Zirgi

14 03 31 01

Mēs tagad bieži runājam par Jauno Zemi, bet slikti stādāmies priekšā, kas, izņemot cilvēkus, dzīvos uz jaunās planētas? Cik lielā mērā mēs pazīstam tos, kuri jau ir dzīvojuši šeit, uz Zemes? Vai mēs daudz zinām par tām būtnēm, kuras pavadīja cilvēkus, karoja ar viņiem, draudzējās, audzināja vai palīdzēja cilvēka rasēm izdzīvot uz planētas? Iztēlojieties, ka jūs uz visiem laikiem atstājat fizisko pasauli. Bet vai jūs ar viņu esat labi pazīstami? Piemēram, ar dzīvniekiem, ar tiem, kurus zinātnieki sauc par nagaiņiem?

Sen es neesmu lasījusi bioloģijas mācību grāmatu, un jūs arī, droši vien. Šeit ir īsumā par mūsu nagaiņiem. Vispārējai attīstībai, kā izglītības programma. Paskatieties, kāda bagātība ir koncentrējusies uz mūsu planētas un cik maz mēs par viņu zinām.

 

Avots: http://www.ebio.ru/zoo68.html

Nagaiņi

Pietiekami liela dzīvnieku ar nagiem grupa, kura ietver sešas mūsdienu kārtas: sirēnas, damanus, snuķaiņus, nepārnadžus, biezpēdaiņus un pārnadžus. Daži zoologi izdala vēl lielāku kārtu skaitu, citi, piemēram, aplūko biezpēdaiņus kā pārnadžu apakškārtu. Visi nagaiņi ir cēlušies no senajām kondilartrām, pazīstamām pēc paleogēna nogulumiem; kondilartru senči visdrīzāk ir bijuši plēsīgie kreodonti. Secīgi aplūkosim visas nagaiņu kārtas.

Neskatoties uz piederību nagaiņiem, sirēnām priekšējās ekstremitātes ir pārvērtušās pleznās, bet aizmugurējo nav vispār. Tie ir ūdens dzīvnieki, sauszemē viņi neizkāpj. Torpēdas veida ķermenis beidzas ar viengabala astes spuru. Jūras govis garumā sasniedza 8 m un svēra līdz 3,5 t. Zobi ir piemēroti, lai barotos ar ūdensaugiem.

Trīs dzimtas ar vairākām sugām: jūras govis, dugongi un lamantīni. Sirēnu skaits samazinās, viņām ir vajadzīga aizsardzība. Jūras govis, kuras atklāja Beringa ekspedīcija 1741. gadā, līdz 1765. gadam bija iznīcinātas.

14 03 31 02

Cilvēka iznīcinātā Stellera govs

 14 03 31 03

Sirēnas. Pa kreisi – dugongs, pa labi – Vestindijas lamantīns

Damani – primitīvi augēdāji dzīvnieki garumā līdz 60 cm. Viņi ir līdzīgi zaķiem, taču arī pieder nagaiņiem. Griezējzobi pastāvīgi aug, ilkņu nav. Par savu nosaukumu Spānijas valsts var pateikties Damanu arābu nosaukumam. Apmēram 10 sugu.

 14 03 31 04

Damani. Pa kreisi – klinšu damans, pa labi – koku damans

Snuķaiņu uzplaukums attiecas uz neogēnu: tajā laikā mita mastodonti, deinotēriji[1] un citi izmiruši dzīvnieki. Pašlaik ir palikušas tikai 2-3 ziloņu dzimtas dzīvnieku sugas Dienvidaustrumu Āzijas un Āfrikas (uz dienvidiem no Sahāras) mežos un savannās. Tie ir lieli dzīvnieki augstumā līdz 3,5 m ar masīvu rumpi. Biezā āda ir pārklāta ar retiem matiem. Augšējā lūpa un deguns ir saauguši kopā un veido snuķi, kurš vienlaicīgi kalpo kā tveršanas orgāns, ožas, taustes orgāns. Stipri attīstītu priekšzobu pāris ir pārvērties ilkņos.

Ziloņi barojas ar augu barību, kuru savāc ar snuķi. Ūdeni savāc snuķī, bet pēc tam ielej mutē. Dzīvo baros.

Ziloņi ir ievērojamā pakāpē cilvēka iznīcināti un ir aizsargājamie. Ilkņi (“ziloņkauls”) tiek izmantoti dažādu izstrādājumu un rotu izgatavošanai. Ziloņi ir viegli pieradināmi un ļaujas dresēšanai.

 14 03 31 05

Snuķaiņi. Pa kreisi – Indijas zilonis, pa labi – Āfrikas zilonis

Nepārnadži – lieli dzīvnieki (degunradža garums ir līdz 4 m, svars – līdz 3,5 t) ar ekstremitāšu nepāra skaita pirkstiem. Trešais pirksts ir attīstīts labāk par pārējiem un nes ķermeņa pamata smagumu. Kuņģis vienkāršs. Dažiem (mūsdienu degunradži) uz galvas ir rags.

Nepārnadži (hiparioni[2], indrikotēriji[3]) – tipiski neogēna faunas pārstāvji; pašlaik kārtu pārstāv trīs dzimtas: zirgi, degunradži un tapīri, apmēram 20 sugas Āfrikā, Dienvidāzijā un Amerikā.

Savvaļas zirgs (tarpāns), uz šo brīdi iznīcināts, – iespējamais mājas zirgu sugu sencis. Āfrikas savvaļas ēzelis – mājas ēzeļa ciltstēvs. Ēzeļa un zirga hibrīdi ir mūļi un hinniji[4]. Visus šos dzīvniekus cilvēks plaši izmanto lauksaimniecībā (kā vilcējspēku un arī piena un gaļas ražošanai), kā transportu, jāšanas sportam.

Savvaļas nepārnadži ir ievērojamā pakāpē iznīcināti un ir aizsargājamie.

 14 03 31 06

Nepārnadži. Augšējā rinda – zirgi, no kreisās uz labo: Prževaļska zirgs, kvaga[5], Āfrikas savvaļas ēzelis. Apakšējā rinda – degunradži. no kreisās uz labo: Sumatras divragu degunradzis, melnais degunradzis, Javas degunradzis.

 

 14 03 31 07

Nepārnadži, tapīru dzimta. Pa kreisi – parastais tapīrs, pa labi – Āzijas tapīrs

Biezpēdaiņu kārtu bieži pieskaita pārnadžiem. Tie ir lieli dzīvnieki ar garām kājām, kurām ir pa diviem pirkstiem, augstumā līdz 2 m. Kāju pēdas ir klātas ar ragveida sabiezējumiem.

Kamieļu dzimta ietver 4 sugas Mongolijā un Dienvidamerikā. Kamieļi un lamas ir pieradināti un izplatījušies pa visu Dienvidrietum- un Vidusāziju, Ziemeļāfriku un Dienvidamerikas kalnu rajoniem, dod gaļu, vilnu un pienu, tiek izmatoti kā vilcējspēks. Kamieļi līdz šim laikam ir Sahāras tautu dzīves pamats.

 14 03 31 08

Biezpēdaiņi. No kreisās uz labo: dromedārs, baktriāns, guanako, vikunja.

Pārnadži – ar sugām visbagātākā mūsdienu nagaiņu kārta. Viņi atšķiras ar pirkstu pāra skaitu, kuri ietērpti nagos. Atslēgas kaula nav. Šie dzīvnieki, tāpat kā nepārnadži, ir augēdāji. Pie neatgremotāju apakškārtas pieskaita nīlzirgu, cūku un pekaru dzimtas.

Pārnadži atgremotāji atšķiras ar sarežģītu kuņģa uzbūvi; vairumam no viņiem uz galvas ir ragi. Apakškārta ietver sevī pundurbriežu, briežu, antilokapru[6], dobradžu un žirafu dzimtas – vairāk kā 200 sugu.

Pie pārnadžiem pieder vairums lauksaimniecības dzīvnieku: govis, bifeļi, jaki, aitas, kazas, cūkas. Daudzi savvaļas pārnadži ir medību objekts. Pārnadžu skaits manāmi samazinās, daži no viņiem ir aizsargājami.

 14 03 31 09

Pārnadži. Augšējā rinda – cūku dzimta, no kreisās uz labo: mežacūka, babirusa, kārpcūka. Apakšējā rinda, no kreisās uz labo: pekaru dzimta (apkakles pekars), nīlzirgu dzimta (hipopotams), pundurbriežu dzimta (ūdensbriedītis)

 

 14 03 31 10

Pārnadži. Briežu dzimta. Augšējā rinda, no kreisās uz labo: staltbriedis, dambriedis, ziemeļbriedis, alnis. Apakšējā rinda, no kreisās uz labo: stirna, mundžaks, baltastes briedis, mošus briedis[7].

 

 14 03 31 11

Pārnadži. Augšējā rinda, no kreisās uz labo: antilokapru dzimta (Ziemeļamerikas antiolokapra[8]), žirafu dzimta (žirafe, okapi). Apakšējā rinda – dobradžu dzimta, no kreisās uz labo: Indijas bifelis[9], jaks, bantengs.

 

 14 03 31 12

Pārnadži, dobradžu dzimta. Augšējā rinda, no kreisās uz labo: sumbrs, bizons, savvaļas kaza[10], vītņragu kaza[11]. Apakšējā rinda: no kreisās uz labo: argals[12], garna[13], četrragantilope[14], svītrainais gnu[15]

 

 14 03 31 13

Pārnadži, dobradžu dzimta. Augšējā rinda, no kreisās uz labo: džeirāns, ģemze[16], oribi. Apakšējā rinda: no kreisās uz labo: saiga, parastā dižantilope[17], Indijas antilope[18]

 

Divas sarunas ar Sanatu Kumaru

Ne tikai cilvēki apdzīvo Zemi. Palūkosimies uz dzīvniekiem citādi, no humanitāra galaktiska redzes viedokļa, kā uz citu (dzīvnieku) rasi, likumīgi klātesošu pēc savām dzimšanas uz planētas tiesībām, ejošu dievišķu ceļu.

Kāda ir dzīvnieku loma uz planētas?

Sanats Kumara: Dzīvnieki – Kristus Apziņas daļa. Nedomājiet, ka dzīvnieki ir zemi vai neattīstīti kā Būtnes. Viņi ar saviem ķermeņiem, enerģijām un apziņu palīdz izaudzināt cilvēci.

Ambiciozā cilvēku rase ļoti nenovērtē dzīvnieku pasauli, tāpēc ka naidojas ar viņu, izmanto viņu ķermeņus un ļoti reti draudzējas ar viņu. Patiesībā dzīvnieki saglabā biobalansu kā Zemes enerģiju un dod iespēju izaugt jums kā dzīvniekam, “balsta” jūs ar sevi. Ne velti eksistē senas zināšanas, ka pasaule stāv uz trīs ziloņiem, bruņurupučiem un vaļiem. Un tas patiešām ir tā, jo dzīvnieciskās apziņas un dzīvnieciskie ķermeņi veido bāzi bioloģiskajam cilvēkam.

Dzīvnieku pasaules dalās Kosmiskajās Ģimenēs, un katrai Ģimenei piemīt savi specifiski Spēki. Galvenās ģimenes – Ziloņi, Degunradži, Vienradži, Kaķi, Suņi, Lāči, Zirgi, Astoņkāji, Vaļveidīgie un daudzi citi.

Vai ir nāras un kas tā ir par klasi?

Cilvēka blakus atzars. Radās Vispasaules Plūdu laikos.

Kā izskatās astrālā dzīvnieku pasaule? Tā ir bagāta?

Bagātāka, nekā tu vari iedomāties. Eksistē miriādes astrālu būtņu, kuras pakāpeniski aiziet, atbrīvojot jums telpu. Taču jūs neizrādīsieties tur vientuļi, jūs gaidīs tikpat bagāta astrālā pasaule kā uz fiziskās planētas. Jūs spēsiet sazināties ar dzīvniekiem, saprast viņus, un jūsu pašvērtējums nedaudz pazemināsies, tāpēc ka astrālajā plānā dzīvnieki ir gandrīz ideālāki par cilvēku. Jums kļūs neveikli no tā, ka jūs ēdāt savus pašus labākos un uzticamākos draugus, kopienas kaimiņus.

***

Sanats Kumara: Pamata cilvēce paliek uz zemes astrālajā plānā. Bet daži jūs pārejat uz citu planētu, kuru būvējāt no jauna atbilstoši saviem ideāliem un vajadzībām. Tur dzīvos ne tikai cilvēki, bet arī zvēri visplašākajā nozīmē. Tā ir visu līmeņu, izņemot fiziskā, apziņu simbioze. Tā ir jauna astrāli-mentāla savienība – planētas apziņas vienotība. Jūs pieņemsiet un sapratīsiet ne tikai cilvēkus, bet arī katru dzīvnieku. Nebūs agresijas un nepietiekamības, un jūs būsiet dzīvnieku pasaules un planētas draugi, nevis ienaidnieki. Jūs jutīsiet planētu savā iekšienē, jūs tīrīsiet pasauli ar sevi. Mīlestība plūdīs no jūsu atvērtajām sirdīm, kā viņai arī pienākas. Visu, ko jūs uz planētas izstrādāsiet, jūs varēsiet atdod citiem kā palīdzību. Tā dara daudzas augsti attīstītas civilizācijas.

Kur ir šī jaunā planēta?

Viņa jau ir smalkajā pasaulē, radīta jaunam eksperimentam.

Tas nav Zemes aspekts?

Nē, tas nav šajā visumā. Jūs radījāt viņu citos savos paplašinājumos un radījāt kā debešķīgu vietu radošiem evolucionāriem centieniem. Planēta radīta Radītājiem kā vieta augsti organizētam darbam visu labā. Daudz kas uz šīs planētas būs citādāks, tajā skaitā arī bērni... Pagaidām viņu nebūs. Pieaugušajiem ir jāapgūst planēta. Tā būs planēta-darba rūķis, zinātniska laboratorija.

Kurš grib atpūsties, tam tur nav vieta. Jums tiks piešķirta atpūta citās vietās.

Ir ļoti svarīgi, ka jūs pāriesiet atmiņā, tāpēc laiks atjaunošanai būs minimāls. (It kā mēs būtu pārgājuši no vienas ēkas uz citu.) Līdz ar aizsega atvēršanu jūs vienkārši atcerēsieties-uztversiet to, ko atcerējāties tajā plānā, un pieprasīsiet visu savu zemes potenciālu. Tālāk jūs uz jaunās planētas ieiesiet lietas kursā un iekļausieties ļoti interesantos projektos, izvēloties to, uz ko tiecas dvēsele.

***********

 

Zirgi

Mums vienmēr ir bijusi īpaša attieksme pret nagaiņu klasi. Pirmais, kas nāk prātā, kad sāc domāt par zirgu – tas ir satrauktais un nervozais Majakovska dzejolis. Ir vērts to atcerēties, jo šeit mēs redzam patiesi humānu pieeju dzīvniekam.

14 03 31 14  14 03 31 15

Majakovskis. Laba attieksme pret zirgiem.

Маяковский. Хорошее отношение к лошадям

Били копыта,

Пели будто:

- Гриб.

Грабь.

Гроб.

Груб.-

Ветром опита,

льдом обута

улица скользила.

Лошадь на круп

грохнулась,

и сразу

за зевакой зевака,

штаны пришедшие Кузнецким клёшить,

сгрудились,

смех зазвенел и зазвякал:

- Лошадь упала!

- Упала лошадь! -

Смеялся Кузнецкий.

Лишь один я                                            

голос свой не вмешивал в вой ему.

Подошел

и вижу

глаза лошадиные...

Улица опрокинулась,

течет по-своему...

Подошел и вижу -

За каплищей каплища

по морде катится,

прячется в шерсти...

И какая-то общая

звериная тоска                              

плеща вылилась из меня

и расплылась в шелесте.

"Лошадь, не надо.

Лошадь, слушайте -

чего вы думаете, что вы сих плоше?

Деточка,

все мы немножко лошади,

каждый из нас по-своему лошадь".

Может быть,

- старая -

и не нуждалась в няньке,

может быть, и мысль ей моя казалась пошла,

только

лошадь

рванулась,

встала на ноги,

ржанула

и пошла.

Хвостом помахивала.

Рыжий ребенок.

Пришла веселая,

стала в стойло.

И всё ей казалось -

она жеребенок,

и стоило жить,

и работать стоило.

14 03 31 16  14 03 31 17

14 03 31 18

Interesanti fakti par zirgiem

14 03 31 19  14 03 31 20

14 03 31 21

1. http://moykon.ru/interes/legendi-o-loshadiah/333-interesnye-fakty-loshadi

2. http://chudo-koni.ru/chencyclo/86.html

http://ahorse.ru/vse-porody-loshadej.html

Izdzirdot vārdu “zirgs”, man rodas tikai pašas pozitīvākās emocijas. Tautas gudrība vislabāk nodemonstrēs, kā mēs attiecamies pret zirgiem.

“Uzticams zirgs – labākais biedrs”.

“Vecs zirgs vagu nenomīs”.

“Zirgam četras kājas, bet klūp”.

“Uz sveša zirga daudz nenojāsi”.

“Dāvinātam zirgam zobus neskaita”.

“Arī ods zirgu nogāzīs, ja vilks palīdzēs”.

“Labs zirgs zem manis, Dievs kungs virs manis”.

“Kazaks izsalcis, bet viņa zirgs paēdis”.

“Zirgs ir cilvēka spārni.”

Jau no seniem laikiem zirgs bija draugs gan karavīriem, gan miera cilvēkiem, daudzkārt glābjot jātnieka dzīvību. Tas ir atspoguļojies mūsu mākslas darbos, vēsturiskos simbolos un zīmēs.

14 03 31 22

Maķedonijas Aleksandrs uz Bucefala (sarkofāgs no Sidonas)

14 03 31 23

Arābu zirgi uz Irānas dināriem, 1981

14 03 31 23

Ahaltekes zirgs uz turkmēņu manatiem, 2005

 

No Vikipēdijas:

Austrumu hani, tīrasiņu zirgu – kegļanu[19] – īpašnieki savus auļotājus nepārdeva, bet tikai dāvināja augstiem viesiem un draugiem. Šķirnes zirgs pašlaik ir ļoti vērtīga dāvana. Izcilu tīrasiņu šķirnes zirgu cena var pārsniegt miljonus un desmitus miljonu dolāru. Zirgu tirgu sauc par zirgu izsoli.

Daudzās valstīs zirgi ir ne tikai greznuma objekts, bet tradīcija. Efektīgas kavalērijas parādes un izbraukumi karietēs joprojām ir nacionālu svinību obligāts atribūts daudzās valstīs (piemēram, Lielbritānijā, kura ir devusi pasaulei daudz šķirņu). Austrumos līdz šim laikam zirgs bieži ir īpaša kulta objekts. 4. – 3. tūkstošgadē p.m.ē. šo dzīvnieku kults bija izplatīts daudzās zemēs.

Krievijā ir pieminekļi zirgiem: Orlas rikšotājiem Kvadrātam, Ulovam, Kipram, Ahaltekes zirgam Absintam (Lielās Balvas iejādē uzvarētājam Olimpiskajās spēlēs 1960. gadā Romā), Budjonnija ērzelim Simbolam, krievu smagajam braucamajam zirgam Koķetīgajam, tīrasiņu jājamajam zirgam Anilīnam – trīskārtējam Eiropas Kausa uzvarētājam.

Zirgkopība ir cilvēces kultūras sastāvdaļa. Ar zirgiem ir saistīts daudz pazīmju, mītu, leģendu un pasaku, tautas dziesmas, poēzija, glezniecība, tēlniecība, kino. Daudzi apgādājas ar pašu, ģimenes zirgiem. Taču pagaidām vairums Krievijas bērnu ar zirgiem iepazīstas zooloģiskajā dārzā un cirkā (tāpat kā viņu vienaudži citās valstīs, viņi dievina pavisam mazus zirgus – Krievijā tie, kā likums, ir Šetlandes poniji).

Zirgi tiek uzskatīti par cēliem dzīvniekiem.

Zirgu iejūgam bija piešķirta ne tikai saimnieciska, bet arī maģiska loma. Kareklī[20], kuru siksnā vai auklā kāra zem zirga kakla, glabājās amuleti, papīriņi ar buramvārdiem.

Baškīru mitoloģijā zirgs ir apveltīts ar cilvēka runas velti, spēju pāriemiesoties. Kritiskās situācijās viņš var pieņemt svētā dzimtas koka tēlu, kura zari paceļ varoni augšup un glābj viņu no vajātājiem. Baškirostānas teritorijā Beloreckas rajonā ir saglabājusies akmens statuja, saukta par “akmens kumeļu” vai “vasaras akmeni”. Tā tika godāta kā svēta, to pielūdza un tai ziedoja, ticēja, ka ar viņas palīdzību var izsaukt vai apturēt lietu. Zirgs bija cilvēku sargs no ļaunuma, slimībām un nelaimēm. Tika uzskatīts, ka zirga acs ir apveltīta ar pārdabiskām spējām redzēt cilvēkam slēpto. Kā amuletu virs stropiem, sētas mietiem un uz vārtiem uzstādīja zirga galvaskausu. Maģiskais spēks tika nodots ar auklām, savītām no zirga sariem vai ādas, tās ņēma līdzi ceļā, lika sev blakus miega laikā kā amuletu pret čūskām.

******

Droši vien, kurš kaut reizi ir jājis uz zirga, saprot, ka tas pēc savas ezotērikas ir ļoti silts un noslēpumains dzīvnieks. Nagaiņi – tie nav tikai zirgi, bet arī daudz citu dzīvnieku, apvienotu zem šī nosaukuma, mēs redzējām viņu daudzās kārtas. Bet ir arī pilnīgi mistiski, runājoši un lidojoši zirgi, par kuriem mēs tagad runāsim. Tie ir kentauri, vienradži, Pegazs.

14 03 31 25  14 03 31 26

14 03 31 27

 

Kentauri

Nerīkojies ar to, ko neesi radījis!

 

Vēršos pie Zirgu Ģimenes pārstāvja sakarā ar kentauru vēsturi uz mūsu planētas.

Kentauri ir viena no mūsu dzimtām. Mēs iegājām tādos ķermeņos, lai ieaudzinātu cilvēkos mūsu Tautas laiku zināšanas un viedumu. Mūsu Ģimene nebija galvenā uz planētas, taču centās piedalīties visos Zemes notikumos. Tas mums deva pieredzi un, tai pat laikā, ļāva mums neuzņemties atbildību par kariem, iekarošanas karagājieniem, cilvēku civilizāciju uzplaukumu un norietu.

Kentauri tika radīti vienlaicīgi ar cilvēkiem kā saprātīgas rases variants. Taču cilvēki savā attīstībā apsteidza kentaurus lielākas piemērošanās spējas dēļ un iznīdēja kentaurus.

Iespējams, viņi nespēja vairoties?

Nē, tādas iespējas viņiem bija, tāpat kā cilvēkiem.

Vai viņi varēja sakrustoties ar cilvēkiem?

Nē. Kentauri eksistēja vairākus tūkstošus gadu, pavadot sapratīgu būtņu civilizācijas.

Kāpēc atrod tik maz viņu atlieku?

Viņu nebija tik daudz, un viņi neraka kapus. Tos apglabājumus, kuri ir atrasti, ir veicis cilvēks.

Man gribas parunāties ar kādu no kentauriem!

(Atnāca skaidra zirga enerģija, nedaudz smaga. Tā ir enerģētiska lode.)

Mēs esam pateicīgi, ka mēs iemiesojāmies un saņēmām pieredzi uz Zemes. Mums piemita zināšanas maģijā un vides pārvaldīšanā. Mēs pat atvērām maģijas skolas, kur apmācījām planētas saprātīgos iedzīvotājus.

Tie bija ne tikai cilvēki?

Protams, bija daudz sevis apzinošos būtņu, par kurām jūs pagaidām nezināt – no paralēlajiem visumiem, kuriem piemita zinātkārs prāts un kuri mācījās pie mums.

Jūs pazināt baltacu čudus[21]?

Nē, šī tauta mums nav pazīstama.

Bet elfi, rūķi, undīnes?

Mēs pazinām un pat godinājām šīs tautas. Tavā prātā ir ļoti maz zināšanu par tiem, kas ir dzīvojuši uz planētas. Jūs esat aizmirsuši savu vēsturi?

Vai tu vari pavēstīt?

Tajos laikos, kad uz Zemes dzīvoja kentauri, bija 6-7 saprātīgu būtņu dzimtas. Tās bija daudzveidīgas tautas gan pēc ārienes, gan pēc vibrācijām, gan pēc uzdevumiem.

Kur viņas ir tagad?

Daļa no viņām nolaidās, daļa augšupcēlās, bet dažas palika uz Zemes un slēpjas blakus jums, kļūdamas neredzamas.

Piemēram, ko tu jūti aiz muguras?

Enerģētisku lodi ar līdzīgu enerģiju.

Tas ir mans kumeļš.

Bet es tevi vairs nejūtu!

Es izgāju augstāk, nāc man līdzi.

(Ar to čenelinga laiks beidzās, tas notika semināra laikā.)

Tas turpināsies citā reizē.

***

Es pateicos, ka tu atnāci!

Arī mēs pateicamies. Tu esi atvedusi daudz cilvēku. Tikai viņi neapzinās savas iespējas.

Pastāsti par mums!

Cilvēkam, kurš nenovērtē to, kas viņam dots, ir zema Sātana apziņa. Viņš neattieksies saudzīgi arī pret visiem pārējiem. No šejienes kari un laupīšanas.

Nerīkojies ar to, ko neesi radījis!

Bet mēs taču mainām realitāti...

Tikai sevi jūs maināt. Tikai savas eksistences apstākļus. Nerīkojieties ar to, kas jums nepieder, bet pieder zvēriem, putniem un zivīm. Viņiem ir sava teritorija, un to vajag saglabāt par katru cenu. Tas ir jūsu uzdevums.

Mēs esam pilsētnieki, ko mēs varam pasākt?

Jūs taču uzskatāt sevi par Zemes saimniekiem, tad izdariet to, ko dara Saimnieks – rīkojieties! Jums jau ir spēki, kuri jums paklausīs.

***

Uzdevums, kuru visi Zemes Spēki mums uzdod – saglabāt planētu un nodot viņu tām tautām, kuras uz viņas dzīvos pēc mums. Tas tad arī ir Cilvēka apziņas līmenis – saglabāt Noosfēru.

14 03 31 28  14 03 31 29

Vikipēdija: Kentauri (sengrieķu Κένταυροι, vienskaitlī Κένταυρος) grieķu mitoloģijā – savvaļas mirstīgas būtnes ar cilvēka galvu un rumpi uz zirga ķermeņa, kalnu un meža biezokņu iemītnieki, pavada Dionīsu un izceļas ar nevaldāmu raksturu un nesavaldību. Varoņteikās vieni kentauri ir varoņu audzinātāji, citi – naidīgi viņiem.

 

Andrejs Ščerbaks-Žukovs

 

KENTAURS: anatomija, fizioloģija, evolūcija

Avots: http://www.magister.msk.ru/library/sf/schen021.htm

14 03 31 30Kentaurs ir neparasta, paradoksāla būtne, neatminēts dabas noslēpums. Tieši dabas – tagad mēs to varam apgalvot ar absolūtu precizitāti. Ilgu laiku zinātnieku rīcībā nebija vairāk vai mazāk ticamu kentaura eksistēšanas realitātes pierādījumu. Tika kļūdaini uzskatīts, ka tas ir visai mitoloģisks personāžs, kura dabā nav un nekad nav bijis.

Taču būtu dīvaini, ja absolūti izdomāta būtne tik bieži tiktu pieminēta dažādos literatūras avotos, tik bieži skulptoru un gleznotāju attēlota. Jo taču ir plaši zināms, ka par jūras sirēnu prototipu kalpoja reāli dzīvnieki ar tādu pašu nosaukumu, bet Komodo salā ir saglabājušies varāni patiesi drakonu izmērā.

Nesen versijas par kentauru realitāti piekritēji ieguva neapšaubāmus savas taisnības pierādījumus. Arheoloģiskie izrakumi Elajumas tuvumā (Rietumu Sahāra) izkliedēja visus noslēpumus un izdomājumus – tur tika atrasts vairāk kā desmit kentauru skeletu, no kuriem daudzi bija diezgan labi saglabājušies. Kalifornijas dabaszinātņu institūta profesors D.R.R. Epšteins pēc profesora Gerasimova metodes atjaunoja kentaura ārējo izskatu.

Kentaura izmēri nemaz nav gigantiski: skausts – apmēram metra augstumā, no priekšējiem nagiem līdz paurim – apmēram metrs astoņdesmit. Smadzeņu apjoms ir nedaudz mazāks kā cilvēkam, bet lielāks kā šimpanzei un gorillam. Lielu interesi pētniekos izraisīja jautājums, kā bija izvietoti iekšējie orgāni divos dobumos. Izrādījās, ka visa augšējā priekšējā (cilvēkam līdzīgā) daļa bijusi piepildīta ar elpošanas orgāniem. Spēcīgas plaušas ar lieliem bronhiem padarīja kentaurus neparasti izturīgus, bez tam acīmredzot kentauri ir bijuši visai skaļi un, sekojoši, ar pavāju dzirdi. Apakšējā aizmugurējā daļā uzreiz aiz ekstremitāšu joslas, aizsargātas ar atslēgas kauliem un lāpstiņām, atradās milzīga sirds. Aiz sirds – ietilpīgs kuņģis un garš zarnu trakts, kas norāda uz to, ka kentauri pārsvarā barojušies ar zāli. Sānos, blakus ribām, kentauriem bija gaisa pūšļi, līdzīgi tādiem, kādi ir putniem. Ieelpas brīdī tie piepildījās ar gaisu, lai pēc tam, izelpas brīdī, piepildītu ar šo gaisu plaušas. Tādejādi, kentauri ir bijuši vienīgie zīdītāji ar dubultu elpošanu.

14 03 31 31

Kentauru klasificēt izrādījās ārkārtīgi sarežģīti. Visdrīzāk tā ir īpaša hordaiņu tipa seškāju mugurkaulnieku klase – strupceļā vedošs atzars. Aizvēsturiskie kentaura senči acīmredzot mitinājās mežos, pārvietojās ar visām sešām ekstremitātēm un bija daudz gausāki. Protokentauri (Protocentaurus vulgaris) izskatījās citādāk: ekstremitātes bija īsas un neizveicīgas, priekšējā daļa nemaz neatgādināja cilvēku. Viņi dzīvoja midzeņos un bija visēdāji. Taču līdz ar klimata izmaiņām protokentauri pārtapa par stepes dzīvniekiem, kas prasīja no viņiem lielāku pārvietošanās ātrumu. Pie tam ķermeņa priekšējā daļa atrāvās no zemes un kļuva vieglāka, bet aizmugurējā – otrādi, kļuva masīvāka, vidējās un aizmugurējās ekstremitātes manāmi izstiepās. Tālāk evolūcijas procesā ķermeņa aizmugurējā daļa arvien vairāk atgādināja zirgu, tā kā kentauru mitināšanās apstākļi un dzīves veids bija absolūti tādi paši kā savvaļas zirgiem. Bet priekšējā daļa, atvieglojusies un kļuvusi vertikāla, atbrīvojās derīgam darbam, priekšējās ekstremitātes pakāpeniski sāka atgādināt cilvēka rokas. Tādejādi ar pilnu pārliecību var paziņot, ka darbs protokentauru padarīja par īsto kentauru (Centaurus centaurus).

14 03 31 32

Joprojām ir mīkla, vai kentauri bija saprātīgi. Mitoloģija saka “Jā” (skat. mītus par Jāsonu, par Lapifu utt.), taču zinātnei par to nav ticamu datu. Diemžēl šī mīkla nav atminama, tā kā visi kentauri jau ir izmiruši. Var domāt, ka pie tā vainīgi cilvēki. Daudzi literatūras avoti – piemēram, mīts par Lapifu – vēsta par cilvēku un kentauru ienaidu. Acīmredzot masīvie un gausie kentauri neizturēja konkurenci ar veiklajiem un mobilajiem cilvēkiem. Domājams, jau pirmajā tūkstošgadē pirms mūsu ēras kentauri bija pilnībā izspiesti no Senās Grieķijas teritorijas un vispār no Eiropas. Iedzītas Sahāras smiltājos, samazinošās kentauru grupas varēja eksistēt līdz mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem. Pēdējās norādes par tikšanos ar kentauriem var atrast Kapaljas traktātā “Mani ceļojumi uz tāliem krastiem”.

1990. gads

****************

14 03 31 33

Centaurs vai Kentaurs (latīņu Centaurus) – debess dienvidu puslodes zvaigznājs. Tas atrodas uz līnijas Lielais Lācis – Jaunava uz dienvidiem no debess ekvatora par 40-50°. Taču tā nav bijis vienmēr. Apmēram pirms 10 tūkstoš gadiem šis zvaigznājs atradās ziemeļu puslodē, bet pēc 13 tūkstoš gadiem atkal tur atradīsies precesijas iedarbībā. Visspožākās zvaigznes – 0,1 un 0,6 no redzamā spožuma. Centaurā atrodas Saules sistēmai tuvākā zvaigzne – Centaura Proksima. Vislabākie apstākļi novērojumiem ir martā – aprīlī, zvaigznājs daļēji ir redzams Krievijas dienvidu rajonos. Pilna redzamība uz dienvidiem no 26 ziemeļu platuma.

Centaura zvaigznājs pārstāv mītisko Hīronu (kentauru), puscilvēku-puszirgu. Viņš gāja bojā no saindētas bultas, kuru nejauši uz viņu izšāva Hērakls.

Zvaigznājs ietver pazīstamo lodveida kopu Kentaura Omega (NGC 5139), galaktiku Kentaurs A (NCC 5128), kā arī mums tuvāko dubultzvaigžņu sistēmu Kentaura Alfa un Proksima.

Kentaura Omega – pati lielākā un spožākā lodveida kopa visās nakts debesīs. Kentaura Alfa ir trīskārša sistēma, kura sastāv no divām dzeltenām zvaigznēm un vienas oranžas. Divas dzeltenās zvaigznes ietilpst ciešā dubultā sistēmā ar komponenšu apriņķošanas ap kopējo masas centru periodu 80 gadi, trešā zvaigzne, Kentaura Proksima, ir Saulei tuvākā zvaigznes.

************

Vēršos pie Nagaiņu apvienotās apziņas.

 

Vienradži

Nospiediet norādi uz Carol Cavalaris gleznām. Vienradži.

http://fineartamerica.com/featured/unicorn-of-the-poppies-carol-cavalaris.html

http://fineartamerica.com/featured/unicorns-of-the-sea-carol-cavalaris.html

http://fineartamerica.com/featured/unicorn-of-the-roses-carol-cavalaris.html

http://fineartamerica.com/featured/unicorn-of-the-butterflies-carol-cavalaris.html

http://fineartamerica.com/featured/where-unicorns-dream-carol-cavalaris.html

http://fineartamerica.com/featured/unicorn-of-the-forest-carol-cavalaris.html

http://fineartamerica.com/featured/unicorn-of-the-rainbow-carol-cavalaris.html

N. Koteļņikova: Vienradžu enerģijas ir ļoti maigas un smalkas, maģiskas, it kā manā priekšā būtu feja.

Vienradzis: Jā, mēs esam pašu augstāko vibrāciju dzīvnieki uz planētas. Zirgi ir mūsu “pamats”, Ģimenes bāze, mūsu akorda basi. Mēs velkam planētu apziņas ziņā, atrodoties astrālajā plānā. Mūsu misija – mīlēt un kalpot cilvēkiem. Mēs esam burvji un pildām planētu ar maģiskajām enerģijām.

Kas tas ir – maģiskās enerģijas?

Tā ir ticība burvestībai, atveseļošanai un laimei. Ticība ir mūsu enerģija. Mēs veicinām ticības pārvēršanos realitātē. Mēs esam tās būtības, kuras pievelk cilvēki, kuri tic Eņģeļiem. Mēs atrodamies gandrīz Eņģeļu līmenī, taču mūsu spēks pieder zemes plānam. Šis zemes spēks uz ticības rēķina neļauj cilvēkam pavisam nolaisties tumsā un ved viņu uz atpakaļceļu uz mājām. Mēs atnākam pie romantiskām dvēselēm, ar fantāziju un gaismu sirdī, un cenšamies, lai šī gaisma cilvēkā neizdzistu. Mēs mīlam un apsargājam, mēs iedvesmojam uz cēlu rīcību un labvēlīgiem darbiem.

Vikipēdija

14 03 31 34

Vienradzis (latīņu Monoceros no grieķu μονόκερως), ekvatoriāls zvaigznājs. Pie debesīm aizņem 481,6 kvadrātgrādus un ietver 146 zvaigznes, redzamas ar neapbruņotu aci. Atrodas Piena Ceļā, taču spožas zvaigznes neietver. Zvaigznāja atrašanās vieta – ziemas trijstūris, kuru veido spožas zvaigznes – Sīriuss, Procions un Betelgeize, pēc kurām to viegli atrast. Vienradzis – viens no 15 zvaigznājiem, caur kuriem iet debess ekvatora līnija. Redzams Krievijas centrālajos un dienvidu rajonos. Labākie apstākļi novērojumiem – februāris.

14 03 31 35

Domenikino. Jaunava ar vienradzi (freskas fragments, 1602.)

14 03 31 36

Rafaēls. Dāma ar vienradzi

 

Vikipēdija: paši agrākie vienradžu attēli ir vecāki par 4 tūkstošiem gadu, tie atrasti Indijā. Pēc tam sāka parādīties Rietumu Āzijas mītos. Senajā Grieķijā un Senajā Romā tika uzskatīti pat reāli eksistējošiem dzīvniekiem. Vienradža attēlos, kuri reizēm sastopami uz senās Ēģiptes pieminekļiem un uz Dienvidāfrikas klintīm, ir attēlota antilope ar taisniem ragiem (piemēram, antilopes beiza un orikss), kuras, uzzīmētas profilā un neņemot vērā perspektīvu, liekas ar vienu ragu.

Vienraga dzīvnieks Rietumos pirmo reizi minēts V gadsimtā p.m.ē. Ktēsijs, kurš 17 gadus kalpoja persiešu galmā, atgriezies Grieķijā, aprakstīja masīvus Indijas savvaļas ēzeļus, kuriem viens rags pierē, kā arī sarkana galva, gaišzilas acis un rumpis. Pēc Ktēsija apraksta, katrs, kurš izdzers ūdeni vai vīnu no šī dzīvnieka raga, nekad nebūs pakļauts slimībām. Bet noķert šos neparasti žiglos ēzeļus var vienīgi tad, kad tie atrodas kopā ar mazuļiem, kurus nevar pamest. Ktēsija stāsts guva popularitāti, pateicoties Aristoteļa autoritātei, kurš īsi pieminējis vienraga “Indijas ēzeļus” kā “nepārnadžus” savā “Dzīvnieku vēsturē”.

Romas rakstnieks Klaudijs Eliāns, dzimis ap mūsu ēras 170. gadu, grāmatā “Raibie stāsti” runā par trīs vienradža paveidiem. Pirmie divi pēc apraksta ir līdzīgi Ktēsija ēzeļiem, bet trešajam, kartazonam, ir melns spirālveida rags, viņš ir “pieauguša zirga lielumā, rudā tonī, ar zirga krēpēm”. Kartazoni nav bīstami dzīvnieki, taču tēviņi ir nesamierināmi cits ar citu un uzbrūk pat mātītēm. Tēviņu daba mīkstinās riesta laikā, bet līdz ar mazuļu piedzimšanu viņi atkal kļūst neganti.

Agrīnajās tradīcijās vienradzis tika attēlots arī ar vērša, āža un zirga ķermeni. Daži apveltīja vienradzi ar ziloņa kājām un mežacūkas asti, kas kalpoja par iemeslu pieņēmumam, it kā vienradža prototips ir bijis degunradzis. Plīnijs par vienradžu dzimteni sauc indusu zemi un Centrālāfriku. Vienā no brāļu Grimmu pasākām vienradzis izceļas ar ārkārtīgi agresīvu dabu, kas vēl vairāk apstiprina viņa līdzību degunradzim. Grieķu “Fiziologā” tiek atzīmēts, ka vienradzis ir “žigls zvērs, nes vienu ragu un jūt ļaunu gribu attiecībā pret cilvēkiem”. Tam piekrīt Bībele, kur vienradzis (“reems”) parādīts kā ātrs (4. Mozus grāmata, 24:8), bīstams, negants (Psalmi, 22:22) un brīvību mīlošs (“Ījaba grāmata, 39:9) dzīvnieks. Šodien vairums mūsdienu Bībeles tulkojumos šis vārds tiek nodots kā “sumbrs” vai “savvaļas bifelis” (izmiris pirms dažiem gadsimtiem)[22].

Grieķu mitoloģijā vienradzis bija veltīts Artemīdai, dievietei-jaunavai. Bet ebrejiem pastāvēja sekojoša leģenda: kad Jahve palūdza Ādamam dot visiem dzīvniekiem vārdus, tad vienradzis bija pirmais no nosauktajiem un tādejādi tika padarīts augstāks. Kad Ādams un Ieva tika izdzīti no Paradīzes, tad Dievs deva vienradzim izvēli: palikt Ēdenē vai aiziet kopā ar cilvēkiem. Vienradzis deva priekšroku pēdējam un tika svētīts par līdzjūtību cilvēkiem.

Šķiet, pirmais, kurš autoritatīvi novieto vienradzi no tālām zemēm Eiropā, ir Jūlijs Cēzars. Savās “Piezīmēs par gallu karu” viņš stāsta par briedi ar garu ragu, mītošu Gercinas mežā (Švarcvaldē).

Diezgan svarīgu lomu vienradzis spēlēja viduslaiku leģendās un pasakās, uz viņa jāja burvji un burves, viņš nogalināja katru cilvēku, kurš viņam gadījās ceļā, tikai nevainīga jaunava varēja viņu savaldīt, un tad viņš kļuva lēnprātīgs, gūlās zemē un grima miegā. Vispār, ja arī izdodas noķert vienradzi, tad noturēt viņu var tikai zelta saitītē.

No seniem laikiem par vienradža ienaidniekiem tika uzskatīti zilonis un lauva. Satiekoties zilonis noteikti uzsāka cīņu un, kā likums, vienradzis pirmais uzšķērda zilonim vēderu. Bet lauva varēja vienradzi iemānīt lamatās: bēgot, glābjoties no pakaļdzīšanās, viņš strauji pagriezās sāņus pie paša koka sumbra, bet vienradzis, nespējot ātri nobremzēt, ietriecās kokā ar savu ragu, un pēc tam lauva viegli izrēķinājās ar pretinieku. Literatūrā ar vienradža nāves tēlu saista līdzība par vienradzi literatūras piemineklī “Stāsts par Barlaamu un Jozafatu”[23].

Kristiešu rakstnieku sacerējumos šī leģendārā būtne tika minēta kā Marijas Pasludināšanas (sk. Mistiskās vienradža medības[24]) un Dieva Iemiesošanās simbols. Viduslaikos vienradzis uzstājās kā Jaunavas Marijas, kā arī Antiohijas Justīna un Padujas Justīnes emblēma. Vienradža rags iemiesoja Tēva un Dēla spēku un vienotību, bet dzīvnieka nelielie izmēri simbolizēja Kristus lēnprātību.

XVI – XVII krievu azbukovnikos[25] vienradzis tiek attēlots tā:

Zvērs, līdzīgs ir zirgam, briesmīgs un neuzvarams, starp ausīm ir liels rags, viņa ķermenis kā varš, ragā ir viss spēks. Un kad vajāts, skrien augstumā un gāž sevi lejā, bez nešpetnības. Draudzenes viņam nav, dzīvo 532 gadus. Un tad nomet savu ragu jūras malā, un no tā izaug tārps, bet no viņa ir zvērs vienradzis. Bet vecais zvērs bez raga nav stiprs, paliek vientuļš un mirst.

14 03 31 37

Lauva un vienradzis Jermaka karogā, kurš bija ar viņu, iekarojot Sibīriju (1581. – 1582.)

Vienradzis – heraldisks piesardzīguma, apdomīguma, tīrības, šķīstības, stingrības, bardzības simbols. Bizantijas imperatori valsts simbolikā apvienojumā ar divgalvainu ērgli izmatoja četrus bijušās Romas impērijas lielāko prefektūru ģerboņus, konkrēti: Itālijas ērgli, Gallijas grifu, Āzijas vienradzi un Illīrijas lauvu.

14 03 31 38

Skotijas Karaliskais ģerbonis

14 03 31 39

Ivana Bargā personiskais zīmogs

14 03 31 40

Kanādas ģerbonis

Uz Krievijas zelta monētām vienradzis tika attēlots, sākot no lielā Maskava kņaza Joanna III laikiem un beidzot ar cara Alekseja Mihailoviča Romanova valdīšanu (sākot ar Viltus Dmitriju I, tika kalts arī uz sudraba monētām). No 1562. gada vienradzis tiek attēlots uz divgalvainā ērgļa krūtīm, līdzās Svētajam Georgijam, tādējādi, tajā laikmetā viņu semantika bija ekvivalenta. Vienradža simbols ir uz cara Ivana Bargā divpusējiem valsts zīmogiem: uz Lielā (no 1562. gada) un uz Mazā (no 1571. gada), kā arī uz caru Borisa Godunova, Viltus Dmitrija, Mihaila Fjodoroviča, Alekseja Mihailoviča Lielajiem valsts zīmogiem, uz Mihaila Fjodoroviča valdīšanas laika Lielās pils zīmoga. Ar zīmogu ar vienradzi tika apstiprinātas Ivana Bargā vēstules, kurām bija personīgs raksturs, piemēram, sarakste ar Kirila Belozerskas klosteri. Vienradzis ir attēlots arī uz cara Ivana Bargā troņa atzveltnes, uz ceremoniālajiem cirvjiem, sedliem, piļu logu apmalēm, Krievijas muižnieku dzimtu Bataševu, Bonč-Brujeciču, Veriginu, Kudrjavcevu, Mansurovu, Ostafjevu, Romanovu, Strekalovu, Turgeņevu, Šuvalovu ģerboņiem, kā vairoga turētājs iekļauts Boltinu, Jermolovu, Kozlovsku, Saltikovu, Loris-Meļikovu ģerboņos.

14 03 31 41

Reāls vienradzis. Prato, 2008.

 

Elasmoterijs

http://www.kruskop2005.narod.ru/mithology/unicorn.htm

Nevar nepieminēt reālus “vienradžus”, tiesa, pilnīgi izmirušus cilvēku civilizācijas parādīšanās brīdī. Pirmkārt, tas ir milzīgs, degunradžiem radniecīgs zvērs elasmoterijs, kurš dzīvojis ledus laikmeta laikos Austrumeiropā un Ziemeļkaukāzā. Šim dzīvniekam pierē auga vienīgais ļoti masīvs rags. Eksistē viens klinšu zīmējums, kurš, domājams, attēlo elasmoteriju – vienīgā liecība, ka cilvēki vispār ir tikušies ar šo zvēru. Cits zvērs, daudz mazāk iespaidīgs – dzīvojis pirms pieciem miljoniem gadu Mongolijas teritorijā, radniecīgs muskusvērsim caidamoterijam. Šī nagaiņa kreisais rags bija praktiski pilnīgi izzudis, bet labais atradās pieres vidū un bija lieliski attīstīts. Principā, ja kaut kādu vēsturisku procesu rezultātā caidamoteriji nebūtu izniruši, viņu mūsdienu pēcteči pilnīgi varētu kļūt par pašiem īstākajiem reāliem vienradžiem.

14 03 31 42

 

“Zirgs ir cilvēka spārni”

Lidojošie zirgi

Atcerēsimies, cik daudz mēs zinām par lidojošiem zirgiem. Mēs sāksim ar krievu pasaku, kurā, kā mēs nojaušam, ir iešifrētas zināšanas par pagātni, tajā skaitā, par tiem dzīvniekiem, kuri patiešām ir lidojuši. Es sniegšu tikai dažas Jeršova frāzes, lai ar labu prātu atcerētos to pasaku, ar kuru mēs visi izaugām.

 

Zirdziņš Kuprainītis

Конек-горбунок

14 03 31 43...Входят братья к двум коням.

Кони ржали и храпели,

Очи яхонтом горели;

В мелки кольца завитой,

Хвост струился золотой,

И алмазные копыты

Крупным жемчугом обиты.

Любо-дорого смотреть!

Лишь царю б на них сидеть!

Братья так на них смотрели,

Что чуть-чуть не окривели.

****

Будь, Иванушка, в покое.

На меня скорей садись,

Только знай себе держись;

Я хоть росту небольшого,

Да сменю коня другого:

Как пущусь да побегу,

Так и беса настигу".

Тут конек пред ним ложится;

На конька Иван садится,

Уши в загреби берет,

Что есть мочушки ревет.

Горбунок-конек встряхнулся,

Встал на лапки, встрепенулся,

Хлопнул гривкой, захрапел

И стрелою полетел;

Только пыльными клубами

Вихорь вился под ногами.

И в два мига, коль не в миг,

Наш Иван воров настиг.

***

Всё пустяк для дурака.14 03 31 44

Он садится на конька,

Бьёт в круты бока ногами,

Теребит его руками,

Изо всех горланит сил...

Конь взвился, и след простыл.

 

 

 

 

 

Dievišķie Kaujas rati

Surja ir dievs-saule. Ikdienu savos ugunīgajos kaujas ratos Surja iet caur mākoņiem. Līdzīgi priekšstati par Dievu-Sauli ir daudzās pagāniskajās reliģijās (Dievs Helioss grieķiem, dievs Ra ēģiptiešiem, dievs Horss slāviem).

14 03 31 45

14 03 31 46

 

 14 03 31 47

14 03 31 48

14 03 31 49

14 03 31 50

14 03 31 51

 

Pegazs

Vikipēdija

Pegazs (sengrieķu Πήγασος), sengrieķu mitoloģijā – spārnots zirgs, mūzu mīlulis.

14 03 31 52

Pegaza vārda izcelsme ir neskaidra, parasti to piedēvē substrāta vārdiem. Reizēm tas tiek pielīdzināts luviešu prozas dieva epitetam – pihaššašiš “mirdzošais”, ņemot vērā to faktu, ka Pegazs nes Zeva zibeni.

Pēc vienas no versijām dzima gorgonai Medūzai no Poseidona. Izlēca no Medūzas rumpja kopā ar savu brāli karavīru Hrisaoru, pēc tam, kad Persejs nocirta viņai galvu. Pēc citas versijas viņu dzemdinājušas Medūzas uz zemes nonākušas asinis.

Par cik zirgs dzima pie Okeāna sākotnes, viņš nosauca par Pegazu (grieķiski “bangojoša straume”). Lidoja vēja ātrumā. Pēc nostāta, viņam bija steliņģis Korinfā, dzīvoja kalnos, daudz laika pavadot uz Parnasa Fokidā un Helikona Beotijā. Helikons, baudījis Mūzu dziedāšanu, sāka augt līdz debesīm, kamēr pēc Poseidona gribas Pegazs neuzsita ar pakavu pa tā virsotni un apturēja augšanu.

14 03 31 53

Pegazs ar pakava sitienu varēja izsist avotus. Tā, konkrēti, uz kalna Helions pie Mūzu birzs radies Hipokrēna avots (zirga Atslēga), no kura smēlās iedvesmu dzejnieki (“apsegloja Pegazu”). Lai iegūtu maksimālo ātrumu pirms pacelšanās, Pegazam bija nepieciešams spert dažus soļu pa zemi.

Pēc viena nostāsta Poseidons deva viņu savam dēlam Bellerofontam. Pēc citas versijas Bellerofonts noķēris viņu dzeramajā vietā pie Pirēna avota pēc tam, kad zirgu viņam apsolīja Atēna sapnī un iedeva viņam zelta saitīti, un viņš uzcēla altāri Atēnai-Jātniecei, Atēnai-Halinitīdai.

Pateicoties Pegazam, Bellerofonts spēja no gaisa trāpīt no loka Himērai (citi mīti piedēvē šo varoņdarbu Persejam), Pegazs palīdzēja varonim citos varoņdarbos līdz tam brīdim, kamēr tas nenodomāja uz spārnotā zirga sasniegt debesis (pēc citām versijām – uzlidot Olimpā). Saniknots par Bellerofonta svētuma zaimošanu, Zevs sūtīja dunduru (vai aklo dunduru), kurš iedzēla Pegazam zem astes. Zirgs palika kā bez prāta un nometa Bellerofontu lejā. Bet Pegazu Zevs uzdāvināja Eosai. Pēc cita nostāsta Bellerofonts mēģināja uzlidot debesīs, bet paskatījās uz leju un no bailēm nokrita, bet Pegazs turpināja lidojumu.

Vēlāk Pegazs piegādā Zevam uz Olimpu pērkonus un zibeņus no to izgatavotāja Hēfesta. Novietots debess jumā Zirga zvaigznāja veidā (taču viņam nav spārnu), tagad šis zvaigznājs saucas Pegazs.

Viņa statujas bija Korinfā.

14 03 31 54  14 03 31 55

 

Pievienots 31.03.2014

http://www.sanatkumara.ru/stati-4/loshadi

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. “Deinotherium”; “Дейнотерий” (Tulk. piezīme)

[2] Skat. “Hipparion”; “Гиппарионы” (Tulk. piezīme)

[3] Skat. “Paraceratherium”; “Индрикотерии” (Tulk. piezīme)

[4] Skat. “Hinniji”; “Hinny”; “Лошак” (Tulk. piezīme)

[5] Skat. “Kvaga”; “Quagga”; “Квагга” (Tulk. piezīme)

[6] Skat. “Antilocapridae”; “Вилороговые” (Tulk. piezīme)

[7] Skat. “Moschus moschiferus”; “Siberian musk deer”; “Кабарга” (Tulk. piezīme)

[8] Skat. “Antilocapra americana”; “Pronghorn”; “Вилорог” (Tulk. piezīme)

[9] Skat. “Bubalus arnee”; “Wild water buffalo”; “Ūdens bifelis”; “Азиатский буйвол” (Tulk. piezīme)

[10] Skat. “Capra hircus aegagrus”; “Capra aegagrus”; “Bezoar ibex”; “Wild goat“; “Savvaļas kaza”; “Безоаровый козёл” (Tulk. piezīme)

[11] Skat. “Capra falconeri”; “Markhor”; “Винторогий козёл” (Tulk. piezīme)

[12] Skat. “Ovis ammon”; “Argali”; “Argals”; “Архар” (Tulk. piezīme)

[13] Skat. “Antilope cervicapra”; “Blackbuck”; “Indijas antilope garna”; “Гарна” (Tulk. piezīme)

[14] Skat: “Tetracerus quadricornis”; “Four-horned antelope”; “Četrragantilope”; “Четырёхрогая антилопа” (Tulk. piezīme)

[15] Skat. “Connochaetes taurinus”; “Blue wildebeest”; “Голубой гну” (Tulk. piezīme)

[16] Skat. “Rupicapra rupicapra”; “Chamois”; “Ģemze”; “Серна” (Tulk.piezīme)

[17] Skat. “aurotragus oryx”; “Common eland”; “Parastā dižantilope”; “Канна (антилопа)” (Tulk. piezīme)

[18] Skat. “Boselaphus tragocamelus”; “Nilgai”; “Indijas antilope”; “Нильгау” (Tulk. piezīme)

[19] Skat. “Karabakh horse”; “Karabahas zirgs”; “Карабахская лошадь” (Tulk. piezīme)

[20] Krieviski “В наузе”. Skat. “Науз” (Tulk. piezīme)

[21] Skat. “Чудь белоглазая”; “Čudi” http://vesture.eu/index.php/Čudi (Tulk. piezīme)

[22] Norādītajos pantos Bībeles Vecās derības krievu tekstos figurē “vienradzis”. Bībeles Vecās derības latviešu tekstos vārds “vienradzis” attiecīgi pa pantiem tiek aizstāts ar vārdiem “ragains sūbris”, “mežonīgais vērsis” un “meža vērsis”. (Tulk. piezīme)

[23] Skat. “Barlaam and Josaphat”; “Варлаам и Иоасаф (роман)” (Tulk. piezīme)

[24] Skat. “Мистическая охота на единорога” (Tulk. piezīme)

[25] Skat. “Азбуковник” (Tulk. piezīme)