Metta (Galina Vetrova)

Burvju zeme

Kopš seniem laikiem cilvēki ir sapņojuši par labāku dzīvi, par harmoniskām attiecībām, par tādu vietu, kur valda labais, laime, mīlestība un prieks. Redzot, cik netaisnīga ir apkārtējā pasaule un kaut kur dvēseles dziļumā atceroties, ka eksistē “cita” pasaule, pilnīgāka un brīnišķīga, viņi ir radījuši dzeju, dziesmas, teiksmas par tādām zemēm vai pilsētām, kur dzīve rit citādāk un kur var atrast visu, kas tevi iepriecina, iedvesmo, pārveido. Viņi visi sapņoja par zemi, “kur ļaunuma un bēdu nav, kur dzīve mīlestības pilna, kur dvēselei gaiši un skaidri un kur vienmēr pavasaris[1]”. Mūsdienu dziesmu jaunradē arī var atrast tādus skaņdarbus, un es gribu jums atgādināt trīs no tiem. Tie visi ir ļoti dažādi, bet katra autori ar savu lielisko talantu ir izteikuši, izšļākuši, lūk, šīs slāpes pēc brīnišķīgā, slāpes atrast vietu, kur tevi saprot, mīl un gaida.

“Pilsēta” – no mums nesen aizgājušā pirmā viļņa barda Jurija Kukina dziesma, kurā viņš izteicis savu barda skatu uz sava sapņa pilsētu[2].

“Pilsēta, kuras nav” – satriecoša dziesma, melodiski ļoti spēcīga, no kuras man vienmēr skrien skudriņas pa ādu, īpaši Zaras un Dmitrija Pevcova izpildījumā[3].

“Mazā zeme” – ļoti labestīga, burvīga dziesma, kura vienmēr noskaņo uz mīlestību un prieku[4].

Mūs aptverošajai pasaulei pagaidām ir tālu līdz pilnībai, bet kāpēc mums, katram mums, neuzbūvēt, lūk, tādu brīnišķīgu zemi paša sirdī? Jo mēs jau zinām, kā padarīt mūsu pašu iekšējo pasauli harmonisku, brīvu no konfliktiem, priecīgu un laimīgu. Kad mēs sevi pilnveidojam, mācāmies būvēt savas attiecības ar citiem cilvēkiem, balstoties uz mīlestību un pieņemšanu, kad mēs pateicamies par visām veltēm un svētībām, kuras satiekam mūsu ceļā, kad mēs sevī pašos varam atrast visu to, ko agrāk meklējām aiz saviem ietvariem – visu mīlestību, visu prieku, visu sapratni un pieņemšanu, kad mēs pilnveidojam savas īpašības un arvien spilgtāk sākam atspoguļot ārējā pasaulē mūsu dvēseles gaismu – visa mūsu apkārtne: mūsu attiecības, darbs, māja, finanses utt. sāk pieskaņoties mūsu iekšējai būtībai. Mēs kļūstam sekmīgi visā. Mums pievelkas visas lieliskās bagātīgā Visuma veltes. Kad mēs tiecamies pilnveidot sevi, mēs sākam izplatīt mūsu mīlestību mūs aptverošajā pasaulē, un mūsu “mazā zeme”, tā, kura ietver mūs un mums tuvos cilvēkus, var kļūt par burvju zemi, mūsu dvēseles gaismas apgaismotu, vietu, kur ir “gaiši un skaidri un kur vienmēr pavasaris”. Tas atkarīgs no mums, cik mēs varam sevi izmainīt, lai izmainītos mūs aptverošā pasaule.

Atceraties vēl vienas lieliskas dziesmas vārdus?

Lai mums nav dots izmainīt visu nekavējoties, kā gribas,

Kad izmaināmies mēs – izmainās pasaule.[5]

Katrs no mums savā vietā kā bāka apgaismo mūs aptverošo telpu, un jo vairāk uz zemes ir tādu bāku, jo vairāk gaismas, labā un mīlestības ir visā pasaulē.

Es vēlu visiem mums radīt mūs aptverošo pasauli tādu, lai tajā vienmēr būtu komfortabli, priecīgi, harmoniski, lai viņa būtu tā burvju pasaule, par kuru cilvēki vienmēr sapņoja un par kuru sacerēja dziesmas.

Jo tie taču esam mēs – “tie, kurus mēs gaidījām”, tie, kuri atnes uz šo pasauli savas dvēseles gaismu. Mēs – tie, kuri atnes Debesis uz zemi.

 

Pievienots 01.08.2011

http://metta.ucoz.com/publ/volshebnaja_strana/volshebnaja_strana/85-1-0-546

Tulkoja Jānis Oppe


[1] “где зла и горя нет, где жизнь любви полна, где душе светло и ясно и где всегда весна”. (Tulk. piezīme)

[2[ Юрий Кукин – Город; http://www.youtube.com/watch?v=lxKBU3pCAoY (Tulk. piezīme)

[3] Зара и Дмитрий Певцов - Город, которого нет; http://www.youtube.com/watch?v=srFSpmRPHnA (Tulk. piezīme)

[4] Наташа Королёва - Маленькая страна; http://www.youtube.com/watch?v=EK0okqM0Mow (Tulk. piezīme)

[5] “Пусть нам не дано изменить всё немедля, как хочется, / Когда изменяемся мы – изменяется мир.” (Tulk. piezīme)