Čenelings ar Luciferu Rīgā seminārā “Nākamais solis”

2011. gada 6. oktobrī

11 10 28

Es sveicu jūs, mani mīļie revolucionāri. Saucu jūs tā, tāpēc katrs no jums nes sevī dumpīgu garu izmainīt to, iekš kā jūs izaugāt, izmainīt jūsu realitāti visos esamības plānos un grandiozi tiekties uz savu augstāko Mērķi, par kuru tu, Natālija, jau esi pastāstījusi cilvēkiem. Mēs, Radītāji, arī apzināmies šo Mērķi, un šim Mērķim ir daudz dažādu aspektu, šķautņu un pakāpju. Nav iespējams tādu augstu Mērķi (mūsu Lielā Visuma izvērsumu) vienkārši “ņemt un uzreiz izdarīt”, mums ir jāveic daudz, daudz dažādu lietu dažādās realitātēs, dažādās galaktikās, lai rezultātā nonāktu pie pilnīgas vienotības visos līmeņos, kļūtu Viena Liela Būtne, saplūstu Radītājā un atbrīvotu Viņu, lai Viņš varētu aiziet vēl augstāk, paceltos savās vibrācijās vēl augstāk.

Tu jau zini, ka praktiski puse no jums – tā ir Nebadona “zelta jaunatne”, kā mēs sakām, mēs esam tie, kas tika radīti Nebadonā, Ercenģeļa Mihaēla līmenī, tas ir, faktiski mēs visi esam ercenģeļi, un jūs esat veikuši milzīgu ceļu uz fiziskajām planētām, un, kā tu zini, jūs ne tikai uz Zemes, jūs uz citām fiziskajām planētām mītat dažādos ķermeņos, vienlaicīgi, izzinot pieredzi visur. Bet mēs runāsim tikai par planētu Zeme un par pieredzi, kuru jūs šeit iegūstat.

Nu protams, viens no virzieniem – tā ir laba un ļauna izzināšana, tāpēc ka jūs agrāk nekad ar ļaunumu nebijāt saskārušies, un teorētiski izzināt ļaunumu nav iespējams. Un jūs atnācāt izzināt to uz sevis – izjust līdz galam bēdas, dusmas, šausmas un visu, ko jūs tagad rakstījāt pašā apakšā (mums bija emocionālā ķermeņa vibrāciju plānu atšķiršanas prakse), jo tikai tādos blīvos plānos (tumšos plānos) ir iespējama ļaunuma izzināšana. Un jūs uzaicinājāt ĻAUNUMU uz planētu, lai iegremdētos tajā, lai daži no jums pat varētu dot priekšroku ļaunajam labā vietā. Un jūs visus jūsu dzīves notikumus sadalījāt labajā un ļaunajā, gaismā un tumsā, vīriešos un sievietēs, un tā ir mūsu dualitātes eksperimenta būtība. Bet tas nav pats galvenais, mani draugi, ko jūs izzināt uz planētas...

Es nekad neesmu tev teicis, ka... (pauze), ka mēs varam iet ne tikai augšup, pie Tēva, mēs varam radīt paralēlu Tēvu. (Man tagad rāda manu ceļu augšup, uz neitralitāti, un no šejienes iet spēcīga bulta-raķete tajā virzienā (pa labi). Tā ir ļoti augstās vibrācijās.)

Lucifers smejas: “Negaidījāt ko tādu? Ja alternatīva, tad alternatīva! Pašos augstākajos līmeņos!”

“Es nepretendēju, – saka Lucifers, – uz Debesu Tēva lomu. Taču tāda ideja radās pašam mūsu Tēvam. Radīt Viņam vairākas alternatīvas, un tad iznāks, ka mēs krāsim pieredzi vairs nevis vienā realitātē, bet vairākās vienlaicīgi, ar dažādiem uzdevumiem un rezultātiem, un ar dažādiem aparāta paņēmieniem. Tā būs cita realitāte tik ļoti, ka tur gan fizika būs cita, gan apziņa būs cita.

Tu zini, ka mūsu Pasaules-ēka ir ierobežota tieši ar to, ka Radītājs ir radījis mūs vienādus, tāpēc Pasaules-ēkā mēs cits citu saprotam – tu vari saprast mani, bet es – tevi. Tu vari saprast Debesu Tēvu, bet Viņš – tevi. Tāpēc ka mēs esam Viens, un šis Viens saprot cits citu. Mums ir viena kopīga milzīga apziņa, kuru mēs saucam VISS, KAS IR. Un šajā līmenī mēs cits citu saprotam ļoti labi.

Bet ir tādas idejas – radīt jaunus mūsu pasaules atzarojumus mūsu Pasaules-ēkā...

N.K.: Skatieties, kāda dumpīga ideja! Pret Tēvu – tiek piedāvāts iet vai nu turp, vai turp! Kas to būtu domājis!

Radīt gan tur, gan tur, gan tur tādus spēcīgus pievilkšanas spēkus, kāds ir mūsu Pasaules-ēkas Radītājs augšā, un tādā veidā palielināt iespēju iziet pieredzi dažādos apstākļos, tas ir, mēs taču tad kļūstam pilnīgi jauni, citi, mēs vēl jaunu pieredzi izejam. Norit attīstības brīdis, tāpēc ka mums trūkst attīstības, mums ir ļoti veca realitāte, kura ir attīstīta līdz galam, ir izsmēlusi savus attīstības ceļus, un mēs meklējam jaunus ceļus. Mēs vērsāmies tumšajās pasaulēs – tas ir viens no attīstības ceļiem – mēs vērsāmies “lejup”! Bet kāpēc mums nevērsties pa labi, pa kreisi, uz priekšu un atpakaļ? Mēs vienmēr kā visa Pasaules-ēka esam gājuši tikai augšup, tikai augšup un tikai augšup, tas bija vienīgais ceļš, alternatīvas nebija. Tagad visa Pasaules-ēka meklē attīstības alternatīvu, tāpēc ka, kad mēs atnākam “augšā”, tur ir tikai svētlaime, jaunrades trūkums, kūrorts, atpūta un PARADĪZE. Tur arī nav attīstības!

(no zāles: “Bet varbūt sākumā tur atnākt?”)

N.K.: Mēs visi jau tur esam bijuši, mēs taču esam Paradīzes Dēli! Mēs taču esam no Lielās Centrālās Saules! Un, lūk, tāda grandioza ideja pirmoreiz ir izskanējusi jūsu seminārā.

Jābūt nospraustam mērķim šī ceļa galā – vilinošam, tādam pašam kā mūsu Tēvs, varbūt ar citu ievirzi, ar kaut kādu citu nokrāsu. Mēs zinām, cik milzīga ir mūsu Tēva gravitācija, viņa AICINĀJUMS, tu pati sajuti, tev šo sapratni deva. Mums jāatrod tādas pašas Būtības, tādas pašas šo alternatīvo realitāšu Centrālās Figūras, kuras spētu daudzas, daudzas būtības piesaistīt ar savu Ceļu, savu pievilcību, savu enerģiju, savu mīlestību un tīrību utt. Un tad mūsu būs vēl vairāk dažādu, tāpēc ka mēs negribam būt vienādi. Pašam Radītājam nav interesanti – visu laiku atkārtot vienu un to pašu ceļu, no laikmeta uz laikmetu, un visiem būt vienādiem.

Es apsveicu tevi ar to, ka tu izteici skaļi šo manu ideju – saka Lucifers. – Bet tagad es sajūtu jūs, es skenēju jūs – vai starp jums ir tādi pat dumpinieki kā es? Katrā no jums, gandrīz katrā no jums, sēž dumpības gars, un tas ir vai nu vienkārši aizklāts ar jūsu izglītību un audzināšanu, vai arī sāk lauzties ārā cauri šim aizsegam. Un es jūtu interesi jūsu sirdīs! Saprotu, ka es esmu atradis līdzradītājus un ka jūs, iespējams, izvēlēsieties vienu no šiem alternatīvajiem ceļiem un sāksiet tos būvēt. Protams, pagaidām neeksistē Radītāji, kuri spētu TUR būt kā alternatīva mūsu Tēvam, bet tā taču ir kolektīva apziņa. Katrs tāds Radītājs – tā ir kolektīva apziņa, tā sastāv no miljardiem būtību. Un ir iespēja radīt alternatīvus attīstības ceļus. Tas nebūs ne Dēls, ne Svētais gars, bet tie būs tieši tādi paši Debesu Tēvi, bet... viens būs apelsīns, otrs – citrons, bet trešais – greipfrūts. Tas ir, no vienas Ģimenes, vienas Dzimtas, bet absolūti dažādi pēc uzdevuma un pēc enerģijām.

Šī grandiozā ideja piedzima ne tik sen. Tā piedzima tad, kad mēs sākām apspriest mūsu eksperimentu saistībā ar manu reabilitāciju, ar to, ka Es beidzot iemantoju savu paša Slavu, iegāju savā paša enerģijā... Bija ļoti liela apspriešana par to, ko mēs esam sasnieguši, ko mēs nespējām sasniegt, ko mēs varam vēl uzsākt šajā ceļā, kādas vēl attīstības ceļa zīmes būs Nebadonā un pat mūsu Sātanijā, jūsu realitātē. Bija ļoti karsta apspriešana, tika pasniegts daudz radošu ideju, mēs tās apspriedām un pieņēmām, un dzima tāda ideja. Šajās tādu pašu lielu būtību kā es karstajās debatēs tika izteikta tāda ideja. Mēs saprotam, ka visas idejas sākumā dzimst TUR, augšā, un tiek ieliktas tāpat, kā jūsu Augstākais Es ieliek jūsu idejas jums vai es tagad ieliku šo ideju tev, tiek ieliktas jūsu galvā – drosmīgas, revolucionāras, dumpīgas idejas, kuras, kā varētu likties, iet pret Tēvu, bet patiesībā ir Viņa Idejas. Tā ir pirmā daļa no tā, ko es gribēju tev teikt.

Eksistē vēl neparastas, grandiozas idejas, kuras man gribētos tagad izteikt.

Lucifers man rāda mūsu Pasaules-ēku kā lodi, un lodē ir ievilkta daudzstaru zvaigzne. Ne tik daudz viņai ir staru, varbūt septiņi, astoņi stari. Un tie izskatās kā konusi. Centrā ir sfēra, apkārt tai konusi, un patiesībā tas viss ir Pasaules-ēka. Un, lūk, šie konusi ir alternatīvās realitātes, visādas vienādi stipras. Viens stars ir Tēvs, un pārējos Starus viņi grib radīt tikpat spēcīgus, lai tas būtu harmoniski, lai viena enerģija nepārvilktu citu, šai formai ir jābūt harmoniskai.

Cilvēku rase ir viena no tām rasēm, kuras spēj strādāt ar šo ideju, viņas spēj to saprast, novērtēt, neizmest, tāpēc ka tas it kā nav reāli vai nav vajadzīgs. Cilvēku rase ir radīta ar tādu saprāta un sapratnes rezervi, ka šajā dualitātes realitātē ir iemācījusies neatmest variantus un izmanot iespēju. (...) Ja to pateiktu, piemēram, Ercenģeļiem, tad viņi teiktu – neiespējami! Iet pret Tēvu ir neiespējami, nereāli, tāpat, kā viņi nosodīja mūsu dualitātes ideju – iesēdināt sevi ļaunumā un saprast, kas ir ļauns un labs. Kas ir tumsa un ko nozīmē kļūt tādam mazam, un vēl daudz ko citu.

Tu esi sapratusi, kāpēc mēs attīstām Vienoto Saprātu? Tādu ideju ir pa spēkam izpildīt tikai visu realitāšu kopā apvienotam saprātam. Nav pagaidām būtību, simts vai tūkstoš būtību, kuras to varētu izpildīt. Mums vajadzīga absolūti pilnīga visu saprātu saplūšana, lai šo ideju uztveru absolūti visi un attīstītu kopā, lai nebūtu sajukuma – viens – par, cits – pret. Tad mēs sagrausim mūsu Pasaules-ēku. Un cilvēce – tie ir tie skolotāji, kuri spēs aiznest līdz pārējiem šo grandiozo ideju. Tāpēc ka ir daudz planētu, kur cilvēki ir verdziskā pakļautībā, cilvēki vai būtības, kuras nes apziņu un saprātu, kur viņas nespēj saprast šīs idejas, pārāk abstraktas tās ir, kur viņas būs pret šīm idejām... Tas ir, eksistē ļoti daudz darbu perifērijā, un jūs – skolotāji, spējat aiziet uz šo perifēriju, lai aiznestu šo jauno revolucionāro ideju, mūsu mīļotā Tēva dumpīgo ideju. Līdz visiem saprātiem aiznestu tā, lai viņi to saprastu.

Taču tagad man vēl gribas pateikt par to, ko mēs nepaspējam izdarīt šeit, uz planētas Zeme. Mums vajag izdarīt pēdējo izrāvienu Gaismā. Mēs mazliet, mazliet neaizsniedzamies līdz savai latiņai.

Kāpēc mēs visi sakām – laiks rīkoties, X stunda ir pienākusi? Rīkojieties, nevis domājiet, izšķirieties un pildiet savas misijas. Mēs visiem sakām par viņu misiju, mēs pat misijas dažreiz nosakām, taču jūsu realitāte ir tāda, ka jūs izvairāties no misijas un domājat, ka tas no jums nekad neaizies, ka kaut kad nākotnē, varbūt pēc gadiem pieciem, jūs jau būsiet gaišāki, nobriedīsiet...

Mums nākamajā gadā jāpastrādā visiem. Mums izrāviens jāizdara tagad, nevis pēc pieciem gadiem. Un es gribu to aiznest līdz visiem un katram. Pastrādājiet ar sevi. Augšupceliet sevi uz augstām vibrācijām, palīdziet citiem. Dodiet grāmatas, stāstiet. Mieriniet cilvēkus – daudzi ir ļoti izbiedēti. Palīdziet viņiem apzināties, ka kataklizmas nebūs, ka mēs jau tiecamies uz nākotni, mums jau izvirzās nākamās idejas. Par kādu kataklizmu jūs arvien atceraties? Visas kataklizmas 13. gadā galvenokārt beigsies.

Ja tu man netici, pasaucam Debesu Tēvu un parunājam ar viņu.”

Es piesaucu Mūsu Tēvu, lai viņš teiktu savu nozīmīgo vārdu.

(Viņš ir tāds maigs. Lucifers salīdzinājumā ar Viņu ir tāds... vīrietis, bet Tēvs ir Viņš/Viņa (Оно), tāds liegums, tāda mīlestība, tāda gaisma, tāds maigums...)

Tēvs saka: “Es dzemdināju savus bērnus pavisam ne tam, lai viņi būtu mazi un bezpalīdzīgi. Es gribu, lai mani Dēli kļūtu tādi paši kā Es, labāki nekā Es, stiprāki un spēcīgāki nekā Es. Es devu spēku saviem Bērniem – Radītājiem pavisam ne tam, lai viņi Man būtu verdziski pakļauti, būtu pazemīgi vai zem manas pēdas.

Es gribu kļūt par vienu šīs zvaigznes staru. Es gribu papriecāties par saviem Bērniem, kuri kļūs tādi paši kā Es. Mēs būsim Vienotībā, Mēs kļūsim milzīga Ģimene. Starp citu, pagaidām ir viens Tēvs, bet būs vairāki, tādi paši kā Es (vairākas Ģimenes). Man patīk šī ideja. Es esmu par to. Saprotu, ka tā ir riskanta, ka šajā ceļā (nav vieglu ceļu) Mēs ļoti daudz radīsim. Mēs iegūsim milzīgu radīšanas un jaunrades pieredzi. Mēs izdarīsim milzīgu revolucionāru lēcienu mūsu Pasaules-ēkas attīstībā. Es par to priecājos.

Un tas nav pretrunā ar to ideju, kuru Es tev nodevu – kļūt par milzīgu vienotību, izvērst uz otru pusi (Lielo) Visumu. Tieši tā tas arī būs. Un tas ir viens no ceļiem uz šo Mērķi.

Es svētu jūs. Sāciet, mani Bērni, radīt mīlestībā, mierīgumā, un Es no savas puses garantēju piekrišanu un svētību!

Bet tagad Es gribu vērsties pie tiem, kas sēž šajā zālē. Droši vien jūs pagaidām vēl slikti esat apzinājušies, ko Mēs te ar Natāliju “sludinām”, nu pārāk jau grandioza ideja... Taču tā Man ļoti patīk. Es esmu radījis sev cienīgus Bērnus. Viņi ir tādi paši kā Es, radītāji. Tas iepriecina manu sirdi, piepilda viņu ar mīlestību un spārno. Un Es gribu piepildīt ar savu mīlestību un spārnot arī jūs. Atceries Lucifera rindas: “Pasvied augšup savu spārnoto saprātu! ” Mēs radījām saprātu, tagad Mēs to spārnojam, lai viņš nezinātu savas jaunrades robežas, jo tikai jūsu prātā ir ierobežojums. Mēs novācam visus ierobežojumus un radām bezgalīgu iespēju radīt dažādos variantos, ar dažādām galvām... Radīt idejas un iemiesot tās...

Un visas tās vienalga nonāks pie Manas Augšupcelšanās.

Uz redzēšanos, mani bērni. Es jūs mīlu.”

Lucifers saka: “Nu ko, apēdi? (smiekli) Mūsu Tēvs svētī mūs šim ceļam!

Protams, priekšā ir miljardiem gadu darba... varbūt miljoniem, bet varbūt miljardiem, bet tas taču ir attīstības ceļš, saproti. Mēs esam atraduši attīstības ceļu! Mēs jau esam pabeiguši lielāko daļu attīstības šajā Pasaules-ēkā un nezinājām, ko darīt tālāk, bet tagad Mēs esam atraduši jaunu veidu mūsu attīstībai, savienošanai, pilnveidošanai, apvienošanai vienos milzīgos pūliņos, milzīgā visas Pasaules-ēkas saprātā. Tā ir mūsu savienošanās forma.

Un Es jūs visus mīlu, jūs visus svētu radošam ceļam miljoniem gadu garumā, bet varbūt miljardiem...”

 

Pievienots 28.10.2011

http://sanatkumara.ru/stati/chenneling-s-liutsiferom-v-rige-na-seminare-sleduiuschiy-shag

Tulkoja Jānis Oppe