar planētu, pēc tam uz apziņu, ka esat planēta, pēc tam – Saules sistēma. Tas ir ceļš mīlestībā pret visām apziņām, sākumā uz Zemes, bet pēc tam – Galaktikā.

Novelciet bruņas, nometiet zobenus, šķēpus un bultas, kurus jūs vēl izmantojat, graujiet žogus un nocietinājumus. Atrodiet kopīgu valodu izpratnei sākumā savā starpā, pēc tam savu pilsētu un ciematu apstākļos, pēc tam – starp skolām un pilsētām, pa visu valsti, starp visiem krieviski runājošajiem uz planētas, bet pēc tam apvienojieties kā visa planēta, ar visām valodām.

Mēs jūs redzam kā vienu ģimeni un gribam, lai jūs tā kļūtu.

 

Uzvedne no „Urantijas Grāmatas”

Grūts teksts. Atvieglošu jums tā sapratni ar to, ka sasaistīšu ar procesiem, kurus mēs esam „iegriezuši” uz planētas – apvienošanos vienā lielā Būtnē. Tas pats notiek arī mūsu Lielajā Visumā – visu dimensiju visu aspektu daudzdimensionālās vienotības savienošanās Vienā Lielajā Austākajā Būtnē, kura vēl atrodas formēšanās stadijā. Tas ir pāri visiem Absolūtiem, pāri Paradīzes Trīsvienībai un pāri Lielajam Visumam. Ne tikai cilvēks kļūst daudzdimensionāls. Viss, Kas Ir savienojas totālā sintēzē, lai izietu aiz sevis ietvariem.

VII. AUGSTĀKĀ BŪTNE (10. lpp.)

Kas attiecas uz attiecībām mūžībā, tad pasaules-ēkā darbojas divdaļīgs Dievības Mehānisms. Dievs-Tēvs, Dievs-Dēls un Dievs-Gars ir mūžīgas eksistenciālas būtnes, kamēr Dievs-Augstākais, Dievs-Galīgais un Dievs-Absolūtais pēc būtības ir laikmetu pēc Havonas Dievības aktualizējošās personības laika un telpas sfērās un telpas-laika robežas pārvarējušajās pasaules-ēkas evolucionārās izplatīšanās sfērās. Šīs Dievības aktualizējošās personības kļūst mūžīgas kopš tā laika, kad viņas pārdzīvo personības enerģētisku sintēzi augošajos visumos caur mūžīgo Paradīzes Dievību asociatīvi-radošo potenciālu empīriskas aktualizācijas.

Dievības Klātbūtne tātad ir divējāda:

1. Eksistenciāla – būtnes, kurām piemīt mūžīga eksistence pagātnē, tagadnē un nākotnē.

2. Empīriska – būtnes, kuras aktualizējas pašreizējā laikmetā pēc Havonas, bet kurām piemīt eksistences bezgalīgums nākotnes mūžībā.

Tēvs, Dēls un Gars ir eksistenciāli – viņi ir eksistenciāli aktualitātē (kaut gan visi potenciāli, jādomā, ir empīriski). Augstākais un Galīgais ir pilnīgi empīriski. Dievība-Absolūts ir empīrisks aktualizācijā, bet eksistenciāls savā potenciālā. Dievības Būtība ir mūžīga, taču tikai trīs Dievības sākotnējās personas ir neapšaubāmi mūžīgas. Visām pārējām Dievību personībām ir izcelsme, taču viņām piemīt mūžīga nākotne.

Dievs-Augstākais Havonā ir Paradīzes trīsvienīgās Dievības atspulgs personības garā. Pašlaik šī Dievību asociatīvā savstarpējā saikne pārdzīvo radošu paplašināšanos uz āru Dievā-Septiņdaļīgajā un sintezējas Visvarenā-Augstākā empīriskajā enerģijā lielajā visumā. Tādejādi, Paradīzes Dievība, eksistenciāla kā trīs personas, empīriski izpaužas Augstākā divās stadijās, kamēr šīs divas stadijas caur personības enerģētisku sintēzi apvienojas vienotā Dievā Kungā – Augstākajā Būtnē.

Vispārējais Tēvs iemanto brīvprātīgu atbrīvošanos no bezgalības saitēm un mūžības važām trinitizācijas ceļā – Dievības trīspusīgajā iemiesojumā Trīsvienībā. Augstākā Būtne turpina izpausties kā Dievības sepiņdaļīgās izpausmes personības pārmūžīgs apvienojums lielā visuma laika un telpas segmentos.

Augstākā Būtne nepieder tiešajiem radītājiem, izņemot to, ka viņa ir Mažestona tēvs, taču viņa ir sintezējošais sākums, kurš saskaņo jebkuras radījuma un Radītāja savstarpējās attiecības visumā. Augstākā Būtne, kura pašreizējā laikā realizējas evolucionārajos visumos, ir Dievība, kura realizē telpas-laika pagaidu dievišķības – Dievišķās Paradīzes trīsvienības – savstarpējo saikni un sintēzi ar laika un telpas Augstākajiem Radītājiem. Pēc galīgās aktualizācijas šī evolucionārā Dievība būs galīgā un bezgalīgā mūžīgs saplūdums – empīriskās enerģijas un garīgās personības nesaraujama un mūžīga savienība.

Formējošos Augstāko Būtni mudinošā stimula ietekmē un savstarpējā saiknē ar daudzveidīgiem Paradīzes realitātes aspektiem, visa galīgā telpas-laika realitāte ir iesaistīta galīgās realitātes visu aspektu un vērtību arvien pieaugošā mobilizācijā un arvien pilnīgākā apvienošanā (personības enerģētiskā sintēze), ar mērķi un nodomu izdarīt mēģinājumu iziet uz virsradību absonītajiem līmeņiem.

[Sastādījis Orvontona Dievišķais Padomnieks – virsvisuma personību, nosūtītu uz Urantiju patiesības par Paradīzes Dievībām un visumu visumu atklāšanai – korpusa galva.]

 

Pievienots 03.03.2011

http://www.sanatkumara.ru/stati/dusha-i-lichnost

Tulkoja Jānis Oppe