Iesvētīšana Lokālā Visuma galvaspilsētā

Lejupielādēt audioversiju

Mēs piesaucam visus mūsu Skolotājus un Augstākos Es, visus, kas šodien grib ar mums pastrādāt.

Sākumā pie mums atnāca Saules sistēma Heliosa personā, un es izdzirdēju frāzi: “Palieciet plaukstas, es iebēršu jums sauli!” Blīvas, gaišas Saules enerģijas pie mums tagad ir atnākušas.

Helios tagad vadīs saules iniciāciju mūsu grupai. Kādreiz es teicu, ka cilvēks ir Zeme, un viņa Patiesības Ķermenis ietver sevī Zemi. Kopš tā laika mēs esam izauguši, un cilvēciskais apjoms ietver sevī vēl arī Saules sistēmu. Faktiski mēs visi kļūstam Saules. Mēs kļūstam gan Heliosi, gan Ra, gan Sanats Kumara, gan visas, visas Būtības, kuras ir Saules sistēmā. Un tagad tāda savienošanās ar Saules hierarhiju notiks Heliosa vadībā.

Sajūtiet, kā stari, kuri savieno jūs un Sauli, iziet no jūsu sirds centra. Viņi caururbj Sauli un atgriežas jaunā čakrā, kura ir starp saules čakru un sirds centru, vidiņā, astrālajā ķermenī. Viņi var ieiet no priekšas un pat no aizmugures šajā čakrā. Iznāk no sirds centra, taisa apli, caururbjot Sauli pa asi, un ienāk vai nu no aizmugures, vai priekšas šajā jaunajā astrālajā čakrā. Tādā veidā mēs savienojamies ar savu astrālo ķermeni caur Sauli...

Elpojiet caur to fiziskā ķermeņa vietu, kura ir saspringta, un jums liekas, ka tur ir kaut kas lieks. Elpojiet, atbrīvojiet saspringumu, veriet vaļā to vietu, it kā vērtos vaļā lotosa zieds, tieši to vietu, kuru jūs pašreiz jūtat...

Tā ir tikai viena cilpa, bet otra cilpa iet caur Zemes centru. Faktiski tā ir mūsu sazemējuma cilpa, iet Zemei cauri, iznāk no otras puses un atgriežas sirds centrā. Lūk, tā nu mēs esam savienojuši Zemes orbītu un Saules orbītu sev sirdī...

Sakiet, ko jūs jūtat? Jūtat šo astotnieku, jā? Kurš to vēl nav sajutis, vienkārši uzbūvējiet to ar nodomu, izejiet uz augšu caur Sauli, jūs taču turp stariņu aizsūtījāt – viņš iet tieši saulītē. Izejot Saulei cauri, viņš pagriežas patstāvīgi, un paskatieties, kur viņš ieiet. Jums pat neko nevajag darīt.

– Ļoti līdzīgi bezgalības elpošanai, kā mēs darām. Tas ir, noorientējieties, lūk, tā: Saules enerģijas, pa astotnieku izejot cauri Zemei, atgriežas, un sākas cirkulācija.

Sajūtiet, kā enerģijas pārpalikumi sāk tecēt no plaukstām un kāju čakrām, pēdu čakrām, it kā tās būtu pielietas un no viņām tek enerģija.

Cilvēka uzdevums ir sabalansēt šīs enerģijas sākumā sevī. Par cik mēs esam Zeme un Saule, balansējot viņas sevī, mēs balansējam viņas Saules Logosā...

Bet tagad atveriet sirdis mīlestībai, piepildiet visu, ko jūs ap sevi mīlat, visu mūsu konstrukciju ar savu paša mīlestību, kura nāk no Tēva. Mēs savienojam gaismu un mīlestību, lai tas viss atdzīvotos...

Jums tas jāierauga no sevis iekšienes, ne no ārpuses. No ārpuses var paskatīties, bet pat izjust vajag pamatā no sevis, kā jūsu ķermenis ir centrs starp Sauli un Zemi. Jūsos saiet kopā šīs enerģijas.

Arvien vairāk cilvēku, savienojoties ar Saulīti tādā iniciācijā, sāk pārvadīt arvien vairāk saules enerģijas uz Zemi, arvien vairāk apgaismot šo saikni, tādā veidā piegādājot šīs enerģijas cilvēku sabiedrībā...

Enerģijas ir nomainījušās, un tagad norit (vismaz es tā jūtu) augšupcelšanās čakras pakausī darbs. Kurš vēl jūt tur gaismu?

– Mēs trenējāmies Skolā – šo augšupcelšanās čakru, šo astotnieku no apakšas... kakla čakra strādā...

– Jūs varat tagad apzināti padzenāt šo enerģiju augšup-lejup, Saulē – atpakaļ sirdī – lejup, lai nostiprinātu šo ceļu.

Mēs pieskaņojam visu organismu. Īpaši daudz no šīs prakses iegūst mūsu gaismas ķermeņi...

Tagad es redzu visu mūsu grupu uz liela, liela lotosa. Mēs tādā aplītī tā arī sēžam uz liela lotosa, kurš līdzīgs lielai saulespuķei. Ā... tad tā droši vien arī ir saulespuķe, tāpēc ka tā taču ir Saules sistēma, bet Saules sistēmas simbols – saulespuķe.

Helioss tagad ir it kā gaismas kauss, kurš ir apsedzis no augšas šo saulespuķi, un mēs sēžam Saules gaismas un mīlestības kupolā.

Bet nākošais kupols – Ercenģeliskā enerģija. Pār pirmo kupolu kupols no briljanta enerģijām...

Mēs vienkārši vērojam, kas notiek, jo mums taču visu laiku vajadzīgs kaut kāds attēls, visu laiku vajadzīga darbība, bet šeit mēs vienkārši sēžam un skatāmies, viss notiek pats no sevis. Un tagad es redzu, ka kupols ir sācis izstiepties uz augšu, pārvērsties daudzskaldņu piramīdā, it kā ir uzbūvējies jauns Patiesības Ķermenis, grupas Patiesības Ķermenis. Ļoti līdzīgs Patiesības Ķermenim.

Un mēs esam skaldnes šajā piramīdā. Katrs no mums ir skaldne, kura kopīgajā apziņā ienes savu pasaules redzējumu un savu patiesību.

Un, lūk, šeit ir skaidri redzams, pievērsiet uzmanību, ka apziņa ir, kā Ēnohs raksta, ļoti pareizi... es agrāk nepamanīju. Apziņa ir membrāna ap šo formu. Jūsu apziņa izvietojas uz virsmas, jūs jūtat sevi kā šo formu, bet viņas iekšienē... it kā jūsu iekšējie orgāni. Jūs varat savienoties ar jebkuru punktu savā iekšienē, bet jūsu apziņa izvietojas uz šīs formas virsmas. Sajūtiet šo jums jauno zināšanu. Lūk, tagad jūs varat to vienkārši sajust...

Un tagad šī forma ir sākusi mainīties. Kurš redz, kā viņa izmainās?

– Kaut kāds smilšu pulkstenis.

– Virsotnīte atveras.

Jā, virsotnīte atveras uz visām pusēm, it kā lapiņas, kuras bija saslēgtas, atveras. Un iekšā caur augšējo portālu ienāk Būtība. Kas pie mums ienāk?

– Dievs. Radītājs!

Nē, pagaidām vēl nē.

– Tāds mīļš...

Mazliet gaišzils... Ercenģelis Mihaēls!

Ercenģelis Mihaēls: “Mani bērni, Es atnācu pie jums, lai apsveiktu jūs. Jūs šodien veicāt svarīgu soli savā augšupcelšanā. Es ļoti priecājos!

Es jutu katru no jums atsevišķi. Es strādāju ar jums! Es mīlēju jūs!

Ceru, ka rīt jūs mani jutīsiet labāk. Tāpēc ka es vienmēr esmu klātesošs Natālijas semināros. Es vienmēr vedu visus cilvēkus, kuri nāk uz šo Skolu. Sanats Kumara dabiski arī ir šeit klāt, un Es vienmēr esmu klāt un vedu jūs, tāpēc ka tā ir Augšupcelšanās Skola, tā ir Dieva Gribas skola, tāpēc ka Dieva Griba ir, lai visi cilvēki, pēc iespējas vairāk cilvēku, aizietu uz nākošo pasauli no šīm bēdu un ciešanu planētām, lai jūsu apziņas tiktu izkaltas šajās blīvajās dimensijās un nāktu pie Manis, caur Mani tālāk pie Debesu Tēva.

Es aicinu jūs, un manu saucienu izdzirdiet sirdī savā. Audziet ātrāk pie Manis, kļūstiet par Mani, izejiet aiz Manis ietvariem un audziet tālāk. Es jūs ļoti mīlu! Un Es tagad atveru savu sirdi jūsu priekšā, lai piepildītu jūs ar pašu maigāko un skaistāko manas sirds melodiju! Sajūtiet, kas līst tagad no jūsu sirds centra... Piepildiet ar šo enerģiju visas, visas savas šūniņas un savienojieties ar Mani mūžīgā mīlestības un prieka savienībā...

Jūsu ķermeņiem jābūt atslābinātiem, bet galvai jābūt skaidrai un svaigai.”

...

Tagad viņš dod vārdu Gabriēlam. Paskatieties, kā tagad mainās enerģija vai jau ir izmanījusies. Daži visu redz vēl pirms manis. Sajūtiet enerģijas izmaiņas. Tā ir kļuvusi vieglāka...

Kā kurš jūt Gabriēlu?

– Zelta enerģija...

– Kaut kāda zaigojoša briljanta enerģija...

Balta, zaigojoša, briljanta. Viss pareizi.

Gabriēls saka: “Pievēršu jūsu uzmanību tam, ka jums katram ir pielikts eņģeļu leģions.[1]

Katrs faktiski tagad ir Augšupceltā Skolotāja vai Meistara līmenī. Tam, kurš augšupceļas uz 5. dimensiju vai jau ir pietuvojies tai, ir tāda palīgu-eņģeļu armija. Mihaēls strādā ar visiem cilvēkiem, tajā skaitā arī ar mūsu Skolu. Bet ar augšupcelšanos ļoti aktīvi nodarbojas Gabriēls, tāpēc ka viņš ir mūsu Lokālā Visuma Izpildvara.

Izjūtiet vēl viņa enerģijas tagad. Tagad viņas ir ļoti labi atnākušas, tādas blīvas... Viņš ir aktivizējis savus eņģeļu leģionus. Sajūtiet, kādā enerģijā mēs tagad sēžam. Lūk, viņi, jūsu palīgi. Viņi, protams, ir maziņi, bet viņu ir ļoti, ļoti daudz. Un kad jūs strādājat, piesauciet savus eņģeļus, lūdziet viņus palīdzēt, viņi var izdarīt to darbu, kuru jūs nevarat izdarīt.

Ieelpojiet un piepildieties ar šo gaismu. Visās čakrās ieelpojiet, vadiet pa visu čakru stabu no augšas uz leju, no lejas uz augšu, gan visos ķermeņa orgānos krājiet gaismu, gan visās ķermeņa šūniņās.

Gabriēls smejas: “Es redzu jūsu centību un ļoti uzlielu! Malači, strādājiet!”

Ir karsti kļuvis, tāpēc ka Viņš mūs vienkārši ir pārklājis, kā es saprotu, ar kaut kādu kupolu. Paskatieties, mēs tagad esam kaut kādā slēgtā telpā, un it kā mēs uzsildāmies no visām pusēm. Mūs ar enerģijām ceļ, ceļ, iesūknē šeit augstas vibrācijas, lai mūsu šūnas pierastu dzīvot augstās vibrācijās, lai viņas pakāpeniski transformētos un būtu gatavas nulles punktam, kurš ved mūs priekšā pie pilnīgi citām enerģijām, kuras gaida mūs priekšā.

Tas ir, lūk, šīs meditācijas un prakses ved mūs pie viena: pie tā, lai mēs būtu gatavi.

(...)

Neaizmirstiet par kaulu šūniņām. Kauli arī iesūc šo informāciju un enerģiju, ne tikai iekšējie orgāni, bet kaulu šūniņas arī.

Gabriēls: “Nu neuztraucieties, jūs jau visi esat piesūcinājušies. Bet tagad Es aktivizēšu visus jūsu kroņus. Gan mazus. Gan lielus. Un tādus. Un tādus.”

Mums taču ir kaut kādi atribūti. Skatieties tagad uz kroņa čakru. Tur ir visi jūsu atribūti: kristāli, kuri jums ir.

Skatieties. Man tur sen, sen ir zaļš liels kristāls. Kādam ir sarkans, kādām rozā. Visiem ir dažādi kroņi. Viņš tagad tos demonstrē.

Sakiet, ja kāds ko redz:

– Jā, liels, ar zaļu kristālu.

– Uz galvas grūti turēt.

– Spīd...

Man ir mazs un liels pa virsu. It kā divi kroņi.

Tagad viņš vērš mūsu uzmanību uz ķermeņa virsmu blakus sirds centram. Paskatieties, kas jums tur karājas, kādi atribūti. Viņš vienkārši tos parāda mums, lai mēs to zinātu.

Tagad uz saules pinumu... Kādas jostas, kādas sprādzes jums ir ap saules pinumu?

– Sarkana josta kā dzīvības spēks...

Mihaēls un Gabriēls aicina mūs uz Salvintonu. Tā ir mūsu Lokālā Visuma galvaspilsēta. Mēs, saka, tagad jūs pacēlām. Mēs tagad atveram Merkabu. Un jūs iznākat Lokālā Visuma galvaspilsētā Salvintonā.

Kurš ko ieraudzīs? Gabriēls sākumā rāda priekšā stāvošu augstu templi. Viņš saka: tā ir mana Rezidence.

– Kā Šamahanas pils[2].

Tagad viņš rāda tālāk. Mēs iesim uz Mihaēla Rezidenci. Tā ir ļoti, ļoti liela. Tā ir karaļa pils, kura aizņem daudz, daudz kilometru. Mēs mazlietiņ pakāpjamies kalniņā, un te ap mums... mēs ejam gar procesiju. Mūs no visām pusēm ir ielenkuši. Viņiem ir interesanti, ka cilvēki savos ēteriskajos ķermeņos ir pacēlušies tik augstu. Mēs šajā galvaspilsētā esam pirmo reizi. Nekad agrāk šeit neesam bijuši. Skatieties ar abām acīm.

Cilvēki mūs sveic ļoti priecīgi, visi cilvēki. Pavada uz kaut kurieni... Mēs stāvam centrā, tur nav griestu, man liekas, it kā apaļa arēna. Nav saprotams, vai augšā ir pārsegums, vai nē.

Mums tagad piedāvā veikt nomazgāšanos. Centrā ir kaut kas ezeram līdzīgs. Un ir tādas kāpnītes, kuras tur nolaižas. Un mēs varam tieši apģērbā veikt nomazgāšanos. Šis ūdens nesamērcēs mūsu apģērbus, mēs no turienes iznāksim sausi, tāpēc ka tas ir enerģētisks ūdens.

– Es tagad sapratu, kur es peldējos!

Skatieties! Kā āda sāk noiet no mums! Āda sāk čokuroties kā šagrēnāda, gabaliem krīt nost tieši ūdenī. Un tur zelta ķermenis – iekšā.

Un mēs tieši no turienes izlidojam no ezera jau kā eņģeļi ar spārniem augšup un pievienojamies tiem eņģeļiem, kuri tur augšā lido. Ir atvērts portāls vēl augstāk augšup, un mēs ielidojam tur, mums ir interesanti, kas tur ir. Tur augšā ir ļoti daudz gaismas. Nāk Radītāja kanāls. Mēs lidojam tieši turp, kā tauriņi uz gaismu...

Mēs sakām tiem, kuri vēl pat ūdenī nav iegājuši: “Nu ko jūs stāvat? Nebaidieties, mēs taču jau esam šeit!”

Un pēdējie biklie cilvēki, kuri vēl nav nokāpuši, sāk ieiet ezerā. Un tas gluži kā skābe saēd ādu, taču nemaz nav sāpīgi.

Un mēs tagad no šīs pils esam izklīduši pa Salvintonu kur kurais. Aizlidojuši “skurstenī”, kā saka – tur ir tāds portāls. Un mēs lidojam viens uz vienu pusi, otrs uz otru, trešais uz trešo. Mums ir telepātiskie sakari, un mēs stāstām cits citam, kurš ko redz.

Kurš ko redz? Es redzu milzīgu skaistu dārzu...

– Bet es mežus, upes, ziedus – sniegpulkstenītes, bet klajumā vijolītes aug un margrietiņas.

Bet es ieraudzīju mācību iestādes. Es, redzams, pazīstu tās. Mācību iestādes, klases. Tās izvietotas dārzā, faktiski brīvā dabā.

– Tā ir Maitreijas Skolas filiāle.

– Bet kur ir pati Skola?

– Centrā.

– Bet mēs neesam centrā?

– Nē, ne centrā. Mēs esam izklīduši pa visu galvaspilsētu.

– Bet tagad es ielidoju kaut kur, kur ir daudz, daudz bērnu. Vieta, kur sapulcējušies mazi bērni. Izskatās pēc inkubatora...

Es tagad sajutu, ka pie mums atnācis Jēzus Kristus. Viņš šeit mitinās un ir ienācis sirdī kā stariņš. Sapratu, ka viņš ir kaut kur šeit blakus. Gaida, kamēr mēs sapulcēsimies. Un, lūk, mums viens eņģelis notaurēja pilnsapulci. Un mēs visi metāmies pretim cits citam un apsēdāmies kaut kādā vietā, kura izskatās kā sala lielā ezerā.

– Bet no augšas sala mirdz.

– Visi ir daudzkrāsaini.

Tagad Jēzus nolaižas šajā aplī, nostājas centrā un saka: “Mani bērni, es gribu pamācīt jums mīlestību. Pats galvenais, ko es vienmēr mācu – mīlēt. Pirms iemācīties mīlēt kādu, iemācieties mīlēt sevi.”

– Es iemācīšu jums. Es došu jums dzīvības kristālu, kurš iemācīs jums mīlēt, bet nedos jums to, ko jums vajag. Jums vajag viņu aktivizēt un darboties caur viņu pašiem...

Mums tagad vajag vienkārši sajust šīs enerģijas, piepildīties ar viņām, tāpēc ka šeit ir pavisam citas enerģijas, ne tādas, kā mēs viņu agrāk piesaucām, piekrītat? Kāds pat viņu varbūt ieraudzīs, kā viņš tagad izskatās?

Es redzu viņu it kā ar zeltu uzzīmētu struktūru. Tas ir, viņš ir caurspīdīgs, bet viņam ir zelta siluets.

Viņš grib mums dot Kristus-apziņas mācību.

“Jūs visi tiecaties uz Kristus-apziņu, jums ir tāds mērķis, jūs uz to ejat, bet vai jūs pilnībā apzināties, kas tas ir – Kristus-apziņa?

Tā ir Tēva apziņa. Visām mūsu hierarhiskajām vienībām ir Kristus pakāpe[3]. Paceļoties caur savu hierarhiju, jūs pirmkārt iemantojat šo pakāpi. Bez tās jūs neizlaidīs no šī apziņas kontūra.

Kas tiek saprasts ar Kristus-apziņu?

1. Atbildība par savām darbībām. Pilnīga apzināšanās par to, ko jūs radāt. Pilnīga, dziļa sapratne par labo un ļauno, ko jūs radāt, par godīgumu, kristālskaidru godīgumu, dziļa mīlestības beznosacījuma līmenī izpratne. Es pieņemu šo cilvēku, es pieņemu viņu, tātad es viņu neapšaubāmi mīlu, lai kāds viņš nebūtu. Tāpēc ka viņa dvēsele ir atnākusi no mūžības un uz mūžību aizies.”

– “Pilnīga beznosacījuma mīlestība visos iemiesojumos...”

“Jūs visi atnācāt uz Zemi izdarīt neticamo vai ļoti sarežģīto, neiespējamo – šī blīvuma apstākļos iemācīties mīlēt Dievu. Mums tādas pasaules bija daudzas reizes, taču mēs nesasniedzām to, lai blīvais cilvēks mīlētu Dievu. Tikai tiekšanās atpakaļ uz gaismu, uz augšu pie Tēva, dod evolūciju cilvēciskajai apziņai. Parasti cilvēciskā apziņa iestrēga tumsā, neattīstījās, kļuva dzīvnieciska, degradēja evolucionēšanas vietā.”

– “Šeit mēs redzam, ka cilvēks spēja iemīlēt. Mēs redzam rezultātu, ka cilvēks var mīlēt Dievu, atrodoties blīvos ķermeņos. Un pacelties.”

“Un tikai pateicoties tam, planēta izglābās, tikai pateicoties tam, nenotika tas, ko jūs gaidījāt. Un vairs nenotiks. Tāpēc ka mēs jūsu sirdīs lasām mīlestību pret Radītāju.

Saprotiet, ka tas ir pats svarīgākais, kādēļ jūs atnācāt – nodemonstrēt iespēju atgriezties pie dievišķības no blīvajām pasaulēm. Pagaidām atgriešanos pie dievišķības dažām planētām panākt bija ārkārtīgi grūti. Mēs zaudējām daudz eņģeļu. Un mēs apsveicam jūs ar to, ka jūs pamodāties, aktivizējāt savas sirdis, iemācījāties mīlēt.

Tagad jūs iesiet atpakaļ pie Tēva tikai caur mīlestību. Nekādas zināšanas, prakses, nekādas teorijas jums nepalīdzēs, ja jūs neiemācīsieties mīlēt. Pats galvenais, kas nepieciešams gaismas hierarhijās vai neitrālās hierarhijās – iemācīties mīlēt. Tāpēc uzstādiet sev uzdevumu domāt par šo tēmu, saprast, censties darīt to, sūtīt mīlestību uz savu pasauli. Ne vienkārši gaidīt, kad tā pie jums atnāks, ne vienkārši domāt, ka es daudz lasīšu un mīlestība pie manis atnāks. Vajag mīlēt vismaz sevi.”

Mēs vakar meditācijā arī praktizējām mīlestību pret sevi, un tagad viņš aicina vēlreiz izjust šo iespēju, šīs jūtas, dotas mums no Dieva. Mēs mīlam sevī dievišķību, mūsu dvēseli, Radītāju sevī un pieņemam sevi kā fizisku cilvēku ar ne mazāku mīlestību. Lūk, ko viņi grib. Iemācījušies mīlēt sevi, viņi saka, jūs iemācīsieties mīlēt citus.

Izjūtiet tagad, kā ir atvērta jūsu sirds, kā viņa rezonē ar šīm enerģijām, kā jūs fiziski atbildat uz jūsu dvēseles, Augstākā Es vēstījumu – mīlestības vēstījumu.

Vai jūs dzirdat mīlestības vēstījumu no Augstākā Es, vai jūs jūtat sev ķermenī šo mīlestību?

“Savienojums ar Augstāko Es rodas tikai ar mīlestības strāvām. Tās atdzīvina visu, ko jūs uzbūvējāt kristāliskajā pasaulē. Visa gaisma atdzīvojas tikai ar mīlestību, citādi tās ir gaismas nedzīvas formas. Tikai mīlestība var atdzīvināt visus gaismas ķermeņus. Un ja tagad jums kaut kur dzimst vaina, nožēla, kritika – vāciet prom! Salieciet maisā, atdodiet Man.

Es, Jēzus, dziedinu jūs no tā, dodu iespēju mīlēt sevi neapšaubāmi, pieņemt sevi tādu, kādi jūs esat, mīlēt sevi par to, ka jūs esat.

Mīlestība – tā ir galvenā prakse Augšupcelšanās Skolā. Un es tagad ieeju katra sirdī un sāku dzīvot jūsu sirdī, lejot no viņas brīnišķīgu dievišķu mīlestību! Sajūtiet, kā viņa iedzīvojas sirds centrā... Kā viņa tur aug kā mazs bērns... Tas ir liels dārgums, mana personīgā dāvana katram jums. Glabājiet viņu sevī. Atcerieties viņu, jūtiet viņu, izmantojiet viņu katru dienu. Esiet Kristi dzīvē...”

Tagad viņi visi ir nostājušies – visi, kuri bija ar mums, un ar viņiem daudz eņģeļu... Viņi atvadās no mums un saka: nu, lūk, mūsu laiks ir beidzies, mēs atvadāmies no jums, līdz rītam. Rīt būs vēl viena meditācija. Mēs atkal atnāksim paskatīties uz jums. Arī jūs nāciet paskatīties uz mums.

Un mēs atkal sēžamies mūsu Merkabā, mūs apklāj ar kupolu... Un nolaiž...

Sajutāt pazemināšanos?

Nu, lūk, tagad visi ir atvērušies, mūs atbrīvoja, un mēs beidzam mūsu meditāciju. Izteiksim pateicību:

Pateicība jums, dvēselē lielie, par bezgalīgo pacietību, viedumu un mīlestību, par laimi atkal savienoties ar jums!

 

Pievienots 21.04.2014, atjaunots 22.06.2014

http://sanatkumara.ru/stati-4/posvyaschenie-v-stolitse-lokalnoy-vselennoy

Tulkoja Jānis Oppe



[1] LEĢIONĀ dažādos gados bija no 5000 līdz 5500 cilvēku.

[2] Skat. “Шамаханский дворец” (Tulk. piezīme)

[3] “сан” (Tulk. piezīme)