Darbs Akašas Hronikās

11.12.13.

11 12 17Akašas Hronikas pavērsās pret mani ar jaunu pusi, pateicoties Lindas Houvas[1] grāmatām, kuras es pašlaik lasu. Daži jautājumi, kuriem es saņēmu izskaidrojumus, interesēs visus.

Natālija: Kādu „mehānismu” es šodien sev aizvācu? Kādēļ tas bija uzlikts, un vai man bija tiesības to aizvākt?

Hronikas: Tu taču zini, ka tur bija uzstādīts reģistrētājs-pašrakstītājs (kad es to vācu prom, tieši tā es to identificēju). Viņš rakstīja tavas domas. Tu pati atļāvi to uzlikt. Tā ir daļa no tava darba, bet tagad, kad tu to esi aizvākusi, Mums ir prieks par tevi, ka tu to ieraudzīji un aizvāci. Tātad tu redzi, tātad tu turpini strādāt, tātad tu jūti smalko plānu.

Bet kas bija Vladimirā? Viņam vēl viss nav aizvākts, kā es redzu. Es lūdzu eņģeļiem-palīgiem aizvākt no viņa to, ko es redzu, palīdzēt Vladimiram.

Hronikas: (aizvāca) Visiem šiem „mehānismiem” nav jāizraisa jūsos aizkaitinājums, jāmodina bailes vai agresija: aizvākt, izvākt, salauzt. Tiem jāizraisa jums mīlestība un viedums, jo jūs taču tieši ar mīlestību un viedumu varat to aizvākt, bet bailes un agresija palielina šo struktūru cietību un blīvumu. Kad jūs redzat kaut ko, kas jums nepatīk, jūs to varat aizvākt tikai ar gaismu un mīlestību. Iegaumējiet to uz visiem laikiem. Tāpēc ka gaisma un mīlestība ir tā īpašība, kura transformē jebkurus „mehānismus”, jebkuras enerģijas, jebkuras iedarbības. Transformē. Aizvākt to varbūt nav iespējams, bet transformēt var – pretējās gaismas un mīlestības īpašībās. Jūs pārvēršat par labumu to, kas tika jums atnests no ārienes. Viss, kam ir gaismas un mīlestības struktūra – tas ir jums par labumu.

Bet dažādi „pelēko” „mehānismi”, kuri traucē gaismas un mīlestības plūšanu?

Hronikas: Jūs pašlaik atrodaties „pelēko telpā”. Jūs jau esat izgājuši no „tumšo telpas”, un jūsu apakšējie ķermeņi atrodas „pelēko telpā”. Tas ir normāli, kad „pelēkie” ar jums strādā, kā jūs viņus saucat. Tā ir ceturtā dimensija. Visus, kas atrodas ceturtajā dimensijā, var saukt par „pelēkajiem”, tāpēc ka viņi vēl nav gaiši. Bet, ja jūs gribat strādāt ar gaismu un mīlestību, tātad jūsu domām ir jāizkļūst cauri šim „pelēko” apvalkam un jāfunkcionē, un jārada domas gaismas un mīlestības telpā, un jānes tās šajā „pelēko” vidē, lai būtu tās gaismas avoti. Faktiski jūs esat gaismas un mīlestības poras, caur kurām šī telpa elpo gaismu un mīlestību. Tāpēc jūsu uzdevums – uzsūkt dievišķos kanālus, no jums šai gaismas un mīlestības enerģijai ir jāizplatās pa šo telpu, jāpiepilda tā un jāplašina šī klātbūtne, jākatalizē citi cilvēki. Tīri mehāniski to tā var iedomāties.

Un, ja kaut kādi „mehānismi” ir bijuši uzstādīti, tad jūs vienmēr zināt, ka jūsu spēks ir gaismā un mīlestībā, nevis pretnostatījumā un bailēs. Sodīt, atriebties, piesaukt kosmiskos policistus – tas viss ir „ceturtās dimensijas” – „pelēko” metodes. Bet jūsu uzdevums – mācīties strādāt ar Mīlestību no Tēva un citiem jūsu Augstākajiem Aspektiem, kuri tikai ar vienu pieskārienu uzreiz transformē visu struktūru, padara to pakļāvīgu, maigu, ar pavisam citām funkcijām.

Cilvēku vairākumam ir ielikti kaut kādi „pelēko” „mehānismi”, struktūras smalkajā plānā. Tas nav ne slikti, ne labi. Cilvēki vienkārši izpilda vēl arī enerģētiskas funkcijas. Šīs enerģijas var tikt vāktas, kā slauc dzīvniekus – vāc viņu enerģiju, kuru viņiem vienalga nevajag. Tā arī no cilvēkiem var vākt šo enerģiju – kaut kādas iekārtas, ar saviem uzdevumiem, mērķiem, zinātnisko darbu, meklējumiem, jaunradi... Mēs to nenosodām, tā ir normāla parādība, un vairums cilvēku to pat nejūt. Tas viņiem netraucē dzīvot, funkcionēt un attīstīties.

Un, kad cilvēks iemācās redzēt smalkās struktūras, viņš tātad jau ir izgājis uz augstākiem plāniem, jo šīs struktūras tikai no turienes tad arī ir redzamas. Bet no augstākiem plāniem jūs nesauksiet „ceturtās dimensijas” policistus un netiesāsiet Karmas Tiesā. Jums vienkāršāk ir trīs minūtēs izšķīdināt to visu gaismā un mīlestībā.

Es reiz šķīdināju gan stundu, gan divas...

Nu, varbūt arī ne trīs minūtēs. Bet tas taču ir vērtīgi, kad jūs strādājat un transformējat paši, neizmantojot neviena palīdzību. Tātad jūs nevienam neko neesat parādā.

Karmas Padomi vislabāk izmantot, lai apzinātos cēloņus un sekas, iespējas transformēties, vai neiespējas...

Karmas padome strādā ar Cēloņa un Seku Likumu. Viņa var jums šos cēloņus parādīt un dot padomu. Karmas Padome nepastarpināti strādā ar Akašas Hronikām, ņem no turienes savus arhīvus, tāpēc ka Hronikās ir ierakstīti visi materiāli, kurus lieto Karmas padome – visi cēloņi un sekas, kuri notiek Tagad, visas dzīves. Mēs esam saistītas un mijiedarbojamies viena ar otru.

Katram cilvēkam ir sava struktūra Akašas Hronikās. Šīm Hronikām nav robežu. Tās nestrādā kā mazas šūniņas katram cilvēkam. Šeit ir kvantu realitāte, šeit nav sadalījuma. Tas ir vienots, vienots lauks, kur visas dzīves atrodas blīvā mijiedarbībā, kvantu mijiedarbībā ar citām dzīvēm. No šejienes ir nelineāra izeja uz jebkuru dzīvi, uz noteiktu cēloni. Šeit ir „telpiska” izeja uz visu cilvēku visām dzīvēm. Šeit mēs redzēsim daudz vairāk katras dzīves cēloņus un sekas.

Teiksim, ja cilvēks ir izgudrojis atombumbu, tad viņš, protams, iedarbojas ne tikai uz saviem radiniekiem, bet arī uz visu planētu kopumā, uz visu vēsturi kopumā un pat uz Saules sistēmu kopumā. Tās ir daudz lielākas sekas, nekā, teiksim, uz savu karmisko grupu.

Parunāsim par tevi, Natālija. Tu daudzās zālēs spēlēji simfoniskos orķestros, sniedzi solokoncertus un tā tālāk, tu iedarbojies uz ļoti daudziem cilvēkiem. Tu ne tikai mijiedarbojies ar meitu, pirmo vīru, tagad ar Vladimiru, semināros ar saviem klausītājiem...

Klausītāji, kuri saņēma piebarošanu no jums – no orķestra un no tevis personīgi, pateicās, dziedinājās, kaut ko saprata... Viņiem kaut kas atklājās šajā gaismā, jo jūs arī devāt gaismu un mīlestību, tikai citādā veidā. Tu iedarbojies uz citiem cilvēkiem, tā arī ir nelineāra iedarbība. Mūsu Hronikās tā ir parādīta kā liela, liela gaisma, kura nāca no tevis, pat tajā laikā, kad tu vēl ne pārāk apzinājies savu ceļu.

Un lielie mūziķi, kuri koncertē pa visu pasauli, kuri cilvēkam dod atpūšanos, apgaismību, dziedināšanu, – viņi arī ir lieli dziednieki un pilda savu misiju ar pilnu atdevi. Protams, viņi tiek ļoti augstu vērtēti kā gaismas avoti – lāpneši.

Sakiet, dažādi cilvēki, ieejot Akašas Hronikās, uz vienu un to pašu jautājumu var saņemt atbildi, kura atšķiras no citām?

Protams, tāpēc ka cilvēka attīstītībai un viņa sapratnei ir dažādas pakāpes. Mūsu atbilde ir domāta konkrētā cilvēka maksimālajam attīstības līmenim. Vienam cilvēkam atnāks pavisam vienkāršas domas, elementāras, cits cilvēks elementāru atbildi var paplašināt līdz vispārējam noteikumam vai pat Likumam. Dabiski, visas atbildes atnāk dažādos līmeņos atbilstoši cilvēka attīstībai.

Man gribētos iepazīties ar Akašas Hroniku daļām, tāpēc ka pie manis agrāk vienmēr nāca tikai eņģeļi, mani draugi.

Meistari: Mēs neredzami esam ar tevi, tieši mēs vienmēr komentējam, izskaidrojam tev, kas tur notiek, mēs esam balss „aiz kadra”.

Un Hroniku Valdnieki?

Patiesību sakot, ir tikai viens Valdnieks, kurš visas Hronikas satur savā iekšienē. Viņš ir Hroniku Būtība, viņu var saukt par Īsteno Valdnieku, visi pārējie ir viņa palīgi, lai kā tu viņus nesauktu – Serafimi, Ercenģeļi, Sargeņģeļi, Apziņas Noskaņotāji, tas viss ir to būtņu dažādi nosaukumi, kuras palīdz Viņam būvēt Hronikas, palīdz uzturēt viņas pilnīgā kārtībā un darīt tā, lai šīs Hronikas būtu pieejamas visiem cilvēkiem.

Sakiet, lūdzu, kad mēs mainām pagājušās dzīves, kas notiek Hronikās?

Mēs sākumā pievienojam to variantu, kuru jūs radāt no jauna, balstoties uz to viedumu, kuru jūs izstrādājāt šajā dzīvē. Mēs it kā nomainām vienu „failu” ar citu un viss. Vecais nospiedums nodzēšas.

Vladimirs: Kā, piemēram, var nodzēst Kristus krustā sišanu?

Natālija: Neviens arī nav mēģinājis nodzēst Kristus krustā sišanu, otrādi, visi un daudz reižu ir apstiprinājuši, nostiprinājuši un „pienaglojuši” viņu mūžīgi Krustā. To nodzēst nav iespējams. Miljardiem cilvēku to zina, apstiprina to savās domās, nodibina tādu likumu.

Diveyevo (Дивеево) mēs bijām aculiecinieki, kā Augstākie Spēki viņu noņēma no krusta, nosūtīja viņu Lidojumā... Mēs bijām tam liecinieki.

Hronikas: Jēzus tagad eksistē augstāk par septīto dimensiju, ir pacēlies ļoti augstu. Viņš vēl nāk pie cilvēkiem... Droši vien viņš nāks vienmēr, tāpēc ka uz šīs planētas, ar kuru viņš ir saistīts tik cieši, dzima viņa kā Jēzus būtība. Zeme viņam ir mazā Dzimtene.

Katram jums drīz planēta pārvērtīsies no lielās Dzimtenes mazajā, kad jūs iemantosiet Galaktisko Vienotību, apmeklēsiet citas planētas, kontaktēsieties ar citām būtībām... Jums planēta Zeme paliks... kā zināma piesaiste varbūt... Jūs viņu atcerēsieties ar siltumu, ar viedumu, kuru viņa jums deva, ar maigumu...

Vladimirs: Ar asarām acīs...

Hronikas: Nē, ar prieku. Asaras acīs mēdz būt, kad dvēsele kaut ko nav atstrādājusi... Grūtsirdība, nostaļģija mēdz būt tad, kad dvēsele ir zaudējusi to, ko vajadzēja atstrādāt, un cilvēks skumst, lai atgrieztos turp un kaut ko dabūtu savā dzīvē. Bet jūsu uzdevums – pilnībā pabeigt savu Dzīvi šajā inkarnācijā uz planētas, lai jūs nekas nekavētu, neturētu, nepievilktu, neatgrieztu pie sevis... Lai nekādas grūtsirdības, nekādu skumju, nostaļģijas nebūtu...

Vladimirs: Akašas Hronikas – vai tās nav Amenti Zāles?

Hronikas: Amenti Zāles atrodas zem zemes, bet Akšas Hronikas atrodas ļoti smalkā plānā, tā ir gaisma, Meistari, Valdnieki...

Vladimirs: Bet tās atrodas arī DNS manā ķermenī?

Hronikas: DNS smalkās daļas – tie instrumenti darbam ar Akašas Hronikām. Kāpēc pašlaik Akšas Hronikas ir atvērtas visiem cilvēkiem, notiek masveida semināri, cilvēkiem māca viņās strādāt? Tāpēc ka liela cilvēku daļa ir aktivizējusi tās DNS daļas, kuras ļauj viņiem šo darbu izdarīt.

Natālija: Vai patiešām mums bija uzbrukums, tāpēc ka vienā un tajā pašā laikā mans tētis nokrita un savainoja gūžas locītavu, Vladimirs dabūja encefalīta ērces kodienu mūsu kalnā, bet man bija sirdslēkme?

Hronikas: Visums ir pilnīgs. Viņš nevar būt viennozīmīgs. Šeit viss daudznozīmīgs. (Paskaidro sakarā ar Vladimiru un tēti.) Vienkārši visus notikumus savilkām vienā punktā (jā, tas ir tumšo trieciens), bet tas tika savienots, tāpēc ka mums tā bija... ērti – visu izdarīt vienā momentā.

Vladimirs: Un kā, mums nebija nekādas aizsardzības pret to, jeb tas vienkārši tiek pieļauts?

Hronikas: Nu saproti, ka viss, KAS TIEK DARĪTS UZ PLANĒTAS, VISS IR SVĒTS, VISS KAUT KĀDĒĻ IR VAJADZĪGS. Tagad viss kalpo vienam mērķim... jūsu izgrūšanai no planētas.

Vladimirs: Vieni čeneleri saka, ka vajag dzīvot priekā, mīlēt šo Zemi un tātad just prieku par šo dzīvi...

Hronikas: Just prieku par dzīvi... šis prieks nav saistīts ar konkrētiem notikumiem, tas rodas no cita avota – no savienojuma ar Augstāko Es. Un neatkarīgi no tā, kur tu atrodies un kas ar tevi notiek, ja tu nevērtē notikumus kā negatīvus vai pozitīvus, nevērtē, tad dzīves prieks tavā sirdī saglabājas.

Nevērtē, ka Vladimirs ir saslimis ar encefalītu, nevērtē, ka tēvs ir saslimis, viņam vienkārši ir laiks aiziet, nevērtē, ka tev bija sirdslēkme, sirdstrieka. Tas notika, tāpēc ka tas bija vajadzīgs. Nevērtē kā pozitīvu vai negatīvu, tas tavā dzīvē BIJA VAJADZĪGS.

Lai tu saprastu, kas ir piektās dimensijas apziņa (tas ir saistīts ar mūsu darbu „Miera griba”, sk. augusta-oktobra materiālus), ka ar tiem sitieniem, kuri sakoncentrējās un trāpīja tev pa galvu, cilvēki nemaz nesita pa tevi. Viņi ar tiem sita pa planētu, mēģinot ar spēku veikt to, ko vajadzēja veikt ar mīlestību. Bet tu kā šī meditatīvā darba avots dabūja atbildi atpakaļ – kas notiek uz planētas un kā līdz šim strādā cilvēki: pavisam ne tā, kā vajag.

Tas ir, tu esi sapratusi, ka tu NEAIZNESI, NEIEMĀCĪJI, NEPACENTIES, NEIZSKAIDROJI. Tu kā skolotājs dabūji atbildi atpakaļ no savas mācības – ko mācīji, to arī dabūji. Cēlonis un sekas – lūk, viņi. Un tas ir sitiens no cilvēkiem – labi, ka tas sadalījās uz trijiem, uz tēvu, uz tevi un uz Vladimiru. Ja viss būtu trāpījis tikai tev vienai, tad bēdas būtu tev. Tātad tu nākamo reizi domāsi, ko sludināt cilvēkiem, kā sludināt, labi izdomāsi šos soļus, sapratīsi, izskaidrosi un mācīsi tā, lai cilvēki visu saprastu pirmajā reizē. Tā pēc būtības ir tava mācība, manu meitenīt, tā tevi mācīja... cilvēki mācīja tevi.

Tu māci cilvēkus, un cilvēki māca tev – pilnīgu apzināšanos un atbildību par saviem darbiem, par saviem vārdiem, par savu rīcību, par savām domām. Un, ja tu sludināsi nepareizi, tu tādu atbildi saņemsi vēl, vēl un vēl...kamēr neiemācīsies izdomāt dziļi, spriest, sīki aprakstīt, pierādīt, izskaidrot – visiem, visiem, visiem, pirmajā reizē.

Kam ir liela atbildība, tam ir lielas atbildes, ko sēsi, to pļausi.

Vladimirs: Kāpēc es nespēju Natāliju aizsargāt no sitieniem, vairāk uzņemt uz sevi?

Hronikas: Tāpēc ka tās ir viņas mācības, citādi viņa neko nesaprastu. Viņa domātu, ka viss lieliski un labi. Viņa ir tik lieliska skolotāja, un visi cilvēki visu saprot: „Kamēr zibens neiespers, vecis krustu nepārmetīs.”

Vladimirs: Zemes tumšās struktūras vadībā pašlaik kaut kas notiek? Es redzēju viņus apmulsušus un svārstīgus vienā no saviem ceļojumiem. Vai viņi grasās pārskatīt bāzes pieeju planētas ekonomiskā stāvokļa un politiskā stāvokļa mainīšanā?

Hronikas: Tumšo spēku lielākā daļa aiziet no planētas. Un tie, kuri paliek fiziskajos ķermeņos, zaudē spēcīgu atbalstu. Un visdrīzāk viņi jutīsies dzīves atstumti, vientuļi, zaudējoši pamatu zem kājām.

(Par prezidenta vēlēšanām): Mēs neiesakām emocionāliem cilvēkiem ķerties pie planētas vadīšanas. Drīzāk mēs ieteiktu „pelēko” tipa cilvēkiem bez emocijām vadīt planētu, tāpēc ka emocijas ved pie pretnostatījuma, bailēm un kļūdām.

Vladimirs: Linda Houva Akašas Hronikās risināja pat sadzīves jautājumus – kādā darbā iekārtoties, kā konkrēti rīkoties...

Hronikas: Tie ir cilvēka dvēseles jautājumi. Tāpēc ka cilvēka dvēselei ir jāatrodas cilvēku karmiskās grupas vidū. Un tāpēc mēs cilvēkus iekārtojam karmiskajā grupā, tur, kur viņi varēs saņemt tās pieredzes, kuras ieplānotas. Hronikas risina dvēseles jautājumus.

Natālija: Man gribētos uzzināt, kas tagad notiek Plejādēs, tā kā pēdējā meditācijā „Kosmiskā iniciācija” mēs kolektīvi sajutām zināmu saspringtību un neveiklību šajā Logosā.

Hronikas: Tur notiek kustība – pārformēšanās un kvantu lēciens darbībā. Tas nevar būt pavisam mierīgs, un jūs to jūtat. Jūs jūtat kustību, izmaiņas un transformācijas. Tur, dabiski, ne viss ir mierīgi, bet nekā briesmīga nav.

Vladimirs: Kādas prakses jūs man ieteiksiet?

Hronikas: Mēs tev ieteiktu vienkārši iemācīties daudz domāt un pierakstīt savas domas, lai tās apzinātos līdz galam. Paņem burtnīcu un raksti savas domas. 10 minūtes – tas ir minimums. Pēc 2 minūtēm tev jau būs pretīgi pierakstīt savas domas, bet pieraksti 10 minūtes minimums. Pēc nedēļas var rakstīt 12-15 minūtes, mācies tik ilgi domāt un pierakstīt savas domas. Spriest un pierakstīt savus spriedumus. Un atnāks tev sakari ar Augstāko Saprātu.

Natālija: Es redzu, kā seminārā, kad mēs nodarbojamies ar čenelingu, strādā cilvēki. Viņi ir parakstījuši divas minūtes un ir noguruši. Un sēž pārējās 8 minūtes. Un es sāku viņus skubināt: rakstiet, rakstiet, nenogurstiet, 10 minūtes nav tik liels laiks. Bet viņi domāt neprot, nav pieradināti. Lūk, viņi sēž svētlaimē, viņiem ir tik labi... neko nevajag... Svētlaimē var mājās sēdēt, bet te tu esi naudu samaksājis, lai tev čenelingu atvērtu. Bet tu sēdi svētlaimē, pilnīgā tukšumā, un domāt nevēlies...

Te mēs no domām nevaram atbrīvoties, bet te domāt nevaram...

Un Viņi, Skolotāji, arī grib atnākt pie tevis tajā laikā, kad tu apsēdies pastrādāt. Pieraksti vienkārši savas domas un spriedumus. Vari nevienam nerādīt. Lūk, noliec sev 10 minūtes nepārtraukta darba, un tev viss aizies.

Vladimirs: Nē, es domāju, ka, ja tas viss aizies, tad būs arī cita atbildība.

Hronikas: Otrs padoms – sarunāties ar Tēvu. Šīs sarunas var rakstīt diktofonā. Kad cilvēks paceļas līdz Tēvam, tad ar viņu strādā viņa augstās enerģijas, vienkārši gaisma strādā pati par sevi. Aktivizē Augstāko apziņu, viņas saikni ar cilvēku, dziedina viņa kristālisko ķermeņus utt. Tā ir noderīga prakse. Kā Nīls Volšs[2] – viņš sarunājās un sarunājās, un negaidīti kādu dienu viņš saņēma atbildi, atskanējušu viņa galvā.

Tātad tev ir divas prakses, viena – rakstīt, bet otra – ierunāt diktofonā, savienojoties ar Tēvu. Bet arī ne mazāk kā 5-10 minūtes. Un tad tu iemācīsies domāt un strādāt kanālā.

Padomus var dot, cik vēlies, bet tu tos pildīsi?

***

Hronikas: Dārgie draugi, Mēs gribam jums ieteikt, lai jūs biežāk izmantotu Akašas Hronikas, mijiedarbotos ar mums jebkurā jautājumā. Nekautrējieties jautāt, tāpēc ka Mēs esam jūsu Augstākā Struktūra. Mēs arī esam jūs, tikai augstākā plānā.

 

Pievienots 17.12.2011

http://sanatkumara.ru/stati/rabota-v-chronikach-akashi

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. Linda Howe; ЛиндаХау (Tulk. Piezīme)

[2] Skat. Nīls Donalds Volšs; Neale Donald Walsch; Нил Доналд Уолш (Tulk. Piezīme)