Doņecka – rožu pilsēta

11.06.25

Doņecka ir brīnišķīga pilsēta-puķu dārzs (tik daudz rožu es nekad savā dzīvē nebiju redzējusi), svētīta parku un smaržojošu liepu pilsēta. Mūsu aktivizācija šajā burvīgajā pilsētā bija iecerēta jau pirms gada, kad Ļuba no Šahti pilsētas, viena no semināra klausītājām, pieņēma vēstījumu, ka man 2011. g. 21. jūnijā jābūt Doņeckā. Tā arī nolēmām, un, lai nebūtu jābrauc aiz trejdeviņām zemēm uz vienu dienu, mani draugi no Doņeckas uzaicināja mani noturēt trešo semināru, kurš tad vēl pat nebija projektā. Lielisks stimuls savai attīstībai!

 

Un, lūk, es esmu Doņeckā, ar semināru un aktivizāciju. Seminārs, mana pirmizrāde, beidzās sekmīgi, visi palika apmierināti, un aktivizācijai 21. jūnijā bija jāsākas 4 no rīta, lai visi kopā sagaidītu Saules lēktu un veiktu praksi ar savienošanos ar mūsu vecākajiem aspektiem – Saules sistēmu, Plejādēm, Sīriusu un Galaktiku. Tāda ceremonija rītausmā mums jau bija Urālu kalnos. Daži dalībnieki uz aktivizāciju speciāli atbrauca no citām pilsētām.

Tieši 3:30 Doņeckā pēkšņi sacēlās šausmīgs negaiss, lielus gāzās kā no spaiņiem. Pēc manis un Natālijas no Kijevas atbrauca Doņeckas iedzīvotāja Olga ar mašīnu, un mēs trijatā tomēr iebraucām botāniskajā dārzā, kur bija iecerēta aktivizācija, lai paskatītos, vai mūs tur kāds negaida. Un patiešām, viena mašīna stāvēja. Es izkāpu no mašīnas un aizsūtīju viņus mājās. Lietus jau bija pierimis, es stāvēju zem lietussarga un jutu, ka šeit ir tik labi, maigi, silti... Bērna aspekta sirds manī gaidīja brīnumu. Uzticēšanās vešanai nevar piemānīties! Mākoņi acu priekšā kļuva arvien retāki, šķita, paies vēl dažas minūtes – debesis atpletīsies, un es ieraudzīšu Saules lēktu. Neviena aktivizācija līdz šim nebija atcelta, un labi sapratu, ka to gatavojam ne tikai mēs iepriekš, visi apstākļi nemēdz būt nejauši, un vienkārši ir jāizjūt moments...

Pienāca rītausmas laiks, 4:15 no rīta. Lietus gandrīz bija pārstājis, putni iedziedājās, mēness pazibēja mākoņos, bet sauli neredz... Draudzenes arī izkāpa no mašīnas un pievienojās man. Mēs stāvējām uz slapja asfalta pie botāniskā dārza ieejas un baudījām ozonu, kurš nāca no dārza kokiem, un neparastu dabas skaituma sajūtu. Pēkšņi, skaļi ņaudot, no dārza izlīda izmircis kaķis un pienāca pie mums. Viņam ļoti gribējās paberzēties gar mūsu biksēm, taču viņš delikāti atturējās. Galu galā viņš apsēdās mūsu tuvumā un sāka izlaizīt kažociņu.

Es atcerējos gadījumu Viņņicā ar baltu suni, pastāstīju draudzenēm un sapratu: “Zīme atnāca, var strādāt.” Mēs nostājāmies apkārt kaķim, iezemējāmies, savienojāmies uz mūsu “zīmes”, nosūtījām stariņus augšup un sākām gaidīt. Mūsu kanāls uz augšu bija neliels, bet augsts, kā bulta. Un kanālā es pēkšņi skaidri ieraudzīju Gaismas Pilsētu virs dārza, PAVISAM TUVU, man likās, 100 metru robežās... Bija redzamas dažādas formas mājas, daudz gaismas pilsētā... Sāka nākt lielas enerģijas pa mūsu portālu, un vispār rītausmu vienmēr pavada liela enerģiju plūsma. Mēs pastāvējām, lai Gaismas Pilsētas enerģijas pārvadītu uz Zemi un Zemē. Kad plūsma beidzās, mēs atgriezāmies mājās. Krūtīs maigi dziedāja eņģelis, klusi un silti sildot mani. “Tā tev ir dāvana no mums” – it kā jauna gaiša dzīve būtu radusies sirds centrā.

Mēs sapulcējāmies uz aktivizāciju tajā pašā dienā, bet 11:30, citā vietā, pazīstamā mums pēc iepriekšējās aktivizācijas, parkā dīķa krastā. Mēs visas iecerētās ceremonijas nedaudz saīsinātā veidā veicām ļoti mierīgās, tīrās un harmoniskās enerģijās. Ceremonijas pašas pārtecēja no vienas otrā. Pie mums uz aktivizāciju atnāca burvīga viešņa, Marina, “tīri nejauši” gadījusies Doņeckā, kura lieliski dzied un nodarbojas ar balsu dziedināšanu. Viņas balss skanēja kā flauta, atgādinot mums par brīnišķīgajiem laikiem, kad nebija vārdu, un visi sazinājās ar skaņām. Viņa dziedāja savas galaktiskās ģimenes kanālā un ļoti izdaiļoja visas mūsu ceremonijas. Esmu pateicīga viņai par atnākšanu, esmu pateicīga Valdniekiem, ka atveda viņu pie mums. Viņa ar savu tīro neparasto balsi ienesa harmoniju un svētlaimi mūsu ceremonijās.

Aktivizācijā, kura noritēja ļoti “kameriski”, ģimeniski, mēs kopējā meditācijā atvērām Portālu pie Tēva, bet pēc tam nolasījām dzeju, nedaudz padziedājām. Enerģijas atnāca ļoti maigas, sievišķīgas – ar poēziju, skaistumu un harmoniju.

Tiem, kas interesējas par tādu aktivizāciju veikšanas metodi, es varu sniegt piemēru – mūsu nenotikušo plānu. Iespējams, kādam tas palīdzēs noorganizēt tamlīdzīgas tikšanās savās pilsētās.

 

Aktivizācija Doņeckā

 

1. Ceremonija: pateikšanās Saulei, savienošanās ar vecākajiem aspektiem – Saules sistēmu, Plejādēm, Sīriusu un Galaktiku (rītausma 4:15).

2. Enerģētiska prakse ar kokiem.

3. Ugunīgā ceremonija.

4. Gaisa ceremonija.

5. Brokastis – kopīgs galds, pilnīgi klusējot (no 8 līdz 9).

6. Pārtraukums.

7. Ceremonija: savienošanās ar Zemi.

8. Ceremonija: pateikšanās Zemei.

9. Ūdens ceremonija.

10. Pārtraukums.

11. Iepazīšanās ceremonija.

12. Eņģeļu izgājiens.

13. Skumju ceremonija.

14. Prieka ceremonija.

15. Pusdienas (13:45-14:30).

16. Aktivizācija.

17. Meditācija ar Ercenģeļiem.

 

Aicinājums uz Ugunīgo Ceremoniju

 

Tā kā ugunskurus pilsētā dedzināt nedrīkst, mēs Ugunīgo Ceremoniju sarīkojām ar aromātiskajām nūjiņām un svecēm.

Mūsu Tēvs-Radītāj, Sanat Kumara! Mūsu Ugunīgais Valdniek!

Piesaucam tavas uguns enerģijas atnākt uz mūsu apli! (pauze)

Mēs lūdzam ar tavu uguni attīrīt mūsu šūniņas un mūsu atomus no negatīvām jūtām, no parazitējošām domām, no novecojušiem uzstādījumiem un uzspiestām programmām!

Mēs piešķiram savus ķermeņus taviem Ugunīgajiem Eņģeļiem un lūdzam transmutēt tās enerģijas, kuras mums vairs nekalpo (pauze).

Bet tagad, lūdzu, dārgais Sanat Kumara, piepildi mūsu atbrīvojušās vietas šūnu iekšienē, starpšūnu telpā un starpatomu telpā ar savu dievišķo mīlestību. Palīdzi tavu mīlestību sajust mūsu atvērtajām sirdīm! Palīdzi sirds dziļumā sajust to dievišķo dzirksti, kuru mēs saucam par Debesu Tēva daļiņu! (pauze)

Mēs pateicamies tev par tavu atnākšanu, dārgais Sanat Kumara!

Tagad nolaižam debesu uguni uz Zemi un nododam uguns elementāļiem šo debesu gaismu.

Mēs piesaucam arī Saules uguni piedalīties Pateikšanās Ugunij Ceremonijā.

Dārgā Saules Uguns! Dārgā Zemes Uguns! Mēs pateicamies jums par jūsu kalpošanu! Mēs aicinām jūs kalpot, bet ne iznīcināt, atrasties cilvēka pakļautībā, nevis nogalināt viņu ar savu plosīšanos. Mēs pateicamies ugunij, kura vāra mums barību, apsilda mūsu mājokļus, kausē metālu, darbina mašīnas, apdedzina keramiku, tīra telpu!

Mēs pateicamies Uguns Valdniekiem! Mēs pateicamies visiem Uguns gariem! Mēs pateicamies Debesu Ugunij! Mēs harmonizējam Uguns enerģijas pašā labvēlīgākajā attiecībā ar citām stihijām katram cilvēkam individuāli. Mūs lūdzam mūsu Augstākajiem Es un mūsu Palīgiem harmonizēt visas stihijas mūsu ķermenī un uz planētas.

 

Saules piesaukšana

 

Mūsu dārgā Saule! Tu esi mūsu mīlestības, gaismas un pārpilnības ideāls! Mēs esam tev pateicīgi par tavu ikdienas un uzticīgo kalpošanu visam dzīvajam! Tu atdod savas gaismas un siltuma enerģijas jebkurai dzīvai būtnei uz planētas, neatkarīgi no viņas ieguldījuma planētas kopīgajā dzīvē, no viņas apziņas un mīlestības līmeņa. Visa Dzīvība klanās tev ar pateicību un mīlestību, ar cieņu un prieku!

Tavs smaids mums mūžīgi atgādinās par dzīvēm, pavadītām uz Zemes. Tava mīlestība vienmēr būs ar mums. Mēs mīlam tevi un esam pateicīgi tev.

Tavi bērni.

***

Pēc aktivizācijas es pajautāju savam Augstākajam Es: “Ko mēs izdarījām šorīt no rīta rītausmā?”

Ievedāt Gaismas Pilsētas enerģijas, kuras eksistē virs Doņeckas, šajā pilsētas daļā. Viss ir labi. “Dzeltenums samaisījās ar olu.” Tas ir sākums.

Un tūlīt pat es atcerējos fragmentu no Amoras Guaņ-Iņ grāmatas “Dievišķās plūsmas Plejāžu prakses[1]”. Grāmata izrādījās Natālijai, un viņa uzreiz atvēra man šo epizodi. Tajā Amora stāsta, kā viņa enerģijas un Gaismas Pilsētas kanālu ieveda Šasta kalnā Kalifornijā (27. lpp.).

“Gaismas Pilsēta laidās lejā uz Zemi. Tā tika uzstādīta tajā martā, kad kalna sniega sega sasniedza maksimālo dziļumu tajā gadsimtā. Tajā naktī es sajutu vēlēšanos uzbraukt pēc iespējas augstāk kopā ar savu draugu. 1,5 kilometru augstumā mēs abi sajutām neticamu Gaismas un enerģiju pieplūdumu un sapratām, ka esam izgājuši caur kaut ko portālam līdzīgu. (...)

Jēzus teica, ka ir pasaucis mani uz kalnu, lai es palīdzētu uzstādīt Gaismas Pilsētu Zemes līmenī. Rezultātā Šasta kalna un piepilsētas teritoriju fiziskā pilsēta kļūs par dzīvu Gaismas Pilsētu, taču tas aizņems daudzus gadus.

Tā nakts Šasta kalnā kļuva par pašu neaizmirstamāko manā dzīvē.”

***

Arī šeit Doņeckā, arī caur nepārtrauktu ūdens straumi, caur negaisu un lietusgāzi, caur kristāliskām enerģijām tika ievestas programmas Gaismas Pilsētas nolaišanai zemāk mūsu dimensijā.

Es sāku aplūkot Gaismas Pilsētas virs pazīstamām pilsētām un to nolaišanos uz planētu. Gaismas Pilsētas ir pavisam nelielas, nav metropoles, un tas ir lieliski. Salīdzināju arī pilsētu augstumu. Virs Doņeckas pilsēta ir ļoti zemu, “rokas stiepiena attālumā”, virs Jekaterinburgas Gaismas Pilsēta pagaidām vēl ir daudz augstāk. Taču arī Gaismas viņā ir daudz vairāk. Droši vien ir Pilsētas ar starpvibrācijām, astrofiziski vai, iespējams, sākuma punkti, kur Gaisma enkurojas uz planētas virsmas. Virs Maskavas ir trīs Pilsētas, virs S-Pēterburgas viena, virs Kazaņas viena, virs Kijevas neieraudzīju nevienu (tas nenozīmē, ka to nav), Gaisma virs Kijevas ir, bet Pilsētu neieraudzīju.

Tās izskatās kā gaisā peldošas salas, ar dažāda augstuma mājām. Iedzīvotāju tajās ir ļoti maz. Pilsētas ir tukšas.

“Mēs palikām, lai pieņemtu jūs un kļūtu par jūsu skolotājiem šeit,” – man teica priecīga sieviete, kuru es tur satiku. “Mēs uzgājām augstāk, bet pēc tam atgriezāmies, lai pieņemtu jūs un palīdzētu tiem, kuri nāks uz šejieni. Mēs gaidām jūs un naktīs strādājam ar tiem, kuri uz šejieni nāk astrālajā ķermenī. Tādu pagaidām ir nedaudz, bet ir. Viena otra no jūsu garīgajām grupām ir augšupcēlusies un jau iekārtojusies šeit. (Es domāju, ka caur nāvi. N. K.).

Šeit ir gatavas slimnīcas palātas, lai pirmajā laikā paārstētu un atjaunotu vienu otru no jums, izārstētu no vecuma un piešķirtu ķermenim jaunu jauneklīgu izteiksmi.

Mēs augstu vērtējam un mīlam visus, kuri pie mums atnāks, un saprotam, ar ko viņiem ir nācies sadurties uz trešās dimensijas Zemes. Mēs gaidām ar nepacietību!”

Kad sāksies pirmās augšupcelšanās? Šis jautājums satrauc visus, bet neviens nekad uz to neatbild. Tāpēc es nolēmu vismaz kaut kā “izskatīt”. 12. gads un tuvākie vēl ir tumši. Gaisma parādījās pēc 16. gada. Bet mēs zinām, ka nekā “nostiprināta” nav, un viss mainās. Man nepietika laika, lai nopublicētu “Ivanovas pareģojumu-2” (seminārs gāja pēc semināra), bet gribu teikt, ka pusgadu pēc pirmā darba Ivanovā visi termiņi ir nomainījušies. Laika nulles punkts ir aizgājis uz 18. gadu, citi jautājumi arī ir ieguvuši jaunas atbildes. Viss ir kļuvis maigāks, jautājums par naudu ir ieguvis jaunu atbildi: nauda tuvākajā laikā neizzudīs. Viss saglabāsies, vismaz tuvākajā laikā.

Domāju, ka šobrīd jau arī tie rezultāti ir novecojuši, tik ātri viss mainās. Mēs izvēlējāmies mīksta, nevis ātra paātrinājuma realitāti, kura būtu pārāk sāpīga. Viss nogludinās, un 12. gads neietilpst realitātes izmainīšanās pirmajos termiņos. Iespējams, kaut kas pozitīvs notiks ar mūsu apzinātību, un cilvēki sāks mosties Galaktisko Staru un gaismas kodu atvēršanas iedarbībā. Starp citu, mēs drīz paši par visu pārliecināsimies, kad tiktāl nodzīvosim.

 

Pievienots 30.06.2011

http://www.sanatkumara.ru/stati/donetsk-gorod-roz

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. “Плеядеанские практики Божественного Потока” http://www.koob.ru/guan_ing/affinity (Tulk. piezīme)