Mēs – eņģeļi

Lejupielādēt meditācijas audioversiju

No autora: Šajā meditācijā mēs visu laiku ceļamies augšup pa savu sutratmu, slīdam augstāk un augstāk. Katrā etapā mēs izjūtam realitāti un savu stāvokli – kaut ko mēs iztīrām, aizvācam no sevis, apzināmies savus ierobežojumus un blokus, un, lūk, mēs esam eņģeliskajā plānā...

Mēs piesaucam savus Skolotājus. Mēs gatavojamies meditācijai. Aizvācām saspringumu no ķermeņa, aizvācām gatavību numur viens, atslābinājāmies, noharmonizējāmies, attīrījāmies, sagatavojāmies meditācijai. Katrs no mums nolaižas sirdī, sevis iekšienē, arvien dziļāk un dziļāk...

Un no turienes sāk izaugt pa visu pasauli, paplašināties, atvērties. Es Esmu Viss, Kas Ir, pasaules un visumi, Dieva Griba, visas enerģijas – gaišās un tumšās, visa apziņa, kura ir...

Tagad šī Apziņa, kura Ir, sāk ieskatīties fiziskajā ķermenī un novērot visus iespīlējumus, bloķējumus, kaut kādas spriedzes ķermenī un elpot cauri tiem. Paskatieties, kur jūsu ķermenī ir kaut kāda spriedze. Un ar elpošanu atbrīvojiet to. Ieelpojiet un izelpojiet caur šo vietu, ieelpojiet prānu un izelpojiet šajā vietā, papildus dodot barošanu un enerģētiski atverot šo centru, kurš ir sasprindzis... (strādājam)

Tagad vērsīsimies pie jūtu apgabala un noskenēsim savas jūtas pašreiz. Un visā, kas nav harmonisks, tajā mēs izelpojam. Bažu, kaut kādu šķēršļu, kuri jums traucē pašreiz, neuzticēšanās jūtas, visu to mēs izelpojam un izšķīdinām. Atmiņas par to dzīvi, kura bija līdz šim momentam – visa šī dzīve izšķīdinās, tās nav. Ir tikai eksistēšanas moments Šeit un Tagad...

Nav ne pagātnes, ne nākotnes, ne atmiņu, ne bažu. Ir tikai moments Tagad. Es Esmu tas, kas Es Esmu. Un lai tas, kas Es Esmu, ir skaists, harmonisks un tīrs. Šajā mirklī.

Mēs ieelpojam kopējā astrālajā plānā, kopējā – kā grupai, palīdzam cits citam attīrīties no smagām domām, piepildām ar gaismu un mīlestību šo grupas astrālo plānu, grupas jūtu ķermeni, palīdzam cits citam kļūt tīrākiem, harmoniskākiem, mierīgākiem.

Ir svarīgi sakopt šo plānu, uzpost to, attīrīt to. Pašlaik tas mani pagaidām neapmierina. Tur ir smagas domas, kuras nospiež visu grupu. Attīrām, piepildām ar mīlestību, gaismu, palīdzam cits citam...

Malači. Labi, paldies!

Pārejam uz grupas mentālo plānu. Aizvācam jūsmošanas un aizvācam tumšās domas. Mums ir mierīga un priekpilna pasaules uztvere, noskaņojamies uz labu darbu, uz saskanīgu mijiedarbību un palīdzību... Kluss, līdzens mierīgums, prieks, patīkama pasaules uztvere...

Paceļamies uz savu nākošo plānu, budhiālo plānu, kur mūsu eņģeļi – dvēseles atrodas. Un šeit ir ļoti daudz gaismas, prieka, miera. Šeit nav ne pazemības, ne upurēšanās. Šeit ir rāmums, jaunība, pat bērnība, uzticēšanās. Atcerieties sevi kā mazus bērnus. Lūk, tas ir budhiālais plāns. Un šeit dzīvo mūsu Augstākie Es – eņģeļi...

Tā ir viņu enerģija, tās ir viņu dziesmiņas, viņu mūzika...

Mēs ar viņiem piepildāmies ar tādu pašu tīrību, skanējumu, prieku un mīlestību citam pret citu un pret Tēvu Radītāju. Atveriet savas sirdis, lai savas sirds iekšienē ieraudzītu eņģeli, kurš klauvē un kā zvaniņš no turienes skan: “Esmu šeit, esmu šeit, atver savu sirdi, paskatīsies, esmu te! Un es gribu parotaļāties ar visiem, izlaid mani!”...

Kur dzīvo mūsu eņģeļi? Priekš mums tas droši vien ir Paradīzes Dārzs vai brīnišķīga Gaismas Pilsēta ar burvīgām pilīm... bet varbūt viņiem nav vajadzīgas pilis? Jo viņiem taču nav vajadzīga barība, viņiem nav jāslēpjas no slikta laika un lietus. Viņi ir radīti tā, lai eksistētu tajā atmosfērā, uz tām planētām vai tajās dimensijās, kur viņus ir radījis Tēvs-Radītājs. Un neko mākslīgu nevajag.

Viņi dzīvo ļoti labvēlīgā vidē, kura izraisa viņos eksistēšanas prieku, pārpilnībā, visa pietiekamībā. Katrs no viņiem izvēlas savu darbību, savu virzienu attīstībai un darbam savas vieduma, pieredzes daļas aiznešanai Debesu Tēvam – Radītājam.

Viņi arī mācās skolā un palīdz mācīties skolā visiem zemākstāvošajiem plāniem. Palīdz paaugstināt apzinātību, pāriet uz citu apziņas līmeni, mācoties pie tam paši. Sajūtiet sevi par viņiem, sajūtiet, ka jūs esat vienots ar viņiem, jūs esat vienlīdzīgs viņiem, šajā plānā jūs esat tāds pats. Jūs esat tikpat gaišs, maigs, viegls, gaisīgs...

Tagad mēs visi sapulcējamies vienā vietā, kura ir Avots enerģijai, kura kā strūklaka izlīst uz augšu, uz tās mēs pacelsimies jau uz nākošo dimensiju, kur būs Eņģeļu Kolektīvais Saprāts. Tagad mēs pa vienam nostājamies šajā Avotā, un viņš mūs paceļ arvien augstāk, augstāk, augstāk... Un tur ir priekš mums galējie maigumi, tīrības, gaismas, svētlaimes, savienošanās, nirvānas sajūta. Te kūst mūsu individuālā apziņa. Mēs kļūstam par Visu...Lielo. Mūsu apziņa aptver milzīgu Būtību, izlīst pa viņas virsmu, kļūst par visu šo Būtību. Mēs esam gluži kā apzinoša membrāna ap šo Būtību. Tas ir saprāts, apzinošs to, kas ir iekšienē, un to, kas ir ārpusē.

Sajūtiet, kādas te ir vibrācijas, kāds te ir kristāliskums, skaidrība, tīrība, jebkādu drāmu un traģēdiju neesamība. Viss tas ir palicis kaut kur tālu fiziskajā plānā. Šeit viss ir tīrs, un visi ir laimīgi.

Un tagad no šejienes, no šī augstuma mēs varam paskatīties uz savu pasauli, piepildītu ar drāmām un traģēdijām, paskatīties kā kino. Lūk, viņa, mūsu pasaule. Raugāmies mēs no augšas uz viņu, kur mēs cīnāmies par varu, par naudu, par dzīvību, par veselību, ar saviem bērniem cīnāmies...

Tagad mēs raugāmies kā eņģeļi uz savu plānu. Mēs vērojam sevi, kā mūsu Augstākie Es vēro mūs, mūsu kaislības, vēlēšanās, pārdarījumus, likstas, slimības.

Un no šejienes mēs varam paskatīties sevi, tāpēc ka mūsu fiziskā sakne ir “es” ne mazākā pakāpē, kā “es” ir eņģelis. Bet mūsu uzdevums ir palikt tomēr eņģeļa līmenī un apzināties sevi fizisko no Augstākā Es līmeņa. No šī līmeņa citāda kļūst attieksme pret nāvi, vienkārši kā pāreja uz priecīgāku, augstāku, gaišāku dzīvi. Aiziet bailes saslimt un nomirt. Mēs redzam to, ka mēs dodam šim zemes cilvēkam, savam zemes ķermenim visu, ko viņš lūdz, visu, ko viņš grib. Es cenšos izpildīt visus viņa rīkojumus, kuri man ir ļoti svarīgi. Viņš ir savas pasaules radītājs, bet es tikai realizēju, materializēju viņa radītāja vēlēšanās. Šajā gadījumā es ļauju viņam radīt savu pasauli un palīdzu viņam tajā. Visas viņa kļūdas man ir ļoti svarīgas, es tās izpildu. Visi viņa maldi man ir ļoti svarīgi, tāpēc kas tas ir jaunais, jaunais, ko viņš vēl nav izjutis, ko es, eņģelis, vēl neesmu izjutis. Tāpēc visu, ko viņš priekš manis dara, ir ļoti svarīgi izjust un apzināties, tāpēc ka tā ir jauna pieredze man – eņģelim.

Es ļauju viņam kļūdīties. Visbiežāk es vedu viņu pie šīm kļūdām. Vienīgais, ko man gribas, lai viņš kļūtu par saprātīgāku būtni, lai viņš paceltos ar katru savu pieredzi, nevis nolaistos, lai viņš saprastu, kas notiek un no kā tas notiek. Tas notiek tikai no tā, ko viņš ir uzbūvējis savās domās.

Es materializēju viņa domas, jums tas ir jāizjūt tagad savā sirdī. Un man gribas, lai es būtu klātesošs viņa sirdī arvien vairāk un vairāk. Man gribas atnākt pie viņa, savienoties ar viņu, bet viņš ir aizvēris savu sirdi un nelaiž mani. Es lūdzu un klauvējos pie viņa: “Atver taču savu ciet aiztaisīto sirdi! Tur ir it kā grieķu rieksts biezā čaulā. Atver šo čaulu un izmet to tagad, sadali divās pusītēs, saskaldi savu riekstu un izmet. Un tu ieraudzīsi tur enerģētisku rozi. Viņa arī ir it kā pumpurs. Lūdzu,” – saka eņģelis, – “atver šo rozi pilnībā! Ļauj man tur būt klāt tavā iekšienē, es tā gribu atnākt pie tevis!

Vēl, vēl atveries! Tur ir daudz ziedlapiņu rindu. Visas ziedlapiņu rindas līdz pašam centram atver man, lūdzu. Izdari to tieši tagad!”

Es redzu, ka ne visi ir atvērušies, ne visi. Iztēlojieties sev sirds centrā rozi, kurai ir daudz, daudz ziedlapiņu rindu. Jūs esat atvēruši tikai divas ziedlapiņu rindas, bet vēl 10 priekšā jāatver. Veriet vaļā! Eņģelis gaida...

Aizejiet līdz serdenim, līdz sevis būtībai. Paskatieties, cik tur ir skaisti! Atverieties arvien vairāk, lai Dievs ir klāt tajā! Tur, kur jūs viņu ielaidīsiet, tāpēc ka eņģelis ir saistīts ar Radītāju, un viņš arvien vairāk un vairāk ir tagad klāt jūsos ar katru rindas atvēršanos.

Vēl!

Vēl!

“Lūk, mēs nu esam satikušies, mans draugs. Un ko tu zini par Dievu? Tu zini, ka Dievs ir. Tev liekas, ka tu – tas esi tu, bet Dievs kaut kur tur, augšā, atsevišķi no tevis, jo tu taču lūdz viņu, tu skaiti lūgšanas viņam...

Augšā ir Radītāji, tie, kas radīja tevi un citus eņģeļus, bet pēc tam arī cilvēkus. Katrs Radītājs – tas ir Debesu Tēva pārstāvis. Bet ir mūsu visumā vēl Klātbūtne tam, Kurš radīja visus, visus, visus visumus, kuros mēs dzīvojam...

Viss, Kas Ir – bezgalīgs. Tam nav laika un telpas. Tas ir bezgalīgs uz abām pusēm. Tas vienmēr ir bijis un vienmēr būs. Mēs nezinām, kā tika radīti tie Tēvi, kuri uzbūvēja mūsu Visumu, Lielo Visumu, kurā ietvertas visas to nodaļas, kuras mēs varam būt klāt, mūsu apziņa (????)[1]

Aiz šī Lielā Visuma robežām ir tumša neizpausta telpa. Iespējams, tur ir citi visumi, tādi paši kā mūsējais vai pilnīgi citādi. Un šajā Visumā mēs jūtam Esamību... Dzīvei Kā Tādai. Šeit kustības ir tik ātras, ka nepaspējam tām sekot un liekas, ka nekā nav. Šeit ir milzīgi ātrumi un mūsu saprāts vienkārši nepaspēj tiem līdzi, tāpēc ka šie ātrumi tika daudzkārtīgi palēnināti, lai radītu mūsu fizisko visumu, tāpēc šajā līmenī mēs spējam tikai just Dzīvi, un mēs jūtam viņu visdrīzāk nevis ar saprātu, bet ar sirdi. Un mēs redzam, ka Dzīve ir bezgalīga. Nav nāves, ir bezgalīga attīstība, kura padara mūs par Dieviem.

Un jo atvērtāka ir mūsu sirds, jo spilgtāk mēs to sajūtam, tāpēc ka Cilvēka Sirds – tas ir instruments, mums dots no Radītāja, mums dots no Debesu Tēva, kurš sacerēja cilvēku, izgudroja viņu, deva viņam apziņu, mīlestību, deva viņam dažādus blīvumus, ķermeņus, cilvēkam daudzdimensionālajam, kurš eksistē daudzās pasaulēs un tajā skaitā pašā milzīgākajā pasaulē, kuru mēs saucam par Lielo Visumu. Un no šejienes mēs arī varam palūkoties uz sīciņu mūsu Visuma gabaliņu, kurā ir maziņa, maziņa Galaktika Piena Ceļš, kurā ir sīciņa Saules sistēma. Un šajā Saules sistēmā ir brīnišķīga planēta Zeme, uz kuras dzīvo cilvēki.

No šejienes, no šī punkta mēs jūtam šos cilvēkus, varam viņus sajust. Mums liekas ne pārāk nozīmīgi viņu pārdzīvojumi, tādi sīki, tādi bērnišķīgi, salīdzinot ar to, ka Viss Ir Mīlestība, Harmonija, Kārtība, un jūs varat tagad šim mazajam fiziskajam cilvēciņam, kurš sēž krēslā, dot visu mīlestību viņa sirdī no Turienes, visu, uz ko jūs esat spējīgi. Vienkārši atrasties viņa sirdī kā iedvesmas, mīlestības, laimes, prieka avotam. Jūs, Radītāj, atnāciet pie jums sirdī pie cilvēka, savienojieties kopā!

Ja jūs aizvērsiet savu sirdi, šī klātbūtne būs tur iekšienē, un jūs vienmēr varēsiet atvērties atkal un atkal to sajust. Taču jūsu uzdevums ir iemācīties dzīvot ar atvērtu sirdi, lai šī klātbūtne sevī vienmēr būtu pieejama jums, sajūtama, vēlama...

Vēlreiz atvērsim sirdi un ielaidīsim pēc iespējas vairāk sava sevis Augstākā Aspekta Dievišķo Enerģiju, ar katru ieelpu – atveramies!”

Mūsu meditācija ir beigusies. Uzmanīgi, akurāti ieejiet ķermenī, atveriet acis. Apzinieties sevi, nesteidzieties.

 

Pievienots 21.04.2014, atjaunots 22.06.2014

http://www.sanatkumara.ru/stati-4/mi-angeli

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Izceltais teksts oriģinālā “отделения тех, которых мы можем присутствовать, наше сознание (????) (Tulk. piezīme)