Mihaēls par mūsu vienlīdzību

2011.04.16.

Dārgais Mihaēl, pastāsti, lūdzu, par jūsu pasauļu projekciju uz mūsējo. Kādā nozīmē mēs esam jūsu atspulgs? Kādas problēmas jūsu pasaulē ir mūsu problēmu atspulgs? Pastāsti par birokrātiju, par “grāmatvežu pasauli”?

Dīvaini tev ir priekšstati par mūsu pasauli. Jā, mēs esam daļējs jūsu atspulgs, un mums nav atrisinātas visas lietvedības lietas, kā teiktu jūs. Tajā skaitā, mēs nespējām pabeigt ar trešās dimensijas planētām visas mūsu problēmas, kuras saistītas ar to, ka trūkst gribas brīvības, kuru mēs pie jums pasludinājām. Vēl arvien daudz pārkāpumu brīvās gribas sakarā notiek uz Zemes. Tajā skaitā savstarpējās attiecības starp cilvēkiem nesagādā mums nekādu prieku. Jūsu attiecības citam ar citu galvenokārt balstās uz ienaidu un konkurenci, nevis uz savstarpēju palīdzību, kā gribētos. Pat iemīlējušos savstarpējās attiecības balstās uz nepietiekamu saprašanos, no šejienes ir tik daudz pārpratumu, atgriešanu, šķiršanos un citas muļķības. Bet liktos taču, ka cilvēkiem, kuri mīl viens otru, maksimāli izsaka savu mīlestību, ir jājūtas ar mīļoto ļoti komfortabli. Bet vienmēr viņu prāts satur pretrunas un pārpratumus. Cik grūti mums ir ieaudzināt mīlestību jūsu pasaulē!

Saki, lūdzu, bet cik lielā mērā jūsu pasaulē iemiesojas mūsu Lucifera lozungs par brālību un vienlīdzību?

Brālība un vienlīdzība – tas ir lielisks lozungs. Bet mēs diemžēl nevaram jums dot ar mums līdzvērtīgu pašnoteikšanos kaut vai tā iemesla dēļ, kā jūs esat attīstīti un cik saprātīgi. Vai tad jūs paši neredzat, cik jūsu saprāts vēl ir ierobežots un pieputējis, tēlaini runājot? Jā, mēs nolēmām attīstīt jūsu saprātu grūtos pašnoteikšanās apstākļos, piešķirot jums visiem vienādus noteikumus, piešķirot jums tiesības izvēlēties vienlīdzību un brālību planētas apstākļos. Un ko mēs redzam? Jūs vienalga esat sadalījušies pēc spēka, bagātības, labklājības. Vai tad mēs aizliedzām jums jūsu vienlīdzību? Un kur tā ir? Vai tad jūsu likumos ir teikts, ka jums pēc definīcijas ir jābūt pretnostatītās nometnēs? Mēs vērojam jūsu normu un uzstādījumu, jūsu pašu reglamenta attīstību un pagaidām nemanām vienlīdzību un brālību, kura ir pasludināta kā jūsu pasaules virsuzdevums.

Mēs jūsu pasauli sākām ar tādiem uzstādījumiem un uzdevumiem. Bet nespējām noturēt jūsu uzdevumus pēc definīcijas, tāpēc ka jūs paši esat ļoti dažādi, atnākuši no pasaulēm, kur visi vienmēr ir dažādi – no Radītāja, kur jūs zināt savu izcelsmi, un vienlīdzīgus jūs padara tikai jūsu attīstītība – cik attīstīta ir jūsu apziņa un pašizziņa. Nav vienlīdzības mūsu pasaulē, bet nav arī jūsējā. Iespējams, jūs spēsiet uzbūvēt jūsu jauno lielisko pasauli atbilstoši savam sapnim, bet pagaidām jums ar to arī nav sanācis.

Vienlīdzība un brālība, pēc manām domām, ir utopija. Tāpēc ka pasaule ir nevienlīdzības pilna. Ne tikai jūsu pasaulē eksistē nevienlīdzība, bet arī mūsējā. Katrai pasaulei mums eksistē savs noteikumu un iekšējo reglamentējošo likumu komplekts. Pie mums ir noteikts, ka atkarībā no tā, kādā pasaulē tu atrodies, tādā arī tev ir jāasimilējas. Jūsu pasaulē ir ļoti daudz tādu uzstādījumu, kuri mūsu pasaulē nedarbojas, jo sen ir sevi izdzīvojuši. To var salīdzināt ar dzīvnieku pasauli un cilvēku pasauli. Jūs arī no viņiem ļoti atšķiraties pēc saprāta un attīstītības. Nevar dzīvnieks dzīvot pēc cilvēka likumiem un otrādi.

Jūs taču astrālajā pasaulē tikpat stipri atšķirsieties no fiziskā cilvēka, kā jūs tagad atšķiraties no dzīvniekiem. Un nav jūsu uzdevums nostāties uz viena likuma dēļa ar viņiem, kļūt vienlīdzīgiem ar dzīvniekiem.

Bet pie jums arī savā starpā nav vienlīdzības. Mēs piešķīrām jums spēļu laukumu, lai jūs varētu izteikt jūsos ielikto vienlīdzības un brālības imprintu. Kur šī izteiksme ir darbībā? Viena vienīga cīņa un neizpratne.

Arī attiecībā pret citām vienlīdzības izpausmēm – starp dzimumiem, starp paaudzēm, starp tautām un valstīm – kur viņa ir, jūsu proklamētā vienādā mīlestība pret visiem? Nē, pagaidām jūs neesat sasnieguši to, par ko cīnījāties, jūs ne par mata tiesu neesat tuvojušies brīvības un vienlīdzības pasaulēm. Pasaule ir paverdzināta un stāv uz globāla pretnostatījuma robežas.

Par mūsu pasaulēm teikšu, ka vismaz karu mums gandrīz nav. Ceturtajā dimensijā vēl plosās kari un uzbrukumi, pirātisms un plaukst verdzība. Taču mūsu gaišajās pasaulēs viss ir laimīgi. Nevienlīdzība ir iestrādāta likumā un visus (gandrīz) apmierina. Jebkurai būtnei ir iespēja pāriet uz jebkuru līmeni, bet ar lielu darbu. Darbs arī tiek atalgots. Darbs savas personības, savu iekšējo likumu, savu sasniegumu tapšanā. Un kā viņus vienādot ar dīkdieņiem?

Vienlīdzības nav un nav paredzama pašreizējā momentā. Un pat Tēvā mēs stāvēsim visi savās vietās, kam katrs ir cienīgs, cik katrs ir attīstījies un ko sasniedzis ar savu centību un cītību. Tā kā, lūk, viņa, “grāmatvedība”, par kuru tu runā – viss tiek ņemts vērā un svērts, viss mērs darbam ar sevi un stāšanās uz augstākā saprāta līmeņa.

Paralēle jūsu pasaulē ir tāda: cik strādāji ar savu saprātu, kā pacēlies, uz kādu saprāta slāni, tā arī mirdzi, tā arī iesi tālāk. Bet tas, kurš vēl guļ, jūsu nepamodināts, tā arī turpinās attīstīties tālāk tādā pašā pasaulē, kamēr arī viņam nepienāks laiks pamosties un kļūt saprātīgākam. Vai tas nav taisnīgi? Tā, lūk!

Pateicos tev, Mihaēl!

 

Pievienots 25.04.2011

http://sanatkumara.ru/stati/michail-o-nashem-ravenstve

Tulkoja Jānis Oppe