Metta (Galina Vetrova)

Ko tālāk?

http://metta.ucoz.com/

 

Ir pagājis 2012. gada 21. decembris. Nenotika nekādas trīs tumsas dienas, pārpolēšanās un citi specefekti. Cilvēce nesadalījās tajos, kuri palika trešajā dimensijā, tajos, kuri šajā dienā iegāja ceturtajā, un tajos, kuri augšupcēlās uz piekto (starp citu, ceturtā un piektā dimensija uz Zemes jau sen eksistē, un tajās jau sen dzīvo).

Nenotika ļoti daudz no pareģotā: neviens neieguva pārdabiskas spējas, nesāka redzēt citu domas un pārējais.

Bet kas tad notika? Notika zināms astronomisks notikums – sākās galaktiskā izlīdzināšanās, kura turpināsies līdz 2032. gadam (te var paskatīties tā uzņēmumus (http://www.newscom.md/rus/izobrazheniya-galakticheskogo-viravnivaniya-21-dekabrya-2012-goda-ono-proishodit.html)

Tas notika daudz maigāk nekā gandrīz pirms 26 000 000. Un tas 20 gadu garumā turpināsies, nesot uz Zemi enerģijas, kuras veicinās pozitīvas izmaiņas uz planētas. Tie, kuriem piemīt ekstrasensorās spējas, sajuta un ieraudzīja, ka izmainījās telpa.

Visas izmaiņas notiks pakāpeniski un diezgan ilgi, esmu to atkārtojusi daudz reižu. Tiem, kuri rēķinājās ar kaut kādām momentānām izmaiņām, nāksies pagaidīt.

Reiz es arī ticēju “pēdējiem laikiem”, “augšupcelšanai” un pārējam. Taču samērā ar lielāku iekļaušanos savā Augstākajā Es man nāca informācija, ka nekādu pareģoto trīs tumsas dienu un masveida augšupcelšanos nebūs. Bet pirms diviem gadiem, un tieši 1. janvārī, es pamodos ar skaidru zināšanu, ka vispār nebūs nekādu ārēju izmaiņu, ka 21. decembra diena paies tāpat kā jebkura parasta diena. Pēc tam es uzrakstīju rakstu “Mēs – tie, kurus mēs gaidījām?” http://metta.ucoz.com/publ/quot_my_te_kogo_my_zhdali_quot/quot_my_te_kogo_my_zhdali_quot/67-1-0-459[1], kurā es iezīmēju savu viedokli par priekšā stāvošo Pāreju un turpmākajiem notikumiem. Es arī tagad domāju tāpat. Tai pašā rakstā es teicu, ka nevajag ticēt visam, kas tiek runāts čenos, un ka terminu “augšupcelšanās” vajag interpretēt citādāk – nevis augšupcelšanās uz augstākām dimensijām nozīmē, bet apziņas uzkāpšanas nozīmē.

Tāda pati informācija par Pāreju bija arī tiem maniem draugiem, kuri pa īstam ir savienoti ar savu Augstāko Es. Visi tie, kam ir šī saikne, zināja, kā paies 2012.12.21, bet tie, kuri tikai iedomājas, ka viņiem ir saikne ar Augstāko Es, gaidīja “specefektus”.

Patiešām, bija diezgan dīvaini vērot, kā cilvēki ar veselu saprātu tic “pasakai par augšupcelšanos”.

Teiksim atklāti, pēc augšupcelšanās ļoti alka ego. Jo taču nevajadzēja sevi mainīt (kā pagātnes Augšupceltie Meistari), bet vajadzēja vienkārši sēdēt un gaidīt “mannu no debesīm”, “ēdot” čenus brokastīs, pusdienās un vakariņās, kā arī lasot priekpilnas prognozes, kur nezin kāpēc vienā un tajā pašā periodā cilvēkiem ar absolūti dažādu apziņas līmeni pēkšņi kā uz burvju mājienu jānotiek vienādām lietām.

Kad tev saka par tavu “dievišķību un apskaidrotību”, apgalvo, ka tev jau viss ir, tev neko darīt nevajag, tu jau pilnībā esi izdziedināts un attīrīts, tad ego tam ļoti viegli tic. Un kas visstiprāk var nobremzēt cilvēku viņa attīstībā? Lūk, tāda ticība paša progresīvumam un apskaidrotībai. Taču garīgajā pasaulē bezmaksas prieks nemēdz būt. Un nav iespējams progresēt, ja vairākus gadus neko nedara savā attīstībā, kā tikai lasa čenus un lido astrālās meditācijās-aktivizācijās. Tagad tādi cilvēki visdrīzāk izrādījās stipri vīlušies, ka viņus “nepaņēma uz augšupcelšanos”. Iespējams, viņi arī turpmāk gaidīs kārtējos pareģojamos datumus tā vietā, lai strādātu ar sevi. Taču tā, protams, ir viņu izvēle.

Ir arī citi – tie, kuri neticēja augšupcelšanai, bet ticēja, ka 21. decembrī notiks “kaut kas labs”, pēkšņi uzreiz kaut kas izmainīsies uz labo pusi, kāds palīdzēs zemiešiem no kosmosa utt.. Tā arī ir ilūzija. Uzreiz nekas nenotiks. Visas izmaiņas būs neātras. Tās notiks pakāpeniski, un apkārtējā pasaulē tās atspoguļosies vēl ne tik drīz. Tās arī nevar būt ātras. Ir naivi domāt, ka dažu dienu (vai pat nedēļu un mēnešu) laikā globāli var izmainīties cilvēces apziņa. Pārmaiņas sociumā notiks, bet tam vajadzīgs laiks.

Tāpēc gaidīt kaut kādus brīnumus, gaidīt, ka kāds no ārpuses pasniegs “burvju tabletīti”, gaidīt, ka kāds tavā vietā izmainīs tavu dzīvi, ir neproduktīvi.

Man nāk prātā lieliska Aleksandra Grīna frāze: “Es izpratu kādu vienkāršu patiesību. Šī patiesība ir tā, lai pats savām rokām radītu brīnumus.[2]

Tā ir būtība. Lai radītu savu realitāti, lai padarītu savu dzīvi apzinātāku, priecīgāku, bagātīgu, piepildītu ar mīlestību, harmoniskām attiecībām, radošumu, lai pats kļūtu tīrāks, viedāks, nevajag gaidīt ārējus notikumus. Vajag vienkārši stādāt ar sevi. Tas, protams, nav tik interesanti, kā lasīt saldus čenus, tāpēc ka darbs – ir darbs, taču bez tā dzīve nemainās, un aizbēgt no neharmoniskas ārējās realitātes meditācijās kļūst arvien grūtāk.

Un, protams, vajag censties nepaļauties uz ārējiem avotiem, bet klausīties savu iekšējo viedumu un dzīvot partnerībā ar savu Augstāko Es. Tiem, kuri iekļauti savā Augstākajā Es, nav vajadzīgi čenelingi, viņi saņem informāciju tiešā veidā.

Uzbūvēt savu dzīvi pašam, izmainīt sevi tā, lai ārējā pasaule tev apkārt arī izmainītos, lai tā harmonizētos, pieskaņojoties tavai iekšējai pasaulei, – tā ir māksla, kuru vajag mācīties, tas ir darbs, tā ir garīga jaunrade, tā ir kopradīšana ar savu Augstāko Es. Uz to vajag tiekties, un tad dzīve neatkarīgi no dažādiem pareģotiem datumiem kļūs par īstu šedevru, kuru radot, mēs atnesam Debesis uz Zemi.

 

Pievienots 24.12.2012

http://metta.ucoz.com/publ/chto_dalshe/chto_dalshe_24_dekabrja_2012_g/97-1-0-699

Tulkoja Jānis Oppe