Savienošanās ar Augstāko Es bāzes principi

11.10.07.

“Es izlasīju, ka augšupcelšanai ir jāsavienojas (es gribu savienoties) ar Augstāko Es. Kas priekš tā ir vajadzīgs?”

Šis tipiskais jautājums paliek atklāts daudziem lasītājiem, pat tiem, kuri jau ir atnākuši uz augšupcelšanās grupām. Kā uz šodienu es varu atbildēt uz šo jautājumu?

Vispirms vajadzīgas zināšanas un jautājuma izpratne. Šī vienkāršā izpratne – kas ir Augstākais Es, kādēļ man ar viņu savienoties, kas notiek pēc tam (kā sekas tam) un vai man vispār ar to jānodarbojas.

Augstākais Es – tā ir mana augstākā apziņa, kura eksistē dažādos vibrāciju plānos, tas ir, tie ir manas apziņas slāņi piektajā un pārējās dimensijās vai matērijās blīvumos. Augstākajam Es ir dažāda forma, piemēram, piektajā dimensijā tā vēl joprojām ir cilvēka astrālā forma. Tādu formu paraugs ir mūsu Augšupcelto Valdnieku portreti, kurus uzzīmējuši “redzoši” mākslinieki. Tātad piektajā dimensijā mēs domājam būt tādi paši (tā ir mūsu pārliecību sistēma). Un mēs tādi būsim, kaut vai mūsu jaunās dzīves pašā sākumā, kamēr neiemācīsimies pārvaldīt mūsu formu pēc vēlmes.

Taču vispār mūsu galvenais uzdevums ir iziet uz septīto līmeni – dvēseles līmeni, lai iemantotu Budhi ugunīgo ķermeni un atbilstošas vibrācijas. Lūk, tad gan čenelings, gan vibrācijas būs vajadzīgajā kvalitātē.

Un tālāk jūsu ceļš atklājas līdz pašam Radītājam. Bet pēc tam jūs vienalga atgriezīsieties pie sevis. Tu esi manī, bet es – Tevī.

Tātad, pirmais bāzes princips – zināšanas.

Otrais un galvenais princips – tīrība. Ķermeņu tīrīgums un domu kristālskaidrums. Ķermeņu un čakru mirdzums. Čakru kanāla sakariem ar Augstāko Es tīrība un atvērtība. Visu ķermeņa šūniņu piepildījums ar gaismu un mīlestību.

Nu kurš gan to nezina? – jūs teiksiet. Bet paskatieties, vai jūs mirdzat? Un vai čakras jums ir tīras? Vai viņās nav bloki un spundes? Vai pa enerģētiskajiem kanāliem un čakru stabu nāk plūsmas no Zemes un Debesu Tēva? Aura mirdz jeb ir apgrauzta no visām pusēm? Auras iekšienē vai čakru iekšienē kāds dzīvo, jeb visus jau esat padzinuši?

Ja jūsu čakras mirdz tīrībā, ja jūsu sirds ir atvērta, tad Augstākais Es pats ienāk jūsos, jo viņš ir sācis jūs redzēt – just jūsu gaismspēju. Pēc šīs jūsu astrālās gaismas viņš atrod jūs un savienojas ar jums. Samērā ar jūsu gatavību viss notiek vajadzīgajos termiņos – jūs sākat pieņemt informāciju, apspriesties, just vešanu un intuitīvi to saprast.

Saprotiet, ka tās ir manas “izciestās” zināšanas, un mani vārdi par iekšējiem netīrumiem – tā ir aina, kādi jūs atnākat uz ceremoniju “Augšupcelšanās Krēsls”.

Apsēžas tāds cilvēks un lūdz savienojumu ar Augstāko Es. Mēs skatāmies uz viņu – aura nav redzama, čakras mazītiņas, pat nenoteiksi, vai nobloķētas, vai vienkārši pagaidām nedarbojas. Kājās, aiz muguras, pat sirdī vai pat sahasrārā – kopmītne. Gribas Augstākajam Es tādā ķermenī?

“Es lasu, es zinu, bet nepraktizēju” – tipiskā atbilde. Tas ir tikpat, kā lasīt par mūziku, bet nekad to nedzirdēt, lasīt par ēdienu, bet nekad nepamēģināt, tā, piekrītiet, ir liela starpība.

Daži teiks – nu cik var tīrīties! Viss par tīrīšanos un par tīrīšanos! Šo jautājumu var pārfrāzēt: nu cik var tīrīt zobus un mazgāties, jau esam noziepējušies tīri un zobi ir tīri! Uz manu analoģisku jautājumu Venēra man reiz atbildēja: vienmēr un pastāvīgi, jo tu taču mazgājies katru dienu? Mēs tīrāmies vienmēr.

Nesen pa televizoru redzēju raidījumu par putekļiem, ka tie tonnām nāk uz planētu no putekļu mākoņiem, no asteroīdiem un komētām, no kosmiskajām plūsmām. Vienmēr un pastāvīgi, katru sekundi uz zemi krīt tonnām putekļu. Nepienāks laiks, kad mēs netīrīsim mūsu virsmas. Un nepienāks laiks, kad mēs pārstāsim attīrīt mūsu iekšpusi.

Garāmejot dzirdēju, ka daži uzskata, ka Koteļņikova, tā teikt, nedod augstākās enerģijas, visi nodarbojas ar “vecajām enerģijām”, to mēs jau zinām un esam izgājuši. Mēs jau tik augstu lidojam! Mēs jau ko tādu varam! Nu, paldies Dievam, ja tā! Nāciet uz Augšupcelšanās Krēslu, lai par to pārliecinātos. Dažiem ceļš uz augstākajām pasaulēm ir patvērums, kurā viņi slēpjas no apkārtējās pasaules. Bet vienalga agri vai vēlu viņi ienāks savā iekšienē, bet tur...

Vakar parunājos ar vienu no saviem Skolotājiem, atzinos viņam, ka man gribas radīt “Augšupcelšanās mācību grāmatu”, kur savākt galveno praksi, kuru es izmantoju, gribas uzrakstīt grāmatu “Apziņa un saprāts”, jau daudz materiālu ir savākts par šīm tēmām. Palūdzu palīdzēt man radīt tādas bāzes grāmatas. Un zināt, ko Viņš man atbildēja? “Tavs uzdevums – braukāt pa pilsētām un modināt cilvēkus. Radīt un vērt vaļā garīgus centrus perifērijā, mācīt skolotājus.” Ienāca prātā, jā, grāmatu jau ir uzrakstīts daudz, bet vai daudzi mēs braucam un dodam prakses?

Interesantu piezīmi es izdzirdēju tagad Maskavā. Viena klausītāja teica: “Es jau trešo gadu nāku pie jums uz Krēslu. Agrāk jūs mums devāt tādas augstas enerģijas, mūs tā “nesa prom”, bet tagad “rokaties” čakrās un vācat prom bloķējumus, esat nolaidusies līdz ēteriskajam slānim, līdz pašam blīvumam.”

Laba piezīme pašanalīzei. Es atbildēju, ka es esmu “paaugusies” pa šiem gadiem, pavirzījusies savās zināšanās un sapratusi: lai cik “augstu” nekāp, bet, ja tavs čakru stabs ir aizsērējis (un agrāk es to tik labi neredzēju), tad kas klausītājiem ir šīs augstās enerģijas, ja viņi tās iekšienē neievada, bet tikai iepriecina viņus un viņu pašvērtējumu, tā teikt, kur mēs bijām... Pieskaršanās augstām enerģijām, protams, atstāj pēdas daudzdimensionālajā ķermenī, taču nav laika gadiem gaidīt, kad gan cilvēks atnāks pats pie sevis? Mēs esam tagad sākuši mosties arvien vairāk un vairāk, un visi gribam iegūt augstāko izglītību bez sākumskolas iziešanas. Taču sākumskola uzreiz virza cilvēkus uz ceļu pie sevis pašiem. Un ir taču daudz skolu, kur cilvēki gadiem nepavirzās apziņā. Neaug, bet tikai iesūno savos priekšstatos un ambīcijās.

Trešais princips – atvērta sirds un intuīcijas darbs. Mīlestība.

Uz pirmās pakāpes semināra pirmās dienas beigām atskan jautājums: “N.N., bet kad jūs mums vērsiet vaļā sirdis?” Pēdējā dienā es atbildēju: viss, ar ko mēs nodarbojāmies šīs trīs dienas, tad arī ir jūsu sirds atvēršanas ceļš.

Semināros mēs paceļamies diezgan augstu, bet vienmēr jāapzinās, ka publikas lielākā daļa pagaidām ir atnākusi pamācīties un saprast, lūk, šīs te vienkāršās patiesības – apziņas un augšupcelšanās “instrumentu” gaismspēju. Mīlestību pret sevi. Mīlestību pret pārējo kopienu.

Trešajā seminārā “Ceļš pie dvēseles caur mīlestību un skaistumu” mums runa iet par piekto un septīto dimensiju, par ceļu pie dvēseles, par mīlestību un skaistumu. Tas domāts tiem, kas jau ir pastrādājuši ar pirmās un otrās pakāpes praksēm. Jauniņie, jūs, protams, varat paklausīties un piedalīties arī trešajā seminārā, zināšanas tur ir pavisam vienkāršas, tās, jo tālāk, jo ir vienkāršākas. Taču sagatavotā augsnē arī dīgsti ir labāki.

Piektās dimensijas apziņas līmeņa nesaprašanu ļoti skaidri mums parādīja prakse “Miera griba”. Mēs darbojamies aiz mīlestības vai aiz pretnostatījuma? Cik lielā mērā jūs savā apziņā esat pavirzījušies uz vispārēju pieņemšanu un mīlestību? Jūs esat iznīcinātājs vai radītājs?

Nav svarīgi, ko jūs domājat, svarīgi ir – kāds (kāda) jūs esat?

Būt, nevis likties, tas ir vēl viens augšupcelšanās bāzes princips.

Atvērta sirds – tas ir sava laimīguma izjūtas kritērijs. Nu kā sirds var būt plaši atvērta, ja krūtīs ir nepiedošana sev un paškritika, vaina, pretnostatījums, ja ģimenē ir ķildas un darbā juceklis? Visas šīs problēmas ir skaidri redzamas apakšējās čakrās un tiek aizvāktas ar augstu apziņu, ka esi radītājs visam, kas ir ap jums. Ja jums čakras ir piesārņotas, tad arī sirds praktiski ir aizvērta. Kur nu te savienošanās ar Augstāko Es? Kamēr neatvērsim sirdi, augstākās čakras nestrādās vajadzīgajā režīmā, bet augstāko čakru atvēršana tad arī ir ceļš pie Augstākā Es.

Kā parādīja prakse, var tīrīt čakras arī bez cēloņu apzināšanās, bet viņas atkal un atkal atjaunos bloku, kamēr viņās ierakstītā programma netiks apzināta.

Realitāte ir jūsu spogulis. To mēs jau esam dzirdējuši... bet joprojām neapzināmies. Tā ir viena no galvenajām praksēm, mani izglītotie... Semināros jūs bieži pirmoreiz SAPROTAT, APZINĀTIES šo patiesību. Un mācāties ar to strādāt.

Fiziskā veselība paredz atvērtu pirmo čakru. Bet bieži tur sēž mūsu bērnības un ne pašas labākās atmiņas, reizēm – bailes piedzimt, ja vecāks nav tevi gribējis, nevajadzīgums un nevēlēšanās dzīvot bez vecāku mīlestības, bailes no dzīves. Kad pirmā čakra atveras, nāk enerģijas plūsma pa kājām, atjaunojas “enerģētiskā asinsrite” un saikne ar planētu.

Mēdz pat būt, ka visas čakras ir tīras un gaišas, bet sahasrara nedeg. Viņu aizdedzina, zināt, kas? Jūsu vēršanās pie Dieva. Tikko kā jūs esat “Dievā”, atveras jūsu kronis, logs uz smalko pasauli, pie Augstākā Es. Esiet Dievā, apzinieties sevi kā daļiņu no Visa, Kas Ir, radiet sevi laimīgu un lielu. Esiet Augstākais Es.

 

Jauna attīrīšanās stadija

11.10.07.

Šodien mūsu dzīvē ar Vladimiru notika “jauns pagrieziens”, ja tā var nosaukt, jauna attīstības stadija. No rīta mēs notīrījām savus astrālos ķermeņus, kurus es nez kāpēc vienmēr redzēju atsevišķi no mums, zeltainus un baltus, bet šodien vakarā es ieraudzīju šos ķermeņus tukšus un tumšus. Viņu vietā ap katru no mums radās gluži kā veca āda, kura atgādināja aizvēsturisko dzīvnieku ādu.

Sākumā es ļoti izbrīnījos, bet pēc tam atcerējos, kā attīstās cilvēka embrijs, izejot dažādas dzīvnieka stadijas, nomierinājos un nolēmu notīrīt Vladimiru, vienkārši tāpēc, ka mums bija parādījies laiks darbam.

Strādājot ar pirmo čakru, mēs, mums par izbrīnu, izgājām uz dzīvnieku jūtu līmeni. Es pārbaudīju visu, ko mēs uzskaitījām, arī pie sevis, un, protams, kaut ko atradu arī pie sevis.

Darbs notika pirmās čakras pašā dibenā, šo čakru es ieraudzīju kā tumšu atvērtu muti-alu, aptvertu ar mirdzošu zelta apvalku. Man pateica priekšā, kam jāpievērš uzmanība, un es ar savu sirdi “lasīju”, kādas emocijas un jūtas tur vēl ir palikušas, un es tās redzēju kā netīrus nosēduma iežus “alas” dibenā.

Jāsaka, ka dažas īpašības, piemēram, agresiju, mēs ar Vladimiru bijām attīrījuši agrāk, bet tagad, es gribu uzsvērt, ārā nāca tieši dzīvnieka jūtas, kuras galvenokārt bija pirmajā čakrā, kaut gan “bezizeja” pacēlās līdz trešajai čakrai, šajā laikā es sajutu sevi kā dzīvnieku dabas kataklizmas laikā.

Kāpēc bija kļuvis vajadzīgs tāds darbs? Ja jūs augšupcelšanā paceļaties līdz augstākiem plāniem nekā astrāls, tad viss, kas ir iekšienē, strādā, lai apkārtējā realitātē momentāni atjaunotu tās programmas un jūtas, kuras ir zemapziņā. Lūk, kur mēs sevi pilnvērtīgi jūtam kā savas realitātes radītājus. “Embrijā” izejot astrālo dzīvnieku stadijas, ir iespēja izvākt no sevis to, kas turpmāk nav vajadzīgs. Kādas īpašības mēs apzinājāmies un izvācām no zemapziņas?

Bailes no uzbrukuma.

Agresiju kā atbildi bailēm no uzbrukuma.

Bailes no tumšās astrālās pasaules.

Bailes no tumsas.

Bailes no nāves.

Neesamības šausmas.

Slepkavošanas baudu. (Atcerēsimies vilkus, kuri nogalina pusi ganāmpulka.)

Netīrīgumu fiziskā nozīmē.

Bezizeju.

Pārākuma jūtas.

Godkārību.

Visas šīs tumšās jūtas, kuras mēs jutām dzīvnieka attīstības stadijā, izrādās, ir dzīvas cilvēka apziņā bērnības neapzinātu baiļu veidā, bet pieaugušā stāvoklī tās palīdz sajust pašu zemāko vibrāciju sajūtas, pat ja šajā dzīvē jūs tās neesat izmantojuši. Piekrītiet, ka jūs no kaut kurienes saprotat šo terminu nozīmi. Ja pieredzē jums šo jūtu nebūtu, tad jūs nesaprastu, par ko es pastāstīju. Mēs nevaram sajust to, ko nekad neesam jutuši. (Piemēram, kā bite atzīstas citai bitei mīlestībā?)

Bet tas, ko es uzskaitīju, nez kāpēc ir pazīstams katram no jums. Tā ir mūsu pieredze, ne slikta, ne laba, bet vienkārši dzīvnieku pieredze.

 

Pievienots 16.10.2011

http://sanatkumara.ru/stati/bazovie-printsipi-soedineniya-s-visshim-ya

Tulkoja Jānis Oppe