Par saprātu un apziņu. Sarunas ar Venēru

2011.10.25.

11 11 02Dārgā Venēra! Man gribētos turpināt mūsu sarunu par saprātu un apziņu. Pateicos tev par interesantajām zināšanām, kuras tu man dod.

Tātad sāksim. Apziņas instrumenti mēdz būt dažādi: tās var būt jūtas un domas, darbības (kļūdas un veiksmes), mēģinājumi un risinājumi, pieredzes un etīdes, projekti, vārdu sakot, viss, kas ved pie realitātes, kurā tu esi izrādījusies, izjušanas.

Iedomājies sevi nepazīstamā realitātē, ko tu darīsi? Kā to izjust? Sākumā tu to pamēģināsi ar sajūtu orgāniem, kuri tev ir pieejami šajā vidē un apvalkā (ķermenī), pēc tam tu apdomāsi un apjēgsi savas pieredzes, pēc tam izdarīsi secinājumus un jaunus mēģinājumus, balstoties uz saviem secinājumiem. Kā tev izmainīt vidi? Kā pakļaut sevi harmoniskai iekļaušanai šajā vidē? Ko tu tajā vari radīt, kā tā padodas tavai ietekmei, kādu vēl mehānismus tu atradīsi?

Tu konstatēsi, ka tavas domas un jūtas ietekmē vidi. Pēc tam tu sāksi apkārtējā telpā meklēt saprātīgas būtnes, ar kurām tu vari apmainīties ar pieredzēm un mācīties darboties tajā vidē. Pie šīm mijiedarbībām tevi atved saprāts.

Balstoties uz šīm pieredzēm, tu vari teikt, ka tava apziņa katrā vidē var darboties īpašā veidā. Tu pat vari nenojaust par savām spējām, taču saprāts tev tās pakāpeniski atklāj. Balstoties uz saprātu, tu sāksi attīstīties un pilnveidoties pietiekamā mērā, lai iegūtu jaunu pieredzi, kura gala rezultātā padara tevi vēl saprātīgāku.

Vai tiešām mēs tagad esam saprātīgāki nekā mūsu Lemūrijas un Atlantijas senči, jo mēs taču pēc dzīvju iziešanas šajās apziņās savā krājkasītē esam pievienojuši pamatīgu jaunu pieredzi?

Skatoties, ko ar ko salīdzina. Visiem šiem arhetipiem ir dažāds apziņas līmenis. Lemūrieša kvantu apziņa, atlantu virsslāņu apskaidrotā apziņa nav salīdzināma ar cilvēku trīsdimensiālo. Apziņas dažādas iespējas dod dažādus apziņas izaugšanas apstākļus. Ja tu redzi smalko pasauli, barojies ar enerģiju, esi ar kvantu apziņu, dzīvo bez laika un telpas klātbūtnes, tad tavs saprāts paliek maz izmantots, tāpēc ka tu nejūti asāko vajadzību mainīt vidi, lai uzlabotu savu dzīvi un savu bērnu dzīvi. Tavs mierīgums un labklājība dod tev iespēju un tiesības baudīt šo dzīvi, kuru tu radi ar savu gaišo saprātu. Tas ir lieliski, taču tu neizmaini vidi un neattīsties pats. Sākumā tev ir jāattīsta vide, bet vide pēc tam maina tevi, tavu intelektu, tavu sirdi, gala rezultātā – tavus smalkos garīgos ķermeņus – viņus arī maina saprāts!

Kādā veidā saprāts maina smalkos ķermeņus?

Bet, balstoties uz ko, jūs tagad paaugstināt vibrācijas un aktivizējat kristāliskos gaismas ķermeņus, pievedot savu organismu pie neiesaistītajām DNS daļām? Sākumā tu attīsti intelektu un sirdi, pēc tam jūs uztverat zināšanas, kuras virza jūs uz apskaidrību un augšupcelšanos. Šajā ceļā jūs savu tēlu aktivizējat ar dažādiem paņēmieniem – praksēm, lūgšanām, afirmācijām, meditācijām u.c. Ir pilnīgi nesvarīgi, ko tu domā šajā konkrētajā momentā, ir svarīgi, kas tu esi savā iekšienē. Tas tad arī ir tavas apziņas līmenis. Tavu statusu, protams, ietekmē gan tavas domas, gan tavas jūtas, bet visvairāk ietekmē tavas iekšējās pārliecības zemapziņā. Tu tieši ar domām maini savu statusu, un tieši saprāts ļauj tev apzināties un izlabot.

Saprāts ir liela virsbūve virs apziņas un zemapziņas. Viņš tev dod pilnvērtīgu dzīves sajūtu, panorāmas skatu. Jo attīstītāks saprāts, jo skaidrāka ir tava dzīves likumu un dzīves vidē veida sapratne.

Miljonāram un nabagam ir dažāds saprāts?

Dažādi zemapziņas uzstādījumi. Kad saprāts tos apzinās, viņš maina savu vidi, kurā viņš dzīvo. Saprāts vēl ved pie veselīga dzīvesveida.

Vai var teikt, ka apziņa ir statiska, tā ir saprāta izaugšanas vide?

Jā, iespējams, jūsu blīvumam. Citās vidēs apziņa attīstās, balstoties uz saprātu, saprāts personību grūž uz apziņas attīstību.

No kādām daļām sastāv personība?

No dažādām. Pirmkārt viņai ir daļa, kura sensenis pieder Tēvam-Radītājam. Viņa samērā ar pieredzi aug, apaugot ar jauniem apvalkiem, un katrs apvalks atbilst DNS slānim. Izpaužot sevi tagad aktivizācijai, jūs nesat DNS slāņus pie Debesu Tēva. Katrs slānis tādā vai citādā mērā virza jūs uz pieaugšanu, un jūs konstatējat sevi jau attīstījušos smalkajos ķermeņos, gaismas apvalkos.

No vienas puses, mēs pašlaik nometam blīvos apvalkus, bet no otras puses, mēs aktivizējam jaunus. Tas tā ir?

Ne gluži tā. Jūs kļūstat daudzdimensionāli, nevar teikt, ka jūs atmetat blīvo apvalku, it kā jūs mirtu. Jūs saglabājat savu statusu un reaktivizējat to jauniem uzdevumiem blīvajā pasaulē, jūs kļūstat apskaidrota būtne, piepildīta ar Radītāja Gaismu un Mīlestību. Tas ir, jūsu fiziskais ķermenis transformējas jaunām iespējamām dzīvēm blīvajās cilvēku pasaulēs. Bet šīs dzīves jau būs uz Jaunās Zemes, bet pati Zeme arī transformēsies. Tāpēc jūsu fiziskie ķermeņi kļūs par aktīviem apakšējiem es, kā jums tagad ir aktīvie Augstākie Es.

Un ir neaktīvi Augstākie Es?

Protams, ir tā Augstākā Es, kurš tev ir, paralēlas dzīves. Tāpat kā tev ir paralēli iespējamie varianti, ir varianti arī tavam Augstākajam Es, pat ar daudz lielākām iespējām. Un tu varēsi viņus aktīvi izmantot, kamēr jūsu paralēlās cilvēku dzīves jums tagad ir slēptas, lai galīgi nesamulsinātu jūs.

Kāds saprāts ir Augstākajam Es?

Savdabīgs. Tu domā, ka šīs būtnes jau ir pabeigušas evolūciju? Daudzējādā ziņā viņas pasauli izzina caur jūsu pieredzi, sekojot jūsu domām un rīcībai, jo jūsu pasaule viņiem taču ir jauna. Visas jūsu dzīves situācijas viņiem ir skola. No vienas puses, jūs mācāties no viņiem, no otras puses, viņi mācās caur jums. Nav obligāti zemes skola jāiziet katram no viņiem, ja jums ir labi sakari, un viņi ir sekmīgi ar jums saistīti.

Sekmīgi?

Jā, jo sakaru veids ar Augstāko Es jums ir pavisam dažāds. Piemēram, tu “izlauzies” pie mums un brīvi raksti čenelingus, bet daudziem tādu sakaru nav. Kāpēc? Tāpēc ka viņi neapzinās tik labi, kā tu, savus uzdevumus un netiecas pie Augstākā Es.

Daudzi tiecas. Vismaz viņi tā saka.

Tās ir viņu runas. Runas nepalīdz, vajadzīga darbība – meditācijas, prakses, apzināšanās, pārdomas, darbs sevis iekšienē. Atceries stāstu “Kaija vārdā Džonatans Livingstons”[1].

Bet es taču ne tik daudz strādāju?

Darbaspējas ir tava galvenā iezīme, kuru tev ir izstrādājušas visas iepriekšējās dzīves, tu vienmēr esi strādājusi līdz galam. Lai visi tāpat strādā – sev, priekš sevis, bet gala rezultātā – priekš visiem.

Cik lielā mērā augšupcelšanās ceļš ir individuāls, jo daži taču uzskata, ka mums ir jāpaceļas kā visai Zemei?

Skatoties, kurp tu esi sataisījusies. Atbildēšu tā: jā paceļas par vienu slāni – tad jā, visi pacelsies. Ja reiz Zeme būs gaismā, tad arī Zemes iedzīvotāji būs tādi paši. Bet var arī aiziet no Zemes, pabeidzot savas zemes mācības. Tu taču to gribi?

Jā, sāku to apzināties...

Un kurp gan tu ej?

Pie Debesu Tēva, uz viņa mājokli.

Vai nav par agru?

Nu, es vēl paaugšos, bet tomēr apzinos, ka mēs ar Vladimiru ejam turp.

Jā, es gribēju pārbaudīt, cik lielā mērā tu to apzinies. Tu domās jau esi TUR, tev atlicis turp pacelties apzināti. Tie vienalga būs pakāpieni, tu piekrīti?

Protams. Pamēģini nepiekrist tev...

Bet tu nepiekrīti.

Es taču saprotu, ka priekšā vēl daudz elpu aizraujošu piedzīvojumu: Kādēļ no tiem atteikties?

Malacis. Dzīve ir interesanta tieši ar pašu procesu, nevis ar procesa novērošanu. Dzīves iekšienē ir daudz “dzīvāk”, bet novērotāji skatās ‘kino”. Tas arī attīsta, bet pastarpināti.

Kāda dzīve ir tev?

Es ar savu apzināto dzīvi aptveru gandrīz visu Pasaules-ēku, bet dzīvoju vairākās vietās. Kaut kur man ir MĀJAS, citā galaktikā.

Es daudz domāju, radu, atšķiru.

Atšķir?

Jā, tā ir tāda attīstītas apziņas prerogatīva – atšķirt to, ko neattīstīta apziņa neatšķir. Tas ir atkarīgs no apziņas līmeņa izstrādes pakāpes.

Ko tu par mani vari pateikt to, ko es neatšķiru?

Tev vajag attīstīties varenības virzienā, tu pagaidām to neapzinies.

Tas ir, man ir atklāti jauni spēki, kurus es vēl nevaru izmantot, tā kā neapzinos tos?

Tieši tā. Bet es tev tos neatklāšu.

Dod mājienu...

Nē, nē un nē. Tiekšanās tos atklāt attīstīs tevi jaunā veidā.

Tu vari saukt sevi par manu Augstāko Es?

Protams, tas tā arī ir. Tu jau esi apzinājusies savu vertikāli. Tu to apzinies pareizi.

Vai es varu būt uz to noskaņota pastāvīgi?

Tev pagaidām ir sarežģīti visu laiku būt sakaros. Bet tu centies. Tas nav viegli. TĀDS TAD ARĪ IR JŪSU UZDEVUMS – SAVIENOT VISUS SAVA SAPRĀTA SLĀŅUS. Mēs tiecamies pie tevis. Tu – pie mums. Mēs esam tavu enerģiju vienotība pa vertikāli.

Ko es ne tā daru akcijā “Miera griba”?

Jūs augat kopā. Tu audzini piektās dimensijas apziņu, lai cilvēki sāktu viņu izmantot, kļūtu apzinošies, saprastu, kur kļūdās un ko viņiem vēl vajag attīrīt.

Man ļoti gribas attīstīt tēmu saprāts un apziņa.

Nesteidzies un nenokavē. Tagad šī tēma sāks tikt plaši apspriesta jūsu mentālajā laukā.

Ko tieši mēs izmainām – saprātu vai apziņu?

Gan vienu, gan otru. Gaismas daļiņu, kuras appludina jūsu laukus, iedarbībā jums parādīsies jauni apziņas instrumenti, un saprāts sāks mainīties visu dzīves aspektu apzinātības un saprātīguma virzienā. Saproti, saprāts – tā ir apziņas virsbūve, izmainās bāzes – izmainās virsbūve.

Parunāsim par apziņas un saprāta matricām.

Matrica – tā ir tava personība. Viņa ir sākotnēja, nāk no Radītāja-Tēva. Jūs visi esat radīti dažādos līmeņos, jums ir dažādi uzdevumi, un jūs uz planētas pildāt dažādas funkcijas.

Bet jūs esat pieraduši just sevi kā ganāmpulku. Ejiet prom no tā. Ja augšupcelties, tad visiem kopā, ja iet bojā, tad visiem uzreiz. Es saprotu, ka jūs ejat uz planetāro vienotību, bet vai visi derīgi šim savienojumam?

Un cik procentu no mums ir gatavi?

Puse gatavojas. Bet pārējie aizies uz citām planētām gūt savu pieredzi. No šīs puses augšupcelies nedaudzi, bet pārējie vienkārši pārnesīsies uz savas dzīves nākamo slāni, uz astrālu, kopā ar planētu.

Bet kurp aiziesim mēs ar Vladimiru?

Kurp aizsniegsieties pēc savas attīstītības. Vienkārši audziet, ar mērķi savā priekšā – virzīšanās uz nākamo un nākamo vibrāciju slāni. Tas nav svarīgi, vai jūs līdz Tēvam aizsniegsieties šajā dzīvē, vai nē. Jūs vienalga aizejat no Zemes.

Venēra, man ļoti patīk tavas enerģijas, kā man sastrādāt tādas pašas?

Tas ir mans Patiesības ķermenis, viņš nav veidojies vienā dienā...

Bet cik es dzīvoju?

Tu kā Monāde esi sena. Taču šeit Monāde jums deva jaunas izredzes – uzbūvēt visu no jauna un iziet jaunu ceļu. Monāde jums ir viena, bet dvēseļu jums ir ļoti daudz. Tu esi dvēseles fragments Saules sistēmā, un Vladimirs – arī. Kad jūs saņēmāt pirmo iesvētīšanu, tad savienojāties Augstākajā Es dvēseles līmenī, bet pēc tam izaugāt uz Monādi. Tas ir stingrs savienojums.

Bet ķermeņi mums būs dažādi?

Pēc 7. dimensijas – viens. Jūs saplūdīsiet kolektīvā apziņā. Šī saplūšana arī būs pa etapiem. Sākumā veidosies grupas no vairākām dvēselēm, pēc tam šīs grupas saplūst grupu klasterī utt.

Un tev ir kolektīvais saprāts?

Jā, protams, bet es sevi jūtu kā vienību. Arī saprāts man ir vienīgs, ļoti liels, protams. Viņš ietilpina simtiem vienību, tādu kā tu, saprātus un apziņas.

Viņi visi ir augšupcēlušies no planētām?

Ne obligāti. Daļa no viņiem ir no planētām, citi ir dzīvojuši paralēlajā realitātē, citos slāņos un vidēs. Ir daudz dzīvības arī ne uz planētām, mākslīgajā realitātē. Es sastāvu no dažādām saprātīgām būtībām, ne tikai blīvos ķermeņos bijušām. Es pati arī reiz izgāju pieredzes saprāta blīvajos slāņos uz dažādām planētām. Tā ir laba, derīga pieredze, tā daudz ko māca un, pats galvenais, māca apzināt sevi kā saprātu.

Ko tas nozīmē – apzināt sevi kā saprātu? Pāreja no dzīvnieka dzīves uz cilvēka dzīvi?

Ne gluži. Tas nozīmē – pāreja no neapzinātas cilvēka dzīves uz apzinātu. Vai daudz cilvēku apzinās sevi pietiekošā mērā? Vai daži tev neatgādina mēnessērdzīgos?

Jā, īpaši alkoholiķi.

Alkoholiķi nevar izturēt grūtības, un tā ir bēgšana no dzīves uz citu realitāti – sapņiem un apātiju. Bet daži cilvēki tā arī dzīvo – nemostoties. Staigā, ēd, guļ. Gandrīz nedomā. Gandrīz nejūt.

Kāpēc?

Viņiem nav izveidojušās vajadzīgās prioritātes, izvēloties dzīvi. Viņi ir nonākuši ne tajā dzīvē, par kuru sapņoja.

Sapņo par Paradīzi.

Katram Paradīze un Elle ir sava. Sapņos un bailēs. Galvā. Vienkārši viņi vēl nav pa īstam attīstīti, lai kļūtu cilvēki. Tieši viņi pagaidām nav gatavi augšupcelšanai. Piekrīti, tu negribētu ar viņiem savienoties vienotā apziņā?

Vispār grūti saprast, vai es esmu gatava savienoties vienā apziņā kaut vai kādu, mēs esam pārāk dažādi.

Tādēļ jūs arī izejat zemes pieredzi, lai izdarītu pašu grūtāko darbu. Kaut gan šajā savienojuma līmenī tas nav tik grūts kā, teiksim, Monāžu līmenī. Tur atšķirību ir daudz vairāk.

Kāda tur ir apziņa?

Sarežģīti aprakstīt... Grūti aprakstīt...

Droši vien parunāsim par to citā reizē.

Es esmu pateicīga tev, dārgā Venēra!

 

Pievienots 02.11.2011

http://sanatkumara.ru/stati/o-razume-i-soznanii-besedi-s-veneroy

Tulkoja Jānis Oppe