Daudzdimensionalitāte un daudzšķautņainums

11.12.18.

11 12 24 01Mūsu jūtas nevar saukt pat viendimensionālām. Daudzdimensionālā cilvēka apjomā jūtām kā enerģijai arī ir daudzdimensionalitāte, tās atrodas emocionālajā ķermenī slāņos, no trešā līdz septītajam blīvumam.

Visam jūtu apjomam ir piramidāla uzbūve. Augšā atrodas pašas vieglākās konkrēto jūtu frakcijas, apakšā pašas smagākās. Piemēram, kauna jūtām – apakšā smaga sajūta, augstāk tām ir kautrības, pēc tam neveikluma frakcija, augšā tās kūst un augstākajās jūtās pārvēršas nevainīgumā. No šejienes var izsekot kauna jūtu uzspiestībai – tās ceļas no vainas. Tas ir vainas, kļūmīguma paveids, no šejienes tu izjūti kaunu. Tas sabiedrībā ir aizliegts, bet tu izdarīji, tu esi vainīgs, ir jābūt kaunam! Tā nav atļauts!

Man kļuva interesanti izsekot arī citām jūtām. Ņemsim atriebības jūtas. Šeit “apakšā” – cietsirdība un sāpes par zaudētu tuvu cilvēku, un izmisums, un nespēja īstenot atriebību, un karsta vēlēšanās atriebties, vienā vārdā, melna vētra; pacelsimies augstāk pa vibrāciju slāni – šajā slānī mēs jūtam ciešanas un vainu par nerealizējušos vēlēšanos (vētra ir pabeigta, taču netīrumi joprojām ir virspusē); pēc tam augstāk pēc vibrācijām iestājas prieks par to, ka viss ir pagātnē un nav izdevies īstenot savu mežonīgo vēlēšanos, notraipīties uz visiem laikiem; vēl augstāk iestājas atbrīvotība no nastas un piedošana – pilnīga aprimšana, gaisma dvēselē. No atriebības līdz piedošanai – mūsu daudzdimensionalitāte, no vētrainām jūtām līdz apskaidrībai.

Samērā ar attīrīšanos un apskaidrošanos mēs pārejam uz maigām un gaišām jūtām, saglabājot sevī iespēju saprast visas pašas mežonīgākās un briesmīgākās jūtas (iespējams, nenolaižoties līdz pašam mežonīgākajam, tāpēc ka neesam izjutuši šo pašu mežonīgāko). Taču mēs ATŠĶIRAM JŪTU LIELU DIAPAZONU, daudz lielāku, nekā pirms atnākšanas savā SAKNĒ. ATŠĶIRŠANAS SAJŪTA ir tas, kādēļ mēs šurp atnācām, dod mums sapratni, kas IR APKĀRTĒJĀ PASAULE. Tikko kā tu esi pabeidzis savu izglītošanos, var virzīties tālāk, paķerot sev līdzi sastrādāto dvēseles bagātību, kuru mēs esam nosaukuši par dziļumu, daudzdimensionalitāti.

Atcerēsimies, ka dvēsele ir atnākusi šurp no pasaulēm, kur mēs spējām izzināt tikai prieku, just tikai brīvību, aizkustinājumu, tīrību un bērna nevainību, svētlaimi un harmoniskumu. Jūtu vieglums un seklība ir skaidri redzami. Pēc tam mēs nolaidāmies astrālajā pasaulē, pēc tam fiziskās telpas blīvumā. Mēs šajās pasaulēs uz blīvuma un brīvības rēķina spējām gandrīz bez ierobežojumiem attīstīt – jūtas, atbilstošas savam blīvumam. Mēs attīstījām arī individuālismu, nevienādību, atšķirības, pašvērtību, oriģinalitāti, pašcieņu, individualitātes spilgtumu, egoismu, altruismu, brālību, solidaritāti, pretnostatījumu, nesamierināmību utt.

Kad mēs dzīvē paceļamies pa vibrācijām, mēs pārstājam izmantot zemu vibrāciju jūtas, taču emocionālais plāns paliek aktīvs, un visas jūtas, kuras mēs uzskaitījām, jums ir pazīstamas, jūs zināt, par ko es runāju.

No zemām emocijām un jūtām mēs attīrāmies pakāpeniski, sekojot savām domām un sajūtām, tāpēc ka taisāmies apvienoties grupās. Bet grupās mums jāspēj savienoties vienotā apziņā, turklāt nenokrist pa vibrācijām un atkal “neizkrist” no augstā slāņa, līdz kuram cēlāmies, uz kaut kādu iekšēju ķildu un ambīciju rēķina.

Mēs redzam, cik trausla ir ģimenes kopīgā apziņa pašreizējā laikā, tikai divu cilvēku kopība, kuri reti var savienoties vienā (eksistēšana BLAKUS neskaitās). Par to liecina šķiršanās un pat nevēlēšanās stāties laulībā. Mūsu individualitāte negrib būt apgrūtināta un aizskarta ar svešu gaumi un interesēm. Bet mēs šeit runājam par “laulībām” ar ģimeni! Droši vien būs kaut kāds pārejas periods, kad mēs reāli visu izjutīsim un sapratīsim, uz ko esam spējīgi.

 

Atbildiet sev uz jautājumiem, lūdzu:

Kas ir kolektīvisma jūtas?

Kā es tevi jutīšu blakus pastāvīgi?

Kā tevi pieņemt bez vērtējumiem?

Kā tevi mīlēt bez nosacījumiem?

Kā tevi just kā citu sevi?

Kas ir svarīgāks – tavas domas vai manas domas? Tavi mērķi vai mani mērķi?

Tavas jūtas – manas jūtas, tavas domas – un manas domas arī. Kā es tās pieņemšu?

Kā es varu mijiedarboties, neierobežojot sevi un savu jūtu un domu pasauli? Cienot tevi un tavu jūtu un domu pasauli? Mīlot gan sevi, gan tevi?

Kā iemācīties kolektīvismu darbībā?

Ar kuru konkrēti es varētu savienoties vienotā apziņā?

Ar kuru konkrēti es gribētu savienoties vienotā apziņā?

Ar kuru konkrēti es reāli savienojos vienotā apziņā?

Nesteidzieties pārskriet šiem jautājumiem, atbildiet uz tiem sev rakstiski.

 

Mēs runājām par jūtu vertikālo piramīdu, bet tagad mēs domājam par horizontālo paplašināšanos. Mēs radām apvienošanās piramīdu uz daudzdimensionalitāti, lejā – trešās dimensijas cilvēki, ar viņu jūtu un domu pasauli, augstāk – ceturtās un piektās, pēc tam sestās un septītās dimensijas cilvēki. Šī piramīda ir mūsu daudzdimensionālās būtības, kuras “aizpilda vakances”, tāpēc ka paplašinās pa horizontāli. Jo augstāk mēs esam uzgājuši pa vertikāli, jo kolektīvākiem mums jābūt apakšā pa horizontāli. Bez pamata uzbūvēšanas nav iziešanas uz smalkā blīvuma pasauli. Tāda ir mūsu uzbūve – gan jūtu pasaules, gan domu pasaules, GAN CILVĒKU PASAULES uzbūve.

No šejienes kļūst saprotama jūsu misija – audzināt sevī pamatu, lai spētu pacelties augstāk, un jūsu kolektīvā būtība būtu saliedētāka un tīrāka. Jo lielāks ir jūsu ieguldījums apskaidrotu cilvēku audzināšanā, jo augstāk pēc vibrācijām jūs paceļaties uz augšupcelšanos. Jo tīrāka ir jūsu gaisma un iedarbīgāka jūsu mīlestība.

Jūsu personīgā piramīdiņa sastāv no jūsu inkarnācijām. Saprotams, ka apziņas trešā līmeņa cilvēku šeit ir diezgan daudz. Bet apskaidrotu cilvēku – jūs esat viens, labi, ja vēl divi, trīs kaut kur dzīvo dažādās zemēs un arī ir pamodušies. Bet, iespējams, jūs apskaidrību sasniedzāt pagājušajā gadsimtā vai par agrāk, bet atnācāt kā apskaidrošanās skolotājs, lai paplašinātu savu daudzdimensionalitāti un izaugtu tālāk, augstāk. Jūs uz savu piramīdu kopumā iedarbojaties kā virsotne.

Bet kur atrast “savus” cilvēkus, no savas piramidālās būtības? Tas neietilpst spēles noteikumos. Mīliet visus, apskaidrojiet to, kurš jums pievilksies, mēs visi esam kā viena ģimene, nešķirojam savējos un svešus. Kāds apskaidros arī “jūsējos”.

Taču runa ir par to, lai savu piramīdiņu sapludinātu ar citām līdzīgām piramīdiņām un kļūtu par VIENU. Šeit ir galvenā grūtība visiem.

Un šeit mums palīdzēs mūsu individuālās piramīdiņas daudzšķautņainums Mēs pievilksimies ar meistarības skaldnēm, jo katrs no mums taču ir attīstījis meistarību tajā vai citā sfērā, šeit mēs atradīsim interešu un jūtu, radošuma un prieka līdzību. Tieši šeit guļ mūsu kopīgais radīšanas prieks. Tā ir atslēga no daudzdimensionalitātes – mēs atšķiram nevis individualitātes, bet kolektīvās rādīšanas rezultātu un strādājam ne savas slavas dēļ, BET KOPĪGAM REZULTĀTAM. Kolektīvam rezultātam.

 

Pievienots 26.12.2011

http://sanatkumara.ru/stati/mnogomernost-i-mnogogrannost

Tulkoja Jānis Oppe