Ziņojums

Mani dārgie draugi!

Es esmu bezgalīgi pateicīga jums par šo tikšanos! Es priecājos, ka savienošanās ideja jūsu sirdīs ir atradusi savu vietu un sapratni. Es pateicos Starptautiskajam garīgās attīstības Centram „Živatma” („Живатма”) un Irīnai Žuravļovai (Ирина Журавлева) tajā skaitā par brīnišķīgo ideju novadīt šo konferenci un par tās lielisko iemiesojumu dzīvē. Mēs šo konferenci nosauksim par radniecīgu dvēseļu žēlsirdīgas savienošanās aktu, kuras sapulcējās kopā vienotai darbībai – Zemes iesakņošanai gaismā un labklājībā.

Mēs esam spēcīgi vienotībā. To mēs visi zinām… Bet cik maz vienotības ir starp garīgajiem skolotājiem! Cik grūti mums ir pieņem citam citu, saprast un iemīlēt…

 

Вы, Светоносцы, великие первопроходцы

Через неверие, незнание и тьму

 

Ведите Землю, как умелый лоцман

Чтоб все доплыли, и никто не утонул.

 

У каждого из вас свой путь неповторимый

И хватит спорить: «Этот истинный канал, а этот нет»

В сердцах своих зажгите свет, мои любимые,

 

И людям с радостью несите этот свет.

 

Все за руки возьмитесь мысленно

Сердца соедините над Землей

 

И совершите то, что вы замыслили

Подняться в Свет с Планетой голубой.

 

Я жду вас всех с надеждой и любовью

Когда в великой славе вы поднимитесь ко Мне

Я пламенем любви вас всех наполню

За то, что вы не потерялись в этом сне.

 

Вам слава всем - всем, всем без исключени

Вам почести Вселенная воздаст

За то, что смело ринулись вы в плоти облачение

Чтоб в Мирозданье что-то новое создать.

 

Люблю вас всех и жду в Великой вечности

Вас, Искорки, Создания мои любимые

 

В Любви и Славе будем плыть мы в бесконечности -

Частицы Сущего, от Целого неотделимые.

Jūs, Gaismas nesēji, lielie celmlauži!

Caur neticību, neziņu un tumsu

 

Vediet Zemi kā prasmīgs locis,

Lai visi aizpeldētu un neviens nenoslīktu.

 

Katram jums ir savs neatkārtojams ceļš.

Un pietiks strīdēties: „Šis ir īstens kanāls, bet šis nē.”

Savās sirdīs iededziet gaismu, mani mīļie,

 

Un cilvēkiem ar prieku nesiet šo gaismu.

 

Visi domās sadodieties rokās,

Sirdis savienojiet virs Zemes

 

Un veiciet to, ko jūs iecerējāt:

Pacelties Gaismā ar Planētu gaišzilo.

 

Es gaidu jūs visus ar cerību un mīlestību,

Kad lielā slavā jūs pacelsieties pie Manis.

Es ar mīlestības liesmu jūs visus piepildīšu,

Par to, ka jūs neapmaldījāties šajā sapnī.

 

Jums slava visiem – visiem, visiem bez izņēmuma

Jums pagodinājumus Visums atmaksās.

Par to, ka drosmīgi jūs metāties miesas ietērpā,

Lai Pasaules-ēkā kaut ko jaunu radītu.

 

Mīlu jūs visus un gaidu Lielajā mūžībā,

Jūs, dzirkstelītes, Radības manas mīļotās

 

Mīlestībā un Slavā mēs peldēsim bezgalībā –

Esības daļiņas, no Veselā neatdalāmas.

 

Šī Antoņīnas Volosenko dzeja precīzi pārraida konferences šodienas noskaņu. Mēs visi uz šejieni atbraucām, lai savienotu savas sirdis ar Debesu Tēvu vienotībā.

Mēs ar jums šodien neklausīsimies garlaicīgu referātu, mēs vienkārši visa sapulce pameditēsim. Mēs savienosimies ar dvēseli un garu. Un lai mūsu meditācija būtu vērsta uz to, lai smalkajā plānā izveidotos mūsu dvēseļu vienotības klasteris piektās dimensijas Apziņas Režģī.

Visā pasaulē norit mūsu dvēseļu savienošanās akti. Mēs savienojamies pasaules meditācijās, kad planētas visi gaišie spēki domā kā viens cilvēks un rada unisonā. Tie esam mēs, vienotības gaismā, un mūsu apzinātības spēks, mīlestības citam pret citu un pret mūsu Draugiem un Skolotājiem no smalkā plāna spēks kļūst stiprāks ar katru dienu.

Tā ir mūsu Debesu Tēva mīlestība, kura sāk izpausties mūsu sirdīs.

Mēs sevi sagatavosim meditācijai un ieiesim sevis iekšējā pasaulē… Apsēdīsimies ērtāk un nomierināsim saprātu… pauze.

Es piesaucu zālē Debesu Tēvu… Atnāc un piepildi mūs ar savu Slavu, savu Mīlestību un Debesu Gaismu…

Mēs piepildām savu sirdi ar pašu patiesāko un uzticamāko, pašu tīrāko mīlestību pret Debesu Tēvu un pret visiem mums. Mēs sūtām šo mīlestību uz augšu, Tēva kanālā.

 

Отче Наш, Кто Есть на Небесах!

Да святится Имя Твоё!

Я Есмь Воля Твоя,

Я Есмь Царствие Твоё,

Я Есмь вся Твоя Вселенная!

Хлеб, безопасность и любовь даёшь Ты мне.

Прекрасную Землю Света создаю с Тобой.

И да пребудет радость в сердце,

И да пребудет свет в разуме моем

От бытия Тебя во мне, а меня в Тебе.

Свет и гармония, жизнь в радости,

Изобилие и любовь – План Твой на Земле.

Да вернется ко мне то, что отдаю Тебе,

Да вернется к Тебе то, что отдаёшь Ты мне.

Да пребуду я вечно в Тебе,

А Ты – во мне.

И да пребудут в Нас

Отец, и Сын, и Святой Дух.

Аминь.

Mūsu Tēvs, debesīs!

Svētīts lai top Tavs Vārds!

Es Esmu Tava Griba.

Es Esmu Tava Valstība,

Es Esmu viss Tavs Visums!

Maizi, drošību un mīlestību Tu dod man.

Brīnišķīgu Gaismas Zemi radu ar Tevi.

Un lai prieks dzīvo sirdī,

Un lai gaisma dzīvo saprātā manā

No Tavas esības manī, un manas Tevī.

Gaisma un harmonija, dzīve priekā,

Pārpilnība un mīlestība – Tavs Plāns uz Zemes.

Lai atgriežas pie manis tas, ko atdodu Tev,

Lai atgriežas pie Tevis tas, ko atdod Tu man.

Lai es mūžīgi esmu Tevī,

Un Tu – manī.

Un lai nāk Mūsos

Tēvs un Dēls, un Svētais Gars.

Āmen.

Es piesaucu Māmuļu-Zemi… Sazemēsimies no sirds centra Māmuļas-Zemes sirdī, viņas centrālajā kristālā. Un nosūtīsim pa kanālu pašu karstāko dēla un meitas mīlestību.

Es esmu tava meita, es esmu tavs dēls, Māmuļiņ… Ļauj man savu sirdi apvienot ar tavu un piepildīt mūsu apvienoto sirdi ar manu bezgalīgo mīlestību pret tevi, ar manu lielisko radījumu un mūsu Tēva radījumu!

Es piesaucu izpaustākai klātbūtnei visus mūsu Skolotājus un Augstākos Es.

Es piesaucu izpaustākai klātbūtnei mūsu Gaismas Ģimenes.

Paskatieties, cik daudz mēs šeit esam!

Sajūtiet, kā mūs mīl visi, kuri ir klāt zālē un jūsu sirdī…

Lai būtu miers uz Zemes. Lai neaizmigtu pie pultīm visi karotāji. Lai viņi nosapņotu, ka visi kari ir atcelti reizi par visām reizēm. Un lai viņi dziļi izjustu, cik brīnišķīga ir pasaule bez ieročiem… Un mēs to tagad sajutīsim ar visu sirdi… Pasauli bez kara, bez ieročiem un bez cīņas… Radīsim viņu mūsu domās un sirdīs…

Lai būtu klusums uz Zemes. Lai visi cilvēki uz planētas izdzirdētu, cik brīnišķīgs ir sirds klusums, dabas klusums, un lai viņi iemācītos radīt šo klusumu ar savu maigumu savas sirds telpas iekšienē… lai viņiem negribētos to izbiedēt pat ar mazāko asu kustību vai vārdu.

Lai uz Zemes būtu tīrība. Lai visi cilvēki kļūtu godīgi. Sākumā viņi nedaudz sasprings, tāpēc ka viņi ir pieraduši pie neīstuma un reizēm pat nemana savas uzvedības divpusīgumu, pat neiedomājas, kā var savādāk… bet pēc tam atslābināsies uz visiem laikiem, tāpēc ka sajutīs, ka viņus vairs neviens nemāna, ka neviens nemēģina iedzīvoties uz viņu rēķina, neviens nemanipulē ar viņu apziņu, lai uztaisītu no tā biznesu. Sajutīsim un radīsim to savā sirdī…

Lai visi cilvēki būtu laimīgi! Klau, radīsim tagad absolūtās laimes vietu, kuru nosauksim Šeit un Tagad. Laime nav ap mums, tā ir iekšienē. Radīsim kopā planētas laimes katalizācijas punktu. Mēs pašlaik esam pilnīgi laimīgi, stāvoklī Šeit un Tagad, mēs spējam justies laimīgi. Nekas mūs nesatrauc, un citu stāvokli, IZŅEMOT ŠEIT UN TAGAD, mēs arī vairs neradām…

Domās atgriezīsimies atpakaļ ķermenī… Kā jūtas mans ķermenis?...

Kādas ir manas emocijas? vērojiet tās sevī… Manas jūtas ir brīnišķīgas?...

Kādas ir manas domas? Cik tās ir mierīgas un harmoniskas? Tās ir noskaņotas uz augstāko apziņu, vai ne tā?...

Atveriet savu sirdi, jo jūs taču tagad mīlat gan Zemi, gan Debesu Tēvu, gan visus, visus cilvēkus…

Bet sevi?...

Padomāsim, ko sevī pašā es vēl nepieņemu… var pat visu, kas ienāk prātā, pierakstīt… Daži sev pārmet figūru, attieksmi pret pretējo dzimumu, pret bērniem, kritiskas domas par profesijas vai garīgā ceļa brāli…

Pieņemiet sevi tādu, kāda vai kāds jūs esat. Noskūpstiet iekšējo kritiķi un sniedziet viņam savas sirds mīlestību. Jo jūsu sirds taču ir atvērta?

Es mīlu un pieņemu sevi tādu, kāda es esmu, jo es taču esmu dvēsele nevis ķermenis… Es vācu no sirds prom visas enerģijas, kuras liek man būt pretnostatījumā ar sevi, neapmierinātai ar sevi, baidīties būt nepietiekoši labai… Es atļauju sev būt tādai, kāda es esmu, nepakļaujot sevi neviena noteikumiem un paraugiem, neviena gaidām. Es mīlu sevi un piedodu sev to, kas man pagaidām vēl nepatīk sevī… Es pieņemu sevi pilnībā… Es atrodos absolūtā mierā ar sevi.

 

Я всё могу. Мне всё по силам.

Я радуюсь своей судьбе,

Благословляя всё, что мило,

Благословляя всё в себе!

 

Я всё смогу. Господь со мною,

И с Ним бесстрашна жизнь моя,

Огромной радостной волною

Мне открывает все моря.

 

И я люблю свой выбор смелый,

И бесконечность без конца,

Люблю чудесный свет наш белый

И песни Славного Отца!!!

Es visu varu. Man viss pa spēkam.

Es priecājos par savu likteni,

Svētot visu, kas mīļš,

Svētot visu sevī!

 

Es visu varu. Dievs Kungs ir mani,

Un ar Viņu ir droša mana dzīve,

Milzīgā priecīgā vilnī

Man atklājas visas jūras.

 

Un es mīlu savu izvēli drosmīgo,

Un bezgalību bez gala,

Mīlu mūsu burvīgo balto gaismu

Un Jaukā Tēva dziesmas!!!

Jūs stāvat pie spoguļa un aplūkojat sevi – savu ķermeni…

Es pieņemu un mīlu savu ķermeni ar visām krociņām un vainām…

Es pieņemu un mīlu savu seju ar visām grumbiņām un pūtītēm…

Tagad jūsu skatiens ietiecas savās acīs spogulī… Jūs uzmanīgi raugāties savās acīs, neatraujot skatienu. Vēl dziļāk, ar mīlestību un prieku…

Kādas brīnišķīgas acis! Cik daudz mīlestības plūst no viņām! Uz jums raugās jūsu dvēsele… Sajūtiet, kā jūsu dvēsele mīl jūs mazo, fizisko… Jūs atklājaties viņai kā mazs bērns māmiņai…

Cik labi jums ir kopā… Kā jūs mīlat savu dvēseli.

Un jūsu dvēsele – tas tad arī esat jūs īstenais, tas tad arī ir mēmais novērotājs jūsos, tas, kurš nekritizē, bet ir līdzcietīgs un pieņem sevi kopumā, izjūtot visas cilvēciskās jūtas un izejot visu zemes cilvēka pieredzi… vienmēr… katru mirkli.

Ieejiet dziļāk savā atspulgā, acīs, aiz acu varavīksnenītes, iekšā…

Aiz jūsu dvēseles stāv Radītājs, Debesu Tēvs, kurš radīja jūsu dvēseli, lai būtu klātesošs viņā uz planētas. Dvēsele – tā ir viņa klātbūtne blīvumā…

Debesu Tēvs! Es Esmu Tava Klātbūtne uz Zemes…

pauze

Paraugieties uz cilvēkiem, kuri sēž blakus. Tā arī ir Viņa Klātbūtne uz Zemes. Mūsu Klātbūtne.

Bet tagad ar iekšējo skatienu iztēlosimies jūsu mīļoto – dzīvesbiedru, dzīvesbiedri, partneri vai draudzeni. Tā arī ir Viņa Klātbūtne uz Zemes. Mūsu Klātbūtne…

Nebēdziet ar domām pie fakta, ka visi cilvēki ir Tēva Klātbūtne. Apstāsimies pie konkrētā tuvā cilvēka, kurš blakus jums iet pa dzīvi. Viņu mīlēt un pilnībā pieņemt ir visgrūtāk. Pēc sevis… Un visvieglāk… Tāpēc ka viņš vai viņa ir jūsu otrs es, jūsu atspulgs tam, kas jūsos nav izpausts atklāti. Viņš ir jūsu otra izpausme, jūsu Klātbūtne, Mūsu Klātbūtne…

Un, pat ja jūs esat kā radīti viens otram, ir daži neatbilstības procenti… apmācībai… Vajag, lai šie procenti netraucētu pārējiem 90%, lai darvas karote būtu kaut kur atsevišķi no medus mucas, kamēr darva pavisam neizšķīdīs jūsu mīlestībā pret savu otru es.

Mums liekas, ka pasaule ir bīstama un nepilnīga, lūk, arī esam iesēdinājuši mēs savas dvēseles zelta drošības būros. Cik briesmīgi ir reizēm izlaist viņas brīvībā! Jo jūs kļūsiet ievainojami, jutīsiet cilvēkus ar atklātu sirdi… dažreiz tas ir tik sāpīgi…

Bet mēs tagad izšķīdinām visus aizsprostus ap savu sirdi! Vācam prom aizsardzības, dragājam režģus, glāzes, būrus, kuros jūs iesēdinājāt savu maigo sirdi, savu dvēseli. Cik viņai ir smagi aiz šiem bastioniem! Vācam prom aizsardzību no sevis pašiem…

Lūk, tagad sirdis ir atvērtas, ceru, uz visiem laikiem… Jo tieši sirdis taču caur mīlestību citam pret citu savieno mūs vienotībā. Tagad, kad mēs izjutām visu dziļumu jūsu dvēseles un jūsu gara mīlestībai pret sevi mazo, izlaižam mīlestību pasaulē!

Mēs, skolotāji, kuri māca mīlēt visu pasauli, reizēm nepieņemam cits citu, kritizējam citas skolas, citus čenelingus, citas prakses, dažu reizi pat rodas viedokļi nevienu nelasīt un uzticēties tikai sev… Līdz kādai neuzticībai dzīvei gan var nonākt! Bailes rodas dažādos veidos, tajā skaitā arī no neuzticēšanās citiem skolotājiem vai mācībām… Bet sevi mēs turklāt par ko uzskatām? Par patiesību pēdējā instancē?

Tā ir garīgā lepnība, caur kuru iet visi skolotāji, kā tikko sāk mācīt. Labi, ja jums ir atvērts kanāls ar Augstāko Es, kurš tīra un ēvelē jūs, rādot un atkailinot jūsu čūlas, lai jūs tās izdziedinātu. Lai jūs justos tikai cilvēks, dievišķa būtība, kura, TĀPAT KĀ VISAS PĀRĒJĀS, atnāca uz planētu, lai priecātos un ciestu, lai veiktu cilvēka pieredzes atklājumus.

Neaizmirsīsim, ka visi skolotāji – tie vienkārši ir citi cilvēki, tādi paši kā jūs, kuri soļo pa planētu savos dievišķajos gara traukos.

Mēs nepieņemam bēdas un netaisnības, kuras notiek uz Zemes, mēs tajās vainojam citus cilvēkus. Citi cilvēki – tie mēs arī esam. Mūsu Klātbūtne.

Mēs pirms piezemēšanās uz planētas vienojāmies atbalstīt, piebikstīt cits citam un mīlēt ar visu sirdi, visu dvēseli. Ar mīlestību un solidaritāti mēs šeit palīdzam cits citam augt. Mēs papildinām cits citu ar gaismu, zināšanām un mācībām.

Pašlaik jūsu sirds ir piepildīta ar mīlestību. Sajūtiet, kā jūsu sirds atdod… kā arvien vairāk jūsu sirds atveras, kādi lieli jūs kļūstat!

Sajūtiet, kā jūsu dvēsele ir atvērusies cieņā pret cita misiju!...

Mēs visi, gluži kā zāle, stiepjam savus asniņus uz debesīm. Pienenes dzīvo kaimiņos ar vizbulītēm, asinszāle apkampjas ar mētru, gundega piemetusies blakus rasas krēsliņam un apsedzas no augšas ar diždadzi, blakus aug bērzlape… Un visi tiecas uz sauli un palīdz cits citam izdzīvot un kļūt par vienotību, simbiozi. Mēs esam pateicīgi visiem rakstniekiem un skolotājiem, kuri mums palīdzēja izaugt un kļūt cilvēkam apzinošajam. Mēs esam pateicīgi visiem, kuri aiznesa līdz mums savas mācības un zināšanas, jo mēs taču uz tām izaugām. Un tagad mums atliek tikai palīdzēt citiem izaugt un kļūt par gaismu. Lai arī viņus aplaista zināšanu rasa, visu gaismas struktūru atjaunošanas negaisi un galaktisko enerģiju fotonu lieti, kuri audzē dvēseļu ražu uz planētas…

Ko mēs teiksim Debesu Tēvam, kad nostāsimies Viņa Gaismas priekšā? Atskatoties uz Zemi, vai mēs nožēlosim, ko varējām izdarīt un neizdarījām ar savu mīlestību un atvērtu sirdi – mums traucēja neticība sev, savas mīlestības spēkam, savai gaismai… Vai mēs īgņosimies, ka līdz galam neatdevām savu sirds gaismu un spēku planētai?

Un, stāvot Viņa Troņa priekšā, skatoties Viņam acīs, vai jūs varat teikt, ka jūsmojāt par cita veiksmēm? Mācījāties cits no cita pieņemt visus? Ko mēs atcerēsimies – mūsu pretdarbību un kritiku vai mūsu savienošanos? Neuzticēšanos vai samierināšanos? Kā mēs priecājāmies par konkurenta neveiksmēm, vai palīdzējām izkļūt no neveiksmju joslas, padodot otram roku?

Bet varbūt atcerēsimies, kā mēs mācījāmies mīlēt un kļuvām laimīgi uz Zemes?

Vai jūs varat godīgi paziņot: Tēvs, es izdarīju, ko varēju…

Un tagad, kamēr mēs vēl arvien ejam, padarīsim par dzīves lozungu „Daru, ko varu, kam esmu piemērota un priekš kam esmu atnākusi”.

Es varu, protams, visu, bet šodien es konkrēti varu šo, un es daru to.

Un tagad lai jūsu dvēselē dzimtu jauna sajūta – otra, viņa domu un pārliecību, viņa attīstības ceļa, viņa paņēmiena domāt un izteikt savu patiesību, veida dzīvot uz Zemes un radīt, viņa veida iet pie Dieva – godāšana.

Godāšana – tā ir beznosacījuma cieņa pret cita dzīvi un izvēli. Tas ir piektās dimensijas apziņas līmenis. Tas ir tas, ar ko mēs savienojamies ar pārējo pasauli – ar mūsu kaimiņiem, draugiem, kolēģiem vienotības apziņas režģī.

Saliksim rokas namaste veidā, tagad izstiepsim viņas, kreisā apakšā, labā virsū, pastiepsim rokas cits citam un savienosimies, pēdējie rindā brīvo roku uzliks uz sirds.

…Mēs vēlreiz savienojamies ar savu garīgo ģimeni. Savienojamies ar Ercenģeļiem, viņi visi ir šeit.

Savienojamies ar Debesu Tēvu, Viņš ir klātesošs vienmēr sirdī. Plaši atvērsim mūsu sirdis.

Lūk, kas ir savienošanās mīlestībā un laimē, kuras saliņu mēs visi šeit radījām. Vai mēs varam to izplatīt uz citām pilsētām un ciematiem?

Vai mēs varam kļūt šīs sajūtas izplatītāji visu citu vidū?

Lai būtu vienotība uz planētas un mūsu dvēselēs uz visiem laikiem!

Mēs radījām dvēseļu klasteri, balstoties uz mīlestību un godāšanu. Tas ir mūsu dvēseļu beznosacījuma savienošanās katalizators Tēva Troņa priekšā.

 

Давайте встанем вместе,

Чтобы открыть для мира Новую Эру,

Чтобы устранить все конфликты и разногласия.

Это момент для каждого из нас

Наконец-то соединиться рука об руку и исцелить этот мир.

 

Итак, каждый должен соединиться рука об руку с каждым,

Чтобы изменить этот мир От тьмы к Свету,

От страдания к счастью, от невежества к Единому Знанию.

Мы можем изменить этот мир

Самым легким способом и без напряжения...

Став счастливым, радостным, как невинный ребенок...

Пусть каждый соединится рука об руку с каждым,

Прикроет глаза, расслабится,

Опустит свой ум в центр своего тела,

Заглянет в себя,

И, как тот Единый, знаемый издревле,

Превратим этот мир из территории тьмы в Территорию Света,

Перейдем из старой эры в Новую Эру.

Мир станет «Небесами на Земле”

Давайте вместе изменим мир!

Nostāsimies kopā,

Lai atklātu pasaulei Jauno Ēru,

Lai novērstu visus konfliktus un domstarpības.

Tas ir moments katram mums

Beidzot savienoties roku rokā un izdziedināt šo pasauli.

 

Tātad katram ir jāsavienojas roku rokā ar katru,

Lai izmainītu šo pasauli No tumsas uz gaismu,

No ciešanām uz laimi, no neziņas uz Vienoto Zināšanu.

Mēs varam izmainīt šo pasauli

Pašā vieglākajā veidā un bez spriedzes…

Kļūstot laimīgam, priecīgam, kā nevainīgam bērnam…

Lai katrs savienojas roku rokā ar katru,

Piever acis, atslābinās,

Nolaiž savu prātu sava ķermeņa centrā,

Ieskatās sevī,

Un, kā tas Vienotais, zināmais no senatnes,

Pārvērtīsim šo pasauli no tumsas teritorijas Gaismas Teritorijā,

Pāriesim no vecās ēras Jaunajā Ērā.

Mēs kļūsim „Debesis uz Zemes”

Kopā izmainīsim pasauli!

 

Pievienots 17.03.2011

http://www.sanatkumara.ru/stati/doklad

Tulkoja Jānis Oppe