Ян Левченко, - Исследование Как изменилось отношение россиян к Евросоюзу и Балтии?

Jans Ļevčenkko - PĒTĪJUMS ⟩ Kā ir izmainījusies Krievijas iedzīvotāju attieksme pret Eiropas Savienību un Baltiju?

23 01 30 20

Foto: Sipa / AP / Reuters / Scanpix

“Levada-centrs (Левада-центр)” joprojām ir viens no nedaudzajiem neatkarīgajiem informācijas avotiem par Krievijas sabiedrības stāvokli. Centra vadošais zinātniskais darbinieks Aleksejs Levinsons (Алексей Левинсон) 24. janvārī nolasīja referātu par attieksmi pret Igauniju un Baltijas valstīm Maskavā un tām kaimiņos esošajos Krievijas reģionos, raksta Rus.Postimees.

 

No kara sākuma Ukrainā “Levada-centrs” pētīja dinamiku, kā mainās Krievijas iedzīvotāju sabiedriskais viedoklis par šo karu, tā tiešajiem dalībniekiem, trešajām valstīm un to ietekmi uz kara gaitu. Sociologs sniedza novērojumu rezultātus 10 fokusa grupās, kuras tika sapulcētas 2022. gada pavasarī un rudenī. Aptaujas notika piecās pilsētās – Maskavā, Sanktpēterburgā, tai kaimiņos esošajā pierobežas Kingisepā, Pleskavā un Kaļiņingradā.

 

Pilnīga piekrišana vadībai

Saskaņā ar aptaujām gan pavasarī, gan rudenī tā sauktās “speciālās militārās operācijas” atbalsta reitings Krievijā pārsniedza 80 procentus. Stabilu popularitāti bauda viedoklis, ka ASV – galvenais Krievijas ienaidnieks (72 procenti). Gandrīz tikpat iesaldēts pozitīvs atbalsts ir raksturīgs KF armijai. Maksimālais rādītājs bija kampaņas sākumā – 81 procents, minimālais – uzreiz pēc mobilizācijas izsludināšanas (71).

Tad pat, 2022. gada oktobrī, tika konstatēts miera sarunu ar Ukrainu piekritēju maksimālais procents (26). Turklāt te, pēc Levinsona teiktā, svarīgi ir bieži precizējumi, ka par sarunu puses pārstāvi Krievijas iedzīvotāji uzskata Vladimiru Putinu, kamēr Ukrainas puse tām vienkārši nepiekrīt, jo ASV kūda to uz konflikta turpināšanu.

 

Eiropa un Baltija – jaunākie ienaidnieki

Attieksme pret Eiropu, konstatē sociologi, ir pasliktinājusies, kamēr tieši pret Igauniju – būtiski nav mainījusies. Tas ir saistīts ar teritoriālo tuvumu, vēsturiski izveidotām saiknēm patēriņa, nodarbinātības, izklaides, kultūras sfērās. Pleskava un Pečori, piemēram, skaidri atdala “Igaunijas tautu”, kurai simpatizē, un “rusofobisko valdību”, kuras darbībām ir ārkārtīgi nacionālistisks, dažreiz atklāti fašistisks raksturs.

23 01 30 21

Dinamika, kādā ir attīstījusies Krievijas iedzīvotāju attieksme pret Eiropu 20 gados un viena gada laikā

Foto: Левада-центр

Sociologi šai pētījuma sadaļai ir devuši virsrakstu “Ar dievu, Eiropa!”. Patiešām, ja 2010. gadu sākumā tā turējās kā orientieris vai pat kā “sapņu valsts”, tad tagad tā ir ne vairāk kā “ASV piedēklis”, gatavs tūlīt, tūlīt sabrukt. Respondenti zīmē drūmu Eiropas sabrukuma ainu kā sekas tam, ka “pati taču atteicās no savām vērtībām”. Vērtību, tādu kā humānisms, internacionālisms, garīgums, nesēja ir Krievija, kuru tādēļ arī neieredz.

Turklāt Baltija tās kaimiņu reģionu priekšstatā – tās ir “patīkamas atmiņas”, pludmales, atpūta ar bērniem, komforts un sakoptība. “Piebaltikā”, kā visur saka Krievijā, ir ļoti daudz krievu, kurus visādā veidā apspiež. Viņiem vienkārši atriebjas par to, ka reiz visi dzīvoja PSRS kā “viena ģimene”. Taču, neraugoties uz “skumjajām” detaļām, respondenti Pleskavā un Kingisepā labprāt atzīst: “Mēs esam kaimiņi, nekur neliksies, ir jādraudzējas.”

Protams, šai draudzībai ir daudz šķēršļu. Galvenie no tiem – tās ir NATO “kara bāzes” un aizvainojums par ES izvēli PSRS vietā. Krievijas iedzīvotāji ir pārliecināti, ka “jaunie saimnieki” diktē Baltijas tautām, ko darīt, piemēram, vērt ciet robežas. Nopietna pretenzija – “Lielā Tēvijas kara vēstures pārrakstīšana” uz krievu represiju fona. Uz jautājumu, vai Krievija var sākt karu ar Baltijas valstīm, apgabalu, kas ar tām robežojas, iedzīvotāji pauž cerību, ka tas nenotiks. Taču “ja NATO turpinās provocēt, neko darīt – nāksies”. Galvenā pretruna, kura konstatējama atbildēs: “Igaunija mums negrib uzbrukt, taču NATO stāv Narvā un ir gatavs iet pret Krieviju.”

 

Kāds ir izmaiņu resurss?

Ass, uz kuras turas šī pasaules aina, ir priekšstats, ka Baltija nekad nav bijusi neatkarīga un nevar būt neatkarīga. Igaunijai, neraugoties uz tās ekonomiskajām sekmēm un kultūras sasniegumiem, acīmredzami ir atteikts subjektivitātē. Taču šajā blīvajā ideoloģiskajā masā gadās interesanti “tukšumi”. Piemēram, par Igauniju saka tā: “Viņi padomju laiku sauc par okupāciju.” Kā uzskata Levinsons, tā ir sava veida pus-pieņemšana. Tas ir, mēs, kaut arī uzskatām citādāk, tomēr atzīstam, ka “viņiem” ir cits redzes viedoklis.

Vēl vairāk, reģionu, kas robežojas ar Igauniju un Latviju, iedzīvotāji ir satraukti par to, ka viņiem deguna priekšā ir aizcirstas durvis. Daudzi ir neizpratnē, kādēļ tas tā, un nonāk pie secinājuma, ka cēlonis – karš Ukrainā. Maskavā ir izplatīts sašutums, ka durvis aizvērtas tiem, kas mēģina aizbēgt no mobilizācijas. “Kazahstāna ir atvērta, bet tās kāpēc ne?” – un atkal secinājumi par īpašu antipātiju pret Krieviju Eiropas izpildījumā (kopš februāra, atgādināsim, Kazahstāna pastiprina prasības pret Krievijas iedzīvotāju atrašanos valstī). Un tomēr tas, ka pastāv pierobežas attiecības un lielajās pilsētās koncentrējas konformisti, kuri pēc savām nosliecēm ir tuvāki Eiropas dzīves standartiem, veido turpmāko pārmaiņu “dusošo resursu”.

Aleksejs Levinsons atbildēja arī uz žurnālistu un ekspertu jautājumiem. Starp citiem izskanēja Igaunijas Ārpolitikas institūta darbinieka Igora Grecka (Игорь Грецкий) jautājums: “Vai atšķiras atbalsta pakāpe Krievijas armijai pirms un pēc kara sākuma Ukrainā?” Atbilde bija tāda: “Nav mainījusies. Kopš 2014. gada Krievijas iedzīvotāji, viņiem pašiem nemanot, dzīvo arvien pieaugošas autarķijas apstākļos. Visas saiknes pēc Krimas aneksijas pakāpeniski aprāvās, taču asas pārmaiņas tas neizraisīja. Gluži otrādi, tieši mīkstais aprāvums stiprināja pārliecību par savu taisnību. Mēs esam vieni, un mums arī bēdu maz! Krievijas iedzīvotāji ar sevi ļoti lepojas, kaut arī reālu cēloņu tam nav,” secināja “Levada-centra” eksperts.

 

23 01 30 22

Sociologs Aleksejs Levinsons Atklātās Universitātes studijā, Maskava, 2019. gada rudens

Foto: Открытый Университет / openuni.io

Komentāri

Kādas būs Krievijas un tās Eiropas kaimiņu attiecības, ir atkarīgs no kara iznākuma Ukrainā?

Aleksejs Levinsons, “Levada-centra” Sociālās kultūras pētījumu nodaļas vadītājs:

“Vairums cilvēku, ar kuriem man ir darīšana, saka, ka pašlaik neko pareģot nevar. Man ir cits redzes viedoklis. Es neņemos pareģot politiskās izmaiņas, runa ir par masu apziņu. Tad, lūk, tai, pirmkārt, nāksies atteikties no tām viltībām, ar kurām tā norobežo sevi no realitātes. Un tas būs ļoti smagi. Otrkārt, esmu pārliecināts, ka visas idejas, kuras pašlaik atrodas apslāpētā stāvoklī, tajā skaitā integrācija ar Eiropu un Krievijas iedzīvotāju sliecība uz Eiropas vērtībām, atkal būs aktuālas. Tā nav tuva, taču neizbēgama perspektīva. Jau vairākus gadsimtus Krievijas vēsture demonstrē tādas mijas efektu. Jūs jautājat, vai te ir pieaugums, attīstība. Es nejūtos stipri augstāk vai tālāk nekā, piemēram, Aleksandrs Puškins. Taču mēs nodzīvojām un izgājām kaut kādu ceļu, balstoties uz tās pašas konstrukcijas vērtībām, kas bija Puškina laikos. Un kuras ir specifiskas ne tikai Krievijai.

Kas attiecas uz Baltijas valstu un Krievijas attiecībām nākotnē, tad tās ir ļoti atkarīgas no tā, kādā fāzē pāries Krievijas un Ukrainas, no vienas puses, un Krievijas un Rietumu attiecības, no otras puses. Kas tiks saukts par uzvaru, kā pusē tā būs un kā tā tiks interpretēta KF iekšienē. Galvenā impēriskā likme ir likta uz Ukrainu. Ja tā atnesīs to vinnestu, ar kuru rēķinās Krievija, Eiropas šīs daļas uzbūve būs viena. Ja neatnesīs, tad situācija būs otra. Un attieksme pret Baltijas valstīm kā pret “mazākajām un nesaprātīgajām” strauji mainīsies. Pašlaik Ukrainā tiek risināts impērijas restaurācijas jautājums. Un mēs nezinām, kā tas atrisināsies.”

 

RUS TVNET в Telegram: Cамые свежие новости Латвии и мира на русском языке!

 

Pievienots 30.01.2023.

https://rusklik.tvnet.lv/7698445/issledovanie-kak-izmenilos-otnoshenie-rossiyan-k-evrosoyuzu-i-baltii

Tulkoja Jānis Oppe